Tulpes

Tulpes Tulipa
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Liliju rinda (Liliales)
Dzimta	Liliju dzimta (Liliaceae)
Apakšdzimta	Liliju apakšdzimta (Lilioideae)
Ģints	Tulpes (Tulipa)
Tulpes Vikikrātuvē

Tulpes (Tulipa) ir liliju dzimtas augi. Šie krāsainie ziedaugi savvaļā aug tikai Austrumu puslodē. Nosaukums "tulpe" ir cēlies no persiešu valodas vārda tolibon, kas apzīmē turbānu, vienu no galvassegas veidiem. Tulpes ir populāras dārza puķes, kā arī Nīderlandes nacionālais zieds. Tulpju ģintī ietilpst aptuveni 100 sugas. Latvijā savvaļā aug tikai viena tulpju suga — meža tulpe (Tulipa sylvestris), bet dārzos ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, galvenokārt tiek kultivētas smaržīgās tulpes (Tulipa suaveolens) un dārza jeb Gesnera tulpes (Tulipa gesneriana).

Tulpes

Tulpes – pieder pie Liliju dzimtas un ir daudzgadīgi lakstaugi ar sakņu pazemes pārveidojumu – sīpolu. Tulpju nosaukums ir cēlies no persiešu „toliban” (turbāns), un dots ziedam par viņa ziedpumpura līdzību ar austrumu galvas rotu, kurš atgādina turbānu.

Dabā eksistē līdz 140 savvaļas tulpju veidi, no kuriem vairums aug Vidusāzijā.Bez tam savvaļas tulpes aug arī Baltkrievijā, Krievijā, Kazahstānā, Irānā, Turcijā un Indijas ziemeļu daļā. Vairums tulpju kultivējamo formu pieder pie Tupipa gesneralia sugas, kuras savvaļas formas aug Amerikā un Altajā.

Tulpju klasifikācija

Atbilstoši Starptautiskajam tulpju nosaukumu reģistram, kurš pieņemts 1981 gadā Holandē, mūsdienu Vienotā tulpju klasifikācijas sistēma sadalīta ir 4 grupās (pēc tulpju ziedēšanas laika), un tās savukārt iedalās 15 klasēs:

I grupa – agri ziedošās

1. klase – Vienkāršās, agrās tulpes

2. klase – Pildītās, agrās tulpes

II grupa – vidēji ziedošās

3. klase – Triumfa tulpes

4. klase – Darvina hibrīdi

III grupa – vēli ziedošās 5. klase – Vienkāršās, vēlās tulpes

6. klase – Lilijveida tulpes

7. klase – Bārkstainās tulpes

8. klase – Zaļās krāsas tulpes

9. klase – Rembrant – tulpes

10. klase – Papagaiļveida tulpes

11. klase – Pildītās, vēlās tulpes

IV grupa – tulpju veidi un viņu hibrīdi

12. klase – Kaufmana tulpes un viņu paveidi un hibrīdi

13. klase – Fostera tulpes un viņu paveidi un hibrīdi

14. klase – Greiga tulpes un viņu paveidi un hibrīdi

15. klase – Savvaļas tulpju veidi un viņu paveidi un hibrīdi

Audzēšanas agrotehnika

Tulpe – kultūra, kurai nav īpaši prasīga pret augšanas apstākļiem.

Tulpēm patīk saulaina, no vēja pasargāta augšanas vieta. Viņas labi aug irdenā, birzīgā, vis labāk smilšainā augsnē. Skābas augsnes ir nepieciešams kaļķot, bet smagās mālainās augsnes ir lietderīgi pievienot lielāku daudzumu kūdras un smilšu.

Lai nodrošinātu auglību, jebkuram augsnes tipam vajadzētu pievienot trūdvielas, kūdru un kompostu.

Svaigus kūtsmēslus pielietot nerekomendē ne pie stādīšanas, ne pie piebarošanas un ne arī pie mulčēšanas. Svaigu kūtsmēslu lietošana var novest pie sakņu apdeguma un pie sīpolu saslimšanas ar sēnīšu slimībām, ar kurām ir cīnīties ir ļoti grūti.

Augsni pirms stādīšanas dziļi uzrok. Uz 1 m augsnes platības var iestrādāt dažus spaiņus ar trūdvielām, 200g pelnu vai 20 g kompleksos minerālmēslus.

Labākais laiks tulpju stādīšanai – rudens vidus, kad augsnes temperatūra ir noslīdējusi līdz 10 0C.

Lielos sīpolus stāda pēc aprēķina – 50 gabali uz 1 m2, vidējā izmēra – līdz 100, bet sīkos sīpoliņus – līdz 1 kg.

Iestrādāšanas dziļums ir atkarīgs no sīpolu lieluma un augsnes tipa. Kopējs likums: lai pēc stādīšanas un dobes izlīdzināšanas, zemes slānis virs sīpola sastādītu 2 – 3 paša sīpola lielumus. Vieglā un smilšainā augsnē sīpolus stāda nedaudz dziļāk, bet smagā augsnē stāda ne tik dziļi.

Lai ziedi būtu prāvi, bet sīpols pēc ziedēšanas varētu uzkrāt pietiekoši barības vielas, nepieciešams augu laistīt un piebarot.

Pirmo piebarošanu veic, kad vēl ir sniegs – izbārsta komplekso mēslojumu. Nākamo piebarošanu jau var savienot ar laistīšanām. Sausā laikā laistīšanai ir jābūt ievērojami lielai. Sezonas laikā tulpes vajadzētu piebarot 3 – 5 reizes, pie tam pēdējo piebarošanu veic pēc 2 nedēļām, kad tulpes jau ir beigušas ziedēt.

Šai kultūrai nav nepieciešamības sākumā augsnē ienest slāpekli, bet pēc tam kāliju un citus mēslojumu. Visas piebarošanas var veikt ar komplekso vai organisko mēslojumu. Mazāk par visu tulpēm ir nepieciešams fosfors, bet hlorsaturošais mēslojums ir viņām pat kaitīgs.

Pēc asnu parādīšanās, augsni uzmanīgi uzirdina.

Ziedus griež virs otrās lapas. Jo vairāk paliks uz auga lapas, jo lielāks būs sīpols. Griešanas laikā ir bīstamība raibo lapu vīrusa pārnešanai no viena auga uz otru, ja lieto vienu nazi.

Ja ziedus griež bez lapām, tas veicina lielāku sīpolu veidošanos, un nobirušās ziedlapiņas nenobirst un nepūst, neveicinot pelēkās puves uzliesmojumu. Šajā gadījumā ziedus nolauž, nevis nogriež.

Sīpolus izrok, kad sāk dzeltēt lapas. Viņus labi 24 – 30 0C caurvējā izžāvē. Pēc izžāvēšanas sīpolus sadala, tālāk viņus līdz stādīšanai uzglabā istabas temperatūrā.

Ja tulpes labi kopj, tad vienā vietā viņas var audzēt vairākus gadus.

Meža tulpe (Tulipa sylvestris) – tulpju suga, kas sākotnēji bija sastopama tikai Eiropas rietumu un dienvidu daļā. Pakāpeniski ievesta Eiropas vidus un ziemeļu daļā. Latvijā nav sastopama visā teritorijā, tikai pārsvarā dienvidu un rietumu daļā. Šī tulpe ir sens muižu un parku augs, kas pakāpeniski pārgājis savvaļā, izturot bargās ziemas. Pārsvarā aug grupās vecos parkos vai to apkaimē un upju palieņu pļavās.

Meža tulpe ir daudzgadīgs, vidēji liels: 20-50 cm, dekoratīvs augs. Zied maijā. Sīpoliņi ir nelieli, ziedi dzeltenā krāsā. Meža tulpe skaitās dārzbēgle. Aug ēnainās vietās, bet tad mazāk zied.