Pāriet uz saturu

Daugavpils apriņķis: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Nav labojuma kopsavilkuma
Nav labojuma kopsavilkuma
12. rindiņa: 12. rindiņa:
| likvidēts = 1949
| likvidēts = 1949
| mājaslapa = <!-- bez "https://" daļas -->
| mājaslapa = <!-- bez "https://" daļas -->
| nos_poļu = Trakt dyneburski, powiat dyneburski
| nos_krievu = Динабургский уезд, Двинский уезд (1893-1918)
}}
}}


Versija, kas saglabāta 2013. gada 1. februāris, plkst. 12.37

Daugavpils apriņķis
(1566—1949)
Daugavpils apriņķis 1940. gadā Daugavpils apriņķis 1940. gadā
Centrs: Daugavpils
Kopējā platība: 4790,6 km2
Iedzīvotāji (1897): 237 000
Izveidots: 1566. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Динабургский уезд, Двинский уезд (1893-1918)
poļu: Trakt dyneburski, powiat dyneburski

Daugavpils apriņķis (poļu: Trakt dyneburski, Powiat dyneburski, krievu: Динабургский уезд, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566-1582), Inflantijas vaivadijas (1629-1772), Polockas guberņas (1776-1796), Baltkrievijas guberņas (1796-1802), Vitebskas guberņas (1802-1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920-1940) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Zemes virsa

Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no glaciālām un jaunākām nogulām: pamatā devona kaļķakmens un dolomīts, kas atsedzas Daugavas krastos lejup no Jersikas, arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.

Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu (Latgales augstienes) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.

Iedzīvotāji

1897. gada tautas skaitīšanā 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,0% kā ebreji, 15,3% kā krievi, 13,8% kā baltkrievi, 9,1% kā poļi un 1,8% kā vācieši. 1928. gadā 55% apriņka iedzīvotāju bija latvieši, 18% krievi, 10% ebreji, 9% baltkrievi, 8% poļi. Lielākā daļa bija katoļi (58%), vecticībnieki (14%), luterāņi (13%), jūdaisti (10%), pareizticīgie (5%). Lasītpratēji 67% (1925).[1]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808-1928)

gads 1808 1848 1864 1886 1897 1905 1914 1916 1920 1928
iedz.skaits
tūkstošos[2][3]		 62,3 77,6 138,0 214,6 237,0 252,0 312,6 320,6 183,0 220,5

Izglītība

Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā). 1928. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas - 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.[4]

Vēsture

Pārdaugavas hercogistes sastāvā

Daugavpils apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju.

Inflantijas vaivadijas sastāvā

Pēc Altmarkas pamiera (1629) Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (trakt dyneburski). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb slobodās uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija Liginišķos Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No Kurzemes un Zemgales hercogistes vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.

Krievijas impērijas guberņu sastāvā

Daugavpils apriņķis Vitebskas guberņas sastāvā (1802—1917)

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция), pēc analoģijas[nepieciešama atsauce] ar agrāko Pārdaugavas hercogisti (Задвинское герцогство). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, 1796. gadā Baltkrievijas guberņas, bet 1802. gadā Vitebskas guberņas sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).

Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[5]

Latvijas Republikas sastāvā

Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai. 1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras Latvijas Brīvības cīņās 1920. gadā. Daugavpils apriņķa platība bija 4790,6 km2. Tas robežojās ar Jēkabpils apriņķi, Ilūkstes apriņķi, Madonas apriņķi un Rēzeknes apriņķi, kā arī Poliju un PSRS. Apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Krustpils, Preiļi, Dagda un Aglona.

Teritoriālais iedalījums

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)[6]

1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 pilsētas un 25 pagasti:[7]

Pilsētas

Pagasti



Latvijas PSR sastāvā

Daugavpils apriņķis 1947. gadā.

1940. gadā Daugavpilij tika piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss un tā tika izdalīta no apriņķa sastāva. 1941. gada 18. martā Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim.[7] 1947. gada 16. oktobrī no Daugavpils apriņķa tika atdalīts Krāslavas apriņķis.

Likvidācija

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugavpils apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Daugavpils, Līvānu un Preiļu rajonos.[8]

Skatīt arī

Atsauces

  1. ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928-1929
  2. ↑ Arnis Vīksna. Latgales ārsti un ārstniecība 1772-1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. - 16 lpp.
  3. ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928-1929
  4. ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928-1929
  5. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
  6. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  7. ↑ 7,0 7,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"
Latvijas Republikā
1920. gadā likvidētie
1924. gadā likvidētie
Latvijas PSR izveidotie
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Daugavpils_apriņķis&oldid=1908863"