1975. gads Latvijā: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
| 20. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
== Kultūra == |
== Kultūra == |
||
=== Mākslas filmas === |
=== Mākslas filmas === |
||
* "[[Motociklu vasara]]" (režisors Uldis Brauns) |
* "[[Motociklu vasara]]" (režisors [[Uldis Brauns]]) |
||
* "[[Mans draugs - nenopietns cilvēks]]" (režisors [[Jānis Streičs]]) |
* "[[Mans draugs - nenopietns cilvēks]]" (režisors [[Jānis Streičs]]) |
||
* "[[Paradīzes atslēgas]]" (režisors [[Aloizs Brenčs]]) |
* "[[Paradīzes atslēgas]]" (režisors [[Aloizs Brenčs]]) |
||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 10. jūlijs, plkst. 08.43
| Pasaulē: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
| Latvijā: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
| Laikapstākļi: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
| Sportā: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
| Kino: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
Šajā lapā ir apkopoti 1975. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
Augusts
- 15. augusts — Cenu pagastā tika novērota agrākā pirmā rudens salna gaisā Latvijā kopš meteoroloģisko novērojumu uzsākšanas.
Novembris
- 5. novembris — ar pilnu jaudu sāka strādāt Rīgas HES.
Nezināms datums
- Jelgavā darbu uzsāka jaunā Rīgas Autobusu Fabrika, kur tika plānots saražot 17 tūkstošus mikroautobusus gadā.
- Jaunuzceltā Starptautiskā lidosta "Rīga" sāka apkalpot regulārus avioreisus.
- Rīgas sabiedriskajā transportā konduktori tika nomainīti pret biļešu pusautomātiem.
- Sākās veco, jeb tā dēvēto "zaļo" PSRS pasu nomaiņa pret jaunā parauga pasēm, kuras bija sarkanā krāsā. Jaunajā pasē bija vieta trim fotogrāijām, kuras tika ielīmētas 16 gadu vecumā — dokumentu saņemot, 25 un 45 gados.
- Ekspluatācijā tika nodots maģistrālais gāzes vads Valdaja—Pleskava—Rīga.[1]
- Rīgas TEC-2 sāka ražot elektroenerģiju.[1]
- Ekspluatācijā tika nodota Latvijas KP CK jaunā ēka Kirova ielā 2.
Kultūra
Mākslas filmas
- "Motociklu vasara" (režisors Uldis Brauns)
- "Mans draugs - nenopietns cilvēks" (režisors Jānis Streičs)
- "Paradīzes atslēgas" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Melnā vēža spīlēs" (režisors Aleksandrs Leimanis)
- "Parunā ar mani" (režisore Biruta Veldre)
- "Robina Huda bultas" (režisors Sergejs Tarasovs)
- "Liktenim spītējot" (režisors Ēriks Lācis)
Dzimuši
- 18. janvāris — Andris Ambainis, matemātiķis
- 25. februāris — Fēlikss Ķiģelis, mūziķis
- 27. februāris — Kaspars Astašenko, hokejists
- 12. marts — Rinalds Muciņš, jurists un politiķis
- 11. aprīlis — Mārtiņš Pētersons, mūziķis
- 1. jūnijs — Ēriks Rags, vieglatlēts
- 18. jūnijs — Aleksandrs Koļinko, futbolists
- 3. augusts — Māris Mihelsons, mūziķis
- 16. augusts — Imants Bleidelis, futbolists
- 7. oktobris — Kaspars Znotiņš, aktieris
- 29. novembris — Ģirts Ankipāns, hokejists
- 27. decembris — Aigars Fadejevs, vieglatlēts
- nezināms datums — Mareks Gailītis, žurnālists
Miruši
- 21. maijs — Arturs Apinis, latviešu grafiķis (dzimis 1904.)
- 4. septembris — Jānis Sudrabkalns (Arvīds Sudrabkalns), latviešu dzejnieks (dzimis 1894.)
Skatīt arī
Piezīmes un atsauces
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |