Džeimss I Stjuarts: Atšķirības starp versijām

	Džeimss VI un I; James VI and I
	Skotijas karalis
Tronī	no 1567. gada 24. jūlija līdz 1625. gada 27. martam
Kronēšana	1567. gada 29. jūlijā
Priekštece	Marija I
Reģenti	Džeimss, Murejas grāfs; Matejs, Lenoksas grāfs; Džons, Maras grāfs; Džeimss, Mortonas grāfs
Pēctecis	Čarlzs I
	Anglijas karalis
Tronī	no 1603. gada 24. marta līdz 1625. gada 27. martam
Kronēšana	1603. gada 25. jūlijā
Priekštece	Elizabete I
Pēctecis	Čarlzs I
Sieva	konsorte Anna; (Dānijas princese, Frederika II meita)
Bērni	Henrijs, Velsas princis; Elizabete, Bohēmijas karaliene; Margarita; Čarlzs, Jorkas hercogs; Roberts, Kintiras hercogs; Marija; Sofija;
Karaliskais nams	Stjuartu dinastija
Tēvs	Henrijs, Darnlejas lords,; Albanijas hercogs
Māte	Marija I
Dzimis	1566. gada 19. jūnijā; Edinburgas pilī, Skotijā
Miris	1625. gada 27. martā; Teobaldu pilī, Hertfordširā

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2011. gada 9. marts, plkst. 00.53

Džeimss I Stjuarts (James I, dzimis 1566. gada 19. jūnijā, miris 1625. gada 27. martā) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis. Skotijā viņš kļuva par karali 1567. gada 24. jūlijā kā Džeimss VI. Viņam tobrīd bija tikai viens gadiņš, un viņš tronī nomainīja savu māti Mariju I. Vairāki reģenti valdīja viņa nepilngadības laikā, kura oficiāli noslēdzās 1578. gadā. Tomēr viņš pilnu kontroli par valdību ieguva tikai 1581. gadā.^[1] 1603. gada 24. martā viņš kā Džeimss I kļuva par Anglijas un Īrijas karali, nomainot pēdējo Tjudoru dinastijas monarhu Elizabeti I, kurai nebija pēcnācēji.^[2] Viņš pēc tam Anglijā, Skotijā un Īrijā valdīja 22 gadus, bieži lietojot nosaukumu Lielbritānijas karalis.^[3]

Dažos avotos Džeimss I tiek pieminēts arī kā Jakobs I vai Džeikobs I (Iacobus I Stuart).

Tituli

Džeimsa tituli:

Princis (Prince James, 19.06.1566. — 24.07.1567.)
Rotezijas hercogs, Karikas grāfs, Renfrevas lords (Duke of Rothesay, Earl of Carrick, Lord Renfrew, 19.06.1566. — 24.07.1567.)
Albanijas hercogs, Rosas grāfs, Ardmannočas lords (Duke of Albany, Earl of Ross, Lord Ardmannoch, 10.02.1567. — 24.07.1567.)
Viņa Žēlastība Skotijas karalis Džeimss VI (His Grace King James VI of Scots, 24.07.1567. — 27.03.1625.)
Viņa Majestāte Anglijas karalis Džeimss I (His Majesty King James I of England, 24.03.1603. — 27.03.1625.)

Reģenti līdz karaļa pilngadībai

Džeimss, Murejas grāfs (1567.-1570.)
Matejs, Lenoksas grāfs (1570.-1571.)
Džons, Maras grāfs (1571.-1572.)
Džeimss, Mortonas grāfs (1572.-1581.)

Ārējās saites

Literatūra

Akrigg, G. P. V. Jacobean Pageant: The Court of King James I. New York: Atheneum. 1978. ISBN 0-689-70003-2.
Chambers, Robert. "James VI", Biographical Dictionary of Eminent Scotsmen. London: Blackie and Son. 1856
Croft, Pauline (2003). King James. Basingstoke and New York: Palgrave Macmillan. ISBN 0-333-61395-3.
Fraser, Antonia. King James VI of Scotland, I of England. London: Weidenfeld and Nicolson. 1974. ISBN 0-297-76775-5.
Lee, Maurice. Great Britain's Solomon: James VI and I in his Three Kingdoms. Urbana: University of Illinois Press. 1990. ISBN 0-252-01686-6.
Lynch, Michael. Scotland: A New History. Ebury Press. 1991. ISBN 0-7126-3413-4.
Peck, Linda Levy. Northampton: Patronage and Policy at the Court of James I. Harper Collins. 1982. ISBN 0-04-942177-8.
Stewart, Alan (2003). The Cradle King: A Life of James VI & I. London: Chatto and Windus. ISBN 0-7011-6984-2.
Williamson, David. The National Portrait Gallery History of the Kings and Queens of England. London: National Portrait Gallery. 1998. ISBN 1-85514-228-7.
Willson, David Harris ([1956] 1963 ed). King James VI & I. London: Jonathan Cape Ltd. ISBN 0-224-60572-0.

Atsauces un piezīmes

↑ Stewart, p 47; Croft, p 16; Willson, pp 29—31.
↑ Džeimss bija Henrija VII mazmazmazdēls un tādēļ viņš izvirzīja savas pretenzijas uz troni. Stewart, pp 159—161; Willson, pp 138—141.
↑ Džeimss bija pirmais, kurš sāka izmantot titulu Lielbritānijas karalis, bet šo titulu noraidīja Anglijas parlaments. Arī Skotijas parlaments tam izrādīja pretestību. Croft, p 67; Willson, pp 249—52

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Priekštecis: Marija I	Skotijas karalis Džeimss VI 1567.—1625.	Pēctecis: Čarlzs I
Priekštecis: Elizabete I	Anglijas karalis Džeimss I 1603.-1625.	Pēctecis: Čarlzs I

Veidne:Link FA

[1] Stewart, p 47; Croft, p 16; Willson, pp 29—31.

[2] Džeimss bija Henrija VII mazmazmazdēls un tādēļ viņš izvirzīja savas pretenzijas uz troni. Stewart, pp 159—161; Willson, pp 138—141.

[3] Džeimss bija pirmais, kurš sāka izmantot titulu Lielbritānijas karalis, bet šo titulu noraidīja Anglijas parlaments. Arī Skotijas parlaments tam izrādīja pretestību. Croft, p 67; Willson, pp 249—52

[1]

[2]

[3]

@@ 100. rindiņa: / 100. rindiņa: @@
 {{kastes beigas}}
-{{DEFAULTSORT|Dzzeimss I}}
+{{DEFAULTSORT:Dzzeimss I}}
 [[Kategorija:1566. gadā dzimušie]]

Džeimss VI un I James VI and I

Skotijas karalis
Tronī	no 1567. gada 24. jūlija līdz 1625. gada 27. martam
Kronēšana	1567. gada 29. jūlijā
Priekštece	Marija I
Reģenti	Džeimss, Murejas grāfs Matejs, Lenoksas grāfs Džons, Maras grāfs Džeimss, Mortonas grāfs
Pēctecis	Čarlzs I
Anglijas karalis
Tronī	no 1603. gada 24. marta līdz 1625. gada 27. martam
Kronēšana	1603. gada 25. jūlijā
Priekštece	Elizabete I
Pēctecis	Čarlzs I

Sieva	konsorte Anna (Dānijas princese, Frederika II meita)
Bērni	Henrijs, Velsas princis Elizabete, Bohēmijas karaliene Margarita Čarlzs, Jorkas hercogs Roberts, Kintiras hercogs Marija Sofija
Karaliskais nams	Stjuartu dinastija
Tēvs	Henrijs, Darnlejas lords, Albanijas hercogs
Māte	Marija I
Dzimis	1566. gada 19. jūnijā Edinburgas pilī, Skotijā
Miris	1625. gada 27. martā Teobaldu pilī, Hertfordširā