Pāriet uz saturu

Starptautiskā lidosta "Rīga": Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
Indezit (diskusija | devums)
Nav labojuma kopsavilkuma
170. rindiņa: 170. rindiņa:
| [[Attēls:Flag of Lithuania.svg|20px]] [[Kauņa]]
| [[Attēls:Flag of Lithuania.svg|20px]] [[Kauņa]]
| Kauņas Starptautiskā lidosta
| Kauņas Starptautiskā lidosta
| align="center" | 736 033
| align="center" | 809 723
| style="color:green" | +16,1%
| style="color:green" | +77,3%
|-
|-
| align="center" | 5.
| align="center" | 5.

Versija, kas saglabāta 2011. gada 25. janvāris, plkst. 22.58

Riga International Airport
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Riga International Airport
Riga International Airport
IATA: RIXICAO: EVRA
Pamatinformācija
Tips Starptautiskā / civilā
Īpašnieks Latvijas valsts
Atrašanās vieta Mārupes novads, Latvija
Augstums vjl 34 ft / 10 m
Koordinātas 56°55′25″N 023°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111
Mājaslapa riga-airport.com
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
18/36 3 200 Asfalts
Statistika
Pasažieri 4 663 692 (2010)
Lidojumi 68 145 (2010)
Krava 12 247 t. (2010)

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas centra, Mārupes novadā. No lidostas var aizlidot uz vairāk kā 27 valstīm.

Lidostas modernizācija beidzās 2001. gadā vienlaicīgi ar Rīgas 800 gadu svinībām. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus pasažieru. 2006. gadā tika atvērts jaunais Ziemeļu termināls. Līdz 2035. gadam lidosta plāno izbūvēt jaunu skrejceļu blakus esošajam, kura garums ir 3200 metri. Tiks uzbūvēta pilnīgi jauna lidostas termināla ēka, kā arī attīstīta viesnīcu un biroja ēku kompleksa izbūve blakus lidostai. Pēc jaunā termināla nodošanas ekspluatācijā, lidosta spēs uzņemt 10 miljonus pasažieru gadā, kuru skaitu būs iespējams palielināt līdz 25 miljoniem pasažieru. Paredzēta arī jauna dzelzceļa līnijas izbūve no lidostas līdz Rīgas - Tukuma dzelzceļa līnijai, tādējādi nodrošinot regulāru dzelzceļa satiksmi starp Rīgas centru un lidostu. Tālākā nākotmē plānots pagarināt Dienvidu tilta šķērsojuma turpinājumu līdz lidostai.

Vēsture

Lidostas "Rīga" komplekss tika būvēts no 1965. līdz 1974. gada oktobrim. Pirms tam civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas. Lidostas galveno ēku projektēja Maskavas institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā atradās uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu biroji, kafejnīcas un kioski.

Regulāra pasažieru apkalpošana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A. No Rīgas lidostas tika veikti regulāri reisi uz aptuveni 100 pilsētām - visām Padomju Savienības republiku galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. No Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. 1986. gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrauti 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. 1980. gadu beigās pasažieru pārvadāšanai tika izmantotas lidmašīnas Tu-154-B2, Tu-134B un An-24. Kravas pārvadājumiem tika izmantota lidmašīna An-26. Padomju Savienības gados lidosta bija "Aeroflot" administratīvā sastāvdaļa. Lidostas ienākumi tika sūtīti uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp PSRS lidostām un aviosabiedrības filiālēm.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, bijusī "Aeroflot" filiāle tika sadalīta trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "Latvijas aviolīnijas", kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta kļuva par starptautisku un Rīga kā galamērķis parādījās labi pazīstamu Rietumu aviokompāniju sarakstos - vispirms SAS un Lufthansa, tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja 310 tūkstošus pasažieru.

1994. gadā lidostā "Rīga" notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.[1] 1995. gadā tika dibināta Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un 1. novembrī ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.[2]

Laika posmā līdz 2003. gadam apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā. Tomēr pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un tā saukto zemo cenu aviokompāniju Ryanair un EasyJet piesaiste un ienākšana Latvijas tirgū, lidosta sākā strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljonus pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā Rīgas mērs Jānis Birks ierosināja Starptautisko lidostu "Rīga" pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.[3]

2009. gada pirmajos četros mēnešos lidostā tika apkalpoti 1 082 385 pasažieri, kas ir par 8,9% vairāk, kā tajā pašā laika posmā 2008. gadā, turklāt aprīlī pasažieru skaits sasniedza pat 326 419, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir kāpums par 19,6%. Salīdzinājumam var minēt, ka otrā lielākā Baltijas valstu lidosta Viļņā pirmo četru mēnešu laikā piedzīvoja apkalpoto pasažieru kritumu par aptuveni 30%. 2009. gada griezumā lidostā tika apkalpoti nedaudz vairāk par 4 miljoniem pasažieru, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu ir kāpums par 10,2%.

2009. gada maijā VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo Routes un OAG (Official airline Guide) godalgu Airport Marketing Award lidostu mārketingā Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis Kopenhāgenas un Stokholmas lidostu.[4]

Statistika

Rīgas lidostas pasažieru skaits [5]
Gads Skaits Gads Skaits Gads Skaits
1990 2000 574 356 2010 4 663 692
1991 2001 622 647
1992 2002 633 332
1993 310 132 2003 711 753
1994 392 065 2004 1 060 426
1995 490 607 2005 1 878 035
1996 497 124 2006 2 495 020
1997 531 199 2007 3 160 945
1998 554 628 2008 3 690 549
1999 562 383 2009 4 066 793

Aviokompānijas un galamērķi

Aviokompāniju un reisu saraksts, kas darbojas Starptautiskajā lidostā "Rīga".

Aviokompānijas Rīgas lidostā

Attēls:RIXplan.jpg
Rīgas lidostas plāns.
Aviokompānija Galamērķis
Aegean Atēnas
Aeroflot Maskava (Šeremetjeva)
airBaltic Amsterdama, Antālija, Atēnas, Baku, Barselona, Berlīne, Bilunda, Brisele, Budapešta, Burgas, Cīrihe, Dubrovnika, Diseldorfa, Frankfurte pie Mainas, Hamburga, Helsinki, Herakliona, Kijiva, Kopenhāgena, Larnaka, Londona, Malta, Maskava (Šeremetjeva), Milāna (Malpensa), Minhene, Minska, Nica, Olbija, Oslo (Gardermoen), Palanga, Palma de Maljorka, Parīze, Prāga, Rijeka, Roma, Roda, Rimini, Reikjavika, Saloniki, Sanktpēterburga, Stokholma, Tallina, Tbilisi, Telaviva, Turku, Varšava, Verona, Venēcija, Viļņa, Vīne
Belavia Minska
Elliniair Korfu, Saloniki
Finnair
operators: Flybe Nordic
Helsinki
FlyEgypt Hurgada
Polijas aviolīnijas LOT Varšava
Lufthansa Frankfurte pie Mainas
Norwegian Air Shuttle Bergena, Kopenhāgena, Oslo, Stokholma, Tronheima
Onur Air Antālija
Ryanair Berlīne, Brēmene, Brisele (Šarlruā), Dublina, Frankfurte pie Mainas (Hāna, Hahn), Glāzgova, Ķelne, Īstmidlendsa, Līdsa, Londona (Stansteda), Milāna, Mančestra, Oslo
SAS Stokholma (Arlanda)
SmartLynx Airlines Čarterreisu aviopārvadātājs
Turkish Airlines Stambula (Ataturka)
UTair Aviation Maskava (Vnukova)
Ukraine International Airlines Kijiva (Borispile)
Uzbekistan Airways Ņujorka (JFK), Taškenta
Vueling Airlines Barselona
Wizz Air Barselona, Bergena, Donkastera, Dortmunde, Eindhovena, Liverpūle, Londona (Lūtona), Oslo, Stavangera, Telaviva
Yanair Kijiva (Žuljana)

Čārteru aviokompānijas Rīgas lidostā

Aviokompānija Galamērķis
airBaltic Antālija, Bodruma
Baltic Jet
SmartLynx Airlines Antalja, Bodruma, Dalamana, Grankanārija, Hēraklija, Hurgada, Laspalmasa, Malaga, Monastira, Maļorka, Šarm eš Šeiha, Tenerife, Varna
Vip Avia

Kravas pārvadātaji

Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita

Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2010)
+/−
1. Rīga Starptautiskā lidosta "Rīga" 4 663 692 +14,7% [5]
2. Tallina Lenarta Meri Tallinas lidosta 1 384 831 +2,9% [6]
3. Viļņa Viļņas Starptautiskā lidosta 1 292 635 −1,2% [7]
4. Kauņa Kauņas Starptautiskā lidosta 809 723 +77,3%
5. Palanga Palangas Starptautiskā lidosta 102 528 −1,9% [7]
6. Tartu Tartu lidosta 9 707

Galamērķi

Rīgas lidostai ir tiešie lidojumi uz 28 valstīm:

Tehniskā informācija

Attēls:DSC00911.jpg
airBaltic lidmašīna Rīgas lidostā.

Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa. Tuvošanās ugunis - 900 metri garumā, LIH (light intensity: high - augstas intensitātes uguņi). Sliekšņa ugunis ir zaļā krāsā. Skrejceļa malu ugunis - baltas, pēdējie 300m dzeltenas; visā skrejceļa garumā, ik pa 60m. Skrejceļa centra ass līnijas ugunis visā skrejceļa garumā, ik pa 15m; baltas, pēdējie 900-300m srkanas/baltas, pēdējie 300m sarkanas. Skrejceļa gala ugunis sarkanā krāsā.

2008. gada laikā notika būvdarbi, kuru rezultātā skrejceļa lietojamais garums tika samazināts līdz 1850 metriem. Tomēr 2008. gada 30. oktobrī tika nodots eksplutācijā jaunais - rekonstruētais skrejceļš, kura garums bija palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta kļuva gatava uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747[8].

Transports

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530K brauc pa 13. janvāra ielu Rīgā, 2005. gada 4. jūnijā.

Autobuss

Autobusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina uzņēmuma Rīgas Satiksme apkalpotais 22. autobusu maršruts. Autobuss no lidostas atiet ik pēc 10-30 minūtēm. Brauciens ilgums līdz Rīgas centram ir aptuveni 30 minūtes. Biļete vienai personai maksā 0,50 Ls (0,70 Ls pērkot pie autobusa šofera) vai 1,20 Ls personām, kurām ir lielizmēra bagāža. Kā sabiedriskā transporta apmaksas līdzeklis tiek izmantots E-talons vai arī vienreizējā braukšanas biļete, kuru iespējams iegādāties pie autobusa šofera. Lidostā izkāpšana ir tieši pie lidostas ēkas 2. stāva līmenī, iekāpšana - autobusa pieturā, kas atrodas pretī lidostas ēkai aiz autostāvvietas P1.

Taksometrs

No lidostas uz pilsētas centru iespējams nokļūt ar firmas "Rīgas taksometru parks" un "Rīgas taxi" taksometriem. Brauciens līdz pilsētas centram ilgst aptuveni 15 minūtes. Cenas: 1,50 Ls - iekāpšana plus 0,50 Ls par kilometru, gaidīšana 6,00 Ls/stundā.

Speciālais autobuss

Satiksmi ar lidostu nodrošina arī viesnīcu "Park Hotel", "Hotel Māra", "Islande Hotel" un "Radison SAS" autobusi. No lidostas uz pilsētas centru iespējams nokļūt ar lidsabiedrības airBaltic maršruta mikroautobusu "Airport Express". Brauciena cena 3 Ls.

Starpvalstu autobuss

Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines", sadarbībā ar starptautisko lidostu "Rīga", saviem klientiem maršrutā RīgaTallinaRīga piedāvā pieturvietu Lidosta "Rīga". "Ecolines" šo maršrutu veic trīs reizes dienā.

Lidostas autostāvvieta

Automašīnu stāvvieta ar maksimāli plašu iespējamo pakalpojumu klāstu atvērta 24 stundas diennaktī un atrodas minūtes brauciena attālumā no Rīgas starptautiskās lidostas.

Atstājot savu mašīnu stāvvietā "Park&Fly", Jūs un Jūsu bagāžu nogādās bez maksas tieši līdz lidostas durvīm. Pēc atgriešanās lidostā "Rīga" un bagāžas saņemšanas zvaniet uz autostāvvietas "Park&Fly" dienesta telefona numuru (+371) 2009 3232 un pēc dažām minūtēm mikroautobuss nogādās Jūs pie Jūsu automašīnas. Autostāvvietas maksa 2,50 Ls diennaktī.

Lidostas attīstība

Attēls:RIX 2011 01.jpg
Rīgas lidostas kopaina pēc 2011. gada paplašīnāšanas.
Attēls:RIX 2011 02.jpg
Rīgas lidostas priekšējā fasāde pēc 2011. gada paplašīnāšanas.

Starptautiskās lidostā "Rīga" ir sākta ievērojama paplašināšana un modernizācija vairākās kārtās. Pabeidzot paplašināšanu, starptautiskā lidosta "Rīga" kļūs par otru lielāko lidostu reģionā aiz Kopenhāgenas, apsteidzot Helsinku un Gardemoenas (Oslo) lidostu. Pēc 5. un 6. attīstības kārtas īstenošanas, starptautiskās lidostas "Rīga" platība būs vairāk nekā 4 reizes lielāka par esošo (2009. gads) un tā spēs apkalpot līdz 12 miljoniem pasažieru gadā.

Šobrīd starptautiskās lidostas "Rīga" platība — 37 000 kvadrātmetri, un infrastruktūras kapacitāte spēj apkalpot līdz 5 miljoniem pasažieru gadā, bet pēc attīstības projekta pabeigšanas, tā spēs apkalpot 10 — 12 miljonus pasažieru gadā. Kopējā starptautiskās lidostas "Rīga" attīstības vīzija ir izstrādāta tā, lai ilgtermiņā būtu iespējams attīstīt infrastruktūru, kas apkalpotu līdz 20 miljoniem pasažieru gadā.

Starptautiskās lidostas "Rīga" 5. un 6. attīstības kārtas faktiski nozīmē jaunas lidostas celtniecību, kas ļautu lidostai nostāties līdzvērtīgās pozīcijās ar Ziemeļvalstu un Eiropas lidostām. Starptautiskās lidostas "Rīga" projekts akcentē valsts tēlu. Tas Latviju raksturo kā modernu valsti. Projekts veido vienotu lidostas arhitektūras ansambli, iegūstot jaunu arhitektonisku formu un stila kopainu. To raksturo vienkāršas, lakoniskas formas, funkcionalitāte un saspēle ar Latvijas ainavu un vides raksturu.

Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstības projektu realizēs divās kārtās: 5. kārta paredz 510 metru gaisa kuģu piestātnes ēkas celtniecību ziemeļu virzienā no esošā termināla ar 23 piestātnēm dažādiem gaisa kuģu tipiem. Attīstības 6. kārta paredz jaunu termināļa ēkas būvniecību ar izlidošanas un ielidošanas zāles pamatfunkcijām.[9]

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

Ārējās saites