Pāriet uz saturu

Karlovicas līgums: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Xqbot (diskusija | devums)
m robots izmaina: an:Tractato de Karlowitz
GZ-Bot (diskusija | devums)
m Bots: Nomainīju veidni "Ottoman-stub"
5. rindiņa: 5. rindiņa:
Karlovicas līgums iezīmēja Osmaņu impērijas teritoriju sarukšanas sākumu Austrumeiropā un līdz ar to par valdošo lielvaru Centrāleiropā kļuva [[Habsburgu monarhija]].
Karlovicas līgums iezīmēja Osmaņu impērijas teritoriju sarukšanas sākumu Austrumeiropā un līdz ar to par valdošo lielvaru Centrāleiropā kļuva [[Habsburgu monarhija]].


{{Osmaņu impērija-aizmetnis}}
{{ottoman-stub}}


[[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Osmaņu impēriju]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. septembris, plkst. 16.55

Karlovicas līgums, jeb Karlovcu līgums tika parakstīts 1699. gada 26. janvārī Sremski Karlovcos (serbu valodā: Сремски Карловци, horvātu: Srijemski Karlovci, vācu: Karlowitz, turku: Karlofça, ungāru: Karlóca), mūsdienu Serbijā, Lielā turku kara (1683-1679) beigās. Sentas kaujā, kas bija pēdējā šī kara kauja, Osmaņu impērijas armija tika pilnībā sakauta.

Pēc kara notika divu mēnešu ilgas sarunas starp Osmaņu impēriju un Svēto savienību (Habsburgu monarhija, Polija-Lietuva, Venēcijas Republika un Maskavas lielkņaziste). Ar līgumu Osmaņu impērija cedēja lielāko daļu Ungārijas, Transilvānijas un Slavonijas Austrijai un Polijai atdeva Podoliju. Venēcija ieguva Dalmāciju un Moreju (lielākā daļa no Peloponēsas pussalas, kuru Osmaņu impērija atkal atguva ar 1718. gada Pasarovicas līgumu).

Karlovicas līgums iezīmēja Osmaņu impērijas teritoriju sarukšanas sākumu Austrumeiropā un līdz ar to par valdošo lielvaru Centrāleiropā kļuva Habsburgu monarhija.