Pāriet uz saturu

Disleksija: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
Marozols (diskusija | devums)
m komats un saite
3. rindiņa: 3. rindiņa:
Tā kā [[lasīšana]] ir komplekss prāta process, tad disleksijas rašanās iemesli var būt ļoti dažādi.
Tā kā [[lasīšana]] ir komplekss prāta process, tad disleksijas rašanās iemesli var būt ļoti dažādi.


Kopumā cilvēki ar disleksijas problēmām ļoti bieži uzrāda augstāku inteliģences līmenī par vidēji sabiedrībā pieņemto. No disleksijas cietuši [[Alberts Einšteins]], [[Tomass Edisons]], [[Aleksandrs Greiems Bells]], [[Maikls Faradejs]]Ričards Brensons u.c.
Kopumā cilvēki ar disleksijas problēmām ļoti bieži uzrāda augstāku inteliģences līmenī par vidēji sabiedrībā pieņemto. No disleksijas cietuši [[Alberts Einšteins]], [[Tomass Edisons]], [[Aleksandrs Greiems Bells]], [[Maikls Faradejs]], [[Ričards Brensons]] u.c.


Šo sindromu ārstē ar intensīvu [[fonoloģija]]s kursu.
Šo sindromu ārstē ar intensīvu [[fonoloģija]]s kursu.

Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. septembris, plkst. 00.04

Disleksija ir sindroms, kad tā īpašniekam lasīšanas un/vai rakstīšanas spējas ir zemākā līmenī nekā varētu gaidīt pēc viņa intelektuālā līmeņa. Disleksiju piedēvē cilvēkiem, kuru lasītproblēmas nevar izskaidrot ar inteliģences trūkumu, sensorajām problēmām vai nepilnīgu apmācību.

Tā kā lasīšana ir komplekss prāta process, tad disleksijas rašanās iemesli var būt ļoti dažādi.

Kopumā cilvēki ar disleksijas problēmām ļoti bieži uzrāda augstāku inteliģences līmenī par vidēji sabiedrībā pieņemto. No disleksijas cietuši Alberts Einšteins, Tomass Edisons, Aleksandrs Greiems Bells, Maikls Faradejs, Ričards Brensons u.c.

Šo sindromu ārstē ar intensīvu fonoloģijas kursu.

Ārējās saites