Pāriet uz saturu

Partizānu karš: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nepareizas starpwiki saites. Nomainīju
Luckas-bot (diskusija | devums)
m robots pievieno: sh:Gerila
77. rindiņa: 77. rindiņa:
[[ro:Război de gherilă]]
[[ro:Război de gherilă]]
[[ru:Партизанская война]]
[[ru:Партизанская война]]
[[sh:Gerila]]
[[simple:Guerrilla warfare]]
[[simple:Guerrilla warfare]]
[[sk:Partizánska vojna]]
[[sk:Partizánska vojna]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 17. augusts, plkst. 13.22

Franču partizānis kopā ar amerikāņu virsnieku ielu kaujās, 1944. g.
Attēls:Soviet guerilla.jpg
Padomju partizāni Baltkrievijas teritorijā, 1943. g.

Partizānu karš ir neregulāra rakstura karš, kurā piedalās mazas, organizētas un bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas cīņā pret okupācijas armiju vai pastāvošo valdību. Nosaukums radies no "partizāne" - aukstā ieroča, ko plaši izmantoja t.s. zemnieku karos XV-XVI gs. Eiropā.

Partizāni var darboties gan lauku apvidos, kā patvērumu izmantojot mežus vai kalnus, kuros cīnītāji ļoti labi orientējas, gan pilsētās. T.s. Tupomari ("pilsētas partizāni") taktika radās XX gs. 70.-80. gados Urugvajā, un aprakstīta 1969. gadā izdotajā brazīlieša Karlosa Marigelli (nogalināts apšaudē ar policiju Sanpaulu) rokasgrāmatā “Mazā instrukciju rokasgrāmata pilsētas partizāniem”, kas kļuva par paraugmodeli teroristiem Rietumeiropā 80. gados.

Partizānu darbības efektivitāte ir pilnībā atkarīga no vietējo civiliedzīvotāju atbalsta, kas partizānus nodrošina ar pārtiku un informē par to pretinieku aktivitātēm. Ja šāda atbalsta nav (civiliedzīvotāji ziņo varas iestādēm par jebkurām pamanītām partizānu aktivitātēm), partizānu grupas tiek ātri likvidētas.

Taktika

  • Pretinieka infrastruktūras iznīcināšana - piemēram, tiltu, sliežu ceļu spridzināšana, sakaru līniju iznīcināšana utt.
  • Propaganda - piemēram, patiesas un nepatiesas pretinieku nomelnojošas informācijas izplatīšana visos iespējamos veidos, nolūkā palielināt simpatizējošo skaitu iedzīvotāju vidū (retāk, ārvalstu atbalstu vai pat pretinieka pārstāvju atbalstu).
  • Pretinieka dzīvā spēka iznīcināšana - uzbrukumi, armijas, policijas, žandarmērijas vai t.s. nāves eskadronu patruļām.
  • Terors - pretinieka un tā atbalstītāju iebiedēšana jebkādā veidā (nogalinot pretinieka civilās varas pārstāvjus, to ģimeņu locekļus, spridzinot pārvaldes objektus utt.).



Nejaukt ar divu vai vairāku valstu militāra konflikta laikā pretinieka teritorijā desantētu diversantu darbību, kuru taktika praktiski ir identiska.

Skat. arī Kareivis
Skat. arī Terorisms

Ārējās saites