Vispārējā cilvēktiesību deklarācija: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 14. jūnijs, plkst. 07.59

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ir dokuments, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1948. gada 10. decembrī Parīzē, Šaijo pilī. Deklarācija tikai pieņemta ar 48 balsīm "par", savukārt 8 valstis balsojumā atturējās, neviena valsts nenobalsoja pret deklarācijas pieņemšanu. Šis ir vecākais ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokuments; tas nav saistošs pats par sevi, tomēr būtiska daļa tajā esošo normu kļuva par saistošām, jo tās ir iekļautas tādos saistošos cilvēktiesību dokumentos kā Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (International Covenant on Civil and Political Rights) un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights). Deklarācijā ietvertie principi ir atspoguļoti arī tādos starptautiskos tiesību aktos kā ANO Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu u. c.

Deklarācijas rašanos rosināja nesenā Otrā pasaules kara pieredze un tā laikā notikušie cilvēktiesību pārkāpumi, un tā ir pirmais gadījums, kad cilvēktiesību normas tika pieņemtas vispasaules mērogā.

Rašanās vēsture

Otrā pasaules kara laikā Sabiedrotie pieņēma Četras pamatbrīvības — (1) vārda brīvību, (2) reliģiskās pārliecības brīvību, (3) brīvību no bailēm un (4) brīvību no trūkuma jeb tiesības uz adekvātiem dzīves apstākļiem — kā savus mērķus, ko sasniegt kara laikā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti atkārtoti apliecināja dalībvalstu "ticību cilvēka pamattiesībām, cieņai un cilvēka personas vērtībai un vīriešu un sieviešu līdztiesībai", kā arī to, ka dalībvalstis "ir apņēmušās sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju veicināt vispārēju cieņu pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī to ievērošanu".

Kolīdz Otrais pasaules karš bija noslēdzies un Trešā reiha pastrādātie brutālie noziegumi pret cilvēkiem kļuva zināmi plašākai publikai, liela daļa cilvēku uzskatīja, ka ANO Statūti nepietiekami definē cilvēktiesības, uz kurām paši atsaucas. Šī iemesla dēļ bija nepieciešams atsevišķs dokuments, kas detalizētāk definētu cilvēktiesības, kuru ievērošanu ANO Statūti uzlika par pienākumu dalībvalstīm.

Darbs pie deklarācijas sākās 1946. gadā, kad tika dibināta Cilvēktiesību komisija, kuras sastāvā bija 18 dažādu tautību cilvēki ar dažādu politisko karjeru. Kā visievērojamākie komisijas locekļi minami Džons Pīters Hamfrijs (Kanāda), Eleanora Rūzvelta (ASV), kas arī bija komisijas priekšsēdētāja, Renē Kasēns (Francija) u. c.

Pieņemšana

ANO Ģenerālajā asamblejā, apspriežot deklarāciju, domstarpības balsojumā (vairākām valstīm atturoties) radīja pirmā preambulas daļa, 1., 2., 13. (projektā 14.), 18. (projektā 19.), 19. (projektā 20.), 26. (projektā 27.) un 28. (projektā 29.) pants (daļai pantu balsošanas laikā numerācija atšķirās, jo projekta 3. pantu vienbalsīgi nolēma izslēgt). Neviena valsts nav iestājusies arī pret deklarācijas projektu kopumā gala balsojumā. Atturējās Saūda Arābija, Dienvidāfrika un sociālistiskās valstis — PSRS, Baltkrievijas PSR, Ukrainas PSR, Polijas Tautas Republika, Dienvidslāvijas Tautas Federatīvā Republika, Čehoslovākija. Saūda Arābijas delegācija balsojumā atturējās galvenokārt 16. un 18. panta dēļ, kuros pasludināja vienlīdzību laulāto starpā (16. pants) un reliģiskās pārliecības brīvību (18. pants). Sociālistiskās valstis pamatoja atturēšanos balsojumā ar to, ka deklarācija nepietiekami nosoda fašismu un nacismu, tomēr, pēc Eleonoras Rūzveltes domām, komunistiskā bloka delegācijas balsojumā atturējās tāpēc, ka tām pretenzijas sagādāja 13. pants, kas sniedz cilvēkiem brīvību brīvi pārvietoties, arī pamest savu valsti. Savukārt Dienvidāfrikas atturēšanās bija acīmredzams mēģinājums pasargāt tajā valdošo aparteīda režīmu, kas bija pretrunā ar vairākiem būtiskiem deklarācijas pantiem.

Vairākas deklarāciju atbalstījušās valstis debatēs kritizēja tās atsevišķus aspektus (Nīderlande, Beļģija, Kanāda, Ēģipte).

Struktūra

Preambula un 30 panti.

1., 2. pants — cilvēktiesību vienlīdzība un universālais raksturs;
3. pants — tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību;
4. pants — verdzības aizliegums;
5. pants — spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas apiešanās aizliegums;
6. pants — tiesības tikt atzītam par personu likuma priekšā;
7. pants — tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju;
8. pants — tiesības uz efektīvu tiesību atjaunošanu tiesā;
9. pants — patvaļīgas brīvības atņemšanas un izraidīšanas aizliegums;
10. pants — tiesības uz neatkarīgu un objektīvu tiesu;
11. pants — apsudzētā tiesības kriminālprocesā;
12. pants — tiesības uz aizsardzību pret iejaukšanos privātajā un ģimenes dzīvē;
13. pants — tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu;
14. pants — tiesības meklēt patvērumu;
15. pants — tiesības uz pilsonību
16. pants — tiesības stāties laulībā un nodibināt ģimeni, ģimenes tiesības uz aizsardzību;
17. pants — tiesības uz īpašumu;
18. pants — tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību;
19. pants — tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības paust savus uzskatus;
20. pants — tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību;
21. pants — tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē;
22. pants — tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
23. pants — tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu, uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, arodbiedrību veidošanas tiesības;
24. pants — tiesības uz atpūtu un brīvo laiku;
25. pants — tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni, tiesības uz īpašu aizsardzību mātēm un bērniem;
26. pants — tiesības uz izglītību;
27. pants — kultūras tiesības, autortiesības;
28. pants — tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību;
29. pants — cilvēka pienākumi pret sabiedrību;
30. pants — Deklarācijas interpretācijas noteikumi.

Literatūra

M.Burbergs., A.Kučs. Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai — 60. "Jurista vārds" Nr.48 (553), 23.12.2008.
A.Kuzmins. "Lost in translation" — cilvēktiesības konkurē ar kino. "Jurista vārds" Nr.45 (550), 02.12.2008.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (latviski)
Deklarācijas sastādīšanas vēsture (angliski)
ANO ĢA 10.12.1948. sēdes stenogramma (krieviski), (angliski) (franciski)
ANO gadagrāmata par 1948.-1949. g.: izvilkums par Deklarācijas izstrādes un pieņemšanas gaitu(angliski)

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+'''Vispārējā cilvēktiesību deklarācija''' ir dokuments, kuru [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Ģenerālā asambleja pieņēma [[1948]]. gada 10. decembrī Parīzē, Šaijo pilī. Deklarācija tikai pieņemta ar 48 balsīm "par", savukārt 8 valstis balsojumā atturējās, neviena valsts nenobalsoja pret deklarācijas pieņemšanu. Šis ir vecākais ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokuments; tas nav saistošs pats par sevi, tomēr būtiska daļa tajā esošo normu kļuva par saistošām, jo tās ir iekļautas tādos saistošos cilvēktiesību dokumentos kā [[Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām]] (International Covenant on Civil and Political Rights) un [[Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām]] (International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights). Deklarācijā ietvertie principi ir atspoguļoti arī tādos starptautiskos tiesību aktos kā [[ANO Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu]], ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu u. c.
-Cilvēktiesību deklarācija latviešu valodā (10.2007):
+Deklarācijas rašanos rosināja nesenā Otrā pasaules kara pieredze un tā laikā notikušie cilvēktiesību pārkāpumi, un tā ir pirmais gadījums, kad cilvēktiesību normas tika pieņemtas vispasaules mērogā.
-'''Vispārējā cilvēktiesību deklarācija'''
-SPĒKĀ ESOŠS no 24.03.1992
+== Rašanās vēsture ==
-ANO Ģenerālā Asambleja pieņēmusi 1948.gada 10.decembrī
+Otrā pasaules kara laikā Sabiedrotie pieņēma Četras pamatbrīvības — (1) vārda brīvību, (2) [[Reliģiskā pārliecība|reliģiskās pārliecības]] brīvību, (3) brīvību no bailēm un (4) brīvību no trūkuma jeb tiesības uz adekvātiem dzīves apstākļiem — kā savus mērķus, ko sasniegt kara laikā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti atkārtoti apliecināja dalībvalstu "ticību cilvēka pamattiesībām, cieņai un cilvēka personas vērtībai un vīriešu un sieviešu līdztiesībai", kā arī to, ka dalībvalstis "ir apņēmušās sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju veicināt vispārēju cieņu pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī to ievērošanu".
+Kolīdz Otrais pasaules karš bija noslēdzies un Trešā reiha pastrādātie brutālie noziegumi pret cilvēkiem kļuva zināmi plašākai publikai, liela daļa cilvēku uzskatīja, ka ANO Statūti nepietiekami definē cilvēktiesības, uz kurām paši atsaucas. Šī iemesla dēļ bija nepieciešams atsevišķs dokuments, kas detalizētāk definētu cilvēktiesības, kuru ievērošanu ANO Statūti uzlika par pienākumu dalībvalstīm.
-'''PREAMBULA'''
-Ievērodama, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās pašcieņas un viņu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārēja miera pamats, un ievērodama, ka cilvēku tiesību necienīšana un nicināšana noved pie barbariskiem aktiem, kas izraisa sašutumu cilvēces apziņā, un ka tādas pasaules radīšana, kurā cilvēkiem būs vārda un pārliecības brīvība un tie būs brīvi no bailēm un trūkuma, pasludināta kā cilvēku augstākie centieni, un ievērodama, ka nepieciešams, lai cilvēka tiesības aizsargātu likuma spēks nolūkā nodrošināt tādu stāvokli, lai cilvēks nebūtu spiests izmantot kā pēdējo līdzekli sacelšanos pret tirāniju un apspiestību, un ievērodama, ka nepieciešams veicināt draudzīgu attiecību attīstību starp tautām, un ievērodama, ka Apvienoto Nāciju tautas Statūtos apliecināja savu ticību cilvēka pamattiesībām, cilvēka personības pašcieņai un vērtībai un vīriešu un sieviešu līdztiesībai un apņēmās sekmēt sociālo progresu un dzīves apstākļu uzlabošanu vislabākās brīvības apstākļos, un ievērodama, ka dalībvalstis apņēmās, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju organizāciju, veicināt cilvēka tiesību un pamatbrīvību vispārēju cienīšanu un ievērošanu, un ievērodama, ka šo tiesību un brīvību rakstura vispārējai izpratnei ir milzīga nozīme šīs saistības pilnīgai izpildei, Ģenerālā Asambleja pasludina šo Vispārējo cilvēka tiesību deklarāciju par uzdevumu, kuru pildīt jātiecas visām tautām un visām valstīm, lai katrs cilvēks un katrs sabiedrības orgāns, pastāvīgi ievērojot šo Deklarāciju, ar apgaismošanu un izglītošanu censtos veicināt šo tiesību un brīvību respektēšanu un, realizējot nacionālos un starptautiskus progresīvus pasākumus, nodrošinātu to vispārēju un efektīvu atzīšanu un īstenošanu kā Organizācijas dalībvalstu, tā arī to jurisdikcijā esošo teritoriju tautās.
+Darbs pie deklarācijas sākās 1946. gadā, kad tika dibināta Cilvēktiesību komisija, kuras sastāvā bija 18 dažādu tautību cilvēki ar dažādu politisko karjeru. Kā visievērojamākie komisijas locekļi minami [[Džons Pīters Hamfrijs]] ([[Kanāda]]), [[Eleanora Rūzvelta]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), kas arī bija komisijas priekšsēdētāja, [[Renē Kasēns]] ([[Francija]]) u. c.
-. pants
+== Pieņemšana ==
-Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem jāizturas citam pret citu brālības garā.
+ANO Ģenerālajā asamblejā, apspriežot deklarāciju, domstarpības balsojumā (vairākām valstīm atturoties) radīja pirmā preambulas daļa, 1., 2., 13. (projektā 14.), 18. (projektā 19.), 19. (projektā 20.), 26. (projektā 27.) un 28. (projektā 29.) pants (daļai pantu balsošanas laikā numerācija atšķirās, jo projekta 3. pantu vienbalsīgi nolēma izslēgt). Neviena valsts nav iestājusies arī pret deklarācijas projektu kopumā gala balsojumā. Atturējās Saūda Arābija, Dienvidāfrika un sociālistiskās valstis — PSRS, Baltkrievijas PSR, Ukrainas PSR, Polijas Tautas Republika, Dienvidslāvijas Tautas Federatīvā Republika, Čehoslovākija. Saūda Arābijas delegācija balsojumā atturējās galvenokārt 16. un 18. panta dēļ, kuros pasludināja vienlīdzību laulāto starpā (16. pants) un reliģiskās pārliecības brīvību (18. pants). Sociālistiskās valstis pamatoja atturēšanos balsojumā ar to, ka deklarācija nepietiekami nosoda fašismu un nacismu, tomēr, pēc Eleonoras Rūzveltes domām, komunistiskā bloka delegācijas balsojumā atturējās tāpēc, ka tām pretenzijas sagādāja 13. pants, kas sniedz cilvēkiem brīvību brīvi pārvietoties, arī pamest savu valsti. Savukārt Dienvidāfrikas atturēšanās bija acīmredzams mēģinājums pasargāt tajā valdošo aparteīda režīmu, kas bija pretrunā ar vairākiem būtiskiem deklarācijas pantiem.
-. pants
+Vairākas deklarāciju atbalstījušās valstis debatēs kritizēja tās atsevišķus aspektus ([[Nīderlande]], [[Beļģija]], [[Kanāda]], [[Ēģipte]]).
-Katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām tiesībām un visām brīvībām, kas pasludinātas šajā deklarācijā, neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai citas izcelsmes, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.
-Turklāt nedrīkst būt nekādas atšķirības valsts vai teritorijas, pie kuras cilvēks pieder, politiskā, tiesiskā vai starptautiskā stāvokļa dēļ neatkarīgi no tā, vai šī teritorija ir neatkarīga, aizbilstama, bez pašpārvaldes vai kaut kā citādi ierobežota savā suverenitātē.
+== Struktūra ==
-. pants
+Preambula un 30 panti.
-Katram cilvēkam ir tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību.
+* 1., 2. pants — cilvēktiesību vienlīdzība un universālais raksturs;
+* 3. pants — tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību;
+* 4. pants — verdzības aizliegums;
+* 5. pants — spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas apiešanās aizliegums;
+* 6. pants — tiesības tikt atzītam par personu likuma priekšā;
+* 7. pants — tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju;
+* 8. pants — tiesības uz efektīvu tiesību atjaunošanu tiesā;
+* 9. pants — patvaļīgas brīvības atņemšanas un izraidīšanas aizliegums;
+* 10. pants — tiesības uz neatkarīgu un objektīvu tiesu;
+* 11. pants — apsudzētā tiesības kriminālprocesā;
+* 12. pants — tiesības uz aizsardzību pret iejaukšanos privātajā un ģimenes dzīvē;
+* 13. pants — tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu;
+* 14. pants — tiesības meklēt patvērumu;
+* 15. pants — tiesības uz pilsonību
+* 16. pants — tiesības stāties laulībā un nodibināt ģimeni, ģimenes tiesības uz aizsardzību;
+* 17. pants — tiesības uz īpašumu;
+* 18. pants — tiesības uz domu, apziņas un [[Reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]];
+* 19. pants — tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības paust savus uzskatus;
+* 20. pants — tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību;
+* 21. pants — tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē;
+* 22. pants — tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
+* 23. pants — tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu, uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, arodbiedrību veidošanas tiesības;
+* 24. pants — tiesības uz atpūtu un brīvo laiku;
+* 25. pants — tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni, tiesības uz īpašu aizsardzību mātēm un bērniem;
+* 26. pants — tiesības uz izglītību;
+* 27. pants — kultūras tiesības, autortiesības;
+* 28. pants — tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību;
+* 29. pants — cilvēka pienākumi pret sabiedrību;
+* 30. pants — Deklarācijas interpretācijas noteikumi.
+== Literatūra ==
-. pants
+* M.Burbergs., A.Kučs. Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai — 60. "Jurista vārds" Nr.48 (553), 23.12.2008.
+* A.Kuzmins. "Lost in translation" — cilvēktiesības konkurē ar kino. "Jurista vārds" Nr.45 (550), 02.12.2008.
+== Ārējās saites ==
-Nevienu cilvēku nedrīkst turēt verdzībā vai nebrīvē; visa veida verdzība un vergu tirdzniecība ir aizliegta.
+{{sisterlinks-inline}}
+{{enciklopēdiju ārējās saites}}
+* [http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija Vispārējā cilvēktiesību deklarācija] {{lv ikona}}
+* [http://www.un.org/depts/dhl/udhr/ Deklarācijas sastādīšanas vēsture] {{en ikona}}
+* ANO ĢA 10.12.1948. sēdes stenogramma [https://web.archive.org/web/20011202132439/http://www.un.org/Depts/dhl/landmark/pdf/a-pv183r.pdf {{ru ikona}}], [https://web.archive.org/web/20010913083637/http://www.un.org/Depts/dhl/landmark/pdf/a-pv183.pdf {{en ikona}} {{fr ikona}}]
+* [http://www2.ohchr.org/english/issues/education/training/docs/UNYearbook.pdf ANO gadagrāmata par 1948.-1949. g.: izvilkums par Deklarācijas izstrādes un pieņemšanas gaitu]{{en ikona}}
+{{autoritatīvā vadība}}
-. pants
+[[Kategorija:1948. gads]]
-Nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai cietsirdīgi, necilvēcīgi ar viņu apieties un sodīt, pazemojot viņa cilvēcisko cieņu.
+[[Kategorija:ANO]]
+[[Kategorija:Cilvēktiesības]]
-. pants
+[[Kategorija:Teksti]]
-Katram cilvēkam, lai kur viņš atrastos, ir tiesības uz viņa tiesībsujektības atzīšanu.
-. pants
-Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības, bez jebkādām atšķirībām, uz vienādu likuma aizsardzību pret jebkādu diskrimināciju, kas pārkāpj šo Deklarāciju, un pret jebkuru kūdīšanu uz tādu diskrimināciju.
-. pants
-Katram cilvēkam ir tiesības uz efektīvu viņa tiesību atjaunošanu kompetentā nacionālā tiesā gadījumos, kad pārkāptas viņa pamattiesības, kas noteiktas konstitūcijā vai likumā.
-. pants
-Nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai.
-. pants
-Katram cilvēkam viņa tiesību un pienākumu noskaidrošanai, kā arī lai noteiktu viņam izvirzītās kriminālās apsūdzības pamatotību, ir tiesības uz pilnīgas līdztiesības pamata, lai viņa lietu atklāti un ievērojot visas taisnīguma prasības izskatītu neatkarīga un objektīva tiesa.
-. pants
-. Katram cilvēkam, kam inkriminēts kriminālnoziegums, ir tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr viņa vaina nebūs pierādīta saskaņā ar likumu atklātā tiesas procesā, kurā viņam tiek nodrošinātas visas iespējas uz aizstāvību. 2. 2. Nevienu nedrīkst notiesāt par noziegumu tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā bijušajiem valsts iekšējiem likumiem vai starptautiskajām tiesībām nebija kriminālnoziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro laikā, kad tika izdarīts kriminālnoziegums. 12. pants Nedrīkst patvaļīgi iejaukties neviena personiskajā un ģimenes dzīvē, patvaļīgi apdraudēt viņa dzīvokļa neaizskaramību vai viņa korespondences noslēpumu vai nelikumīgi apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai šādiem apdraudējumiem. 13. pants 1. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu katrā valstī. 2. Katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti un atgriezties savā valstī. 14. pants 1. Katram cilvēkam ir tiesības meklēt patvērumu no vajāšanas citās valstīs un izmantot šo patvērumu. 2. Šīs tiesības nevar tikt izmantotas tādas vajāšanas gadījumā, kas īstenībā saistīta ar nepolitiska nozieguma izdarīšanu vai ar darbību, kas ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem. 15. pants 1. Katram cilvēkam ir tiesības uz pilsonību. 2. nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt tā pilsonību vai tiesības mainīt savu pilsonību. 16. pants 1. Vīriešiem un sievietēm, kas sasnieguši pilngadību, ir tiesības bez jebkādiem ar rasu, nacionalitātes vai reliģiskajām atšķirībām saistītiem ierobežojumiem stāties laulībā un nodibināt ģimeni. Viņiem ir vienlīdzīgas tiesības, stājoties laulībā, laulības laikā un šķirot laulību. 2. Laulība var tikt slēgta tikai ar abu personu, kas stājas laulībā, brīvu un pilnīgu piekrišanu. 3. Ģimene ir dabiska sabiedrības pamatšūniņa, un tai ir tiesības uz sabiedrības un valsts aizsardzību.
-. pants
-. Katram cilvēkam ir tiesības uz īpašumu kā vienpersoniski, tā arī kopīgi ar citiem. 2. Nevienam patvaļīgi nedrīkst atņemt īpašumu.
-. pants
-Katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti piekopjot kultu, izpildot reliģiskas vai rituālas ceremonijas un sludinot mācību.
-. pants
-Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.
-. pants
-. Katram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību. 2. Nevienu nedrīkst piespiest iestāties kaut kādā asociācijā.
-. pants
-. Katram cilvēkam ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību. 2. Katram cilvēkam ir tiesības uz līdztiesīgu pieejamību valsts dienestam savā zemē. 3. Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu.
-. pants
-Katram cilvēkam kā sabiedrības loceklim ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu un viņa personības pašcieņas uzturēšanai un brīvai attīstībai nepieciešamo tiesību realizēšanu ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā ar nacionālo pasākumu palīdzību un starptautiskās sadarbības ceļā un atbilstoši katras valsts struktūrai un resursiem.
-. pants
-. Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu. 2. Katram cilvēkam, bez jebkādas diskriminācijas, ir tiesības uz vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu. 3. Katram strādājošam ir tiesības uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi viņam un viņa ģimenei. Nepieciešamības gadījumā tā jāpapildina ar citiem sociālās nodrošināšanas līdzekļiem.
-. Katram cilvēkam ir tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties arodbiedrībās savu interešu aizsardzībai.
-. pants
-Katram cilvēkam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, ieskaitot tiesības uz saprātīgu darbadienas ierobežojumu un uz apmaksātu periodisku atvaļinājumu.
-. pants
-. Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai, un tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ. 2. Mātēm un bērniem ir tiesības uz īpašu aizsardzību un palīdzību. Visiem bērniem, laulībā un ārlaulībā dzimušajiem, ir jābauda vienāda sociālā aizsardzība.
-. pants
-. Katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību. Izglītībai, vismaz pamata un vispārējai izglītībai, ir jābūt bezmaksas. Pamatizglītībai ir jābūt obligātai. Tehniskajai un profesionālajai izglītībai ir jābūt visiem pieejamai, un augstākai izglītībai jābūt vienādi pieejamai visiem atbilstoši katra spējām. 2. Izglītības mērķim jābūt pilnīgai personības attīstībai, un tai jāveicina cilvēka tiesību un pamatbrīvību, cieņas respektēšana. Izglītībai ir jāveicina savstarpējā saprašanās, iecietība un draudzība starp visām tautām, rasu un reliģiskajām grupām un Apvienoto Nāciju Organizācijas darbība miera uzturēšanā.
-. pants
-. Katram cilvēkam ir tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras dzīvē, baudīt mākslu, piedalīties zinātnes progresā un izmantot tā labumus. 2. Katram cilvēkam ir tiesības uz morālo un materiālo interešu aizsardzību, kas saistītas ar zinātniskajiem, literārajiem vai mākslas darbiem, kuru autors viņš ir.
-. pants
-Katram cilvēkam ir tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību, kurā ar tikt pilnīgi realizētas šajā Deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības.
-. pants
-. Katram cilvēkam ir pienākumi pret sabiedrību, kurā tikai ir iespējama viņa personības brīva un pilnīga attīstība.
-. Realizējot savas tiesības un brīvības, katram cilvēkam ir jāpakļaujas tikai likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir vienīgi citu cilvēku tiesību un brīvību pienācīgas atzīšanas un cienīšanas nodrošinājums un morāles, sabiedriskās kārtības un vispārējas labklājības taisnīgu prasību apmierināšana demokrātiskā sabiedrībā. 3. Šo tiesību un brīvību īstenošana nekādā ziņā nedrīkst būt pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem un principiem.
-.pants
-Neko šajā Deklarācijā nedrīkst interpretēt tādejādi, lai kādai valstij, personu grupai vai atsevišķām personām būtu tiesības jebkādā veidā darboties vai veikt darbības, kuru mērķis ir likvidēt šajā Deklarācijā izklāstītās tiesības un brīvības.