Pāriet uz saturu

Vikunjas: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
papildināts
 
(16 starpversijas, ko saglabājuši 4 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{inuse}}
{{BioTakso infokaste
{{BioTakso infokaste
| attēls =Vicunacrop.jpg
| attēls =Vicunacrop.jpg
| att_nosaukums = [[Vikuņa]] (''Vicugna vicugna'')
| att_nosaukums = [[Vikunja]] (''Vicugna vicugna'')
| valsts = Animalia
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_lv = Dzīvnieki
20. rindiņa: 19. rindiņa:
| cilts_lv=Lamu cilts
| cilts_lv=Lamu cilts
| ģints = Vicugna
| ģints = Vicugna
| ģints_lv =Vikuņas
| ģints_lv =Vikunjas
| binomial = Vicugna <small>([[René Primevère Lesson|R.Lesson]], 1842)</small>
| binomial = Vicugna <small>([[René Primevère Lesson|R.Lesson]], 1842)</small>
| kategorijas = nē
| kategorijas = nē
}}
}}


'''Vikuņas''' (''Vicugna'') ir [[kamieļu dzimta]]s (''Camelidae'') viena no divām [[lamu cilts]] (''Lamini'') ģintīm. Otra ir [[lamu ģints]] (''Lama''). Vikuņu ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, turklāt [[alpaka]] (''Vicugna pacos'') ir domesticēta [[vikuņa]]s forma un ir sastopama tikai kā [[mājdzīvnieks]].<ref>[http://www.domainechambord.ca/viewpage.cfm?PageID=5 Llamas/Alpacas]</ref>
'''Vikunjas''' (''Vicugna'') ir [[kamieļu dzimta]]s (''Camelidae'') viena no divām [[lamu cilts]] (''Lamini'') ģintīm. Otra ir [[lamu ģints]] (''Lama''). Vikunju ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, turklāt [[alpaka]] (''Vicugna pacos'') ir domesticēta [[vikunja]]s (''Vicugna vicugna'') forma un ir sastopama tikai kā [[mājdzīvnieks]], kura galvenā vērtība ir smalkā [[vilna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.domainechambord.ca/viewpage.cfm?PageID=5 |title=Llamas/Alpacas |access-date={{dat|2013|05|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130828184831/http://domainechambord.ca/viewpage.cfm?PageID=5 |archivedate={{dat|2013|08|28||bez}} }}</ref>

Līdz 2001. gadam alpaka tika klasificēta [[lamas|lamu ģintī]] (''Lama''), jo valdīja uzskats, ka alpaka cēlusies no [[gvanako]] (''Lama guanicoe''). Tomēr [[DNS]] analīzes atklāja, ka alpaka cēlusies no [[vikunja]]s (''Vicugna vicugna'').<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1088918/ Genetic analysis reveals the wild ancestors of the llama and the alpaca]</ref> Alpakas un vikunjas vieno arī īpašība, kāda nepiemīt [[lamas|lamu ģints]] sugām ([[lama]]i un [[gvanako]]) - [[zobi|priekšzobiem]] [[mēle]]s pusē nav emaljas. Tādējādi nodilušie zobi visu laiku ataug. Lamām un gvanako zobi ir emaljēti pilnībā.<ref name=cam>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bar-q-diamond.com/information/llamafacts.htm |title=Camelid Facts |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130725162338/http://www.bar-q-diamond.com/information/llamafacts.htm |archivedate={{dat|2013|07|25||bez}} }}</ref>

==Izplatība==
Vikunju ģints sugu dabiskais izplatības areāls saistīts ar [[Dienvidamerika]]s [[Andi|Andu kalnu]] reģioniem, lai gan mūsdienās alpakas kā mājdzīvniekus tur daudzās vietās pasaulē. Vikunjas ir [[savvaļas dzīvnieki]], un tās sastopamas [[Argentīna|Argentīnā]], [[Bolīvija|Bolīvijā]], [[Čīle|Čīlē]] un [[Peru]].<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/22956/0 IUCN: Vicugna vicugna]</ref>

==Vēsture==
Alpakas pieradināja [[Peru]] [[indiāņi]] pirms 6000 - 7000 gadiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/Llama-And-Alpaca.htm |title=Alpaca (Lama pacos Linnaeus 1758) |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130512102108/http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/Llama-And-Alpaca.htm }}</ref> līdz ar to tās ir vienas no vecākajiem mājdzīvniekiem pasaulē.<ref name="cam"/> Pēc tam, kad [[spāņi]] iekaroja [[inku impērija|inkus]], alpakas kļuva par indiāņu galveno ienākumu avotu. Alpaku ganāmpulki bija spiesti ganīties arvien augstāk kalnos, atstājot ieleju ganības spāņu ievestajām [[aita|aitām]]. Alpaku [[vilna]]s augsto kvalitāti pirmo reizi ievēroija 1800. gadu vidū [[angļi|angļu]] tekstilrūpnieki. Arī mūsdienās 99% alpaku ganāmpulku mājo [[Peru]], [[Bolīvija|Bolīvijā]] un [[Čīle|Čīlē]].<ref name=cam/>


==Sistemātika==
==Sistemātika==
* '''Vikuņu ģints''' (''Vicugna'')
* '''Vikunju ģints''' (''Vicugna'')
** [[Alpaka]] (''Vicugna pacos'')
** [[Alpaka]] (''Vicugna pacos'')
** [[Vikuņa]] (''Vicugna vicugna'')
** [[Vikunja]] (''Vicugna vicugna'')


==Galerija==
==Galerija==
<gallery>
<gallery>
Attēls:Corazon Full.jpg|[[Alpaka]] (''Vicugna pacos'')
Attēls:Corazon Full.jpg|[[Alpaka]] (''Vicugna pacos'')
Attēls:Vicuña Chimborazo.jpg|[[Vikuņa]] (''Vicugna vicugna'')
Attēls:Vicuña Chimborazo.jpg|[[Vikunja]] (''Vicugna vicugna'')
</gallery>
</gallery>


41. rindiņa: 48. rindiņa:
{{atsauces}}
{{atsauces}}


==Ārējās saites==
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{commons|Category:Vicugna|Vikuņas}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://www.nhptv.org/wild/camelidae.asp Camelidae - camels, llamas, alpacas, vicugnas]
*[http://bioexpedition.com/alpaca/ Alpaca]


{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Vikunjas| ]]
[[Kategorija:Kamieļu dzimta]]
[[Kategorija:Kamieļu dzimta]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 22. novembris, plkst. 19.43

Vikunjas
Vicugna (R.Lesson, 1842)
Vikunja (Vicugna vicugna)
Vikunja (Vicugna vicugna)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaBiezpēdaiņi (Tylopoda)
DzimtaKamieļu dzimta (Camelidae)
ApakšdzimtaKamieļu apakšdzimta (Camelinae)
CiltsLamu cilts (Lamini)
ĢintsVikunjas (Vicugna)
Vikunjas Vikikrātuvē

Vikunjas (Vicugna) ir kamieļu dzimtas (Camelidae) viena no divām lamu cilts (Lamini) ģintīm. Otra ir lamu ģints (Lama). Vikunju ģintī ir 2 mūsdienās dzīvojošas sugas, turklāt alpaka (Vicugna pacos) ir domesticēta vikunjas (Vicugna vicugna) forma un ir sastopama tikai kā mājdzīvnieks, kura galvenā vērtība ir smalkā vilna.[1]

Līdz 2001. gadam alpaka tika klasificēta lamu ģintī (Lama), jo valdīja uzskats, ka alpaka cēlusies no gvanako (Lama guanicoe). Tomēr DNS analīzes atklāja, ka alpaka cēlusies no vikunjas (Vicugna vicugna).[2] Alpakas un vikunjas vieno arī īpašība, kāda nepiemīt lamu ģints sugām (lamai un gvanako) - priekšzobiem mēles pusē nav emaljas. Tādējādi nodilušie zobi visu laiku ataug. Lamām un gvanako zobi ir emaljēti pilnībā.[3]

Izplatība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikunju ģints sugu dabiskais izplatības areāls saistīts ar Dienvidamerikas Andu kalnu reģioniem, lai gan mūsdienās alpakas kā mājdzīvniekus tur daudzās vietās pasaulē. Vikunjas ir savvaļas dzīvnieki, un tās sastopamas Argentīnā, Bolīvijā, Čīlē un Peru.[4]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alpakas pieradināja Peru indiāņi pirms 6000 - 7000 gadiem,[5] līdz ar to tās ir vienas no vecākajiem mājdzīvniekiem pasaulē.[3] Pēc tam, kad spāņi iekaroja inkus, alpakas kļuva par indiāņu galveno ienākumu avotu. Alpaku ganāmpulki bija spiesti ganīties arvien augstāk kalnos, atstājot ieleju ganības spāņu ievestajām aitām. Alpaku vilnas augsto kvalitāti pirmo reizi ievēroija 1800. gadu vidū angļu tekstilrūpnieki. Arī mūsdienās 99% alpaku ganāmpulku mājo Peru, Bolīvijā un Čīlē.[3]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Vikunju ģints (Vicugna)

Galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Llamas/Alpacas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 28. augustā. Skatīts: 2013. gada 8. maijā.
  2. ↑ Genetic analysis reveals the wild ancestors of the llama and the alpaca
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 «Camelid Facts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 9. maijā.
  4. ↑ IUCN: Vicugna vicugna
  5. ↑ «Alpaca (Lama pacos Linnaeus 1758)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 12. maijā. Skatīts: 2013. gada 9. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikunjas&oldid=4179095"