Mašīnbūve: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 23. oktobris, plkst. 09.25

Mašīnbūve ir vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas sevī ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.^[1] Mašīnbūve ir sarežģītākā rūpniecības nozare, kas sastāv no daudzām apakšnozarēm un ir saistīta ar ķīmisko un enerģētisko rūpniecību. Kā inženierzinātņu nozare mašīnbūve jeb mehāniskā inženierija apvieno inženierfizikas un matemātikas principus ar materiālzinātni, lai izstrādātu, analizētu, ražotu un uzturētu mehāniskās sistēmas. Tā ir viena no vecākajām un plašākajām inženierzinātņu nozarēm .

Mašīnbūves jomā ir nepieciešama izpratne par galvenajām jomām, tostarp mehāniku, dinamiku, termodinamiku, materiālzinātni, strukturālo analīzi un elektrību. Papildus šiem pamatprincipiem mašīnbūves inženieri izmanto tādus rīkus kā datorizētā projektēšana (CAD), datorizētā ražošana (CAM) un produkta dzīves cikla pārvaldība, lai projektētu un analizētu ražošanas iekārtas, rūpnieciskās iekārtas, apkures un dzesēšanas sistēmas, transporta sistēmas u.c. Tā ir inženierzinātņu nozare, kas ietver mašīnu projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju.

Mūsdienās mašīnbūve tā ir viena no svarīgākajām nozarēm, kurā ražo vairāk nekā trešdaļu no rūpniecības kopprodukcijas, un kurā ir nodarbināti apmēram 30% rūpniecībā strādājošo.

Mašīnbūve kā nozare parādījās rūpnieciskās revolūcijas laikā Eiropā 18. gadsimta otrajā pusē; tomēr tās attīstība pasaulē meklējama vairākus tūkstošus gadu senā pagātnē. 19. gadsimtā fizikas attīstība izraisīja mašīnbūves zinātnes attīstību. Joma ir nepārtraukti attīstījusies, iekļaujot tajā sasniegumus; mūsdienās mašīnbūves inženieri turpina attīstīties tādās jomās kā kompozītmateriāli, mehatronika un nanotehnoloģijas. Tā pārklājas arī ar kosmosa inženieriju, metalurģijas inženieriju, civilo inženieriju, elektrotehniku, ražošanas inženieriju, ķīmisko inženieriju, rūpniecisku inženieriju un citām inženierzinātņu disciplīnām dažādos apjomos. Mašīnbūves inženieri var strādāt arī biomedicīnas inženierijas jomā, īpaši ar biomehāniku, transporta fenomeniem, biomehatroniku, bionanotehnoloģiju un bioloģisko sistēmu modelēšanu.

Atsauces

↑ «Mašīnbūve». tezaurs.lv. Skatīts: 2022. gada 17. decembrī.

Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Mašīnbūve». tezaurs.lv. Skatīts: 2022. gada 17. decembrī.

[1]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-'''Mašīnbūve''' ir [[Vidējā rūpniecība|vidējās]] un [[Smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] nozaru komplekss, kas sevī ietver [[tautas saimniecība]]s darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī [[Bruņojums|apbruņojuma]] ražošanu.<ref>[http://www.tezaurs.lv/sv/?w=ma%C5%A1%C4%ABnb%C5%ABve Skaidrojošā vārdnīca - tezaurs.lv]</ref> Mašīnbūve ir sarežģītākā [[rūpniecība]]s nozare, kas sastāv no daudzām apakšnozarēm un ir saistīta ar [[Ķīmiskā rūpniecība|ķīmisko]] un [[Enerģētiskā rūpniecība|enerģētisko rūpniecību]].
+'''Mašīnbūve''' ir [[Vidējā rūpniecība|vidējās]] un [[Smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] nozaru komplekss, kas sevī ietver [[Saimniecība|tautas saimniecības]] darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī [[Bruņojums|apbruņojuma]] ražošanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mašīnbūve |url=https://tezaurs.lv/ma%C5%A1%C4%ABnb%C5%ABve:1 |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2022|12|17||bez}}}}</ref> Mašīnbūve ir sarežģītākā [[rūpniecība]]s nozare, kas sastāv no daudzām apakšnozarēm un ir saistīta ar [[Ķīmiskā rūpniecība|ķīmisko]] un [[Enerģētiskā rūpniecība|enerģētisko rūpniecību]]. Kā [[inženierija|inženierzinātņu]] nozare mašīnbūve jeb '''mehāniskā inženierija''' apvieno [[inženierfizika]]s un [[matemātika]]s principus ar [[Materiālzinātne|materiālzinātni]], lai izstrādātu, analizētu, ražotu un uzturētu mehāniskās sistēmas. Tā ir viena no vecākajām un plašākajām inženierzinātņu nozarēm .
+Mašīnbūves jomā ir nepieciešama izpratne par galvenajām jomām, tostarp [[Mehānika|mehāniku]], [[Dinamika (mehānika)|dinamiku]], [[Termodinamika|termodinamiku]], materiālzinātni, strukturālo analīzi un [[elektrība|elektrību]]. Papildus šiem pamatprincipiem mašīnbūves inženieri izmanto tādus rīkus kā datorizētā projektēšana (CAD), datorizētā ražošana (CAM) un produkta dzīves cikla pārvaldība, lai projektētu un analizētu ražošanas iekārtas, rūpnieciskās iekārtas, [[apkure]]s un dzesēšanas sistēmas, transporta sistēmas u.c. Tā ir inženierzinātņu nozare, kas ietver mašīnu projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju.
-Mašīnbūves nozare radusies 18. gadsimta beigās līdz ar rūpniecības attīstību. Mūsdienās tā ir viena no svarīgākajām nozarēm, kurā ražo vairāk nekā trešdaļu no rūpniecības [[kopprodukcija]]s, un kurā ir nodarbināti apmēram 30% rūpniecībā strādājošo.
+Mūsdienās mašīnbūve tā ir viena no svarīgākajām nozarēm, kurā ražo vairāk nekā trešdaļu no rūpniecības kopprodukcijas, un kurā ir nodarbināti apmēram 30% rūpniecībā strādājošo.
-== Atsauces ==
-{{atsauces}}
+Mašīnbūve kā nozare parādījās [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā Eiropā 18. gadsimta otrajā pusē; tomēr tās attīstība pasaulē meklējama vairākus tūkstošus gadu senā pagātnē. 19. gadsimtā [[fizika]]s attīstība izraisīja mašīnbūves zinātnes attīstību. Joma ir nepārtraukti attīstījusies, iekļaujot tajā sasniegumus; mūsdienās mašīnbūves inženieri turpina attīstīties tādās jomās kā kompozītmateriāli, mehatronika un nanotehnoloģijas. Tā pārklājas arī ar kosmosa inženieriju, metalurģijas inženieriju, civilo inženieriju, elektrotehniku, ražošanas inženieriju, ķīmisko inženieriju, rūpniecisku inženieriju un citām inženierzinātņu disciplīnām dažādos apjomos. Mašīnbūves inženieri var strādāt arī biomedicīnas inženierijas jomā, īpaši ar biomehāniku, transporta fenomeniem, biomehatroniku, bionanotehnoloģiju un bioloģisko sistēmu modelēšanu.
+== Atsauces ==
+{{atsauces}}
 {{Tehnoloģija-aizmetnis}}
+{{autoritatīvā vadība}}
-[[Kategorija:Mašīnbūve]]
+[[Kategorija:Mašīnbūve]]
-[[af:Meganiese ingenieurswese]]
-[[ar:هندسة ميكانيكية]]
-[[az:Maşınqayırma]]
-[[bg:Машиностроене]]
-[[bn:যন্ত্র প্রকৌশল]]
-[[bs:Mašinsko inženjerstvo]]
-[[ca:Enginyeria mecànica]]
-[[cs:Strojírenství]]
-[[da:Maskiningeniør]]
-[[de:Maschinenbau]]
-[[el:Μηχανολογία]]
-[[en:Mechanical engineering]]
-[[eo:Mekanika inĝenierarto]]
-[[es:Ingeniería mecánica]]
-[[et:Masinaehitus]]
-[[fa:مهندسی مکانیک]]
-[[fi:Konetekniikka]]
-[[fr:Génie mécanique]]
-[[gl:Enxeñaría mecánica]]
-[[hak:Kî-hài Kûng-chhàng]]
-[[he:הנדסת מכונות]]
-[[hi:यांत्रिक इंजीनियरी]]
-[[hr:Strojarstvo]]
-[[id:Teknik mesin]]
-[[it:Ingegneria meccanica]]
-[[ja:機械工学]]
-[[ka:მანქანათმშენებლობა]]
-[[ko:기계공학]]
-[[la:Ars mechanica]]
-[[lb:Maschinnebau]]
-[[ml:മെക്കാനിക്കൽ എൻജിനീയറിങ്ങ്]]
-[[ms:Kejuruteraan mekanik]]
-[[nds:Maschinenbu]]
-[[nl:Werktuigbouwkunde]]
-[[no:Ingeniørkunst]]
-[[pl:Inżynieria mechaniczna]]
-[[pt:Engenharia mecânica]]
-[[ru:Машиностроение]]
-[[scn:Ncignirìa miccànica]]
-[[sh:Strojarstvo]]
-[[si:යාන්ත්‍රික ඉංජිනේරු විද්‍යාව]]
-[[simple:Mechanical engineering]]
-[[sk:Strojárstvo]]
-[[sl:Strojništvo]]
-[[sq:Inxhinieria mekanike]]
-[[sr:Машинство]]
-[[sv:Maskinteknik]]
-[[ta:இயந்திரவியல்]]
-[[th:วิศวกรรมเครื่องกล]]
-[[tl:Inhinyeriyang mekanikal]]
-[[tr:Makine mühendisliği]]
-[[ug:ماشىنىىسازلىق ئىنژىنىرلىقى]]
-[[uk:Машинобудування]]
-[[vec:Ingegneri mecaneghi]]
-[[vi:Kỹ thuật cơ khí]]
-[[war:Inhenyerya nga mekanikal]]
-[[zh:机械工程]]