Pāriet uz saturu

Kartupelis: Atšķirības starp versijām

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 213.175.126.127, atjaunoju versiju, ko saglabāja Aérospatiale Concorde
(Iezīmes: Atcelšana)
(24 starpversijas, ko saglabājuši 18 lietotāji, nav parādītas)
24. rindiņa: 24. rindiņa:
'''Kartupelis''' ir daudzgadīgs [[nakteņu ģints]] augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes [[vasas pārveidne]]s, ko plaši izmanto [[pārtika|pārtikā]]. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (2014. gadā 381,7 miljoni tonnu) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc [[cukurniedre|cukurniedrēm]], [[kukurūza]]s, [[rīsi]]em un [[kvieši]]em) un pirmais starp [[dārzenis|dārzeņiem]].<ref>[http://faostat.fao.org/ Statistikas dati no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas]</ref> Kartupeļiem ir selekcionētas vairāk nekā 2000 [[šķirne]]s.
'''Kartupelis''' ir daudzgadīgs [[nakteņu ģints]] augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes [[vasas pārveidne]]s, ko plaši izmanto [[pārtika|pārtikā]]. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (2014. gadā 381,7 miljoni tonnu) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc [[cukurniedre|cukurniedrēm]], [[kukurūza]]s, [[rīsi]]em un [[kvieši]]em) un pirmais starp [[dārzenis|dārzeņiem]].<ref>[http://faostat.fao.org/ Statistikas dati no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas]</ref> Kartupeļiem ir selekcionētas vairāk nekā 2000 [[šķirne]]s.


Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim ir 5 gadi kā vērtīgam pārtikas produktam, [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]], kas darbojas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] paspārnē, [[2008. gads|2008]]. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.potato2008.org/ |title=Starptautiskais kartupeļa gads |access-date={{dat|2007|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070921111051/http://www.potato2008.org/ |archivedate={{dat|2007|09|21||bez}} }}</ref>
Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim kā vērtīgam pārtikas produktam, [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]], kas darbojas [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] paspārnē, [[2008. gads|2008]]. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.potato2008.org/ |title=Starptautiskais kartupeļa gads |access-date={{dat|2007|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070921111051/http://www.potato2008.org/ |archivedate={{dat|2007|09|21||bez}} }}</ref>


== Vēsture ==
== Vēsture ==
37. rindiņa: 37. rindiņa:
Kartupeļa virszemes daļā izaug cers ar 4—8 stumbriem. Uz tiem attīstās lapas, kas ir sakārtotas pamīšus. [[Zieds|Ziedi]], tāpat kā citiem nakteņu dzimtas augiem, ir piecdaļīgi. Auglis ir dzeltenzaļa oga ar daudzām sēklām. Pēc lakstu izaugšanas, zem zemes, no stumbra pamatnes izaug 15—20 cm gari dzinumi. To galos veidojas bumbuļi, kuru lielums, forma un krāsa ir atkarīga no šķirnes.
Kartupeļa virszemes daļā izaug cers ar 4—8 stumbriem. Uz tiem attīstās lapas, kas ir sakārtotas pamīšus. [[Zieds|Ziedi]], tāpat kā citiem nakteņu dzimtas augiem, ir piecdaļīgi. Auglis ir dzeltenzaļa oga ar daudzām sēklām. Pēc lakstu izaugšanas, zem zemes, no stumbra pamatnes izaug 15—20 cm gari dzinumi. To galos veidojas bumbuļi, kuru lielums, forma un krāsa ir atkarīga no šķirnes.


Virszemes augļi satur indīgu vielu [[solanīns|solanīnu]]. Apakšzemes bumbuļos, ja tie tiek ilgstoši turēti gaismā, līdz apzaļošanai arī veidojas solanīns.
Virszemes augļi satur indīgu vielu [[solanīns|solanīnu]]. Apakšzemes bumbuļos, ja tie tiek ilgstoši turēti gaismā līdz apzaļošanai, arī veidojas solanīns.
{{-}}
{{-}}


76. rindiņa: 76. rindiņa:


{{autoritatīvā vadība}}
{{autoritatīvā vadība}}

⚫
[[Kategorija:Nakteņu dzimta]]
[[Kategorija:Dārzeņi]]
[[Kategorija:Dārzeņi]]
[[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]]
[[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]]
[[Kategorija:Kartupelis]]
[[Kategorija:Kartupelis]]
⚫
[[Kategorija:Naktenes]]

Versija, kas saglabāta 2024. gada 11. septembris, plkst. 12.09

Kartupelis
Solanum tuberosum
Kartupeļu šķirne Nicola
Kartupeļu šķirne Nicola
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseAsteru apakšklase (Asteridae)
RindaNakteņu rinda (Solanales)
DzimtaNakteņu dzimta (Solanaceae)
ĢintsNakteņu ģints (Solanum)
SugaKartupelis (S. tuberosum)
Kartupelis Vikikrātuvē

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu ģints augs. Par kartupeļiem sauc arī šī auga apakšzemes vasas pārveidnes, ko plaši izmanto pārtikā. Pēc ieguves apjomiem pasaulē (2014. gadā 381,7 miljoni tonnu) kartupelis ir piektais lielākais kultūraugs (pēc cukurniedrēm, kukurūzas, rīsiem un kviešiem) un pirmais starp dārzeņiem.[1] Kartupeļiem ir selekcionētas vairāk nekā 2000 šķirnes.

Lai pievērstu pasaules iedzīvotāju lielāku uzmanību kartupelim kā vērtīgam pārtikas produktam, Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, kas darbojas ANO paspārnē, 2008. gadu bija pasludinājusi par Starptautisko kartupeļa gadu.[2]

Vēsture

Kartupeļi savvaļā aug Dienvidamerikā. Eiropā tie nonāca 16. gadsimtā, sākotnēji kā eksotisks krāšņumaugs. Pēc 1650. gada vairākās Eiropas zemēs tika atklāta kartupeļu uzturvērtība, īpaši tajos gados, kad melno graudu epidēmijas dēļ samazinājās graudaugu lietošana uzturā.

1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Amerikā (Tobāgo), ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu. Tomēr katram vīram, labākajā gadījumā, ticis pa vienam kartupelim.[3] Krievijas impērijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. Tomēr plašākos apmēros kartupeļus 1684. gadā sāka kultivēt Ziemeļanglijā, 1716. gadā — Saksijā, 1738. gadā — Prūsijā, bet 1783. gadā — Francijā. 1767. gadā Novgorodas gubernators Jakobs Johans fon Zīverss publicēja rakstu par kartupeļiem un centās veicināt to ieviešanu Krievijas impērijā.

18. gadsimta beigās, lai Latvijas teritorijā zemnieku vidū sekmētu kartupeļu audzēšanu, Frīdrihs Daniels Vārs latviski pārtulkoja Cēsu ārsta Franča Johana Cekela vāciski sarakstītu kartupeļu audzēšanas padomu grāmatu, ko 1790. gadā Rīgā izdeva ar nosaukumu „Kartupeļu dārzs, ko tāpēc, lai mīļi Vidzemes latvieši ne vairs uz priekšu grūtu badu cieš, viens no viņiem uzticamiem dzīves biedriem še rakstos stāda”. 16 lappušu biezajā grāmatiņā sīki aprakstīti nesenie Vidzemes bada gadi, kas minēti kā viens no iemesliem pārejai no labības uz kartupeļiem, kā arī iekļauti samērā izvērsti padomi kartupeļu audzēšanā, bet beigās — reizrēķins izaudzēto kartupeļu aprēķināšanai.[4]

Auga apraksts

Kartupeļa bumbulis no ārpuses un pārgriezts

Kartupeļa virszemes daļā izaug cers ar 4—8 stumbriem. Uz tiem attīstās lapas, kas ir sakārtotas pamīšus. Ziedi, tāpat kā citiem nakteņu dzimtas augiem, ir piecdaļīgi. Auglis ir dzeltenzaļa oga ar daudzām sēklām. Pēc lakstu izaugšanas, zem zemes, no stumbra pamatnes izaug 15—20 cm gari dzinumi. To galos veidojas bumbuļi, kuru lielums, forma un krāsa ir atkarīga no šķirnes.

Virszemes augļi satur indīgu vielu solanīnu. Apakšzemes bumbuļos, ja tie tiek ilgstoši turēti gaismā līdz apzaļošanai, arī veidojas solanīns.

Kartupeļu audzēšana

Kartupeļu raža — 2014. gads
Valsts Apjoms (miljoni tonnu)
Karogs: Ķīna Ķīna
95,5
Karogs: Indija Indija
46,4
Karogs: Krievija Krievija
31,5
Karogs: Ukraina Ukraina
23,7
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
20,1
Pasaule
381,7
Avots: FAOSTAT / Apvienoto Nāciju Organizācija[5]

Atsauces

  1. ↑ Statistikas dati no Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas
  2. ↑ «Starptautiskais kartupeļa gads». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 21. septembrī. Skatīts: 2007. gada 21. septembrī.
  3. ↑ Jordpåron und Jarðepli, Maaomene und Potet
  4. ↑ Māra Rozenberga, Antra Sprēde. «Grāmata Latvijā: Izvērstas instrukcijas un reizrēķins kartupeļu audzēšanā 18.gadsimtā». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2016. gada 25. augusts. Skatīts: 2016. gada 30. augustā.
  5. ↑ «Potato production in 2014; Region/World/Production Quantity/Crops from pick lists». UN Food and Agriculture Organization, Statistics Division (FAOSTAT). 2016. Skatīts: 2017. gada 6. maijs.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kartupelis

Ārējās saites

Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kartupelis&oldid=4127486"