Karagūsteknis: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 8. septembris, plkst. 22.19

Karagūsteknis ir persona, parasti kaujinieks, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.

Karagūstekņi skaitļos

Šajā sadaļā dilstošā secībā ir uzskaitītas valstis, kurām ir bijis vislielākais karagūstekņu skaits kopš Otrā pasaules kara sākuma. Tie ir arī lielākie skaitļi jebkurā karā kopš Konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem stāšanās spēkā 1931. gada 19. jūnijā. PSRS nebija parakstījusi Ženēvas konvenciju.^[1]

Armijas	Karagūstekņu skaits nebrīvē	Konflikts
Trešais reihs	apmēram 3 miljoni PSRS gūstā (474 967 miruši (15,2%))^[2] (Vēsturnieks Rīdigers Overmans atzīst ka padomju gūstā varētu būt miruši apmēram 1 milj. karavīru. Vēsturnieks uzskata ka šajos ciparos ir jāskaita arī daudzi kas skaitās bezvēsts pazudušie.)^[3] nezināms skaits Dienvidslāvijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā (lielākais vācu karagūstekņu mirstības procents bija Dienvidslāvijā, vairāk par 50%)^[4] apmēram 4,5 miljoni rietumu sabiedroto gūstā vēl pirms formālas Vācijas kapitulācijas, vēl 3 milj. pēc kapitulācijas sabiedrotajiem 1,3 miljoni nav zināms^[5]	Otrais pasaules karš
PSRS	5,7 miljoni Trešā reiha gūstā (apmēram 3 miljoni miruši gūstā (56—68%))^[2]	Otrais pasaules karš (kopā)
Francija	1 800 000 Trešā reiha gūstā	Otrais pasaules karš
Polija	675 000 (420 000 Trešā reiha gūstā; 240 000 karavīru kopš 1939. gada PSRS gūstā; 15 000 Trešā reiha sagūstīti Varšavā 1944. gadā)	Otrais pasaules karš
Apvienotā Karaliste	≈200 000 (135 000 sagūstīti Eiropā, nav ieskaitīts citos kaujas darbības teātros sagūstīto skaits)	Otrais pasaules karš
Irāka	≈175 000 Koalīcijas spēku gūstā	Persijas līča karš
Itālijas Karaliste	114 861 Rietumu Sabiedroto gūstā 60 000 PSRS gūstā	Otrais pasaules karš
ASV	≈130 000 (95 532 Trešā reiha gūstā)	Otrais pasaules karš
Pakistāna	93 000 Indijas gūstā. Vēlāk Indija atbrīvoja saskaņā ar Simlas vienošanos.^[6]	Bangladešas atbrīvošanas karš
Japānas Impērija	16 000-50 000 rietumu sabiedroto gūstā 560 000-760 000 PSRS gūstā, no tiem, apmēram 60 000 līdz 347 000 miruši gūstā	Otrais pasaules karš

Skatīt arī

Bezvēsts pazudušais (MIA)
Kritis kaujā (KIA)
Ievainots kaujas laukā (WIA)

Atsauces

↑ Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941—1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9
↑ ^2,0 ^2,1 Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century, Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)
↑ Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): Ende des Dritten Reiches — Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. ISBN 3-492-12056-3, p. 277
↑ Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, Erich Maschke (eds.): Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges, Bielefeld 1976, ISBN 3-7694-0003-8, pp. 42—136, 254
↑ «Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de». Stern.de. 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlis.
↑ Human and International Security in India, p. 39, Crispin Bates, Akio Tanabe, Minoru Mio, Routledge

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karagūsteknis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941—1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9

[autogenerated1-2] 2,0 ^2,1 Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century, Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)

[3] Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): Ende des Dritten Reiches — Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. ISBN 3-492-12056-3, p. 277

[4] Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, Erich Maschke (eds.): Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges, Bielefeld 1976, ISBN 3-7694-0003-8, pp. 42—136, 254

[5] «Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de». Stern.de. 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlis.

[6] Human and International Security in India, p. 39, Crispin Bates, Akio Tanabe, Minoru Mio, Routledge

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-136-0877-08, Russland, Gefangennahme eines russischen Soldaten.jpg|thumbnail|upright=1.2|Vācu karaspēks Otrā pasaules kara laikā saņem gūstā Padomju Savienības karavīru]]
-'''Karagūsteknis''' ir [[persona]], parasti [[kombatants]], kas [[karš|kara]] apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.
+'''Karagūsteknis''' ir [[persona]], parasti [[kaujinieks]], kas [[karš|kara]] apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.
 == Karagūstekņi skaitļos ==
-Šajā sadaļā ir uzskaitītas valstis, kurās ir bijis vislielākais karagūstekņu skaits kopš Otrā pasaules kara sākuma, un tās ir sakārtotas dilstošā secībā. Tie ir arī lielākie skaitļi jebkurā karā kopš Konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem stāšanās spēkā 1931. gada 19. jūnijā. PSRS nebija parakstījusi [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvenciju]].<ref>Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941—1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9</ref>
+Šajā sadaļā dilstošā secībā ir uzskaitītas valstis, kurām ir bijis vislielākais karagūstekņu skaits kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma. Tie ir arī lielākie skaitļi jebkurā karā kopš Konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem stāšanās spēkā 1931. gada 19. jūnijā. PSRS nebija parakstījusi [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvenciju]].<ref>Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941—1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9</ref>
 {|class="wikitable" style="width:98%;"
 |- "
@@ 10. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 ! Konflikts
 |-
-| style="color:#000;"| {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais Reihs]]
+| style="color:#000;"| {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs]]
 |
-* apmēram 3 miljoni [[PSRS]] gūstā (474 967 miruši (15,2%))<ref name=autogenerated1 /> (Vēsturnieks [[Rīdigers Overmans]] atzīst ka padomju gūstā varētu būt miruši apmēram 1 milj. karavīru. Vēsturnieks uzskata ka šajos ciparos ir jāskaita arī daudzi kas skaitās bezvēsts pazudušie.)<ref>Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): ''Ende des Dritten Reiches — Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau''. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. {{ISBN|3-492-12056-3}}, p. 277</ref>
+* apmēram 3 miljoni [[PSRS]] gūstā (474 967 miruši (15,2%))<ref name=autogenerated1 /> (Vēsturnieks [[Rīdigers Overmans]] atzīst ka padomju gūstā varētu būt miruši apmēram 1 milj. karavīru. Vēsturnieks uzskata ka šajos ciparos ir jāskaita arī daudzi kas skaitās bezvēsts pazudušie.)<ref>Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): ''Ende des Dritten Reiches — Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau''. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. {{ISBN|3-492-12056-3}}, p. 277</ref>
-* nezināms skaits Dienvidslāvijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā (lielākais vācu karagūstekņu mirstības procents bija Dienvidslāvijā vairāk par 50%)<ref>Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, [[Erich Maschke]] (eds.): ''Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges'', Bielefeld 1976, {{ISBN|3-7694-0003-8}}, pp. 42—136, 254</ref>
+* nezināms skaits Dienvidslāvijā, Polijā, Nīderlandē, Beļģijā, Dānijā (lielākais vācu karagūstekņu mirstības procents bija Dienvidslāvijā, vairāk par 50%)<ref>Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, [[Erich Maschke]] (eds.): ''Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges'', Bielefeld 1976, {{ISBN|3-7694-0003-8}}, pp. 42—136, 254</ref>
-* apmēram 4,5 miljoni rietumu sabiedroto gūstā vēl pirms formālas Vācijas kapitulācijas, vēl 3 milj. pēc kapitulācijas sabiedrotajiem
+* apmēram 4,5 miljoni rietumu sabiedroto gūstā vēl pirms formālas Vācijas kapitulācijas, vēl 3 milj. pēc kapitulācijas sabiedrotajiem
-* 1,3 miljoni nav zināms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stern.de/politik/geschichte/kriegsgefangene-viele-kamen-nicht-zurueck-3548272.html |title=Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de |publisher=Stern.de |date=6 February 2012 |access-date=14 April 2012}}</ref>
+* 1,3 miljoni nav zināms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stern.de/politik/geschichte/kriegsgefangene-viele-kamen-nicht-zurueck-3548272.html |title=Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de |publisher=Stern.de |date=6 February 2012 |access-date=14 April 2012}}</ref>
 | [[Otrais pasaules karš]]
 |-
 | style="color:#000;"| {{USSR}}
-| 5,7 miljoni [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] gūstā (apmēram 3 [[German mistreatment of Soviet prisoners of war|miljoni miruši gūstā]] (56—68%))<ref name=autogenerated1>''Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century'', Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)</ref>
+| 5,7 miljoni [[Trešais reihs|Trešā reiha]] gūstā (apmēram 3 [[German mistreatment of Soviet prisoners of war|miljoni miruši gūstā]] (56—68%))<ref name=autogenerated1>''Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century'', Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)</ref>
 | Otrais pasaules karš (kopā)
 |-
 | style="color:#000;"| {{FRA}}
-| 1 800 000 [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] gūstā
+| 1 800 000 [[Trešais reihs|Trešā reiha]] gūstā
 | Otrais pasaules karš
 |-
 | style="color:#000;"| {{POL}}
-| 675 000 (420 000 [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] gūstā; 240 000 karavīru kopš 1939. gada [[PSRS]] gūstā; 15 000 [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] sagūstīti [[Varšavā]] 1944. gadā)
+| 675 000 (420 000 [[Trešais reihs|Trešā reiha]] gūstā; 240 000 karavīru kopš 1939. gada [[PSRS]] gūstā; 15 000 [[Trešais reihs|Trešā reiha]] sagūstīti [[Varšavā]] 1944. gadā)
 | Otrais pasaules karš
 |-
@@ 35. rindiņa: / 35. rindiņa: @@
 |-
 | style="color:#000;"| {{IRQ}}
-| ≈175 000 [[Koalīcijas spēku]] gūstā
+| ≈175 000 Koalīcijas spēku gūstā
 | [[Persijas līča karš]]
 |-
@@ 45. rindiņa: / 45. rindiņa: @@
 |-
 | style="color:#000;"| {{ASV}}
-| ≈130 000 (95 532 [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]] gūstā)
+| ≈130 000 (95 532 [[Trešais reihs|Trešā reiha]] gūstā)
 | Otrais pasaules karš
 |-
@@ 52. rindiņa: / 52. rindiņa: @@
 | [[Bangladešas atbrīvošanas karš]]
 |-
-| style="color:#000;"| {{flag|Japānas impērija}}
+| style="color:#000;"| {{karogs|Japānas Impērija}}
 |
 * 16 000-50 000 rietumu sabiedroto gūstā
@@ 63. rindiņa: / 63. rindiņa: @@
 * [[Kritis kaujā]] (KIA)
 * Ievainots kaujas laukā (WIA)
+== Atsauces ==
+{{atsauces}}
 == Ārējās saites ==
 {{sisterlinks-inline}}
@@ 72. rindiņa: / 73. rindiņa: @@
 {{autoritatīvā vadība}}
-== Atsauces ==
 [[Kategorija:Militārais personāls]]