Pāriet uz saturu

Prūsijas Karaliste: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
mNav labojuma kopsavilkuma
 
(36 starpversijas, ko saglabājuši 13 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Citas nozīmes|vācu karalisti|Prūsija|Prūsija}}
{{Citas nozīmes|vācu karalisti|Prūsija|Prūsija}}
{{Bijušās valsts infokaste
[[Attēls:Prussia (political map before 1905).jpg|thumb|200px|Prūsijas teritorija impērijas laikā]]
|vietējais_nosaukums = ''Königreich Preußen''
[[Attēls:Wappen_Deutsches_Reich_-_Königreich_Preussen_(Grosses).png‎|thumb|200px|Prūsijas ģerbonis]]
|nosaukums_latv_val = Prūsijas Karaliste
'''Prūsijas karaliste''' ({{val-de|Königreich Preußen}}) bija viena no vācu [[Valsts|valstīm]] Centrāleropā [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]], pastāvēja no 1701. gada līdz 1871. gadam ([[Vācijas impērija]]s sastāvā līdz 1918. gadam).
|sugasvārds = Prūsijas Karaliste
|
|kontinents = Eiropa
|reģions = Centrāleiropa
|valsts = Vācija
|laikmets = Jaunais imperiālisms<br />[[Pirmais Pasaules karš]]
|statuss = [[Karaliste]]
|statusa_teksts =
|impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī
valsts atkarīga ->
|valdības_veids = [[Absolūtā monarhija]] <small>(līdz 1848. gadam)</small><br />[[Konstitucionālā monarhija|Daļēja konstitucionālā monarhija]] <small>(no 1848. gada)</small>
|<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi ->
|<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās
parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" ->
|
|gads_sākums = 1701
|gads_beigas = 1918
|
|year_exile_start =
|year_exile_end =
|
|event_start = Frīdriha I kronēšana
|date_start = {{dat|1701|1|18||bez}}
|event_end = Pasludināta [[Prūsijas brīvvalsts]]
|date_end = {{dat|1918|11|18||bez}}
|
|event1 = Prūsijas konstitūcija
|date_event1 = {{dat|1848|12|5||bez}}
|event2 =
|date_event2 =
|event3 =
|date_event3 =
|event4 =
|date_event4 =
|
|event_pre =
|date_pre =
|event_post =
|date_post =
|
|<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to
s5 --->
|p1 = Polijas—Lietuvas ūnija
|flag_p1 = Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg
|p2 = Prūsijas hercogiste
|flag_p2 = Flag of Ducal Prussia.svg
|p3 = Brandenburgas markgrāfiste
|flag_p3 = Flag of Brandenburg (1660–1750).svg
|p4 = Holšteinas hercogiste
|flag_p4 = Merchant Ensign of Holstein-Gottorp (Lions sinister).svg
|p5 = Hannoveres Karaliste
|flag_p5 = Flag of Hanover 1837-1866.svg
|s1 = Neišateles kantons
|flag_s1 = Flag of Canton of Neuchâtel.svg
|s2 = Dancigas brīvpilsēta
|flag_s2 = Flag_of_the_Free_City_of_Danzig.svg
|s3 = Dānija
|flag_s3 = Flag of Denmark.svg
|s4 = Prūsijas brīvvalsts
|flag_s4 = Civil flag of Prussia 1701-1935.svg
|s5 = Polijas Otrā republika
|flag_s5 = Flag_of_Poland_(1919–1928).svg
|
|image_flag = Flag of the Kingdom of Prussia (1803-1892).svg
|flag = Prūsijas Karalistes karogs
|flag_type = Karogs
|
|image_coat = Preußischer Adler.svg
|symbol = Prūsijas Karalistes ģerbonis
|symbol_type = Ģerbonis
|
|image_map = Kingdom of Prussia 1815.svg
|image_map_caption = Prūsijas Karaliste 1815. gadā
|
|galvaspilsēta = [[Berlīne]]<br />[[Kēnigsberga]] <small>(1806–1807)</small>
|galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" -->
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW=
|
|national_motto =
|national_anthem = ''Borussia'' <small>(1820–1830)</small><br />''[[Preußenlied]]'' <small>(1830–1840)</small>
|kopīgas_valodas = [[vācu valoda]]<br />[[latīņu valoda]] <small>(līdz 1806. gadam)</small>
|reliģija = [[protestantisms]], [[katolicisms]], [[jūdaisms]]
|nauda = [[Reihstālers]] <small>(1701—1750)</small><br />[[Tālers]] <small>(1750—1857)</small><br />[[Mārka (naudas vienība)|Marka]] <small>(1873–1914)</small><br />Papīra marka <small>(1914—1918)</small>
|
|<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies --->
|leader1 = [[Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)|Frīdrihs I]]
|leader2 = [[Vilhelms II]]
|year_leader1 = 1701–1713 <small>(pirmais)</small>
|year_leader2 = 1888–1918 <small>(pēdējais)</small>
|year_leader3 =
|year_leader4 =
|title_leader = [[Prūsijas karaļi|Ķeizars]]
|representative1 = [[Ādolfs Heinrihs fon Arnims-Boicenburgs]]
|representative2 = [[Makss fon Bādens]]
|representative3 =
|representative4 =
|year_representative1 = 1848 <small>(pirmais)</small>
|year_representative2 = 1918 <small>(pēdējais)</small>
|year_representative3 =
|year_representative4 =
|title_representative = [[Prūsijas Ministru Prezidents]]
|deputy1 =
|deputy2 =
|deputy3 =
|deputy4 =
|year_deputy1 =
|year_deputy2 =
|year_deputy3 =
|year_deputy4 =
|title_deputy =
|
|<!--- Legislature --->
|legislature = Prūsijas landtāgs
|house1 = ''Herrenhaus''
|type_house1 = augšpalāta
|house2 = ''Abgeordnetenhaus''
|type_house2 = apakšpalāta
|
|<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados ->
|stat_year1 = 1756
|stat_platība1 =
|stat_pop1 = 4500000
|stat_year2 = 1871
|stat_platība2 = 348779
|stat_pop2 = 24689000
|stat_year3 = 1910
|stat_platība3 =
|stat_pop3 = 40169219
|stat_year4 =
|stat_platība4 =
|stat_pop4 =
|stat_year5 =
|stat_platība5 =
|stat_pop5 =
|footnotes = <!--- Accepts wikilinks --->
}}
[[Attēls:Prussia (political map before 1905).jpg|thumb|300px|Prūsijas teritorija impērijas laikā]]
[[Attēls:Wappen_Deutsches_Reich_-_Königreich_Preussen_(Grosses).png|thumb|200px|Prūsijas ģerbonis]]
'''Prūsijas Karaliste''' ({{val|de|Königreich Preußen}}) bija viena no vācu [[Valsts|valstīm]] [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]], pastāvēja no 1701. gada līdz 1871. gadam ([[Vācijas Impērija]]s sastāvā līdz 1918. gadam).


Prūsijas kā karaliste izveidojās pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] agrākās [[monarhija]]s [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgas]] kūrfirstam Frīdriham III Hohencollernam (''Friedrich I Hohenzollern'', 1657.-1713.) kronējoties par [[Prūsijas karaļi|Prūsijas karali]] Frīdrihu I.
Prūsijas Karaliste izveidojās pēc tam, kas [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgas-Prūsijas]] valdnieks, [[Brandenburga (zeme)|Brandenburgas]] kūrfirsts [[Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)|Frīdrihs III]] 1701. gadā sevi kronēja par Frīdrihu I, pirmo [[Prūsijas karaļi|karali Prūsijā]].


== XVIII gadsimts ==
== XVIII gadsimts ==
Vairāku gadu desmitu laikā pēc izveidošanās Prūsijas karaliste vēl bija ļoti vāja: iedzīvotāji un tautsaimniecība bija smagi cietuši gan [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]], gan [[buboņu mēris|buboņu mēra]] rezultātā. Taču enerģiskais karalis Frīdrihs I, realizēja virkni reformu, kuras drīz vien deva rezultātus un valsts labklājība pieauga.
Vairāku gadu desmitu laikā pēc izveidošanās Prūsijas Karaliste vēl bija ļoti vāja: iedzīvotāji un tautsaimniecība bija smagi cietuši gan [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]], gan [[buboņu mēris|buboņu mēra]] dēļ. Taču enerģiskais karalis Frīdrihs I, īstenoja virkni reformu, kuras drīz vien deva rezultātus un valsts labklājība pieauga.


==== Frīdrihs Vilhelms I ====
=== Frīdrihs Vilhelms I ===
Viņa dēls [[Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns|Frīdrihs I]], dēvēts arī par "Zaldātu ķēniņu" (''Friedrich Wilhelm I Hohenzollern, Soldatenkönig'', 1688.-1740.), tieši pretēji - neveltīja nekādu uzmanību ne tautsaimniecībai, ne kultūrai, bet gan visus spēkus un enerģiju veltīja [[armija]]i. Pēc viņa iniciatīvas pirmo reizi tika izveidots [[regulārā armija|regulārās armijas]] princips. Karaļa [[Absolūtisms|absolūtā]] vara un lieliskā militārā organizācija deva iespēju Prūsijai izveidot un uzturēt valsts iedzīvotāju skaitam neproporcionāli lielu armiju. Tā, Prūsijas armijas skaitliskais sastāvs, attiecībā pret valsts kopējo iedzīvotāju skaitu, bija apmēram trīsdesmit reizes lielāks, nekā [[Polija-Lietuva|Žečpospoļitā]]. <ref>Davies Norman. Europe. A History. Pimlico, 1997., p.649.</ref> <ref>[[Voltērs]] vēlāk esot trāpīgi izteicies, ka tur kur citām valstīm ir armija, Prūsijas armijai ir valsts</ref> Taču arī valsts pārvaldē Frīdrihs Vilhelms I ieviesa stingru kārtību, ar to radod vēl vienu populāru kategoriju - "prūšu birokrātija".
Viņa dēls [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]], dēvēts arī par "Zaldātu ķēniņu" (''Friedrich Wilhelm I Hohenzollern, Soldatenkönig'', 1688—1740) veltīja daudz enerģijas [[karaspēks|armijai]]. Pēc viņa iniciatīvas pirmo reizi tika ieviests [[regulārā armija|regulārās armijas]] princips. Karaļa [[Absolūtisms|absolūtā]] vara un lieliskā militārā organizācija deva iespēju Prūsijai izveidot un uzturēt valsts iedzīvotāju skaitam neproporcionāli lielu armiju. Prūsijas armijas skaitliskais sastāvs, attiecībā pret valsts kopējo iedzīvotāju skaitu, bija apmēram trīsdesmit reizes lielāks, nekā [[Polija—Lietuva|Polijā—Lietuvā]].<ref>Davies Norman. Europe. A History. Pimlico, 1997., p.649.</ref><ref>[[Voltērs]] vēlāk esot trāpīgi izteicies, ka tur kur citām valstīm ir armija, Prūsijas armijai ir valsts</ref> Taču arī valsts pārvaldē Frīdrihs Vilhelms I ieviesa stingru kārtību, ar to radot vēl vienu populāru kategoriju — "prūšu birokrātiju".


==== Frīdrihs II ====
=== Frīdrihs II ===
Prūsija ekonomiskā, politiskā un militārā ziņā turpināja nostiprināties, kad pie varas 1740. gadā nāca Frīdriha Vilhelma I dēls [[Frīdrihs II Hohencollerns|Frīdrihs II]], dēvēts par Lielo, kā arī par Veco Frici (''Friedrich II Hohenzollern, Friedrich der Große, Alter Fritz'', 1712.-1786.). Viņa vadībā Prūsija nekavējās savu uzkrāto militāro potenciālu izmantot un iebruka [[Austrija]]s pārvaldītajā [[Silēzija|Silēzijā]], līdz ar to uzsākot karu par Austrijas mantojumu (1740.-1763.) un [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karu]]. Šo karu rezultātā Prūsijai izdevās Silēziju anektēt. Saimnieciskā ziņā tas bija nozīmīgs ieguvums, jo šis Eiropas reģions bija apveltīts ar izrakteņiem, auglīgu zemi un plaukstošām [[pilsēta|pilsētām]] ([[Vroclava]], [[Katovice]] u.c.), kuru [[ekonomika|ekonomisko]] pamatu veidoja [[rūpniecība]]. Karš par Austrijas mantojumu ievadīja arī ap gadsimtu ilgstošu politisku un militāru konfliktu starp Prūsiju un Austriju, neraugoties uz to, ka tās abas bija divas [[Svētās Romas impērija]]s sastāvdaļas. Tas gan nebija šķērslis Prūsijai, kopā ar Austroungāriju un [[Krievija|Krieviju]] piedalīties [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmajā sadalīšanā]] 1772. gadā.
Prūsija ekonomiskā, politiskā un militārā ziņā turpināja nostiprināties, kad pie varas 1740. gadā nāca Frīdriha Vilhelma I dēls [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs II]], dēvēts par Lielo, kā arī par Veco Frici (''Friedrich II Hohenzollern, Friedrich der Große, Alter Fritz'', 1712.—1786.). Viņa vadībā Prūsija nekavējās savu uzkrāto militāro potenciālu izmantot un iebruka [[Hābsburgu monarhija|Hābsburgu]] pārvaldītajā [[Silēzija|Silēzijā]], līdz ar to uzsākot [[Karš par Austrijas mantojumu|Karu par Austrijas mantojumu]] un [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karu]]. Šo karu dēļ Prūsijai izdevās Silēziju anektēt. Saimnieciskā ziņā tas bija nozīmīgs ieguvums, jo šis Eiropas reģions bija apveltīts ar derīgiem izrakteņiem, auglīgu zemi un plaukstošām pilsētām ([[Vroclava]], [[Katovice]] u.c.), kuru [[ekonomika|ekonomisko]] pamatu veidoja [[rūpniecība]]. Karš par Austrijas mantojumu ievadīja arī ap gadsimtu ilgstošu politisku un militāru konfliktu starp Prūsiju un Austriju, neraugoties uz to, ka tās abas bija divas [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvdaļas. Tas gan nebija šķērslis Prūsijai, kopā ar Austriju un [[Krievijas Impērija|Krieviju]] piedalīties [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmajā sadalīšanā]] 1772. gadā.


Neskatoties uz savu kareivīgumu Eiropas procesos, Frīdriha II iekšpolitikā iezīmējās zināmas [[liberālisms|liberālisma]] un [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] tendences. Tā, piemēram, viņa valdīšanas laikā Prūsija bija atvērta imigrantiem no citām Eiropas valstīm, kur tie tika vajāti [[reliģija|reliģisku]] vai citu iemeslu dēļ. Piemēram, Prūsija kļuva par mājvietu daudzām [[protestantisms|hugenotu]] ģimenēm, kuras glābās no vajāšanas [[Francija|Francijā]] un citās pret [[protestantisms|protestantismu]] noskaņotās valstīs. Frīdriha II uzraudzībā tika veiktas arī izglītības reformas: izveidota jauna pamatizglītības sistēma ([[ģimnāzija]]), kuras pamatprincipus drīz vien pārņēma citas Eiropas valstis.
Neskatoties uz savu kareivīgumu Eiropas procesos, Frīdriha II iekšpolitikā iezīmējās zināmas [[liberālisms|liberālisma]] un [[Apgaismības laikmets|apgaismības]] tendences. Tā, piemēram, viņa valdīšanas laikā Prūsija bija atvērta imigrantiem no citām Eiropas valstīm, kur tie tika vajāti [[reliģija|reliģisku]] vai citu iemeslu dēļ. Piemēram, Prūsija kļuva par mājvietu daudzām [[hugenoti|hugenotu]] ģimenēm, kuras glābās no vajāšanas [[Francija|Francijā]] un citās pret [[protestantisms|protestantismu]] noskaņotās valstīs. Frīdriha II uzraudzībā tika veiktas arī izglītības reformas: izveidota jauna pamatizglītības sistēma ([[ģimnāzija]]), kuras pamatprincipus drīz vien pārņēma citas Eiropas valstis.


==== Frīdrihs Vilhelms II ====
=== Frīdrihs Vilhelms II ===
Nākamais Prūsijas karalis [[Frīdrihs Vilhelms II Hohencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II Hohenzollern'', 1744.-1797.) kronējās 1786. gadā un turpināja priekšgājēju agresīvo politiku - anektēja arī citas Polijas teritorijas nākamajās Polijas sadalīšanās. Viens no iniciatoriem starpvalstu koalīcijas izveidošanai pret [[Franču revolūcija|revolucionāro Franciju]], taču būdams arī reālpolitiķis, veikli pamanījās 1795. gadā ar Franciju noslēgt seperātu mieru.
Nākamais Prūsijas karalis [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II Hohenzollern'', 1744—1797) tika kronēts 1786. gadā un turpināja priekšgājēju agresīvo politiku — anektēja arī citas Polijas teritorijas nākamajās Polijas sadalīšanās. Viens no iniciatoriem starpvalstu koalīcijas izveidošanai pret [[Franču revolūcija|revolucionāro Franciju]], taču būdams arī reālpolitiķis, veikli pamanījās 1795. gadā ar Franciju noslēgt seperātu mieru.


== XIX gadsimts ==
== XIX gadsimts ==
[[Attēls:Flag_of_Prussia_1892-1918.svg‎|thumb|200px| Prūsijas karogs (1892.-1918.)]]
[[Attēls:Flag of Prussia (1892-1918).svg|thumb|200px|Prūsijas karogs (1892—1918)]]
==== Frīdrihs Vilhelms III ====
1797. gadā Prūsijas tronī kāpa [[Frīdrihs Vilhelms III Hohencollerns|Frīdrihs Vilhelms III]] (''Friedrich Wilhelm II Hohenzollern'', 1770.-1840.) apvienoja Prūsijā [[Luterāņu baznīca|Luterāņu]] un [[Reformātoru baznīca]]s vienotā [[Evanģēliski kristīgā baznīca|Evanģēliski kristīgajā baznīcā]]. 1805. gadā, neraugoties uz noslēgto vienošanos ar [[Vīne]]s galmu, saglabāja neitralitāti, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā Francijas armija iebruka Austrijā, taču tas nelīdzēja un Prūsijai nācās iestāties karā. Pilnīgu sagrāvi Prūsijas armija cieta no [[Francija]]s karaspēka [[Napoleons I|Napoleona I]] vadībā [[Jēnas-Auerštetes kauja|Jēnas-Auerštetes kaujā]] 1806. gadā. Karalis Frīdrihs Vilhelms III, glābjoties, ar visu ģimeni pat bija spiests patverties [[Klaipēda|Mēmelē]] (Klaipēdā).


=== Frīdrihs Vilhelms III ===
Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] (1807), Prūsija zaudēja apmēram pusi savas teritorijas, tai skaitā praktiski visas tās, kuras bija iegūtas Polijas sadalīšanu rezultātā. Turklāt karalim tika uzlikts pienākums atbalstīt Franciju tās cīņā pret [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Īrija|Īriju]].
1797. gadā Prūsijas tronī kāpa [[Frīdrihs Vilhelms III Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms III]] (''Friedrich Wilhelm II Hohenzollern'', 1770—1840) apvienoja Prūsijā [[Luterāņu baznīca|Luterāņu]] un [[Reformatoru baznīca]]s vienotā [[Evaņģēliski kristīgā baznīca|Evaņģēliski kristīgajā baznīcā]]. 1805. gadā, neraugoties uz noslēgto vienošanos ar [[Vīne]]s galmu, saglabāja neitralitāti, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā Francijas armija iebruka Austrijā, taču tas nelīdzēja un Prūsijai nācās iestāties karā. Pilnīgu sagrāvi Prūsijas armija cieta no [[Francija]]s karaspēka [[Napoleons I|Napoleona I]] vadībā [[Jēnas-Auerštetes kauja|Jēnas-Auerštetes kaujā]] 1806. gadā. Karalis Frīdrihs Vilhelms III, glābjoties, ar visu ģimeni pat bija spiests patverties [[Klaipēda|Mēmelē]] (Klaipēdā).

Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] (1807), Prūsija zaudēja apmēram pusi savas teritorijas, tai skaitā tikpat kā visas Polijas sadalīšanā iegūtās zemes. Turklāt karalim tika uzlikts pienākums atbalstīt Franciju tās cīņā pret [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]].


Smagā sakāve piespieda Prūsiju apzināties, ka kādreiz veiktās valsts reformas nekalpo mūžīgi, valsts pārvaldē, ekonomikā un citās jomās nepieciešamas jaunas pārmaiņas. Nākamajos gados tika atcelta dzimtbūšana, pašvaldībām tika piešķirtas daudz plašākas pašpārvaldes tiesības, bet [[ebrejs|ebrejiem]] tika atļauts kļūt par pilntiesīgiem [[pilsonis|pilsoņiem]]. Tāpat tika ieviesta brīva [[tirdzniecība]] ar citām valstīm.
Smagā sakāve piespieda Prūsiju apzināties, ka kādreiz veiktās valsts reformas nekalpo mūžīgi, valsts pārvaldē, ekonomikā un citās jomās nepieciešamas jaunas pārmaiņas. Nākamajos gados tika atcelta dzimtbūšana, pašvaldībām tika piešķirtas daudz plašākas pašpārvaldes tiesības, bet [[ebrejs|ebrejiem]] tika atļauts kļūt par pilntiesīgiem [[pilsonis|pilsoņiem]]. Tāpat tika ieviesta brīva [[tirdzniecība]] ar citām valstīm.


Arī politiskā situācija Eiropā kļuva Prūsijai labvēlīgāka. Napoleona I kampaņa [[Krievijas impērija|Krievijā]] beidzās ar sakāvi. Tas ļāva Prūsijai izstāties no savienības ar Franciju un tā pievienojās [[Sešu koalīcija]]i cīņā pret franču okupāciju. Prūsijas karaspēka veiksmīgā darbība [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] (1815) [[maršals|maršala]] [[Gebhards Leberehts von Blīhers|Blīhera]] vadībā bija izšķiroša franču karaspēka sagrāvē. Līdz ar to Prūsija bija lielā mērā atjaunojusi ticību pati sev un [[reabilitācija|reabilitējusi]] savu politisko nozīmi Eiropā.
Arī politiskā situācija Eiropā kļuva Prūsijai labvēlīgāka. Napoleona I [[1812. gada karš|1812. gada kampaņa Krievijas Impērijā]] beidzās ar sakāvi. Tas ļāva Prūsijai izstāties no savienības ar Franciju un tā pievienojās [[Sešu koalīcija]]i cīņā pret franču okupāciju. Prūsijas karaspēka veiksmīgā darbība [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] <ref>https://enciklopedija.lv/skirklis/1681-Vaterlo-kauja</ref>(1815) [[maršals|maršala]] [[Gebhards Līberehts fon Blihers|fon Blihera]] vadībā bija izšķiroša franču karaspēka sagrāvē. Līdz ar to Prūsija bija lielā mērā atjaunojusi ticību pati sev un [[reabilitācija|reabilitējusi]] savu politisko nozīmi Eiropā.


[[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], Prūsija, kā kompensāciju par tās ieguldījumu Napoleona I galīgajā sakāvē, atguva visas zaudētās teritorijas, bet vēl papildus tai tika piešķirtas [[Reinzeme]]s, [[Vestfāle]]s un dažas citas teritorijas. Šis bija nozīmīgs solis visā tālākajā Eiropas vēsturē, jo rezultātā Prūsija ieguva ar [[akmeņogles|akmeņoglēm]], [[dzelzs rūda|dzelzs rūdu]] un citiem [[izrakteņi]]em bagāto [[Rūra (upe)|Rūras]] apgabalu, kas ļāva Vācijai īstenot [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] un radīt bāzi moderna [[bruņojums|bruņojuma]] veidošanai.
[[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]], Prūsija, kā kompensāciju par tās ieguldījumu Napoleona I galīgajā sakāvē, atguva visas zaudētās teritorijas, bet vēl papildus tai tika piešķirtas [[Reinzeme]]s, [[Vestfāle]]s un dažas citas teritorijas. Šis bija nozīmīgs solis visā tālākajā Eiropas vēsturē, jo tādējādi Prūsija ieguva ar [[akmeņogles|akmeņoglēm]], [[dzelzs rūda|dzelzs rūdu]] un citiem [[izrakteņi]]em bagāto [[Rūra (upe)|Rūras]] apgabalu, kas ļāva Vācijai īstenot [[rūpnieciskā revolūcija|rūpniecisko revolūciju]] un radīt bāzi moderna [[bruņojums|bruņojuma]] veidošanai.


==== Frīdrihs Vilhelms IV ====
=== Frīdrihs Vilhelms IV ===
1840. gadā Prūsijas tronī kāpa Fridriha Vilhelma III vecākais dēls [[Fridrihs Vilhelms IV Hohencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV Hohenzollern'', 1795.-1861.). Tika mazliet samazināta cenzūra, 1847. gadā Prūsijā sanāca pirmais parlaments (''Savienotais landtāgs''), kurā bija pārstāvēta aristokrātija lauku muižniecība (junkuri) un birģeri (buržuā), taču sākoties [[1848]]. gada revolucionārajiem notikumiem karalis uzreiz to atlaida un turpmāk ne par kādu [[Parlamentārisms|parlamentārisma]] izpausmēm Prūsijā nevarēja būt ne runas. 1850. gadā gan karalim tomēr nācās atkal sasaukt parlamentu, taču to ierobežoja visai striktā konstitūcija un augstais vēlētāju mantas cenzs (vēlēšanu tiesības bija ļoti mazam skaitam valsts pilsoņu).
1840. gadā Prūsijas tronī kāpa Fridriha Vilhelma III vecākais dēls [[Fridrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV Hohenzollern'', 1795—1861). Tika mazliet samazināta cenzūra, 1847. gadā Prūsijā sanāca pirmais parlaments (''Savienotais landtāgs''), kurā bija pārstāvēta aristokrātija lauku muižniecība (junkuri) un birģeri (buržuā), taču sākoties [[1848]]. gada revolucionārajiem notikumiem karalis uzreiz to atlaida un turpmāk ne par kādu [[Parlamentārisms|parlamentārisma]] izpausmēm Prūsijā nevarēja būt ne runas. 1850. gadā gan karalim tomēr nācās atkal sasaukt parlamentu, taču to ierobežoja visai striktā konstitūcija un augstais vēlētāju mantas cenzs (vēlēšanu tiesības bija ļoti mazam skaitam valsts pilsoņu).


==== Vilhelms I ====
=== Vilhelms I ===
1858. gadā par Prūsijas reģentu karaļa slimības dēļ kļuva tā brālis [[Vilhelms I Hohencollerns|Vilhelms I]] (''Wilhelm I Friedrich Ludwig'', 1797.-1888.), kurš kronējās 1861. gadā. Viņa valdīšana pielīdzināma viktoriānismam Anglijā - buržuā uzplaukums un totāls konservatīvisms. 1862. gadā par Prūsijas kancleru iecēla [[Otto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]].
1858. gadā par Prūsijas reģentu karaļa slimības dēļ kļuva tā brālis [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] (''Wilhelm I Friedrich Ludwig'', 1797—1888), kurš kronējās 1861. gadā. Viņa valdīšana pielīdzināma viktoriānismam Anglijā — buržuā uzplaukums un pilnīgs konservatīvisms. 1862. gadā par Prūsijas kancleru iecēla [[Otto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]].


[[Nacionālisms|Nacionālisma]] uzplūdos [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas un Holšteinas]] vācieši sāka pieprasīt apvienošanos ar pārējām vācu zemēm. 1864. gadā Prūsija atņem [[Dānija]]i Holšteinu, Šlēzvigu un [[Lauenburga|Lauenburgu]]. 1866. gadā Prūsija izprovocē karu ar [[Austrija|Austriju]] - rezultātā Vācijas dienvidos izformēja vācu valstu ''Reinas savienību'', kas ievērojami samazināja Austrijas ietekmi uz vācu valstīm. 1867. gadā Prūsija izveidoja ''Ziemeļvācijas valstu savienību'' (''Norddeutscher Bund''). Austrija pārtapa par Austroungārijas impēriju.
[[Nacionālisms|Nacionālisma]] uzplūdos [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas un Holšteinas]] vācieši sāka pieprasīt apvienošanos ar pārējām vācu zemēm. 1864. gadā Prūsija atņem [[Dānija]]i Holšteinu, Šlēzvigu un [[Lauenburga|Lauenburgu]]. 1866. gadā Prūsija izprovocēja karu ar [[Austrija|Austriju]], tādēļ Vācijas dienvidos izformēja vācu valstu ''Reinas savienību'', kas ievērojami samazināja Austrijas ietekmi uz vācu valstīm. 1867. gadā Prūsija izveidoja ''Ziemeļvācijas valstu savienību'' (''Norddeutscher Bund''). Austrija pārtapa par Austroungārijas impēriju.


1870. gadā Prūsija izprovocēja [[Francija|Franciju]] uz karu par Spānijas mantojumu - 1871. gadā Prūsija sakauj Franciju, anektē [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Ziemeļlotringu]]. 1871. gada 18. janvārī [[Versaļa]]s pilī, netālu no [[Parīze]]s, Prūsijas karalis [[Vilhelms I]] tika pasludināts par Vācijas [[Monarhs|imperatoru]], tika proklamēta [[Vācijas impērija|'''Vācijas impērija''']].
1870. gadā Prūsija izprovocēja [[Francija|Franciju]] uz karu par Spānijas mantojumu — 1871. gadā Prūsija sakauj Franciju, anektē [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Ziemeļlotringu]]. 1871. gada 18. janvārī [[Versaļa]]s pilī, netālu no [[Parīze]]s, Prūsijas karalis [[Vilhelms I]] tika pasludināts par Vācijas [[Monarhs|imperatoru]], tika proklamēta '''[[Vācijas Impērija]]'''.


== Prūsijas monarhi ==
== Prūsijas monarhi ==
Galvenais raksts: [[Prūsijas karaļi]]
Galvenais raksts: [[Prūsijas karaļi]]



== Skatīt arī ==
== Skatīt arī ==
* [[Hohencollernu dinastija]]
* [[Hoencollernu dinastija]]
* [[Prūsijas valdnieku uzskaitījums]]
* [[Prūsijas valdnieku uzskaitījums]]


== Interesanti ==
== Interesanti ==


* [[Fridrihs II Hohencollerns|Fridriham II]] piedēvē teicienu: "Ja tev iepatīkas kaimiņa province un tava armija ir pietiekami spēcīga, lai to sagrābtu, dari to - pēc uzvaras atradīsies simtiem juristu, kuri kvēli pierādīs, ka tev uz to bijušas visas tiesības."
* [[Frīdrihs II Lielais|Frīdriham II]] piedēvē teicienu: "Ja tev iepatīkas kaimiņa province un tava armija ir pietiekami spēcīga, lai to sagrābtu, dari to — pēc uzvaras atradīsies simtiem juristu, kuri kvēli pierādīs, ka tev uz to bijušas visas tiesības."


== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.Preussen-Chronik.de www.Preussen-Chronik.de]
* [http://www.Preussen-Chronik.de www.Preussen-Chronik.de]
* [http://www.Koenigreich-Preussen.de www.Koenigreich-Preussen.de]
* [https://web.archive.org/web/20190201125747/http://www.koenigreich-preussen.de/ www.Koenigreich-Preussen.de]
* [http://wwwtest.library.ucla.edu/libraries/mgi/maps/blaeu/prvssia.jpg Detaillierte Karte beider Teile Preußens um 1635 (''Preußen königlichen Anteils'' und ''Herzogtum Preußen'')]
* [https://web.archive.org/web/20061123135929/http://wwwtest.library.ucla.edu/libraries/mgi/maps/blaeu/prvssia.jpg Detaillierte Karte beider Teile Preußens um 1635 (''Preußen königlichen Anteils'' und ''Herzogtum Preußen'')]


== Atsauces ==
== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]]
[[Kategorija:Bijušās Eiropas monarhijas]]
68. rindiņa: 210. rindiņa:
[[Kategorija:Prūsija]]
[[Kategorija:Prūsija]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]

[[ca:Prússia#Regne de Prússia (1701-1918)]]
[[sv:Kungariket Preussen]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 1. septembris, plkst. 11.54

Šis raksts ir par vācu karalisti. Par citām jēdziena Prūsija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Königreich Preußen
Prūsijas Karaliste
Karaliste
↓ 1701 – 1918 ↓
Flag Coat of arms
Karogs Ģerbonis
Himna
Borussia (1820–1830)
Preußenlied (1830–1840)
Location of Prūsijas Karaliste
Location of Prūsijas Karaliste
Prūsijas Karaliste 1815. gadā
Pārvaldes centrs Berlīne
Kēnigsberga (1806–1807)
Valoda(s) vācu valoda
latīņu valoda (līdz 1806. gadam)
Reliģija protestantisms, katolicisms, jūdaisms
Valdība Absolūtā monarhija (līdz 1848. gadam)
Daļēja konstitucionālā monarhija (no 1848. gada)
Ķeizars
 - 1701–1713 (pirmais) Frīdrihs I
 - 1888–1918 (pēdējais) Vilhelms II
Prūsijas Ministru Prezidents
 - 1848 (pirmais) Ādolfs Heinrihs fon Arnims-Boicenburgs
 - 1918 (pēdējais) Makss fon Bādens
Likumdevējs Prūsijas landtāgs
 - augšpalāta Herrenhaus
 - apakšpalāta Abgeordnetenhaus
Vēsturiskais laikmets Jaunais imperiālisms
Pirmais Pasaules karš
 - Frīdriha I kronēšana 1701. gada 18. janvārī
 - Prūsijas konstitūcija 1848. gada 5. decembrī
 - Pasludināta Prūsijas brīvvalsts 1918. gada 18. novembrī
Platība
 - 1871 348 779 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1756. gadā 4 500 000 
 - 1871. gadā 24 689 000 
     Blīvums 70,8 /km²  (183,3 /mi²)
 - 1910. gadā 40 169 219 
Nauda Reihstālers (1701—1750)
Tālers (1750—1857)
Marka (1873–1914)
Papīra marka (1914—1918)
Priekšteces:		 Pēcteces:
Polijas—Lietuvas ūnija
Prūsijas hercogiste
Brandenburgas markgrāfiste
Holšteinas hercogiste
Hannoveres Karaliste
Neišateles kantons
Dancigas brīvpilsēta
Dānija
Prūsijas brīvvalsts
Polijas Otrā republika
Prūsijas teritorija impērijas laikā
Prūsijas ģerbonis

Prūsijas Karaliste (vācu: Königreich Preußen) bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701. gada līdz 1871. gadam (Vācijas Impērijas sastāvā līdz 1918. gadam).

Prūsijas Karaliste izveidojās pēc tam, kas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks, Brandenburgas kūrfirsts Frīdrihs III 1701. gadā sevi kronēja par Frīdrihu I, pirmo karali Prūsijā.

XVIII gadsimts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāku gadu desmitu laikā pēc izveidošanās Prūsijas Karaliste vēl bija ļoti vāja: iedzīvotāji un tautsaimniecība bija smagi cietuši gan Trīsdesmitgadu kara, gan buboņu mēra dēļ. Taču enerģiskais karalis Frīdrihs I, īstenoja virkni reformu, kuras drīz vien deva rezultātus un valsts labklājība pieauga.

Frīdrihs Vilhelms I

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa dēls Frīdrihs Vilhelms I, dēvēts arī par "Zaldātu ķēniņu" (Friedrich Wilhelm I Hohenzollern, Soldatenkönig, 1688—1740) veltīja daudz enerģijas armijai. Pēc viņa iniciatīvas pirmo reizi tika ieviests regulārās armijas princips. Karaļa absolūtā vara un lieliskā militārā organizācija deva iespēju Prūsijai izveidot un uzturēt valsts iedzīvotāju skaitam neproporcionāli lielu armiju. Prūsijas armijas skaitliskais sastāvs, attiecībā pret valsts kopējo iedzīvotāju skaitu, bija apmēram trīsdesmit reizes lielāks, nekā Polijā—Lietuvā.[1][2] Taču arī valsts pārvaldē Frīdrihs Vilhelms I ieviesa stingru kārtību, ar to radot vēl vienu populāru kategoriju — "prūšu birokrātiju".

Frīdrihs II

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prūsija ekonomiskā, politiskā un militārā ziņā turpināja nostiprināties, kad pie varas 1740. gadā nāca Frīdriha Vilhelma I dēls Frīdrihs II, dēvēts par Lielo, kā arī par Veco Frici (Friedrich II Hohenzollern, Friedrich der Große, Alter Fritz, 1712.—1786.). Viņa vadībā Prūsija nekavējās savu uzkrāto militāro potenciālu izmantot un iebruka Hābsburgu pārvaldītajā Silēzijā, līdz ar to uzsākot Karu par Austrijas mantojumu un Septiņgadu karu. Šo karu dēļ Prūsijai izdevās Silēziju anektēt. Saimnieciskā ziņā tas bija nozīmīgs ieguvums, jo šis Eiropas reģions bija apveltīts ar derīgiem izrakteņiem, auglīgu zemi un plaukstošām pilsētām (Vroclava, Katovice u.c.), kuru ekonomisko pamatu veidoja rūpniecība. Karš par Austrijas mantojumu ievadīja arī ap gadsimtu ilgstošu politisku un militāru konfliktu starp Prūsiju un Austriju, neraugoties uz to, ka tās abas bija divas Svētās Romas impērijas sastāvdaļas. Tas gan nebija šķērslis Prūsijai, kopā ar Austriju un Krieviju piedalīties Polijas pirmajā sadalīšanā 1772. gadā.

Neskatoties uz savu kareivīgumu Eiropas procesos, Frīdriha II iekšpolitikā iezīmējās zināmas liberālisma un apgaismības tendences. Tā, piemēram, viņa valdīšanas laikā Prūsija bija atvērta imigrantiem no citām Eiropas valstīm, kur tie tika vajāti reliģisku vai citu iemeslu dēļ. Piemēram, Prūsija kļuva par mājvietu daudzām hugenotu ģimenēm, kuras glābās no vajāšanas Francijā un citās pret protestantismu noskaņotās valstīs. Frīdriha II uzraudzībā tika veiktas arī izglītības reformas: izveidota jauna pamatizglītības sistēma (ģimnāzija), kuras pamatprincipus drīz vien pārņēma citas Eiropas valstis.

Frīdrihs Vilhelms II

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nākamais Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II (Friedrich Wilhelm II Hohenzollern, 1744—1797) tika kronēts 1786. gadā un turpināja priekšgājēju agresīvo politiku — anektēja arī citas Polijas teritorijas nākamajās Polijas sadalīšanās. Viens no iniciatoriem starpvalstu koalīcijas izveidošanai pret revolucionāro Franciju, taču būdams arī reālpolitiķis, veikli pamanījās 1795. gadā ar Franciju noslēgt seperātu mieru.

XIX gadsimts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Prūsijas karogs (1892—1918)

Frīdrihs Vilhelms III

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1797. gadā Prūsijas tronī kāpa Frīdrihs Vilhelms III (Friedrich Wilhelm II Hohenzollern, 1770—1840) apvienoja Prūsijā Luterāņu un Reformatoru baznīcas vienotā Evaņģēliski kristīgajā baznīcā. 1805. gadā, neraugoties uz noslēgto vienošanos ar Vīnes galmu, saglabāja neitralitāti, kad Napoleona Bonaparta vadītā Francijas armija iebruka Austrijā, taču tas nelīdzēja un Prūsijai nācās iestāties karā. Pilnīgu sagrāvi Prūsijas armija cieta no Francijas karaspēka Napoleona I vadībā Jēnas-Auerštetes kaujā 1806. gadā. Karalis Frīdrihs Vilhelms III, glābjoties, ar visu ģimeni pat bija spiests patverties Mēmelē (Klaipēdā).

Saskaņā ar Tilzītes miera līgumu (1807), Prūsija zaudēja apmēram pusi savas teritorijas, tai skaitā tikpat kā visas Polijas sadalīšanā iegūtās zemes. Turklāt karalim tika uzlikts pienākums atbalstīt Franciju tās cīņā pret Apvienoto Karalisti.

Smagā sakāve piespieda Prūsiju apzināties, ka kādreiz veiktās valsts reformas nekalpo mūžīgi, valsts pārvaldē, ekonomikā un citās jomās nepieciešamas jaunas pārmaiņas. Nākamajos gados tika atcelta dzimtbūšana, pašvaldībām tika piešķirtas daudz plašākas pašpārvaldes tiesības, bet ebrejiem tika atļauts kļūt par pilntiesīgiem pilsoņiem. Tāpat tika ieviesta brīva tirdzniecība ar citām valstīm.

Arī politiskā situācija Eiropā kļuva Prūsijai labvēlīgāka. Napoleona I 1812. gada kampaņa Krievijas Impērijā beidzās ar sakāvi. Tas ļāva Prūsijai izstāties no savienības ar Franciju un tā pievienojās Sešu koalīcijai cīņā pret franču okupāciju. Prūsijas karaspēka veiksmīgā darbība Vaterlo kaujā [3](1815) maršala fon Blihera vadībā bija izšķiroša franču karaspēka sagrāvē. Līdz ar to Prūsija bija lielā mērā atjaunojusi ticību pati sev un reabilitējusi savu politisko nozīmi Eiropā.

Vīnes kongresā, Prūsija, kā kompensāciju par tās ieguldījumu Napoleona I galīgajā sakāvē, atguva visas zaudētās teritorijas, bet vēl papildus tai tika piešķirtas Reinzemes, Vestfāles un dažas citas teritorijas. Šis bija nozīmīgs solis visā tālākajā Eiropas vēsturē, jo tādējādi Prūsija ieguva ar akmeņoglēm, dzelzs rūdu un citiem izrakteņiem bagāto Rūras apgabalu, kas ļāva Vācijai īstenot rūpniecisko revolūciju un radīt bāzi moderna bruņojuma veidošanai.

Frīdrihs Vilhelms IV

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1840. gadā Prūsijas tronī kāpa Fridriha Vilhelma III vecākais dēls Frīdrihs Vilhelms IV (Friedrich Wilhelm IV Hohenzollern, 1795—1861). Tika mazliet samazināta cenzūra, 1847. gadā Prūsijā sanāca pirmais parlaments (Savienotais landtāgs), kurā bija pārstāvēta aristokrātija lauku muižniecība (junkuri) un birģeri (buržuā), taču sākoties 1848. gada revolucionārajiem notikumiem karalis uzreiz to atlaida un turpmāk ne par kādu parlamentārisma izpausmēm Prūsijā nevarēja būt ne runas. 1850. gadā gan karalim tomēr nācās atkal sasaukt parlamentu, taču to ierobežoja visai striktā konstitūcija un augstais vēlētāju mantas cenzs (vēlēšanu tiesības bija ļoti mazam skaitam valsts pilsoņu).

Vilhelms I

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1858. gadā par Prūsijas reģentu karaļa slimības dēļ kļuva tā brālis Vilhelms I (Wilhelm I Friedrich Ludwig, 1797—1888), kurš kronējās 1861. gadā. Viņa valdīšana pielīdzināma viktoriānismam Anglijā — buržuā uzplaukums un pilnīgs konservatīvisms. 1862. gadā par Prūsijas kancleru iecēla Oto fon Bismarku.

Nacionālisma uzplūdos Šlēsvigas un Holšteinas vācieši sāka pieprasīt apvienošanos ar pārējām vācu zemēm. 1864. gadā Prūsija atņem Dānijai Holšteinu, Šlēzvigu un Lauenburgu. 1866. gadā Prūsija izprovocēja karu ar Austriju, tādēļ Vācijas dienvidos izformēja vācu valstu Reinas savienību, kas ievērojami samazināja Austrijas ietekmi uz vācu valstīm. 1867. gadā Prūsija izveidoja Ziemeļvācijas valstu savienību (Norddeutscher Bund). Austrija pārtapa par Austroungārijas impēriju.

1870. gadā Prūsija izprovocēja Franciju uz karu par Spānijas mantojumu — 1871. gadā Prūsija sakauj Franciju, anektē Elzasu un Ziemeļlotringu. 1871. gada 18. janvārī Versaļas pilī, netālu no Parīzes, Prūsijas karalis Vilhelms I tika pasludināts par Vācijas imperatoru, tika proklamēta Vācijas Impērija.

Prūsijas monarhi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais raksts: Prūsijas karaļi

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interesanti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Frīdriham II piedēvē teicienu: "Ja tev iepatīkas kaimiņa province un tava armija ir pietiekami spēcīga, lai to sagrābtu, dari to — pēc uzvaras atradīsies simtiem juristu, kuri kvēli pierādīs, ka tev uz to bijušas visas tiesības."

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Davies Norman. Europe. A History. Pimlico, 1997., p.649.
  2. ↑ Voltērs vēlāk esot trāpīgi izteicies, ka tur kur citām valstīm ir armija, Prūsijas armijai ir valsts
  3. ↑ https://enciklopedija.lv/skirklis/1681-Vaterlo-kauja
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Prūsijas_Karaliste&oldid=4117606"