Pāriet uz saturu

Dzēlējodi: Atšķirības starp versijām

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
EmausBot (diskusija | devums)
Boti
92 152 edits
m r2.6.4) (robots pievieno: kk:Маса
m Labota gramatika
(Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās lietotnes iOS app edit App section source)
(37 starpversijas, ko saglabājuši 24 lietotāji, nav parādītas)
2. rindiņa: 2. rindiņa:
{{BioTakso infokaste
{{BioTakso infokaste
| attēls = Aedes aegypti biting human.jpg
| attēls = Aedes aegypti biting human.jpg
| att_nosaukums = Viens no dzēlējodiem ''[[Aedes aegypti]]'', kurš ir iedzēlis cilvēkam
| att_nosaukums = [[Dzeltenā drudža ods]] (''Aedes aegypti'')
| valsts = Animalia
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_lv = Dzīvnieki
11. rindiņa: 11. rindiņa:
| kārta = Diptera
| kārta = Diptera
| kārta_lv = Divspārņi
| kārta_lv = Divspārņi
| virsdzimta = Culicoidea
| virsdzimta_lv = Dzēlējodu virsdzimta
| dzimta = Culicidae
| dzimta = Culicidae
| dzimta_lv = Dzēlējodi
| dzimta_lv = Dzēlējodi
| binomial = Culicidae
| binomial = Culicidae <small>([[Johann Wilhelm Meigen|Meigen]], 1818)</small>
| izplatība =
| izplatība =
| iedalījums = 3 apakšdzimtas:
| iedalījums =
*[[Dzēlējodu apakšdzimta]] (''Culicinae'')
* ''[[Anophelinae]]''
*[[Malārijodu apakšdzimta]] (''Anophelinae'')
* ''[[Culicinae]]''
* ''[[Toxorhynchitinae]]''
| kategorijas = nē
| kategorijas = nē
}}
}}


'''Dzēlējodi''' (''Culicidae'') ir plaši izplatīti [[kukaiņi]], kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par '''odiem''', [[Kurzeme]]s pusē arī par '''knaušiem''', bet svešvārdā par '''moskītiem'''. Starp citu, vārds "moskīts" no [[spāņu valoda]]s nozīmē "mazā [[muša]]". Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar [[garkājodi]]em (''Tipulidae'') vai [[trīsuļodi]]em (''Chironomidae'').
'''Dzēlējodi''' jeb '''dzēlējodu dzimta''' (''Culicidae'') ir viena no [[divspārņi|divspārņu kārtas]] (''Diptera'') [[odveidīgie|odveidīgo kukaiņu]] dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti [[kukaiņi]], kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par '''odiem''', [[Kurzeme]]s pusē arī par '''knaušiem''', bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par '''moskītiem''' ({{val-es|mosquito}} — '[[muša|mušiņa]]'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar [[garkājodi]]em (''Tipulidae'') vai [[trīsuļodi]]em (''Chironomidae''). Pasaulē dzīvo vairāk kā 1600 sugas,<ref name=nemat>[http://www.earthlife.net/insects/nematocera.html The Nematocera :- Mosquitos, Love Bugs etc]</ref> [[Latvija|Latvijā]] konstatētas 27 dzēlējodu sugas.<ref name=lat/>


Daudzas sugas pārnēsā [[slimība|slimību]] ierosinātājus, izplatot slimību no viena organisma uz otru, piemēram, [[malārija|malāriju]], [[dzeltenais drudzis|dzelteno drudzi]], [[tropu drudzis|tropu drudzi]], [[Rietumnīlas drudzis|Rietumnīlas drudzi]], [[filariāze|filariāzi]] un citas [[arbovīruss|arbovirusālās slimības]]. Līdz ar to dzēlējodus var uzskatīt par visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, kuru dēļ katru gadu mirst visvairāk cilvēku un dzīvnieku visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mimosq.org/mosquitobiology/mosquitobiology.htm |title=Mosquitoes of Michigan -Their Biology and Control |access-date={{dat|2016|02|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130330125526/http://www.mimosq.org/mosquitobiology/mosquitobiology.htm |archivedate={{dat|2013|03|30||bez}} }}</ref><ref name=gates>[https://www.gatesnotes.com/Health/Most-Lethal-Animal-Mosquito-Week The Deadliest Animal in the World]</ref>


== Latvijā ==
{{bioloģija-aizmetnis}}
[[Attēls:Pipiens_feeding.jpg|thumb|left|240px|Ēku mitros pagrabos savairojas [[pagraba ods|pagraba odi]] (''Culex pipiens'')]]
== ==
[[Attēls:Culex_sp_larvae.png|thumb|left|240px|[[Īstie odi|Odu]] (''Culex'') kāpuri un viena kūniņa]]
* [http://www.uel.ac.uk/mosquito/ European Mosquito Bulletin]
Latvijā sugām bagātākā ir [[meža dzēlējodi|meža dzēlējodu ģints]] (''Aedes''), pie kuras pieder tie odi, kas visbiežāk uzbrūk [[cilvēks|cilvēkam]]. Tomēr meža dzēlējodi galvenokārt barojas ar sīko [[zīdītāji|zīdītāju]] un [[putni|putnu]] asinīm. Cilvēka asinis sūc arī parastā jeb [[pagraba ods|pagraba oda]] (''Culex pipiens'') mātītes. Šo sugu var bieži novērot arī [[pilsēta|pilsētā]], mitinoties mitros pagrabos. Savukārt [[Anopheles maculipennis|malārijods]] (''Anopheles maculipennis''), sūcot asinis, var pārnēsāt [[malārija]]s plazmodijus un izraisīt saslimšanu ar malāriju. Latvijā malārija bija izplatīta 1950. gadu vidū un beigās.<ref name=lat/>


== Kopīgās iezīmes ==
[[Kategorija:Divspārņi]]
Kopumā dzēlējodi ir nelieli kukaiņi. Lielākajai daļai sugu [[mātīte]]s ir [[ektoparazīti]], kuras sūc [[asinis]], toties [[tēviņš|tēviņi]] sūc tikai ziedu [[nektārs|nektāru]]. Tēviņus viegli atšķirt pēc to zarotajiem taustekļiem.<ref name=lat>[http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/divspaarnhi/#v99 Latvijas Daba: Divspārņi. Dzēlējodi]</ref> Asinssūcošām mātītēm mutes orgāni ir izstiepti, asi un izmantojami duršanai. Brūcē tiek ievadītas vairākas mutes orgānu daļas: divas mandibulas, divas maksilas, labrums un hipofarinkss.<ref>Определитель насекомых Дальнего Востока России. Т. VI. Двукрылые и блохи. Ч.1 / под общ.ред. П. А. Лера. — Владивосток: «Дальнаука», 1999. — 655 с. — 500 экз. — {{ISBN|5-7442-0921-2}}</ref> Dzēlējodi asinis sūc no zīdītājiem, putniem, [[rāpuļi]]em, [[abinieki]]em un pat dažām [[zivis|zivīm]]. Dažas sugas uzbrūk arī [[bezmugurkaulnieki]]em, galvenokārt [[posmkāji]]em.<ref name=gates/> Brūcē ods ievada [[siekalas]], kas pēc tam izraisa alerģisku reakciju un [[āda]]s [[Nieze|niezi]].


== Bioloģija ==
[[an:Culicidae]]
Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kā visiem [[pilnas pārvērtības kukaiņi]]em, arī dzēlējodiem ir četras attīstības stadijas: [[ola]], [[kāpurs]], [[kūniņa]] un pieaugušais īpatnis. Lielākajai daļai sugu mātīte olas dēj stāvošos ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai [[ezers|ezeru]] un [[upe|upju]] seklumā, applūdušos pagrabos, pielijušos [[koks|koku]] dobumos, tropu [[augi|augu]] lapu peļķēs,<ref name=nemat/> bet ir sugas, kas dēj olas arī jūrasūdens tilpnēs — sāļos [[purvs|purvos]] un lagūnās.<ref>[http://jeb.biologists.org/content/10/1/27 The Adaptation of Mosquito Larvae to Salt Water]</ref> Atkarībā no sugas, mātīte dēj ūdenstilpes malā vai piestiprina olas pie ūdensaugiem. Kāpuri barojas ar [[planktons|planktonu]].<ref name=lat/>
[[ar:بعوضيات]]

[[ay:Ch'uspi]]
Pirmās trīs attīstības stadijas noris ūdenī. Atkarībā no sugas un temperatūras tās aizņem 5—14 dienas, tomēr ir daži ievērojami izņēmumi. Vietās, kurās ūdenstilpes mēdz sasalt vai izžūt, attīstība mēdz piemēroties vides apstākļiem, tai apstājoties un atsākoties, kad dabā atgriežas piemērots siltums un ūdens daudzums. Ir odu sugas, kuras spēj saglabāt dzīvību olām vai kāpuriem iesalstot [[ledus|ledū]] vai ūdenstilpei izžūstot un attīstībai turpinoties, kad olas atkal sedz ūdens. Kad kāpurs iekūņojas, kūniņas brīvi peld pa ūdens virsmu. Pieaugušie īpatņi aktarībā no sugas dzīvo dažas dienas vai vairākus mēnešus. Dažu sugu pieaugušie īpatņi spēj pārziemot.<ref>Michigan Mosquito Control Association; Michigan Mosquito Manual, MMCA Edition. Pub. Michigan Department of Agriculture June 2002</ref>
[[az:Ağcaqanadlar]]

[[bat-smg:Koisis]]
== Sistemātika ==
[[be:Камары]]
[[Attēls:Chironius_scurrulus_(Yasuni)_(cropped)_with_mosquitoes.jpg|thumb|240px|Odi sūc čūskas asinis]]
[[be-x-old:Камары]]
[[Attēls:Aedes_aegypti.jpg|thumb|240px|[[Dzeltenā drudža ods]] (''Aedes aegypti'')]]
[[bg:Комари]]
[[Attēls:Anopheles_albimanus_mosquito.jpg|thumb|240px|[[Anopheles albimanus|Malārijods]] (''Anopheles albimanus'')]]
[[bjn:Rangit]]
[[Attēls:CDC-Gathany-Aedes-albopictus-1.jpg|thumb|240px|[[Āzijas tīģerods]] (''Aedes albopictus'')]]
[[bn:মশা]]
[[Attēls:CDC 7887 Ochlerotatus japonicus.jpg|thumb|240px|[[Āzijas krūmāju ods]] (''Aedes japonicus'')]]
[[bs:Komarac]]
'''Dzēlējodu dzimta''' (''Culicidae'')
[[ca:Mosquit]]
*[[Dzēlējodu apakšdzimta]] (''Culicinae'')
[[cdo:Hŭng-muòng]]
**cilts ''[[Aedeomyiini]]''
[[ce:Чуьрк]]
***ģints ''[[Aedeomyia]]''
[[cs:Komárovití]]
**cilts ''[[Aedini]]''
[[cy:Mosgito]]
***ģints [[Meža dzēlējodi]] (''Aedes'')
[[da:Stikmyg]]
***ģints ''[[Armigeres]]''
[[de:Stechmücken]]
***ģints ''[[Ayurakitia]]''
[[el:Κουνούπι]]
***ģints ''[[Eretmapodites]]''
[[eml:Sinzela]]
***ģints ''[[Haemagogus]]''
[[en:Mosquito]]
***ģints ''[[Heizmannia]]''
[[eo:Moskito]]
***ģints ''[[Ochlerotatus]]''
[[es:Culicidae]]
***ģints ''[[Opifex]]''
[[et:Pistesääsklased]]
***ģints ''[[Psorophora]]''
[[eu:Eltxo]]
***ģints ''[[Tanakaius]]''
[[fa:پشه]]
***ģints ''[[Udaya]]''
[[fi:Hyttyset]]
***ģints ''[[Verrallina]]''
[[fr:Culicidae]]
***ģints ''[[Zeugnomyia]]''
[[ga:Muiscít]]
**cilts ''[[Culicini]]''
[[gl:Mosquito]]
***ģints [[Īstie odi]] (''Culex'')
[[gn:Ñati'ũ]]
***ģints ''[[Deinocerites]]''
[[ha:Sauro]]
***ģints ''[[Galindomyia]]''
[[hak:Mûn-é]]
***ģints ''[[Lutzia]]''
[[he:יתושיים]]
**cilts ''[[Culisetini]]''
[[hi:मच्छर]]
***ģints ''[[Culiseta]]''
[[hr:Komarci]]
**cilts ''[[Ficalbiini]]''
[[ht:Moustik]]
***ģints ''[[Ficalbia]]''
[[hu:Szúnyogfélék]]
***ģints ''[[Mimomyia]]''
[[ia:Mosquito]]
**cilts ''[[Hodgesiini]]''
[[id:Nyamuk]]
***ģints ''[[Hodgesia]]''
[[io:Moskito]]
**cilts ''[[Mansoniini]]''
[[is:Moskítóflugur]]
***ģints ''[[Coquillettidia]]''
[[it:Culicidae]]
***ģints ''[[Mansonia]]''
[[iu:ᑭᒃᑐᕆᐊᖅ]]
**cilts ''[[Orthopodomyiini]]''
[[ja:カ]]
***ģints ''[[Orthopodomyia]]''
[[jv:Lemud]]
**cilts ''[[Sabethini]]''
[[ka:კოღოები]]
***ģints ''[[Isostomyia]]''
[[kk:Маса]]
***ģints ''[[Johnbelkinia]]''
[[ko:모기]]
***ģints ''[[Limatus]]''
[[ku:Mixmixk]]
***ģints ''[[Malaya]]''
[[kv:Ном (пемӧс)]]
***ģints ''[[Maorigoeldia]]''
[[la:Culicidae]]
***ģints ''[[Onirion]]''
[[ln:Ngungi]]
***ģints ''[[Runchomyia]]''
[[lt:Tikrieji uodai]]
***ģints ''[[Sabethes]]''
[[mg:カ]]
***ģints ''[[Shannoniana]]''
[[mhr:Шыҥа]]
***ģints ''[[Topomyia]]''
[[ml:കൊതുക്‌]]
***ģints ''[[Trichoprosopon]]''
[[mr:डास]]
***ģints ''[[Tripteroides]]''
[[ms:Nyamuk]]
***ģints ''[[Wyeomyia]]''
[[my:ခြင်]]
**cilts ''[[Uranotaeniini]]''
[[mzn:لل]]
***ģints ''[[Uranotaenia]]''
[[nah:Mōyōtl]]
*[[Malārijodu apakšdzimta]] (''Anophelinae'')
[[new:दोम मण्डल, रंगारेड्डी जिल्ला]]
**ģints [[Malārijodi]] (''Anopheles'')
[[nl:Steekmuggen]]
**ģints ''[[Bironella]]''
[[nn:Stikkemygg]]
**ģints ''[[Chagasia]]''
[[no:Stikkemygg]]

[[nv:Tsʼíʼii daʼaneezí]]
== Atsauces ==
[[oc:Moissal]]
{{atsauces}}
[[pam:Amuk]]

[[pdc:Moschgieder]]
== Ārējās saites ==
[[pl:Komarowate]]
{{sisterlinks-inline}}
[[pnb:مچھر]]
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
[[pt:Mosquito]]
*[http://animaldiversity.org/accounts/Culicidae/classification/ ADW: Culicidae]
[[qu:Qhiti]]
*[http://www.biokids.umich.edu/critters/Culicidae/ BioKids: Mosquitos]
[[ro:Țânțar]]
*[http://dabasdati.lv/lv/image/1n0tlf1k3vj45isv1cq2ecu2d3/31431/ Dabas dati: dzēlējoda tēviņš]
[[ru:Комары]]

[[rw:Umubu]]

[[sh:Komarci]]

[[simple:Mosquito]]
[[Kategorija:Dzēlējodu dzimta| ]]
[[sl:Komarji]]
[[so:Kaneeco]]
[[sq:Mushkonja]]
[[sr:Комарац]]
[[su:Reungit]]
[[sv:Stickmyggor]]
[[szl:Kopruchowate]]
[[ta:கொசு]]
[[te:దోమ]]
[[th:ยุง]]
[[tl:Lamok]]
[[tr:Sivrisinek]]
[[tum:Nyimbo]]
[[uk:Комарі]]
[[vec:Sginsała]]
[[vi:Muỗi]]
[[wa:Picron]]
[[war:Lamok]]
[[yo:Ẹ̀fọn]]
[[zh:蚊]]
[[zh-min-nan:Báng]]
[[zh-yue:蚊]]

Versija, kas saglabāta 2024. gada 15. augusts, plkst. 20.09

Šis raksts ir par kukaiņu dzimtu, kura tautā tiek vienkārši saukti par odiem. Par citām jēdziena odi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Dzēlējodi
Culicidae (Meigen, 1818)
Dzeltenā drudža ods (Aedes aegypti)
Dzeltenā drudža ods (Aedes aegypti)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insect)
KārtaDivspārņi (Diptera)
VirsdzimtaDzēlējodu virsdzimta (Culicoidea)
DzimtaDzēlējodi (Culicidae)
Iedalījums
Dzēlējodi Vikikrātuvē

Dzēlējodi jeb dzēlējodu dzimta (Culicidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) odveidīgo kukaiņu dzimtām. Dzēlējodi ir plaši izplatīti kukaiņi, kurus tautā bieži vien dēvē vienkārši par odiem, Kurzemes pusē arī par knaušiem, bet svešvārdā tie nepareizi tiek saukti par moskītiem (spāņu: mosquito — 'mušiņa'). Dzēlējodi nereti tiek sajaukti ar garkājodiem (Tipulidae) vai trīsuļodiem (Chironomidae). Pasaulē dzīvo vairāk kā 1600 sugas,[1] Latvijā konstatētas 27 dzēlējodu sugas.[2]

Daudzas sugas pārnēsā slimību ierosinātājus, izplatot slimību no viena organisma uz otru, piemēram, malāriju, dzelteno drudzi, tropu drudzi, Rietumnīlas drudzi, filariāzi un citas arbovirusālās slimības. Līdz ar to dzēlējodus var uzskatīt par visbīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē, kuru dēļ katru gadu mirst visvairāk cilvēku un dzīvnieku visā pasaulē.[3][4]

Latvijā

Ēku mitros pagrabos savairojas pagraba odi (Culex pipiens)
Odu (Culex) kāpuri un viena kūniņa

Latvijā sugām bagātākā ir meža dzēlējodu ģints (Aedes), pie kuras pieder tie odi, kas visbiežāk uzbrūk cilvēkam. Tomēr meža dzēlējodi galvenokārt barojas ar sīko zīdītāju un putnu asinīm. Cilvēka asinis sūc arī parastā jeb pagraba oda (Culex pipiens) mātītes. Šo sugu var bieži novērot arī pilsētā, mitinoties mitros pagrabos. Savukārt malārijods (Anopheles maculipennis), sūcot asinis, var pārnēsāt malārijas plazmodijus un izraisīt saslimšanu ar malāriju. Latvijā malārija bija izplatīta 1950. gadu vidū un beigās.[2]

Kopīgās iezīmes

Kopumā dzēlējodi ir nelieli kukaiņi. Lielākajai daļai sugu mātītes ir ektoparazīti, kuras sūc asinis, toties tēviņi sūc tikai ziedu nektāru. Tēviņus viegli atšķirt pēc to zarotajiem taustekļiem.[2] Asinssūcošām mātītēm mutes orgāni ir izstiepti, asi un izmantojami duršanai. Brūcē tiek ievadītas vairākas mutes orgānu daļas: divas mandibulas, divas maksilas, labrums un hipofarinkss.[5] Dzēlējodi asinis sūc no zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, abiniekiem un pat dažām zivīm. Dažas sugas uzbrūk arī bezmugurkaulniekiem, galvenokārt posmkājiem.[4] Brūcē ods ievada siekalas, kas pēc tam izraisa alerģisku reakciju un ādas niezi.

Bioloģija

Odi parasti sastopami un ir aktīvi mitrās, ēnainās vietās mežos un krūmājos. Visaktīvākie tie ir vakaros un naktīs, kā arī apmākušās dienās. Kā visiem pilnas pārvērtības kukaiņiem, arī dzēlējodiem ir četras attīstības stadijas: ola, kāpurs, kūniņa un pieaugušais īpatnis. Lielākajai daļai sugu mātīte olas dēj stāvošos ūdeņos, kur nav zivju, piemēram, peļķēs vai ezeru un upju seklumā, applūdušos pagrabos, pielijušos koku dobumos, tropu augu lapu peļķēs,[1] bet ir sugas, kas dēj olas arī jūrasūdens tilpnēs — sāļos purvos un lagūnās.[6] Atkarībā no sugas, mātīte dēj ūdenstilpes malā vai piestiprina olas pie ūdensaugiem. Kāpuri barojas ar planktonu.[2]

Pirmās trīs attīstības stadijas noris ūdenī. Atkarībā no sugas un temperatūras tās aizņem 5—14 dienas, tomēr ir daži ievērojami izņēmumi. Vietās, kurās ūdenstilpes mēdz sasalt vai izžūt, attīstība mēdz piemēroties vides apstākļiem, tai apstājoties un atsākoties, kad dabā atgriežas piemērots siltums un ūdens daudzums. Ir odu sugas, kuras spēj saglabāt dzīvību olām vai kāpuriem iesalstot ledū vai ūdenstilpei izžūstot un attīstībai turpinoties, kad olas atkal sedz ūdens. Kad kāpurs iekūņojas, kūniņas brīvi peld pa ūdens virsmu. Pieaugušie īpatņi aktarībā no sugas dzīvo dažas dienas vai vairākus mēnešus. Dažu sugu pieaugušie īpatņi spēj pārziemot.[7]

Sistemātika

Odi sūc čūskas asinis
Dzeltenā drudža ods (Aedes aegypti)
Malārijods (Anopheles albimanus)
Āzijas tīģerods (Aedes albopictus)
Āzijas krūmāju ods (Aedes japonicus)

Dzēlējodu dzimta (Culicidae)

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 The Nematocera :- Mosquitos, Love Bugs etc
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Latvijas Daba: Divspārņi. Dzēlējodi
  3. ↑ «Mosquitoes of Michigan -Their Biology and Control». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. martā. Skatīts: 2016. gada 23. februārī.
  4. ↑ 4,0 4,1 The Deadliest Animal in the World
  5. ↑ Определитель насекомых Дальнего Востока России. Т. VI. Двукрылые и блохи. Ч.1 / под общ.ред. П. А. Лера. — Владивосток: «Дальнаука», 1999. — 655 с. — 500 экз. — ISBN 5-7442-0921-2
  6. ↑ The Adaptation of Mosquito Larvae to Salt Water
  7. ↑ Michigan Mosquito Control Association; Michigan Mosquito Manual, MMCA Edition. Pub. Michigan Department of Agriculture June 2002

Ārējās saites

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzēlējodi&oldid=4108383"