Vispārējā cilvēktiesību deklarācija: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 14. jūnijs, plkst. 07.59

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ir dokuments, kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1948. gada 10. decembrī Parīzē, Šaijo pilī. Deklarācija tikai pieņemta ar 48 balsīm "par", savukārt 8 valstis balsojumā atturējās, neviena valsts nenobalsoja pret deklarācijas pieņemšanu. Šis ir vecākais ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokuments; tas nav saistošs pats par sevi, tomēr būtiska daļa tajā esošo normu kļuva par saistošām, jo tās ir iekļautas tādos saistošos cilvēktiesību dokumentos kā Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (International Covenant on Civil and Political Rights) un Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights). Deklarācijā ietvertie principi ir atspoguļoti arī tādos starptautiskos tiesību aktos kā ANO Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu u. c.

Deklarācijas rašanos rosināja nesenā Otrā pasaules kara pieredze un tā laikā notikušie cilvēktiesību pārkāpumi, un tā ir pirmais gadījums, kad cilvēktiesību normas tika pieņemtas vispasaules mērogā.

Rašanās vēsture

Otrā pasaules kara laikā Sabiedrotie pieņēma Četras pamatbrīvības — (1) vārda brīvību, (2) reliģiskās pārliecības brīvību, (3) brīvību no bailēm un (4) brīvību no trūkuma jeb tiesības uz adekvātiem dzīves apstākļiem — kā savus mērķus, ko sasniegt kara laikā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti atkārtoti apliecināja dalībvalstu "ticību cilvēka pamattiesībām, cieņai un cilvēka personas vērtībai un vīriešu un sieviešu līdztiesībai", kā arī to, ka dalībvalstis "ir apņēmušās sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju veicināt vispārēju cieņu pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī to ievērošanu".

Kolīdz Otrais pasaules karš bija noslēdzies un Trešā reiha pastrādātie brutālie noziegumi pret cilvēkiem kļuva zināmi plašākai publikai, liela daļa cilvēku uzskatīja, ka ANO Statūti nepietiekami definē cilvēktiesības, uz kurām paši atsaucas. Šī iemesla dēļ bija nepieciešams atsevišķs dokuments, kas detalizētāk definētu cilvēktiesības, kuru ievērošanu ANO Statūti uzlika par pienākumu dalībvalstīm.

Darbs pie deklarācijas sākās 1946. gadā, kad tika dibināta Cilvēktiesību komisija, kuras sastāvā bija 18 dažādu tautību cilvēki ar dažādu politisko karjeru. Kā visievērojamākie komisijas locekļi minami Džons Pīters Hamfrijs (Kanāda), Eleanora Rūzvelta (ASV), kas arī bija komisijas priekšsēdētāja, Renē Kasēns (Francija) u. c.

Pieņemšana

ANO Ģenerālajā asamblejā, apspriežot deklarāciju, domstarpības balsojumā (vairākām valstīm atturoties) radīja pirmā preambulas daļa, 1., 2., 13. (projektā 14.), 18. (projektā 19.), 19. (projektā 20.), 26. (projektā 27.) un 28. (projektā 29.) pants (daļai pantu balsošanas laikā numerācija atšķirās, jo projekta 3. pantu vienbalsīgi nolēma izslēgt). Neviena valsts nav iestājusies arī pret deklarācijas projektu kopumā gala balsojumā. Atturējās Saūda Arābija, Dienvidāfrika un sociālistiskās valstis — PSRS, Baltkrievijas PSR, Ukrainas PSR, Polijas Tautas Republika, Dienvidslāvijas Tautas Federatīvā Republika, Čehoslovākija. Saūda Arābijas delegācija balsojumā atturējās galvenokārt 16. un 18. panta dēļ, kuros pasludināja vienlīdzību laulāto starpā (16. pants) un reliģiskās pārliecības brīvību (18. pants). Sociālistiskās valstis pamatoja atturēšanos balsojumā ar to, ka deklarācija nepietiekami nosoda fašismu un nacismu, tomēr, pēc Eleonoras Rūzveltes domām, komunistiskā bloka delegācijas balsojumā atturējās tāpēc, ka tām pretenzijas sagādāja 13. pants, kas sniedz cilvēkiem brīvību brīvi pārvietoties, arī pamest savu valsti. Savukārt Dienvidāfrikas atturēšanās bija acīmredzams mēģinājums pasargāt tajā valdošo aparteīda režīmu, kas bija pretrunā ar vairākiem būtiskiem deklarācijas pantiem.

Vairākas deklarāciju atbalstījušās valstis debatēs kritizēja tās atsevišķus aspektus (Nīderlande, Beļģija, Kanāda, Ēģipte).

Struktūra

Preambula un 30 panti.

1., 2. pants — cilvēktiesību vienlīdzība un universālais raksturs;
3. pants — tiesības uz dzīvību, brīvību un personas neaizskaramību;
4. pants — verdzības aizliegums;
5. pants — spīdzināšanas vai cietsirdīgas, necilvēcīgas apiešanās aizliegums;
6. pants — tiesības tikt atzītam par personu likuma priekšā;
7. pants — tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju;
8. pants — tiesības uz efektīvu tiesību atjaunošanu tiesā;
9. pants — patvaļīgas brīvības atņemšanas un izraidīšanas aizliegums;
10. pants — tiesības uz neatkarīgu un objektīvu tiesu;
11. pants — apsudzētā tiesības kriminālprocesā;
12. pants — tiesības uz aizsardzību pret iejaukšanos privātajā un ģimenes dzīvē;
13. pants — tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu;
14. pants — tiesības meklēt patvērumu;
15. pants — tiesības uz pilsonību
16. pants — tiesības stāties laulībā un nodibināt ģimeni, ģimenes tiesības uz aizsardzību;
17. pants — tiesības uz īpašumu;
18. pants — tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību;
19. pants — tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības paust savus uzskatus;
20. pants — tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību;
21. pants — tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē;
22. pants — tiesības uz sociālo nodrošinājumu;
23. pants — tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu, uz taisnīgu un apmierinošu darba algu, arodbiedrību veidošanas tiesības;
24. pants — tiesības uz atpūtu un brīvo laiku;
25. pants — tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni, tiesības uz īpašu aizsardzību mātēm un bērniem;
26. pants — tiesības uz izglītību;
27. pants — kultūras tiesības, autortiesības;
28. pants — tiesības uz sociālo un starptautisko kārtību;
29. pants — cilvēka pienākumi pret sabiedrību;
30. pants — Deklarācijas interpretācijas noteikumi.

Literatūra

M.Burbergs., A.Kučs. Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai — 60. "Jurista vārds" Nr.48 (553), 23.12.2008.
A.Kuzmins. "Lost in translation" — cilvēktiesības konkurē ar kino. "Jurista vārds" Nr.45 (550), 02.12.2008.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vispārējā cilvēktiesību deklarācija.

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (latviski)
Deklarācijas sastādīšanas vēsture (angliski)
ANO ĢA 10.12.1948. sēdes stenogramma (krieviski), (angliski) (franciski)
ANO gadagrāmata par 1948.-1949. g.: izvilkums par Deklarācijas izstrādes un pieņemšanas gaitu(angliski)

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+'''Vispārējā cilvēktiesību deklarācija''' ir dokuments, kuru [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Ģenerālā asambleja pieņēma [[1948]]. gada 10. decembrī Parīzē, Šaijo pilī. Deklarācija tikai pieņemta ar 48 balsīm "par", savukārt 8 valstis balsojumā atturējās, neviena valsts nenobalsoja pret deklarācijas pieņemšanu. Šis ir vecākais ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokuments; tas nav saistošs pats par sevi, tomēr būtiska daļa tajā esošo normu kļuva par saistošām, jo tās ir iekļautas tādos saistošos cilvēktiesību dokumentos kā [[Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām]] (International Covenant on Civil and Political Rights) un [[Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām]] (International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights). Deklarācijā ietvertie principi ir atspoguļoti arī tādos starptautiskos tiesību aktos kā [[ANO Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu]], ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu u. c.
-[[Attēls:Cyrus cilinder.jpg|right|thumb|300px|[[Kīra cilindrs]] tiek uzskatīts par vēstures pirmo cilvēktiesību deklarāciju.]]
+Deklarācijas rašanos rosināja nesenā Otrā pasaules kara pieredze un tā laikā notikušie cilvēktiesību pārkāpumi, un tā ir pirmais gadījums, kad cilvēktiesību normas tika pieņemtas vispasaules mērogā.
-'''Vispārējā cilvēktiesību deklarācija''' ir dokuments, kuru [[ANO]] Ģenerālā Asambleja pieņēma 1948. gada 10. decembrī ar 48 balsīm "par" un 8 "atturas". Vecākais no ANO cilvēktiesību sistēmas pamatdokumentiem; nav saistošs pats par sevi, tomēr daļa tajā iekļauto normu kļuva par saistošām.
-== Autori ==
+== Rašanās vēsture ==
+Otrā pasaules kara laikā Sabiedrotie pieņēma Četras pamatbrīvības — (1) vārda brīvību, (2) [[Reliģiskā pārliecība|reliģiskās pārliecības]] brīvību, (3) brīvību no bailēm un (4) brīvību no trūkuma jeb tiesības uz adekvātiem dzīves apstākļiem — kā savus mērķus, ko sasniegt kara laikā. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti atkārtoti apliecināja dalībvalstu "ticību cilvēka pamattiesībām, cieņai un cilvēka personas vērtībai un vīriešu un sieviešu līdztiesībai", kā arī to, ka dalībvalstis "ir apņēmušās sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju veicināt vispārēju cieņu pret cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī to ievērošanu".
-Džons Pīters Hamfrijs (Kanāda), Eleonora Rūzvelte (ASV), Renē Kasēns (Francija) u. c.
+Kolīdz Otrais pasaules karš bija noslēdzies un Trešā reiha pastrādātie brutālie noziegumi pret cilvēkiem kļuva zināmi plašākai publikai, liela daļa cilvēku uzskatīja, ka ANO Statūti nepietiekami definē cilvēktiesības, uz kurām paši atsaucas. Šī iemesla dēļ bija nepieciešams atsevišķs dokuments, kas detalizētāk definētu cilvēktiesības, kuru ievērošanu ANO Statūti uzlika par pienākumu dalībvalstīm.
+Darbs pie deklarācijas sākās 1946. gadā, kad tika dibināta Cilvēktiesību komisija, kuras sastāvā bija 18 dažādu tautību cilvēki ar dažādu politisko karjeru. Kā visievērojamākie komisijas locekļi minami [[Džons Pīters Hamfrijs]] ([[Kanāda]]), [[Eleanora Rūzvelta]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), kas arī bija komisijas priekšsēdētāja, [[Renē Kasēns]] ([[Francija]]) u. c.
 == Pieņemšana ==
-ANO Ģenerālajā asamblejā, apspriežot Deklarāciju, domstarpības balsojumā (vairākām valstīm atturoties) radīja pirmā preambulas daļa, 1., 2., 13. (projektā 14.), 18. (projektā 19.), 19. (projektā 20.), 26. (projektā 27.) un 28. (projektā 29.) pants (daļai pantu balsošanas laikā numerācija atšķirās, jo projekta 3. pantu vienbalsīgi nolēma izslēgt). Neviena valsts nav iestājusies arī pret deklarācijas projektu kopumā gala balsojumā. Atturējās Saūda Arābija, Dienvidāfrika un sociālistiskās valstis; vairākas deklarāciju atbalstījušās valstis debatēs kritizēja tās atsevišķus aspektus (Nīderlande, Beļģija, Kanāda, Ēģipte).
+ANO Ģenerālajā asamblejā, apspriežot deklarāciju, domstarpības balsojumā (vairākām valstīm atturoties) radīja pirmā preambulas daļa, 1., 2., 13. (projektā 14.), 18. (projektā 19.), 19. (projektā 20.), 26. (projektā 27.) un 28. (projektā 29.) pants (daļai pantu balsošanas laikā numerācija atšķirās, jo projekta 3. pantu vienbalsīgi nolēma izslēgt). Neviena valsts nav iestājusies arī pret deklarācijas projektu kopumā gala balsojumā. Atturējās Saūda Arābija, Dienvidāfrika un sociālistiskās valstis — PSRS, Baltkrievijas PSR, Ukrainas PSR, Polijas Tautas Republika, Dienvidslāvijas Tautas Federatīvā Republika, Čehoslovākija. Saūda Arābijas delegācija balsojumā atturējās galvenokārt 16. un 18. panta dēļ, kuros pasludināja vienlīdzību laulāto starpā (16. pants) un reliģiskās pārliecības brīvību (18. pants). Sociālistiskās valstis pamatoja atturēšanos balsojumā ar to, ka deklarācija nepietiekami nosoda fašismu un nacismu, tomēr, pēc Eleonoras Rūzveltes domām, komunistiskā bloka delegācijas balsojumā atturējās tāpēc, ka tām pretenzijas sagādāja 13. pants, kas sniedz cilvēkiem brīvību brīvi pārvietoties, arī pamest savu valsti. Savukārt Dienvidāfrikas atturēšanās bija acīmredzams mēģinājums pasargāt tajā valdošo aparteīda režīmu, kas bija pretrunā ar vairākiem būtiskiem deklarācijas pantiem.
+Vairākas deklarāciju atbalstījušās valstis debatēs kritizēja tās atsevišķus aspektus ([[Nīderlande]], [[Beļģija]], [[Kanāda]], [[Ēģipte]]).
 == Struktūra ==
@@ 27. rindiņa: / 33. rindiņa: @@
 * 13. pants — tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu;
 * 14. pants — tiesības meklēt patvērumu;
-* 15. pants — tiesības uz pilsonību (angļu tekstā "nationality", krievu "гражданство");
+* 15. pants — tiesības uz pilsonību
 * 16. pants — tiesības stāties laulībā un nodibināt ģimeni, ģimenes tiesības uz aizsardzību;
 * 17. pants — tiesības uz īpašumu;
-* 18. pants — tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību;
+* 18. pants — tiesības uz domu, apziņas un [[Reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]];
 * 19. pants — tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības paust savus uzskatus;
 * 20. pants — tiesības uz miermīlīgu sapulču un asociāciju brīvību;
@@ 45. rindiņa: / 51. rindiņa: @@
 == Literatūra ==
-* Burbergs M., Kučs A. Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai – 60. "Jurista vārds" Nr.48 (553), 23.12.2008.
+* M.Burbergs., A.Kučs. Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai — 60. "Jurista vārds" Nr.48 (553), 23.12.2008.
-* Kuzmins A. "Lost in translation" – cilvēktiesības konkurē ar kino. "Jurista vārds" Nr.45 (550), 02.12.2008.
+* A.Kuzmins. "Lost in translation" — cilvēktiesības konkurē ar kino. "Jurista vārds" Nr.45 (550), 02.12.2008.
 == Ārējās saites ==
+{{sisterlinks-inline}}
+{{enciklopēdiju ārējās saites}}
-* [http://www.tiesibsargs.lv/lat/tiesibu_akti/ano_dokumenti/?doc=49 Vispārējā cilvēktiesību deklarācija]
+* [http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/tiesibu-akti/ano-dokumenti/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija Vispārējā cilvēktiesību deklarācija] {{lv ikona}}
-* [http://www.un.org/depts/dhl/udhr/ Deklarācijas sastādīšanas vēsture]{{en ikona}}
+* [http://www.un.org/depts/dhl/udhr/ Deklarācijas sastādīšanas vēsture] {{en ikona}}
-* ANO ĢA 10.12.1948. sēdes stenogramma [http://www.un.org/Depts/dhl/landmark/pdf/a-pv183r.pdf {{ru ikona}}], [http://www.un.org/Depts/dhl/landmark/pdf/a-pv183.pdf {{en ikona}} {{fr ikona}}]
+* ANO ĢA 10.12.1948. sēdes stenogramma [https://web.archive.org/web/20011202132439/http://www.un.org/Depts/dhl/landmark/pdf/a-pv183r.pdf {{ru ikona}}], [https://web.archive.org/web/20010913083637/http://www.un.org/Depts/dhl/landmark/pdf/a-pv183.pdf {{en ikona}} {{fr ikona}}]
 * [http://www2.ohchr.org/english/issues/education/training/docs/UNYearbook.pdf ANO gadagrāmata par 1948.-1949. g.: izvilkums par Deklarācijas izstrādes un pieņemšanas gaitu]{{en ikona}}
+{{autoritatīvā vadība}}
 [[Kategorija:1948. gads]]
@@ 59. rindiņa: / 68. rindiņa: @@
 [[Kategorija:Cilvēktiesības]]
 [[Kategorija:Teksti]]
-[[ab:Ауаҩытәыҩса Изинқәа Зегьеицырзеиҧшу Адекларациа]]
-[[af:Universele Verklaring van Menseregte]]
-[[als:Allgemeine Erklärung der Menschenrechte]]
-[[am:«የሰብዓዊ መብት አቀፋዊ መግለጽ»]]
-[[an:Declaración Universal d'os Dreitos Humans]]
-[[ar:الإعلان العالمي لحقوق الإنسان]]
-[[arz:الاعلان العالمى لحقوق الانسان]]
-[[ast:Declaración Universal de los Derechos Humanos]]
-[[ay:Akpach jaqe walinkañapataki inoqat aru]]
-[[bat-smg:Vėsoutėnė žmuogaus teisiu deklaracėjė]]
-[[be:Усеагульная дэкларацыя правоў чалавека]]
-[[be-x-old:Усеагульная дэклярацыя правоў чалавека]]
-[[bg:Всеобща декларация за правата на човека]]
-[[bm:Hadamaden josiraw dantigɛkan]]
-[[bn:মানবাধিকার সনদ]]
-[[bo:༄༅༎ ཡོངས་ཁྱབ་གསལ་བསྒྲགས་འགྲོ་བ་མིའི་ཐོབ་ཐང༌།]]
-[[br:Disklêriadur Hollvedel Gwirioù Mab-den]]
-[[bs:Univerzalna deklaracija o ljudskim pravima]]
-[[ca:Declaració Universal dels Drets Humans]]
-[[cs:Všeobecná deklarace lidských práv]]
-[[da:FN's Verdenserklæring om Menneskerettighederne]]
-[[de:Allgemeine Erklärung der Menschenrechte]]
-[[diq:Beyannamey heqanê insananê erd u asmêni]]
-[[ee:Amegbetɔ ƒe Ablɔɖevinyenye ŋu Kpeɖoɖodzinya]]
-[[el:Οικουμενική Διακήρυξη για τα Ανθρώπινα Δικαιώματα]]
-[[en:Universal Declaration of Human Rights]]
-[[eo:Universala Deklaracio de Homaj Rajtoj]]
-[[es:Declaración Universal de los Derechos Humanos]]
-[[et:Inimõiguste ülddeklaratsioon]]
-[[eu:Giza Eskubideen Aldarrikapen Unibertsala]]
-[[fa:اعلامیه جهانی حقوق بشر]]
-[[fi:Ihmisoikeuksien yleismaailmallinen julistus]]
-[[fiu-vro:Inemiseõigusõ kuulutus]]
-[[fo:Mannarættindayvirlýsing]]
-[[fr:Déclaration universelle des droits de l'homme]]
-[[fur:Declarazion universâl dai dirits dal om]]
-[[fy:Universele Ferklearring fan de Rjochten fan de Minske]]
-[[ga:Dearbhú Uilechoiteann Chearta an Duine]]
-[[gl:Declaración Universal dos Dereitos Humanos]]
-[[gn:Tekove yvypora kuera maymayva derecho kuaaukaha]]
-[[he:ההכרזה לכל באי עולם בדבר זכויות האדם]]
-[[hi:मानव अधिकारों की सार्वभौम घोषणा]]
-[[hr:Opća deklaracija o pravima čovjeka]]
-[[hu:Az Emberi Jogok Egyetemes Nyilatkozata]]
-[[hy:Մարդու իրավունքների համընդհանուր հռչակագիր]]
-[[ia:Declaration Universal del Derectos Human]]
-[[id:Pernyataan Umum tentang Hak-Hak Asasi Manusia]]
-[[io:Universala Deklaro di Homala Yuri]]
-[[is:Mannréttindayfirlýsing Sameinuðu þjóðanna]]
-[[it:Dichiarazione universale dei diritti umani]]
-[[ja:世界人権宣言]]
-[[ka:ადამიანის უფლებათა საყოველთაო დეკლარაცია]]
-[[kab:Tiṣerriḥt tagraɣlant izerfan n wemdan]]
-[[kk:Адам құқықтарының жалпыға бірдей декларациясы]]
-[[ko:세계 인권 선언]]
-[[krc:Адамны хакъларыны тамал декларациясы]]
-[[la:Universa Iurum Humanorum Declaratio]]
-[[lb:Universal-Deklaratioun vun de Mënscherechter]]
-[[lg:Ekiwandiiko Eky'abantu Bonna Ekifa ku Ddembe Ly'obunto]]
-[[li:Universeel Verklaoring van de Rechte van d'r Miensj]]
-[[ln:Lisakoli ya molongo ya makoki ya moto]]
-[[lt:Visuotinė žmogaus teisių deklaracija]]
-[[mg:Fanambarana Iraisam-pirenena momban'ny Zon'Olombelona]]
-[[mk:Универзална декларација за човековите права]]
-[[mr:मानवाधिकाराचे वैश्विक घोषणापत्र]]
-[[ms:Perisytiharan Hak Asasi Manusia Sejagat]]
-[[mwl:Declaraçon de ls Dreitos de la Criança]]
-[[my:အပြည်ပြည်ဆိုင်ရာ လူ့အခွင့်အရေး ကြေငြာစာတမ်း]]
-[[new:युनिभर्सल डिक्लेरेसन अफ ह्युमन राइटस्]]
-[[nl:Universele verklaring van de rechten van de mens]]
-[[nn:Menneskerettsfråsegna]]
-[[no:Menneskerettighetserklæringen]]
-[[nv:Bee Hazʼą́ą Ił Chʼétʼaah]]
-[[oc:Declaracion Universala dels Dreches Umans]]
-[[pl:Powszechna Deklaracja Praw Człowieka]]
-[[pt:Declaração Universal dos Direitos Humanos]]
-[[qu:Pachantin llaqtakunapi runap allin kananpaq hatun kamachikuy]]
-[[ro:Declarația Universală a Drepturilor Omului]]
-[[ru:Всеобщая декларация прав человека]]
-[[sc:Decraratzione Universale de sos Deretos de s'Òmine]]
-[[sco:Universal Declaration o Human Richts]]
-[[sg:Dêpä tî pöpöködörö tî ndiä tï bata nengö terê tï zo takapa]]
-[[simple:Universal Declaration of Human Rights]]
-[[sk:Všeobecná deklarácia ľudských práv]]
-[[sl:Splošna deklaracija človekovih pravic]]
-[[so:BAAQA CAALAMIGA EE XUQUUQDA AADANAHA]]
-[[sq:Deklarata e Përgjithshme mbi të Drejtat e Njeriut]]
-[[sr:Универзална декларација о људским правима]]
-[[ss:Simemetelo Semhlaba Wonkhe Mayelana Nemalungelo Ebuntfu]]
-[[sv:FN:s deklaration om de mänskliga rättigheterna]]
-[[sw:Tangazo kilimwengu la haki za binadamu]]
-[[ta:உலக மனித உரிமைகள் சாற்றுரை]]
-[[tet:Deklarasaun Universál Direitus Umanus Nian]]
-[[th:ปฏิญญาสากลว่าด้วยสิทธิมนุษยชน]]
-[[tr:İnsan Hakları Evrensel Bildirisi]]
-[[uk:Загальна декларація прав людини]]
-[[ur:انسانی حقوق کا آفاقی منشور]]
-[[vec:Dichiarasion Universałe de i Diriti de l'Omo]]
-[[vi:Tuyên ngôn Quốc tế Nhân quyền]]
-[[wa:Declaråcion univiersele des droets del djin]]
-[[war:Sangkalibutan Nga Pag-Asoy Bahin Han Kanan Tawo Mga Katungod]]
-[[yi:אלוועלטלעכע דעקלאראציע פון מענטשרעכט]]
-[[yo:Ìkéde Akáríayé fún àwọn Ẹ̀tọ́ Ọmọnìyàn]]
-[[zh:世界人权宣言]]
-[[zh-min-nan:Sè-kài Jîn-koân Soan-giân]]
-[[zh-yue:世界人權宣言]]