Pāriet uz saturu

Atis Kronvalds: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
mNav labojuma kopsavilkuma
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 85.254.74.69, atjaunoju versiju, ko saglabāja Quinlan83
(Iezīmes: Atcelšana)
 
(44 starpversijas, ko saglabājis viens cits lietotājs, nav parādītas)
18. rindiņa: 18. rindiņa:
| dzīves_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| pilsonība =
| tautība = [[latvietis]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| dzimums = vīrietis
| dzimums = vīrietis
| vecāki =
| vecāki =
| brāļi =
| brāļi =
| māsas =
| māsas =
| dzīvesbiedrs =
| dzīvesbiedrs = [[Karolīne Kronvalde]]
| bērni =
| bērni =
| paraksts =
| paraksts =
42. rindiņa: 42. rindiņa:
}}
}}


'''Atis Kronvalds''', biežāk pazīstams kā '''Kronvaldu Atis''' ({{Dat|1837|4|15|N}} — {{Dat|1875|2|17|N}}), bija latviešu publicists, [[valodniecība|valodnieks]], [[pedagoģija|pedagogs]].
'''Atis Kronvalds''', biežāk pazīstams kā '''Kronvaldu Atis''' ({{Dat|1837|4|15|N}} — {{Dat|1875|2|17|N}}), bija latviešu publicists, [[valodniecība|valodnieks]], [[pedagoģija|pedagogs]].


== Biogrāfija ==
== Dzīvesgājums ==
Dzimis Krotes muižas «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē. Mācījies [[Mazlāņi|Mazlāņu]] pagastskolā. Viņu pieņēmis audzināšanā [[Durbe]]s mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējies par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījies Durbē privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā.<br /> Ieguvis skolotāja tiesības, strādājis par mājskolotāju. [[1860]]. gadā iestājies [[Berlīnes Universitāte]]s [[Medicīna]]s fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un strādājis par mājskolotāju [[Durbe|Durbē]].
Dzimis Krotes muižas «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē. Mācījās [[Mazlāņi|Mazlāņu]] pagastskolā. Viņu pieņēma audzināšanā [[Durbe]]s mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējās par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījās [[Durbe]]s privātskolā un [[Liepāja]]s augstākajā apriņķa skolā.<br />
Ieguvis skolotāja tiesības, strādāja par mājskolotāju. [[1860]]. gadā sāka medicīnas studijas [[Berlīnes Universitāte]]s [[Medicīna]]s fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ tās pārtrauca un strādāja par mājskolotāju [[Durbe|Durbē]].


Iepazinies ar laikrakstu ''[[Pēterburgas Avīzes]]'' un nostājies [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] pozīcijās, vēlāk kļuvis par dedzīgāko [[latvieši|latviešu tautas]] tiesību, [[valoda]]s un [[kultūra]]s aizstāvi. [[1865]]. gadā devies uz [[Tērbata|Tērbatu]] un iestājies [[Tērbatas Universitāte]]s [[pedagoģija|pedagoģiskajos]] kursos. No [[1868]]. gada strādājis par [[Tērbatas skolotāju seminārs|Tērbatas Skolotāju semināra]] pedagogu, rosīgi darbojies latviešu [[inteliģence]]s pulciņā ar nosaukumu [[Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari]], rakstījis mācību grāmatas, publicējis rakstus par [[valodniecība|valodniecību]] un pedagoģiju, izdevis savu slaveno brošūru ''[[Nationale Bestrebungen]]'' (''Tautiskie centieni''). Tā bija atbilde [[vācieši|vācu]] [[ideoloģija|ideologiem]], kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt ne savas kultūras, ne izglītotu cilvēku, jo izglītots latvietis esot neiedomājams. Kronvalds parāda spožu [[polemika|polemista]] talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš meklē jaunus vārdus un apvidvārdus izteiksmes līdzekļus. Kronvalds popularizē vecvārdus un apvidvārdus, aizgūst vārdus no radniecīgām valodām un atvasina jaunus vārdus. Viņš darinājis ap 200 vārdu, latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus ''arods'', ''josla'', ''oma'', ''ķermenis'', ''viela'', ''aizbildnis'', ''apstāklis'', ''burtnīca'', ''dzeja'', ''gleznot'', ''līdzekļi'', ''nākotne'', ''pagātne'', ''vēsture'', ''vēstule'', ''cietoksnis'' u.c.<ref>[https://web.archive.org/web/20121018013819/http://www.liis.lv/latval/literval/6lit.htm Atis Kronvalds] {{lv ikona}}</ref> Publicējies laikrakstā ''[[Baltijas Vēstnesis]]''.
Laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" ietekmē viņš nostājās [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] pozīcijās, kļūstot par dedzīgāko [[latvieši|latviešu tautas]] tiesību, [[valoda]]s un [[kultūra]]s aizstāvi. [[1865]]. gadā viņš sāka mācīties [[Tērbatas Universitāte]]s [[pedagoģija|pedagoģiskajos]] kursos. No [[1868]]. gada strādāja par [[Tērbatas skolotāju seminārs|Tērbatas Skolotāju semināra]] pedagogu, rosīgi darbojās latviešu [[inteliģence]]s pulciņā ar nosaukumu [[Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari]], rakstīja mācību grāmatas, publicēja rakstus par [[valodniecība|valodniecību]] un pedagoģiju.


Kā atbildi [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ideoloģija|ideologiem]], kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt savas kultūras, viņš izdeva brošūru ''[[Nationale Bestrebungen]]'' (''Tautiskie centieni''), kurā parādīja spožu [[polemika|polemista]] talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš kā izteiksmes līdzekļus meklēja jaunus vārdus. Kronvalds popularizēja vecvārdus un apvidvārdus, aizgūstot vārdus no radniecīgām valodām un atvasinot jaunvārdus. Viņš darinājis ap 200 vārdu, latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus ''arods'', ''josla'', ''oma'', ''ķermenis'', ''viela'', ''aizbildnis'', ''apstāklis'', ''burtnīca'', ''dzeja'', ''gleznot'', ''līdzekļi'', ''nākotne'', ''pagātne'', ''vēsture'', ''vēstule'', ''cietoksnis'' u.c.<ref>[https://web.archive.org/web/20121018013819/http://www.liis.lv/latval/literval/6lit.htm Atis Kronvalds] {{lv ikona}}</ref> Publicējies laikrakstā ''[[Baltijas Vēstnesis]]''.
⚫
[[1873]]. gadā pārcēlies uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]], strādājis Vecpiebalgas draudzes skolā. Šajā pašā gadā piedalījies [[I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki|Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos]], kuros uzstājies ar divām spožām runām, atkal aizstāvot tautas kultūru, [[tautasdziesma]]s, valodu. Atis Kronvalds bijis spožs [[orators]]. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams. Miris [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur [[1893]]. gadā uzstādīts kapa piemineklis.


⚫
[[1873]]. gadā Kronvalds sāka strādāt [[Vecpiebalgas draudzes skola|Vecpiebalgas draudzes skolā]] un tajā pašā gadā piedalījās [[I Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki|Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos]], kuros uzstājās ar divām spožām runām, aizstāvot tautas kultūru, [[tautasdziesma]]s, valodu. Atis Kronvalds bijis spožs [[orators]]. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams. Miris [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]], apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur [[1893]]. gadā uzstādīja kapa pieminekli.
Kronvaldu Atis tiek uzskatīts par vienu no Latviešu vecākās studentu korporācijas ''[[Lettonia]]'' dibinātājiem.

Kronvaldu Atis dažkārt uzskata par vienu no latviešu vecākās studentu korporācijas ''[[Lettonia]]'' dibinātājiem, tomēr viņa biogrāfs un vēsturnieks Artūrs Baumanis norāda: "Jau 1875. gadā miris ievērojamais korpsburšu (studentu korporāciju) pretinieks Kronvaldu Atis, protams, nekādā veidā nespēja protestēt, ka 1930. gadā ''Lettonias Albums'' izsludināja viņu un viņa Tērbatas Latviešu Vakarus par savu "pirmsākumu". Trīsdesmitajos gados Rīgā šī teiksma tomēr nenonāca līdz pārrunai — jo minētais albums, būdams interns izdevums, nebija parādījies grāmatu tirgū. Turpretim trimdā Kronvaldu Ata piemiņu aizskarošas apgalvojums tiek laikrakstos un lekcijās nemitīgi atkārtots. Latviešos tas rada visai nepareizus uzskatus par Kronvalda Ati. Mūsu pienākums ir šo kampaņu pārtraukt — un paziņot: tā ir bijusi kļūda. "Tautisko centienu" autora Kronvaldu Ata vārdu nevar saistīt ar korporācijām."<ref>Baumanis A, Kronvalda gadā, Laiks, 08.08.1987.</ref> Arī Kronvalda biogrāfs [[Kārlis Kundziņš]] uzskatīja, ka 1875. gadā nomirdams, Kronvads esot sev aiztaupījis tos sirdsēstus, ko viņam būtu radījusi šāda Tērbatas Latviešu Vakaru attīstība, resp. studentu korporācijas ''Lettonia'' formā.<ref>Kundziņš K. Mana mūža gājums, Rīga: 1935.; Kundziņš K. Kronvaldu Atis, Rīgā: 1905.</ref>

== Piemiņa ==
Ata Kronvalda vārdā nosaukta:

* [[Ata Kronvalda Durbes vidusskola|Durbes pamatskola]] (kopš 1987. gada);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.durbe.lv/durbes_pamatskola.html|title=Durbes novads ::|website=www.durbe.lv|access-date=2022-10-23}}</ref>
* [[Ata Kronvalda fonds|fonds]], kurš pasniedz viņa vārdā nosauktu balvu;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=17|title=Ata Kronvalda balva {{!}} Ata Kronvalda fonds|access-date=2022-10-23|language=en-US}}</ref>
* tvaikonis "[[Atis Kronvalds (tvaikonis)|Atis Kronvalds]]" — uzbūvēts 1900. gadā Vācijā, 1925. gadā iegādājusies [[Latvijas kuģniecība|Latvijas valsts kuģniecība]], nogrimis [[Somu līcis|Somu līcī]] pie Lavansāri (šobrīd — Moščnijas) salas [[Tallinas evakuācija]]s laikā;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/9viri/380625-latvijas-noslepumi-tallinas-tragedija|title=Latvijas noslēpumi: Tallinas traģēdija|work=[[Jauns.lv]]|access-date=2022-10-24|date=2020-04-11|last=Metuzāls|first=Sandris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fleetphoto.ru/vessel/98400/|title=Атис Кронвалдс – Пароходы грузовые|website=fleetphoto.ru|access-date=2022-10-23|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-kugi-otra-pasaules-kara-ugunis|title=Latvijas kuģi Otrā pasaules kara ugunīs|last=Neiburgs|first=Uldis|website=LA.LV|access-date=2022-10-23|date=2016-10-03|language=lv}}</ref>
* piemineklis pie [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas Jaunās pils]] (uzbūvēts 1938. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.eu/travel/apskates-vietas/vides-objekti/piemineklis-atim-kronvaldam|title=Piemineklis Atim Kronvaldam - redzet.eu|website=www.redzet.eu|access-date=2022-10-23}}</ref>
* [[Kronvalda parks]] un [[Kronvalda bulvāris|bulvāris]] Rīgā, [[Kronvalda iela (Jūrmala)|iela]] Jūrmalā.


== Raksti ==
== Raksti ==
66. rindiņa: 78. rindiņa:
{{Wikisource|Author:Atis Kronvalds|Atis Kronvalds}}
{{Wikisource|Author:Atis Kronvalds|Atis Kronvalds}}
{{atsauces}}
{{atsauces}}



{{autoritatīvā vadība}}
{{autoritatīvā vadība}}
⚫
{{DEFAULTSORT:Kronvalds, Atis}}


⚫
{{DEFAULTSORT:Kronvalds, Atis}}
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Jaunlatvieši]]
[[Kategorija:Jaunlatvieši]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodnieki]]
[[Kategorija:Priekules novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 10.13

Atis Kronvalds
Atis Kronvalds
Personīgā informācija
Dzimis 1837. gada 15. aprīlī
Bunkas pagasta Krotes muižas "Lejasmiķi"
Miris 1875. gada 17. februārī (37 gadi)
Vecpiebalga
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Karolīne Kronvalde
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, publicists, valodnieks.
Valoda latviešu valoda
Augstskola Tērbatas Universitāte, Berlīnes Universitāte
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (1837. gada 15. aprīlis — 1875. gada 17. februāris), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Krotes muižas «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē. Mācījās Mazlāņu pagastskolā. Viņu pieņēma audzināšanā Durbes mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējās par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījās Durbes privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā.
Ieguvis skolotāja tiesības, strādāja par mājskolotāju. 1860. gadā sāka medicīnas studijas Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ tās pārtrauca un strādāja par mājskolotāju Durbē.

Laikraksta "Pēterburgas Avīzes" ietekmē viņš nostājās jaunlatviešu pozīcijās, kļūstot par dedzīgāko latviešu tautas tiesību, valodas un kultūras aizstāvi. 1865. gadā viņš sāka mācīties Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos. No 1868. gada strādāja par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rosīgi darbojās latviešu inteliģences pulciņā ar nosaukumu Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, rakstīja mācību grāmatas, publicēja rakstus par valodniecību un pedagoģiju.

Kā atbildi vācbaltiešu ideologiem, kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt savas kultūras, viņš izdeva brošūru Nationale Bestrebungen (Tautiskie centieni), kurā parādīja spožu polemista talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš kā izteiksmes līdzekļus meklēja jaunus vārdus. Kronvalds popularizēja vecvārdus un apvidvārdus, aizgūstot vārdus no radniecīgām valodām un atvasinot jaunvārdus. Viņš darinājis ap 200 vārdu, latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis u.c.[1] Publicējies laikrakstā Baltijas Vēstnesis.

1873. gadā Kronvalds sāka strādāt Vecpiebalgas draudzes skolā un tajā pašā gadā piedalījās Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos, kuros uzstājās ar divām spožām runām, aizstāvot tautas kultūru, tautasdziesmas, valodu. Atis Kronvalds bijis spožs orators. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams. Miris Vecpiebalgā, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur 1893. gadā uzstādīja kapa pieminekli.

Kronvaldu Atis dažkārt uzskata par vienu no latviešu vecākās studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem, tomēr viņa biogrāfs un vēsturnieks Artūrs Baumanis norāda: "Jau 1875. gadā miris ievērojamais korpsburšu (studentu korporāciju) pretinieks Kronvaldu Atis, protams, nekādā veidā nespēja protestēt, ka 1930. gadā Lettonias Albums izsludināja viņu un viņa Tērbatas Latviešu Vakarus par savu "pirmsākumu". Trīsdesmitajos gados Rīgā šī teiksma tomēr nenonāca līdz pārrunai — jo minētais albums, būdams interns izdevums, nebija parādījies grāmatu tirgū. Turpretim trimdā Kronvaldu Ata piemiņu aizskarošas apgalvojums tiek laikrakstos un lekcijās nemitīgi atkārtots. Latviešos tas rada visai nepareizus uzskatus par Kronvalda Ati. Mūsu pienākums ir šo kampaņu pārtraukt — un paziņot: tā ir bijusi kļūda. "Tautisko centienu" autora Kronvaldu Ata vārdu nevar saistīt ar korporācijām."[2] Arī Kronvalda biogrāfs Kārlis Kundziņš uzskatīja, ka 1875. gadā nomirdams, Kronvads esot sev aiztaupījis tos sirdsēstus, ko viņam būtu radījusi šāda Tērbatas Latviešu Vakaru attīstība, resp. studentu korporācijas Lettonia formā.[3]

Piemiņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ata Kronvalda vārdā nosaukta:

Raksti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Dzeja jeb poēzija (1869)
  • Vecas valodas jauni vārdi (1869)
  • Tēvuzemes mīlestība (1871)
  • Valodas kopējiem (1872)
  • Nationale Bestrebungen (1872)
  • Tautiskie centieni (1887)
  • Kopoti raksti 2 sēj. (1936—1937)
  • Izlase Tagadnei (1987)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skatīt Atis Kronvalds
  1. ↑ Atis Kronvalds (latviski)
  2. ↑ Baumanis A, Kronvalda gadā, Laiks, 08.08.1987.
  3. ↑ Kundziņš K. Mana mūža gājums, Rīga: 1935.; Kundziņš K. Kronvaldu Atis, Rīgā: 1905.
  4. ↑ «Durbes novads ::». www.durbe.lv. Skatīts: 2022-10-23.
  5. ↑ «Ata Kronvalda balva | Ata Kronvalda fonds» (en-US). Skatīts: 2022-10-23.
  6. ↑ Sandris Metuzāls. «Latvijas noslēpumi: Tallinas traģēdija». Jauns.lv, 2020-04-11. Skatīts: 2022-10-24.
  7. ↑ «Атис Кронвалдс – Пароходы грузовые». fleetphoto.ru (krievu). Skatīts: 2022-10-23.
  8. ↑ Uldis Neiburgs. «Latvijas kuģi Otrā pasaules kara ugunīs». LA.LV (latviešu), 2016-10-03. Skatīts: 2022-10-23.
  9. ↑ «Piemineklis Atim Kronvaldam - redzet.eu». www.redzet.eu. Skatīts: 2022-10-23.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Atis_Kronvalds&oldid=4047539"