Tulpes: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma (Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas) |
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 2A03:EC00:B97A:BE6D:0:0:0:2, atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger (Iezīmes: Atcelšana SWViewer [1.6]) |
||
| (22 starpversijas, ko saglabājuši 15 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
| platums = |
| platums = |
||
| nosaukums = |
| nosaukums = |
||
| |
| binomial = Tulipa |
||
| |
| autors = [[Kārlis Linnejs|L.]], 1753 |
||
| ⚫ | |||
| att_izmērs = |
|||
| att_nosaukums = |
| att_nosaukums = |
||
| valsts = Plantae |
| valsts = Plantae |
||
| 9. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
| nodalījums = Magnoliophyta |
| nodalījums = Magnoliophyta |
||
| nodalījums_lv = Segsēkļi |
| nodalījums_lv = Segsēkļi |
||
| klase = |
| klase = Liliopsida |
||
| klase_lv = Viendīgļlapji |
| klase_lv = Viendīgļlapji |
||
| rinda = Liliales |
| rinda = Liliales |
||
| 19. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
| ģints = Tulipa |
| ģints = Tulipa |
||
| ģints_lv = Tulpes |
| ģints_lv = Tulpes |
||
| ⚫ | |||
| sinonīmi = |
| sinonīmi = |
||
| izplatība = [[Attēls:Genus tulipa distribution.svg|300px]] Dabiskais tulpju izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā, bet kultivē arī dzelteni iekrāsotajā teritorijā |
|||
| izplatība = |
|||
| izcelsmes_vieta = |
| izcelsmes_vieta = |
||
| iedalījums = |
| iedalījums = 75 sugas 4 apakšģintīs |
||
| kategorijas = nē |
| kategorijas = nē |
||
}} |
}} |
||
'''Tulpes''' (''Tulipa'') ir [[liliju dzimta]]s |
'''Tulpes''' (''Tulipa'') ir [[liliju dzimta]]s lakstaugu ģints, kurā ietilpst 75 sugas, kas savukārt sagrupētas 4 apakšģintīs. Tulpes ir daudzgadīgi krāšņumaugi, populāri dārza [[zieds|ziedi]]. Tulpju dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrālāzija]], [[Tuvie Austrumi]], [[Ziemeļāfrika]] un [[Balkānu pussala]], bet kā kultūraugu to audzē arī pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. Tas ir [[Nīderlande]]s nacionālais zieds. Nosaukums ‘tulpe’ ir cēlies no [[persiešu valoda]]s vārda ''tolibon'', kas apzīmē [[turbāns|turbānu]], vienu no galvassegas veidiem. [[Latvija|Latvijā]] savvaļā aug tikai viena tulpju suga — [[meža tulpe]] (''Tulipa sylvestris''), bet dārzos, ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, galvenokārt tiek kultivētas [[smaržīgā tulpe|smaržīgās tulpes]] (''Tulipa suaveolens'') un [[Gesnera tulpe]]s (''Tulipa gesneriana''). Tulpes vislabāk aug saulainās, no vējiem pasargātās vietās un labi drenētā viegla mālsmilts vai smilšainā augsnē.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://nra.lv/maja/209036-tulpes-kad-stadit-ka-kopt-un-cita-noderiga-informacija.htm | title= TULPES - kad stādīt, kā kopt un cita noderīga informācija | publisher= Neatkarīgā Rīta Avīze | accessdate= 2020. gada 25. jūnijā | date= 2017. gada 8. maijs | archiveurl= https://web.archive.org/web/20200627200034/https://nra.lv/maja/209036-tulpes-kad-stadit-ka-kopt-un-cita-noderiga-informacija.htm | archivedate= {{dat|2020|06|27||bez}} }}</ref> |
||
== Klasifikācija == |
|||
Tulpju ģints sīkāk dalās 4 apakšģintīs un 75 sugās. Šajā uzskaitījumā nav uzskaitītas visas tulpju sugas. |
|||
{{colbegin|2}} |
|||
* {{TaksoSaite|T. subg. Clusianae|Klūzija tulpes}} (4 sugas) |
|||
** {{TaksoSaite|T. clusiana|Klūzija tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. montana|kalnu tulpe}} |
|||
* [[tulpes (apakšģints)|tulpes]] (''T. subg. Tulipa'') (51 suga) |
|||
** {{TaksoSaite|T. albertii|Alberta tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. altaica|Altaja tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. fosieriana|Fostera tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. gesneriana|Gesnera tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. greigii|Greiga tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. praestans|izcilā tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. kaufmanniana|Kaufmana tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. ingens|milzu tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. suaveolens|smaržīgā tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. schrenkii|Šrenka tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. vvedenskyi|Vedenska tulpe}} |
|||
* ''[[T. subg. Eriostemones]]'' (16 sugas), |
|||
** {{TaksoSaite|T. bifloriformis|dvīņziedu tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. sylvestris|meža tulpe}} |
|||
** {{TaksoSaite|T. urumiensis|vēlīnā tulpe}} |
|||
* ''[[T. subg. Orithyia]]'' (4 sugas) |
|||
** {{TaksoSaite|T. heterophylla|dažādlapu tulpe}} |
|||
{{colend}} |
|||
== Tulpju šķirnes == |
|||
Dārzos galvenokārt tiek kultivētas [[smaržīgā tulpe|smaržīgās tulpes]] (''Tulipa suaveolens'') un [[Gesnera tulpe]]s (''Tulipa gesneriana''), kā arī [[Kaufmaņa tulpe]]s (''Tulipa kaufmanniana''), [[Fostera tulpe]]s (''Tulipa fosieriana'') un [[Greiga tulpe]]s (''Tulipa greigii''). Dārza tulpes ir garas un sarežģītas [[hibridizācija]]s rezultāts, tāpēc to precīza izcelsme nav zināma. Ir tūkstošiem šķirņu ar diezgan sarežģītu sadali grupās. Tulpju šķirnes tiek liktas grupās pēc kādām noteiktām pazīmēm. Šīs grupas ir šādas: krāslapu tulpes, daudzziedu tulpes, agrās tulpes, pildītās agrās tulpes, triumfa tulpes, Dārvina hibrīdu tulpes, vēlās tulpes, lilijziedu tulpes, bārkstainās tulpes, bārkstainās pildītās tulpes, zaļziedu tulpes, papagaiļu tulpes, pildītās vēlās tulpes, Kaufmaņa tulpes, Fostera tulpes un Greiga tulpes.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://daugmalespeonijas.lv/SiplopukuKatalogs2019.pdf | title= Sīpolpuķu Katalogs 2019 | publisher= Daugmales peonijas | author= Jānis Dukaļskis | accessdate= 2020. gada 26. jūnijā | archiveurl= https://web.archive.org/web/20200628195309/http://daugmalespeonijas.lv/SiplopukuKatalogs2019.pdf | archivedate= {{dat|2020|06|28||bez}} }}</ref> |
|||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
{{atsauces}} |
{{atsauces}} |
||
== Ārējās saites == |
|||
| ⚫ | |||
{{sisterlinks-inline}} |
|||
* {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/plant/tulip | title= Tulip | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} |
|||
* {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/agriculture/text/4213103 | title= Тюльпан | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2020|06|25||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20200227005322/https://bigenc.ru/agriculture/text/4213103 | archivedate= {{dat|2020|02|27||bez}} }} |
|||
| ⚫ | |||
{{autoritatīvā vadība}} |
{{autoritatīvā vadība}} |
||
Pašreizējā versija, 2024. gada 1. februāris, plkst. 13.58
| Tulpes Tulipa (L., 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Liliju rinda (Liliales) |
| Dzimta | Liliju dzimta (Liliaceae) |
| Apakšdzimta | Liliju apakšdzimta (Lilioideae) |
| Ģints | Tulpes (Tulipa) |
| Izplatība | |
 Dabiskais tulpju izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā, bet kultivē arī dzelteni iekrāsotajā teritorijā | |
| Iedalījums | |
| 75 sugas 4 apakšģintīs | |
 Tulpes Vikikrātuvē | |
Tulpes (Tulipa) ir liliju dzimtas lakstaugu ģints, kurā ietilpst 75 sugas, kas savukārt sagrupētas 4 apakšģintīs. Tulpes ir daudzgadīgi krāšņumaugi, populāri dārza ziedi. Tulpju dabiskais izplatības areāls ir Centrālāzija, Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Balkānu pussala, bet kā kultūraugu to audzē arī pārējā Eiropā. Tas ir Nīderlandes nacionālais zieds. Nosaukums ‘tulpe’ ir cēlies no persiešu valodas vārda tolibon, kas apzīmē turbānu, vienu no galvassegas veidiem. Latvijā savvaļā aug tikai viena tulpju suga — meža tulpe (Tulipa sylvestris), bet dārzos, ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, galvenokārt tiek kultivētas smaržīgās tulpes (Tulipa suaveolens) un Gesnera tulpes (Tulipa gesneriana). Tulpes vislabāk aug saulainās, no vējiem pasargātās vietās un labi drenētā viegla mālsmilts vai smilšainā augsnē.[1]
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tulpju ģints sīkāk dalās 4 apakšģintīs un 75 sugās. Šajā uzskaitījumā nav uzskaitītas visas tulpju sugas.
- Klūzija tulpes (T. subg. Clusianae) (4 sugas)
- Klūzija tulpe (T. clusiana)
- kalnu tulpe (T. montana)
- tulpes (T. subg. Tulipa) (51 suga)
- Alberta tulpe (T. albertii)
- Altaja tulpe (T. altaica)
- Fostera tulpe (T. fosieriana)
- Gesnera tulpe (T. gesneriana)
- Greiga tulpe (T. greigii)
- izcilā tulpe (T. praestans)
- Kaufmana tulpe (T. kaufmanniana)
- milzu tulpe (T. ingens)
- smaržīgā tulpe (T. suaveolens)
- Šrenka tulpe (T. schrenkii)
- Vedenska tulpe (T. vvedenskyi)
- T. subg. Eriostemones (16 sugas),
- dvīņziedu tulpe (T. bifloriformis)
- meža tulpe (T. sylvestris)
- vēlīnā tulpe (T. urumiensis)
- T. subg. Orithyia (4 sugas)
- dažādlapu tulpe (T. heterophylla)
Tulpju šķirnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dārzos galvenokārt tiek kultivētas smaržīgās tulpes (Tulipa suaveolens) un Gesnera tulpes (Tulipa gesneriana), kā arī Kaufmaņa tulpes (Tulipa kaufmanniana), Fostera tulpes (Tulipa fosieriana) un Greiga tulpes (Tulipa greigii). Dārza tulpes ir garas un sarežģītas hibridizācijas rezultāts, tāpēc to precīza izcelsme nav zināma. Ir tūkstošiem šķirņu ar diezgan sarežģītu sadali grupās. Tulpju šķirnes tiek liktas grupās pēc kādām noteiktām pazīmēm. Šīs grupas ir šādas: krāslapu tulpes, daudzziedu tulpes, agrās tulpes, pildītās agrās tulpes, triumfa tulpes, Dārvina hibrīdu tulpes, vēlās tulpes, lilijziedu tulpes, bārkstainās tulpes, bārkstainās pildītās tulpes, zaļziedu tulpes, papagaiļu tulpes, pildītās vēlās tulpes, Kaufmaņa tulpes, Fostera tulpes un Greiga tulpes.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «TULPES - kad stādīt, kā kopt un cita noderīga informācija». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2017. gada 8. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.
- ↑ Jānis Dukaļskis. «Sīpolpuķu Katalogs 2019». Daugmales peonijas. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 26. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tulpes.- «Tulip» (angļu). Encyclopedia Britannica.
- «Тюльпан» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. februārī. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|