1992. gads: Atšķirības starp versijām

1992. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1992; MCMXCII
Ab urbe condita	2745
Armēņu kalendārs	1441; ԹՎ ՌՆԽԱ
Asīriešu kalendārs	6742
Bahāju kalendārs	148—149
Bengāliešu kalendārs	1399
Berberu kalendārs	2942
Budistu kalendārs	2536
Birmiešu kalendārs	1354
Bizantiešu kalendārs	7500—7501
Ķīniešu kalendārs	辛未年 (Metāla kaza); 4688 vai 4628; — līdz —; 壬申年 (Ūdens pērtiķis); 4689 vai 4629
Koptu kalendārs	1708—1709
Etiopu kalendārs	1984—1985
Ebreju kalendārs	5752—5753
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2048—2049
- Shaka Samvat	1914—1915
- Kali Juga	5093—5094
Holocēna kalendārs	11992
Igbo kalendārs	992—993
Irānas kalendārs	1370—1371
Islāma kalendārs	1412—1413
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4325
UNIX laiks	694224000—725846399
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

1992. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade; 2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade;
Gadsimti:	19. gadsimts; 20. gadsimts; 21. gadsimts;
Desmitgades:	1980 – 1989; 1990 – 1999; 2000 – 2009;
Gadi:	1989; 1990; 1991; 1992; 1993; 1994; 1995;

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 30. janvāris, plkst. 01.39

1992. (MCMXCII) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Notikumi

Janvāris

1. janvāris — Butross Butross-Gali no Ēģiptes kļuva par Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru, nomainot Havjeru Peresu de Kveljaru.
6. janvāris:
- Bosnijas serbi deklarēja republikas izveidošanu Bosnijā un Hercegovinā, protestējot pret Bosnijas musulmaņu un horvātu vēlmi atzīt tos starptautiski.
- varu Gruzijā pārņēma Kara padome, Zviads Gamsahurdija aizbēga uz Armēniju.
12. janvāris — pieņemta pašreizējā Mali konstitūcija.
13. janvāris — Japāna atvainojās par Korejas sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā Otrajā pasaules karā.
15. janvāris — Slovēnija un Horvātija tika starptautiski atzītas dažās rietumvalstīs, tādējādi sākot Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas sabrukumu.
16. janvāris — Salvadoras valdība un nemiernieki Mehiko noslēdza mieru, beidzot 12 gadu pilsoņu karu, kas prasījis 75 000 cilvēku dzīvību.
22. janvāris:
- Zairā nemiernieki ieņēma nacionālo radio staciju Kinšasā un noraidīja prasību valdībai atkāpties;
- STS-42: startējot Space Shuttle Discovery, Roberta Bondare kļuva par pirmo Kanādas sievieti, kas bijusi kosmosā.

26. janvāris — Boriss Jeļcins paziņoja, ka Krievija pārtrauks notēmēt uz ASV kodolieročus.

Februāris

7. februāris — noslēgts Māstrihtas līgums, dibinot Eiropas Savienību.
8. februāris — Albērvilā, Francijā tika atklātas ziemas olimpiskās spēles.
11. februāris — izveidota Azerbaidžānas Centrālā banka.
21. februāris — ANO Drošības padome apstiprināja rezolūciju 743, lai sūtītu miera uzturēšanas spēkus uz Dienvidslāviju
25. februāris — dibināta Krievijas kosmiskā aģentūra.
25.-26. februāris — Hodžali, Kalnu Karabahā armēņu pašaizsardzības spēki nogalināja aptuveni pustūkstoti azerbaidžāņu mierīgo iedzīvotāju.

Marts

1. marts — pēc tam, kad Bosnijas musulmaņi un horvāti nobalsoja par neatkarību, serbu snaiperi atklāja uguni uz civiliedzīvotājiem.
3. marts — 263 ogļrači gāja bojā Turcijas ogļu raktuvēs pie Zonguldakas.
9. marts — Ķīnas Tautas republika ratificēja Kodolieroču neizplatīšanas līgumu
12. marts — Maurīcija kļuva par republiku, tomēr paliekot Nāciju Sadraudzības locekle.
13. marts — 6,8 ballu zemestrīce Turcijas austrumos, kurā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku.
17. marts — referendumā Dienvidāfrikā vairums nobalsoja par aparteīda izbeigšanu.

Aprīlis

6. aprīlis — Bosnijas un Hercegovinas parlaments (bez serbu piedalīšanās) proklamēja neatkarību no Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas; serbu bruņotie spēki aplenca Sarajevu.
9. aprīlis — parlamenta vēlēšanās Apvienotajā Karalistē vairākumu atkārtoti ieguva Džona Meidžora vadītā Konservatīvā partija.
10. aprīlis — Kalnu Karabahas ciemā Marganā azerbaidžāņu spēki nogalināja vismaz 45 armēņu civiliedzīvotājus.
28. aprīlis — divas atlikušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas republikas — Serbija un Melnkalne dibināja Dienvidslāvijas Federatīvo republiku.

Maijs

5. maijs — Krimas krievu pārstāvji deklarēja atdalīšanos no Ukrainas, tomēr 10. maijā šo lēmumu viņi atsauca.
7. maijs — STS-49: Space Shuttle Endeavour devās pirmajā kosmiskajā lidojumā.
9. maijs — armēņu spēki ieņēma Šušu — pēdējo azerbaidžāņu bāzi Kalnu Karabahā.

Jūnijs

4. jūnijs — pieņemts pašreizējais Kazahstānas karogs.
5. jūnijs — Riodežaneiro tika parakstīta konvencija "par bioloģisko daudzveidību".
17. jūnijs — ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par START II).
20. jūnijs — Igaunijā tika atjaunota naudas vienība krona, aizstājot PSRS rubli.
28. jūnijs — Igaunijā notika referendums par valsts konstitūciju.

Jūlijs

13. jūlijs — par Izraēlas premjerministru kļuva Ichaks Rabins.
25. jūlijs—9. augusts — Barselonā, Spanijā notika vasaras olimpiskās spēles.

Augusts

11. augusts — franču nesējraķete Arian nogādāja Zemes orbītā pirmo Dienvidkorejas satelītu Uribol.

Septembris

Oktobris

6. oktobris — Lennarts Meri kļuva par pirmo Igaunijas prezidentu pēc neatkarības atjaunošanas.
6. oktobris — Lietuvā notika referendums par valsts konstitūciju.

Novembris

3. novembris — ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Bills Klintons.
25. novembris — Čehoslovākijas parlaments nobalsoja par valsts sadalīšanu Čehijas Republikā un Slovākijā, kas notika 1993. gada 1. janvārī.

Decembris

3. decembris — ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, lai sūtītu ANO miera uzturēšanas spēkus (UNITAF) humānās palīdzības un miera nodrošināšanai Somālijā.
12. decembris — zemestrīce Floresas salā Indonēzijā, kurā gāja bojā 2500 cilvēku.
29. decembris — par Brazīlijas prezidentu tika iecelts Itamars Franku.

Dzimuši

10. janvāris — Kristians Atsu (Christian Atsu), Ganas futbolists (miris 2023. gadā)
19. janvāris — Logans Lermans (Logan Lerman), amerikāņu aktieris
5. februāris — Neimars Žuniors (Neymar.Junior), brazīliešu futbolists
1. marts — Eduārs Mendī (Édouard Mendy), Senegālas futbolists
24. aprīlis — Džo Kīrijs (Joe Keery), amerikāņu aktieris un mūziķis
25. aprīlis — Adrija Arhona (Adria Arjona), amerikāņu aktrise
14. jūnijs — Derils Sabara (Daryl Sabara), amerikāņu aktieris
26. jūnijs — Rudijs Gobērs (Rudy Gobert), franču basketbolists
21. jūlijs — Jūlija Beļajeva (Julia Beljajeva), igauņu paukotāja
12. augusts — Kara Delevinja (Cara Delevingne), angļu modele un aktrise
11. oktobris — Tamira Mensa-Stoka (Tamyra Mensah-Stock), ASV brīvā stila cīkstone
18. oktobris — Berijs Kjogans (Barry Keoghan), īru aktieris

Miruši

26. janvāris — Hosē Ferrers (José Ferrer), puertorikāņu aktieris un režisors (dzimis 1912. gadā)
27. februāris — Aļģirds Greims (Algirdas Greimas), lietuviešu/franču semiotiķis (dzimis 1917. gadā)
9. marts — Menahems Begins (מְנַחֵם בֵּגִין), Izraēlas politiķis (dzimis 1913. gadā)
23. marts — Frīdrihs Hajeks (Friedrich Hayek), Austrijas ekonomists (dzimis 1899. gadā)
20. aprīlis:
- Aizeks Azimovs (Isaac Asimov), ASV rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
- Benijs Hills (Benny Hill), britu komiķis (dzimis 1924. gadā)
23. aprīlis — Šotodžits Rajs (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (dzimis 1921. gadā)
27. aprīlis — Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen), franču komponists, ērģelnieks (dzimis 1908. gadā)
6. maijs — Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich), vācu aktrise, dziedātāja (dzimusi 1901. gadā)
30. maijs — Kārlis Karstenss (Karl Carstens), Vācijas prezidents (dzimis 1914. gadā)
15. jūnijs — Ļevs Gumiļovs (Лев Гумилёв), krievu vēsturnieks (dzimis 1912. gadā)
29. augusts — Fēlikss Gvatari (Félix Guattari), franču filozofs (dzimis 1930. gadā)
2. septembris — Barbara Maklintoka (Barbara McClintock), ASV citoģenētiķe (dzimusi 1902. gadā)
12. septembris — Entonijs Pērkinss (Anthony Perkins), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā)
4. oktobris — Denijs Halms (Denny Hulme), britu autosportists (dzimis 1936. gadā)
8. oktobris — Villijs Brants (Willy Brandt), VFR kanclers dzimis 1913. gadā)
5. novembris — Jans Orts (Jan Oort), nīderlandiešu astronoms (dzimis 1900. gadā)
7. novembris — Aleksandrs Dubčeks (Alexander Dubček), slovāku politiķis (dzimis 1921. gadā)
17. decembris — Dena Endrūss (Dana Andrews), amerikāņu aktieris (dzimis 1909. gadā)

Nobela prēmijas

Kalendārs