Pāriet uz saturu

Ēģipte: Atšķirības starp versijām

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Nav labojuma kopsavilkuma
Nav labojuma kopsavilkuma
 
(14 starpversijas, ko saglabājuši 12 lietotāji, nav parādīta)
23. rindiņa: 23. rindiņa:
| upper_house = ''[[Shura Council]]''
| upper_house = ''[[Shura Council]]''
| lower_house = Pārstāvju palāta
| lower_house = Pārstāvju palāta
| neatkarības_notikums = Augšēģiptes un Lejasēģiptes apvienošanās<ref>{{cite book |last1=Goldschmidt |first1=Arthur |title=Modern Egypt: The Formation of a Nation-State |url=http://books.google.com/books?id=YmZyAAAAMAAJ&q=state |year=1988 |publisher=Westview Press |location=Boulder, CO |isbn=978-0-86531-182-4 |page=5 |quote=Among the peoples of the ancient Near East, only the Egyptians have stayed where they were and remained what they were, although they have changed their language once and their religion twice. In a sense, they constitute the world's oldest nation. For most of their history, Egypt has been a state, but only in recent years has it been truly a nation-state, with a government claiming the allegiance of its subjects on the basis of a common identity.}}</ref><ref name="U.S.Dept of State/Egypt">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/5309.htm |title=Background Note: Egypt |date=10 November 2010 |publisher=[[United States Department of State]] [[Bureau of Near Eastern Affairs]] |accessdate=5 March 2011 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6HZknegYs?url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/5309.htm |archivedate={{dat|2013|06|22||bez}} }}</ref>
| neatkarības_notikums = Augšēģiptes un Lejasēģiptes apvienošanās<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Goldschmidt |first1=Arthur |title=Modern Egypt: The Formation of a Nation-State |url=http://books.google.com/books?id=YmZyAAAAMAAJ&q=state |year=1988 |publisher=Westview Press |location=Boulder, CO |isbn=978-0-86531-182-4 |page=5 |quote=Among the peoples of the ancient Near East, only the Egyptians have stayed where they were and remained what they were, although they have changed their language once and their religion twice. In a sense, they constitute the world's oldest nation. For most of their history, Egypt has been a state, but only in recent years has it been truly a nation-state, with a government claiming the allegiance of its subjects on the basis of a common identity.}}</ref><ref name="U.S.Dept of State/Egypt">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/5309.htm |title=Background Note: Egypt |date=10 November 2010 |publisher=[[United States Department of State]] [[Bureau of Near Eastern Affairs]] |accessdate=5 March 2011 |archiveurl=https://www.webcitation.org/6HZknegYs?url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/5309.htm |archivedate={{dat|2013|06|22||bez}} }}</ref>
| neatkarības_datums = apmēram 3200. gads p.m.ē.
| neatkarības_datums = apmēram 3200. gads p.m.ē.
| neatkarības_notikums2 = [[Muhameds Ali (Ēģipte)|Muhameda Ali]] dinastijas inaugurācija
| neatkarības_notikums2 = [[Muhameds Ali (Ēģipte)|Muhameda Ali]] dinastijas inaugurācija
| neatkarības_datums2 = 1805. gada 8. jūlijs<ref name="Crabitès">{{cite book |author=Pierre Crabitès |title=Ibrahim of Egypt |url=http://books.google.com/books?id=1NbCRckI3EoC&pg=PA1 |accessdate=10 February 2013 |date=1935 |publisher=Routledge |isbn=978-0-415-81121-7 |page=1 |quote=…on July 9, 1805, Constantinople conferred upon Muhammad Ali the pashalik of Cairo…}}</ref>
| neatkarības_datums2 = 1805. gada 8. jūlijs<ref name="Crabitès">{{grāmatas atsauce |author=Pierre Crabitès |title=Ibrahim of Egypt |url=http://books.google.com/books?id=1NbCRckI3EoC&pg=PA1 |accessdate=10 February 2013 |date=1935 |publisher=Routledge |isbn=978-0-415-81121-7 |page=1 |quote=…on July 9, 1805, Constantinople conferred upon Muhammad Ali the pashalik of Cairo…}}</ref>
| neatkarības_notikums3 = Neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]
| neatkarības_notikums3 = Neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]
| neatkarības_datums3 = 1922. gada 28. februāris
| neatkarības_datums3 = 1922. gada 28. februāris
34. rindiņa: 34. rindiņa:
| platība_km2 = 1&nbsp;002&nbsp;450
| platība_km2 = 1&nbsp;002&nbsp;450
| procenti_ūdens = 0.632
| procenti_ūdens = 0.632
| iedzīvotāju_skaits = 79&nbsp;602&nbsp;000<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Population Estimates by Sex & Governorate 1/1/2011 |url=http://www.sis.gov.eg/newvr/egyptinfigures/Tables/1-%20%D8%A7%D9%84%D8%B3%D9%83%D8%A7%D9%86/4.pdf |publisher=Egypt State Information Service}}</ref>
| iedzīvotāju_skaits = 79&nbsp;602&nbsp;000<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Population Estimates by Sex & Governorate 1/1/2011 |url=http://www.sis.gov.eg/newvr/egyptinfigures/Tables/1-%20%D8%A7%D9%84%D8%B3%D9%83%D8%A7%D9%86/4.pdf |publisher=Egypt State Information Service |access-date={{dat|2018|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200922201424/https://www.sis.gov.eg/newvr/egyptinfigures/Tables/1-%20%D8%A7%D9%84%D8%B3%D9%83%D8%A7%D9%86/4.pdf }}</ref>
| iedzīvotāju_skaita_gads = 2011
| iedzīvotāju_skaita_gads = 2011
| iedzīvotāju_skaits_rangs = 15.
| iedzīvotāju_skaits_rangs = 15.
|population_census = 72&nbsp;798&nbsp;000<ref name="pop1882-2006">{{Tīmekļa atsauce|title=Population in Censuses by Sex & Sex Ratio (1882-2006)|url=http://www.sis.gov.eg/newvr/egyptinfigures/Tables/1-%20%D8%A7%D9%84%D8%B3%D9%83%D8%A7%D9%86/9.pdf|publisher=Egypt State Information Service}}</ref>
|population_census = 72&nbsp;798&nbsp;000<ref name="pop1882-2006">{{Tīmekļa atsauce|title=Population in Censuses by Sex & Sex Ratio (1882-2006)|url=http://www.sis.gov.eg/newvr/egyptinfigures/Tables/1-%20%D8%A7%D9%84%D8%B3%D9%83%D8%A7%D9%86/9.pdf|publisher=Egypt State Information Service|access-date={{dat|2019|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2019|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190819071150/http://www.sis.gov.eg/newvr/egyptinfigures/Tables/1-%20%D8%A7%D9%84%D8%B3%D9%83%D8%A7%D9%86/9.pdf}}</ref>
|population_census_year = 2006
|population_census_year = 2006
| apdzīvotības_blīvums_km2 = 76,3
| apdzīvotības_blīvums_km2 = 76,3
73. rindiņa: 73. rindiņa:
|piezīme1 = {{note|utc}} Kopš 2011. gada nav vasaras laika
|piezīme1 = {{note|utc}} Kopš 2011. gada nav vasaras laika
}}
}}
'''Ēģipte''', oficiāli '''Ēģiptes Arābu Republika''', ir valsts, kas aizņem [[Āfrika]]s kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]] [[Vidējie Austrumi|Vidējos Austrumos]]. Valsts ziemeļu daļu apskalo [[Vidusjūra]]s ūdeņi, bet austrumos — [[Sarkanā jūra]]. Arī [[Izraēla]] ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar [[Sudāna|Sudānu]], bet rietumos ar [[Lībija|Lībiju]].
'''sorry boss'''


Ēģipte 19. gadsimtā bija [[Osmaņu impērija]]s sastāvā. 1882. gadā to okupēja [[Lielbritānija]]. No 1914. gada Ēģiptes Sultanāts bija Lielbritānijas protektorāts. 1922. gada 16. martā Ēģipte kļuva par karalisti, bet 1936. gadā ieguva pilnīgu neatkarību. 1953. gada 18. jūnijā proklamēta Ēģiptes Arābu Republika. [[BRICS]] locekle kopš 2024. gada.
es vainigs

== Iedzīvotāji ==
Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi [[642]]. gadā. Pirms [[arābi|arābu]] iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši [[kopti]]. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir [[musulmaņi]]. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības [[Ēģiptes saimniecība]]i, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas.

== Dabas resursi ==
Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir [[Nīla]]s upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi: [[zelts]], [[urāns (elements)|urāns]], [[fosfāti]], [[dzelzs rūda]] u. c. Visvairāk Ēģiptē iegūst [[nafta|naftu]] un [[dabasgāze|dabasgāzi]]. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām [[Āfrika|Āfrikā]] aiz [[Nigērija]]s, [[Alžīrija]]s un [[Lībija]]s. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic [[kokvilna]]s pirmapstrādi, strādā [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecībā]] un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē.

Kopējās naftas rezerves veido 2,9 miljardi barelu. Vislielākās tās iegulas atrodas Sīnāja pussalā, pie Suecas līča un Ēģiptes ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000 miljardu kubikmetru. Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un fosforīti.

== Klimats ==
Ēģiptē ir sauss klimats. Vairāk mitruma ir tikai Vidusjūras piekrastē, bet arī tur nokrišņu ir maz — līdz 800 mm gadā. Lielākā valsts teritorija saņem ne vairāk kā 500 mm nokrišņu gadā, bet dažviet tuksnesī lietus nelīst gadiem. [[Sīnāja pussala]]s kalnos ziemā mēdz uzsnigt [[sniegs]], tā kušanas ūdeņi tiek savākti un uzkrāti, lai tos izmantotu sausajā [[vasara|vasarā]]. Ēģiptes [[tuksnesis|tuksnešos]] ir lielas diennakts gaisa temperatūras svārstības. Dienā, kad saule atrodas augstu debesīs, tā stipri sakarsē smiltis un klintis, tā ātri sasildot sauso gaisu. Gaisa temperatūra tad var sasniegt 50 °C. Kad saule ir noritējusi, tuksnesis strauji atdziest, tāpēc gaisa temperatūra 24 stundu laikā var mainīties pat par 37 °C.

== Ģeogrāfija ==
Valsts platība pārsniedz miljonu kvadrātkilometru, taču līdz pat 90 % ēģiptiešu dzīvo šaurā auglīgas zemes joslā Nīlas upes ielejā. Uz rietumiem no Nīlas ielejas stiepjas Austrumu (Arābijas) tuksnesis — neauglīga zemes, ko ieskauj kalnu grēda, kuras augstums sasniedz vairāk kā 2 km, bet garums — vairāk kā 800 km. Uz rietumiem no Nīlas ielejas atrodas Rietumu (Lībijas) tuksnesis, kas aizņem 2/3 Ēģiptes platības. Rietumu tuksnesis stiepjas līdz pat Ziemeļāfrikas krastam un ir pazīstams kā Sahāras tuksnesis. Lai gan tuksnesī ir ļoti augsta temperatūra, neauglīga zeme, tomēr vētras un zemais gaisa spiediens rada labvēlīgus apstākļus auglīgu oāžu pastāvēšanai. No septiņām Ēģiptes oāzēm lielākās ir [[Hārga]], [[Dāhla]] un [[Farāfira]].

== Skatīt arī ==
* [[Ēģiptes pilsētu uzskaitījums]]
* [[Senā Ēģipte]]
* [[Mameluks|Mameluku sultanāts]]
* [[2011. gada Ēģiptes revolūcija]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Āfrika}}
{{Āfrika}}

Pašreizējā versija, 2024. gada 26. janvāris, plkst. 22.07

Šis raksts ir par valsti Ziemeļāfrikā. Par apdzīvotu vietu Latvijā skatīt rakstu Ēģipte (ciems).
Ēģiptes Arābu Republika
جمهورية مصر العربية
Ǧumhūriyyat Maṣr al-ʿArabiyyah
Ēģiptes karogs Ēģiptes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Himna: Bilady, Bilady, Bilady
Location of Ēģipte
Location of Ēģipte
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Kaira
30°2′N 31°13′E / 30.033°N 31.217°E / 30.033; 31.217
Valsts valodas arābu
Demonīms ēģiptietis
Valdība Unitāra pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Abdelfatāhs es Sīsī
 -  Premjerministrs Moustafa Madbouly
Likumdevējs Parlaments
 -  Augšpalāta Shura Council
 -  Apakšpalāta Pārstāvju palāta
Dibināšana
 -  Augšēģiptes un Lejasēģiptes apvienošanās[1][2] apmēram 3200. gads p.m.ē. 
 -  Muhameda Ali dinastijas inaugurācija 1805. gada 8. jūlijs[3] 
 -  Neatkarība no Apvienotās Karalistes 1922. gada 28. februāris 
 -  Deklarēta republika 1953. gada 18. jūnijs 
Platība
 -  Kopā 1 002 450 km² (30.)
 -  Ūdens (%) 0.632
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2011. gadā 79 602 000[4] (15.)
 -  2006. gada tautas skaitīšana 72 798 000[5] 
 -  Blīvums 76,3/km² (126.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $533,739 miljardi[6] 
 -  Uz iedzīvotāju $6594[6] 
IKP (nominālais) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $252,458 miljardi[6] 
 -  Uz iedzīvotāju $3118[6] 
Džini koef. (2008) 30,8 
TAI (2019) 0,707 (116.)
Valūta Ēģiptes mārciņa (EGP)
Laika josla EET (UTC+2[1])
Interneta domēns
Tālsarunu kods ++20
1 ^ Kopš 2011. gada nav vasaras laika

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos. Valsts ziemeļu daļu apskalo Vidusjūras ūdeņi, bet austrumos — Sarkanā jūra. Arī Izraēla ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar Sudānu, bet rietumos ar Lībiju.

Ēģipte 19. gadsimtā bija Osmaņu impērijas sastāvā. 1882. gadā to okupēja Lielbritānija. No 1914. gada Ēģiptes Sultanāts bija Lielbritānijas protektorāts. 1922. gada 16. martā Ēģipte kļuva par karalisti, bet 1936. gadā ieguva pilnīgu neatkarību. 1953. gada 18. jūnijā proklamēta Ēģiptes Arābu Republika. BRICS locekle kopš 2024. gada.

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi 642. gadā. Pirms arābu iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši kopti. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības Ēģiptes saimniecībai, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas.

Dabas resursi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir Nīlas upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi: zelts, urāns, fosfāti, dzelzs rūda u. c. Visvairāk Ēģiptē iegūst naftu un dabasgāzi. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām Āfrikā aiz Nigērijas, Alžīrijas un Lībijas. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic kokvilnas pirmapstrādi, strādā tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē.

Kopējās naftas rezerves veido 2,9 miljardi barelu. Vislielākās tās iegulas atrodas Sīnāja pussalā, pie Suecas līča un Ēģiptes ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000 miljardu kubikmetru. Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un fosforīti.

Klimats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēģiptē ir sauss klimats. Vairāk mitruma ir tikai Vidusjūras piekrastē, bet arī tur nokrišņu ir maz — līdz 800 mm gadā. Lielākā valsts teritorija saņem ne vairāk kā 500 mm nokrišņu gadā, bet dažviet tuksnesī lietus nelīst gadiem. Sīnāja pussalas kalnos ziemā mēdz uzsnigt sniegs, tā kušanas ūdeņi tiek savākti un uzkrāti, lai tos izmantotu sausajā vasarā. Ēģiptes tuksnešos ir lielas diennakts gaisa temperatūras svārstības. Dienā, kad saule atrodas augstu debesīs, tā stipri sakarsē smiltis un klintis, tā ātri sasildot sauso gaisu. Gaisa temperatūra tad var sasniegt 50 °C. Kad saule ir noritējusi, tuksnesis strauji atdziest, tāpēc gaisa temperatūra 24 stundu laikā var mainīties pat par 37 °C.

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts platība pārsniedz miljonu kvadrātkilometru, taču līdz pat 90 % ēģiptiešu dzīvo šaurā auglīgas zemes joslā Nīlas upes ielejā. Uz rietumiem no Nīlas ielejas stiepjas Austrumu (Arābijas) tuksnesis — neauglīga zemes, ko ieskauj kalnu grēda, kuras augstums sasniedz vairāk kā 2 km, bet garums — vairāk kā 800 km. Uz rietumiem no Nīlas ielejas atrodas Rietumu (Lībijas) tuksnesis, kas aizņem 2/3 Ēģiptes platības. Rietumu tuksnesis stiepjas līdz pat Ziemeļāfrikas krastam un ir pazīstams kā Sahāras tuksnesis. Lai gan tuksnesī ir ļoti augsta temperatūra, neauglīga zeme, tomēr vētras un zemais gaisa spiediens rada labvēlīgus apstākļus auglīgu oāžu pastāvēšanai. No septiņām Ēģiptes oāzēm lielākās ir Hārga, Dāhla un Farāfira.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Arthur Goldschmidt. Modern Egypt: The Formation of a Nation-State. Boulder, CO : Westview Press, 1988. 5. lpp. ISBN 978-0-86531-182-4. Among the peoples of the ancient Near East, only the Egyptians have stayed where they were and remained what they were, although they have changed their language once and their religion twice. In a sense, they constitute the world's oldest nation. For most of their history, Egypt has been a state, but only in recent years has it been truly a nation-state, with a government claiming the allegiance of its subjects on the basis of a common identity.
  2. ↑ «Background Note: Egypt». United States Department of State Bureau of Near Eastern Affairs. 2010. gada 10. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 5. marts.
  3. ↑ Pierre Crabitès. Ibrahim of Egypt. Routledge, 1935. 1. lpp. ISBN 978-0-415-81121-7. Skatīts: 2013. gada 10. februāris. …on July 9, 1805, Constantinople conferred upon Muhammad Ali the pashalik of Cairo…
  4. ↑ «Population Estimates by Sex & Governorate 1/1/2011». Egypt State Information Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 22. septembrī. Skatīts: 2018. gada 12. decembrī.
  5. ↑ «Population in Censuses by Sex & Sex Ratio (1882-2006)». Egypt State Information Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 19. augustā. Skatīts: 2019. gada 9. janvārī.
  6. ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «Egypt». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 18. aprīlis.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valstis
Atkarīgās teritorijas
Valstu daļas un
neatzītās valstis
Pašpasludinātās valstis
Atkarīgās teritorijas
Teritorijas ar nenoregulētu statusu
Dalībvalstis
Novērotāji
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ēģipte&oldid=3992961"