Harolds Jūrijs: Atšķirības starp versijām

Harolds Jūrijs; Harold Urey
Personīgā informācija
Dzimis	1893. gada 29. aprīlī ; Volkertona (Walkerton), Indiāna, ASV
Miris	1981. gada 5. janvārī (87 gadi); Sandjego, Kalifornija, ASV
Pilsonība	ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne	ķīmija
Darba vietas	Kopenhāgenas Universitāte,; Džonsa Hopkinsa Universitāte,; Kolumbijas Universitāte,; Enriko Fermi institūts,; Čikāgas Universitāte,; Kalifornijas Universitāte, Sandjego
Alma mater	Montānas Universitāte,; Kalifornijas Universitāte (Bērkli)
Pasniedzēji	Gilberts Lūiss
Studenti	Stenlijs Millers
Sasniegumi, atklājumi	deitērijs,; Millera-Jūrija eksperiments
Apbalvojumi	1934. gada Nobela prēmija ķīmijā

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 28. decembris, plkst. 11.55

Harolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey, 1893. gada 29. aprīlis — 1981. gada 5. janvāris) bija ASV fizikālķīmiķis. Pazīstams ar pētījumiem par izotopiem, par ko 1934. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Vēlākos gados veiktie pētījumi saistījās ar planetāro evolūciju.

Dzimis nelielā Volkertonas pilsētiņā, Indiānas ziemeļos. Studēja zooloģiju Montānas Universitātē. Vēlāk ieguva doktora grādu fizikā Kalifornijas Universitātē, Bērkli, kur studēja termodinamiku pie Gilberta Lūisa.

Strādāja Nilsa Bora institūtā, 1922. gadā atgriezās ASV, pasniedza Džonsa Hopkinsa Universitātē.

1931. gadā, kad Jūrijs strādāja Kolumbijas Universitātē, viņam izdevās, vairākkārt destilējot šķidru ūdeņradi, iegūt deitēriju un nodemonstrēt smago ūdeni. Otrā pasaules kara laikā bija iesaistīts Manhetenas projektā, izstrādājot urāna-235 un urāna-238 atdalīšanas tehnoloģiju.

Dzīves otrajā pusē nodarbojās ar planētu ķīmijas un evolūcijas jautājumiem. 1953. gadā, Čikāgas Universitātē kopā ar Stenliju Milleru veica Millera—Jūrija eksperimentu, kura gaitā tika modelēta iespēja dzīvības rašanās iespējai ķīmisko reakciju rezultātā.

Miris 1981. gadā Sandjego, apglabāts Indiānā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harolds Jūrijs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Priekštecis:
Ērvings Lengmīrs

Nobela prēmija ķīmijā
1934

Pēctecis:
Frederiks Žolio-Kirī
Irēna Žolio-Kirī

@@ 6. rindiņa: / 6. rindiņa: @@
 | dz_mēnesis =4
 | dz_diena =29
-| dz_vieta =Volkertona (''Walkerton''), [[Indiāna]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
+| dz_vieta =Volkertona (''Walkerton''), [[Indiāna]], {{USA}}
 | m_gads =1981
 | m_mēnesis=1
 | m_diena=5
-| m_vieta =[[Sandjego]], [[Kalifornija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
+| m_vieta =[[Sandjego]], [[Kalifornija]], {{USA}}
-| pilsonība =[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
+| pilsonība = {{USA}}
 | tautība =
-| darba_vietas = [[Kopenhāgenas universitāte]],</br>[[Džona Hopkinsa universitāte]],</br>[[Kolumbijas universitāte]],</br>[[Enriko Fermi institūts]],</br>[[Čikāgas universitāte]],</br>[[Kalifornijas universitāte, Sandjego]]
+| darba_vietas = [[Kopenhāgenas Universitāte]],<br />[[Džonsa Hopkinsa Universitāte]],<br />[[Kolumbijas Universitāte]],<br />[[Enriko Fermi institūts]],<br />[[Čikāgas Universitāte]],<br />[[Kalifornijas Universitāte, Sandjego]]
-| alma_mater =[[Montānas universitāte]],</br>[[Kalifornijas universitāte, Bērklija]]
+| alma_mater =[[Montānas Universitāte]],<br />[[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]]
 | zinātne =[[ķīmija]]
 | pasniedzēji =[[Gilberts Lūiss]]
 | studenti =[[Stenlijs Millers]]
-| sasniegumi =[[deitērijs]],</br>[[Millera-Jūrija eksperiments]]
+| sasniegumi =[[deitērijs]],<br />[[Millera-Jūrija eksperiments]]
 | apbalvojumi =1934. gada [[Nobela prēmija ķīmijā]]
 | paraksts =
@@ 26. rindiņa: / 26. rindiņa: @@
 '''Harolds Kleitons Jūrijs''' (''Harold Clayton Urey'', {{dat|1893|4|29|N}} — {{dat|1981|1|5|N}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[fizikālā ķīmija|fizikālķīmiķis]]. Pazīstams ar pētījumiem par [[izotops|izotopiem]], par ko 1934. gadā saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]. Vēlākos gados veiktie pētījumi saistījās ar [[planetārā evolūcija|planetāro evolūciju]].
-Dzimis nelielā Volkertonas pilsētiņā, [[Indiāna]]s ziemeļos. Studēja [[zooloģija|zooloģiju]] [[Montānas universitāte|Montānas universitātē]]. Vēlāk ieguva doktora grādu fizikā [[Kalifornijas universitāte, Bērklija|Kalifornijas universitātē]], [[Bērklija|Bērklijā]], kur studēja [[termodinamika|termodinamiku]] pie [[Gilberts Lūiss|Gilberta Lūisa]].
+Dzimis nelielā Volkertonas pilsētiņā, [[Indiāna]]s ziemeļos. Studēja [[zooloģija|zooloģiju]] [[Montānas Universitāte|Montānas Universitātē]]. Vēlāk ieguva doktora grādu fizikā [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātē]], [[Bērkli]], kur studēja [[termodinamika|termodinamiku]] pie [[Gilberts Lūiss|Gilberta Lūisa]].
-Strādāja [[Nīlsa Bora institūts|Nīlsa Bora institūtā]], 1922. gadā atgrizās ASV, pasniedza [[Džona Hopkinsa universitāte|Džona Hopkinsa universitātē]].
+Strādāja [[Nilsa Bora institūts|Nilsa Bora institūtā]], 1922. gadā atgriezās ASV, pasniedza [[Džonsa Hopkinsa Universitāte|Džonsa Hopkinsa Universitātē]].
-. gadā, kad Jūrijs strādāja [[Kolumbijas universitāte|Kolumbijas universitātē]], viņam izdevās, vairākkārt [[destilācija|destilējot]] šķidru [[ūdeņradis|ūdeņradi]], iegūt [[deitērijs|deitēriju]] un nodemonstrēt [[smagais ūdens|smago ūdeni]]. [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā bija iesaitīts [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektā]], izstrādājot [[urāns-235|urāna-235]] un [[urāns-238|urāna-238]] atdalīšanas tehnoloģiju.
+. gadā, kad Jūrijs strādāja [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]], viņam izdevās, vairākkārt [[destilācija|destilējot]] šķidru [[ūdeņradis|ūdeņradi]], iegūt [[deitērijs|deitēriju]] un nodemonstrēt [[smagais ūdens|smago ūdeni]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija iesaistīts [[Manhetenas projekts|Manhetenas projektā]], izstrādājot [[urāns-235|urāna-235]] un [[urāns-238|urāna-238]] atdalīšanas tehnoloģiju.
-Dzīves otrajā pusē nodarbojās ar planētu ķīmijas un evolūcijas jautājumiem. 1953. gadā, [[Čikāgas universitāte|Čikāgas universitātē]] kopā ar [[Stenlijs Millers|Stenliju Milleru]] veica [[Millera-Jūrija eksperiments|Millera-Jūrija eksperimentu]], kura gaitā tika modelēta iespēja [[dzīvības rašanās]] iespējai ķīmisko reakciju rezultātā.
+Dzīves otrajā pusē nodarbojās ar planētu ķīmijas un evolūcijas jautājumiem. 1953. gadā, [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]] kopā ar [[Stenlijs Millers|Stenliju Milleru]] veica [[Millera—Jūrija eksperiments|Millera—Jūrija eksperimentu]], kura gaitā tika modelēta iespēja [[Abioģenēze|dzīvības rašanās iespējai ķīmisko reakciju rezultātā.]]
 Miris 1981. gadā [[Sandjego]], apglabāts [[Indiāna|Indiānā]].
+== Ārējās saites ==
+{{sisterlinks-inline}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{Cilvēks-aizmetnis}}
 {{kastes sākums}}
-{{Amatu secība | pirms = [[Ērvings Lengmīrs]] | virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = [[1934]] | pēc = [[Frederiks Žolio-Kirī]]</br>[[Irēna Žolio-Kirī]] }}
+{{Amatu secība | pirms = [[Ērvings Lengmīrs]] | virsraksts = [[Nobela prēmija ķīmijā]] | periods = [[1934]] | pēc = [[Frederiks Žolio-Kirī]]<br />[[Irēna Žolio-Kirī]] }}
 {{kastes beigas}}
+{{Nobela prēmija ķīmijā}}
 {{autoritatīvā vadība}}
 {{DEFAULTSORT:Jurijs, Harolds}}
 [[Kategorija:Nobela prēmijas laureāti ķīmijā]]
 [[Kategorija:Amerikāņu ķīmiķi]]
-[[Kategorija:Amerikāņu astronomi]]
+[[Kategorija:ASV astronomi]]
 [[Kategorija:Manhetenas projekts]]
+[[Kategorija:Planetologi]]
-{{Link GA|en}}