Moricsalas dabas rezervāts: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Izlaboju gramatikas kļūdu |
mNav labojuma kopsavilkuma |
||
| (4 starpversijas, ko saglabājuši 3 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 36. rindiņa: | 36. rindiņa: | ||
} |
} |
||
</mapframe> |
</mapframe> |
||
'''Moricsalas dabas rezervāts''' ir aizsargājama dabas teritorija [[Kurzeme|Kurzemē]]. Izvietojusies [[Usmas ezers|Usmas ezerā]], aizņemot [[Moricsala|Moricsalu]] (82 ha), [[Lielalksnīte]]s salu (31 ha) un [[Luziķērte]]s līča (705 ha) akvatoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DR_Moricsala-09.pdf |title=Moricsalas dabas rezervāta dabas aizsardzības plāns |access-date={{dat|2017|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160319180231/http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DR_Moricsala-09.pdf }}</ref> Rezervāts dibināts {{dat|1912|6|6||bez}}<ref>[http://www.pasts.lv/lv/privatpersonas/filatelija/first.html;jsessionid=ACA33D6F7982E9DF54851E3E46ED17C0?news_id=1485 Latvijas Pasts organizē speciālo zīmogošanu, atzīmējot Moricsalas dabas rezervāta 100.jubileju]</ref> un tā ir senākā aizsargājamā dabas teritorija [[Latvija|Latvijā]]<ref>[http://www.ventspils24.lv/par_pilsetu/32/224/772 Ventspils novads]</ref> un otrs vecākais dabas rezervāts bijušajā [[Krievijas |
'''Moricsalas dabas rezervāts''' ir aizsargājama dabas teritorija [[Kurzeme|Kurzemē]]. Izvietojusies [[Usmas ezers|Usmas ezerā]], aizņemot [[Moricsala|Moricsalu]] (82 ha), [[Lielalksnīte]]s salu (31 ha) un [[Luziķērte]]s līča (705 ha) akvatoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DR_Moricsala-09.pdf |title=Moricsalas dabas rezervāta dabas aizsardzības plāns |access-date={{dat|2017|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160319180231/http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DR_Moricsala-09.pdf }}</ref> Rezervāts dibināts {{dat|1912|6|6||bez}}<ref>[http://www.pasts.lv/lv/privatpersonas/filatelija/first.html;jsessionid=ACA33D6F7982E9DF54851E3E46ED17C0?news_id=1485 Latvijas Pasts organizē speciālo zīmogošanu, atzīmējot Moricsalas dabas rezervāta 100.jubileju]</ref> un tā ir senākā aizsargājamā dabas teritorija [[Latvija|Latvijā]]<ref>[http://www.ventspils24.lv/par_pilsetu/32/224/772 Ventspils novads]</ref> un otrs vecākais dabas rezervāts bijušajā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]. Rezervāts ietilpst [[putniem nozīmīgā vieta|putniem nozīmīgās vietas]] "Moricsala un Viskūžu sala" (Moricsala and Viskuzu sala) sastāvā. |
||
Moricsalas dabas rezervātā sastopamas 409 [[sēklaugi|sēklaugu]] un [[paparžaugi|paparžaugu]] sugas, 157 [[sūnas|sūnu]], 82 [[ķērpji|ķērpju]] un 338 [[sēnes|sēņu]] sugas.<ref>[https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_rezervati/moricsalas_dabas_rezervats/ Dabas aizsardzības pārvalde. Moricsalas dabas rezervāts]</ref> Gandrīz visu rezervāta sauszemes teritoriju aizņem simtgadīgs platlapju mežs (ozoli, liepas, kļavas), kur pamežā aug ap 20 krūmu sugu (lazdas, pīlādži, krūkļi, pabērzs). Mežaudzēs ir bagātīgs lakstaugu stāvs - dobais un vidējais cīrulītis un [[laksis|lakši]] (mežloki) ir aizsargājamie augi. Moricsalas rezervāta dzīvnieku pasaule ir pētīta daudz mazāk nekā augi, sastopamas stirnas, vāveres, kurmji, ciršļi, ap 40 putnu sugu un daudz dažādu [[kukaiņi|kukaiņu]] sugas.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Ozoliņa-Molla|first1=Līga|last2=Molls|first2=Markuss|title=Nacionālie parki un rezervāti Latvijā|year=2015|publisher=[[Zvaigzne ABC]]|isbn=9789934049484}}</ref> Konstatētas 222 tauriņu sugas, dažas no tām nekur citur Latvijā un pat visā Baltijā nav sastopamas.{{fact}} |
Moricsalas dabas rezervātā sastopamas 409 [[sēklaugi|sēklaugu]] un [[paparžaugi|paparžaugu]] sugas, 157 [[sūnas|sūnu]], 82 [[ķērpji|ķērpju]] un 338 [[sēnes|sēņu]] sugas.<ref>[https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_rezervati/moricsalas_dabas_rezervats/ Dabas aizsardzības pārvalde. Moricsalas dabas rezervāts]</ref> Gandrīz visu rezervāta sauszemes teritoriju aizņem simtgadīgs platlapju mežs (ozoli, liepas, kļavas), kur pamežā aug ap 20 krūmu sugu (lazdas, pīlādži, krūkļi, pabērzs). Mežaudzēs ir bagātīgs lakstaugu stāvs - dobais un vidējais cīrulītis un [[laksis|lakši]] (mežloki) ir aizsargājamie augi. Moricsalas rezervāta dzīvnieku pasaule ir pētīta daudz mazāk nekā augi, sastopamas stirnas, vāveres, kurmji, ciršļi, ap 40 putnu sugu un daudz dažādu [[kukaiņi|kukaiņu]] sugas.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Ozoliņa-Molla|first1=Līga|last2=Molls|first2=Markuss|title=Nacionālie parki un rezervāti Latvijā|year=2015|publisher=[[Zvaigzne ABC]]|isbn=9789934049484}}</ref> Konstatētas 222 tauriņu sugas, dažas no tām nekur citur Latvijā un pat visā Baltijā nav sastopamas.{{fact}} |
||
| 42. rindiņa: | 42. rindiņa: | ||
Vienīgā apbūve Moricsalā ir dzīvojamā māja "Kalviņas", kas celta 1950. gadu beigās uz 1905. gada mājas pamatiem, un šķūnis. Māju sezonāli izmanto zinātnieki. |
Vienīgā apbūve Moricsalā ir dzīvojamā māja "Kalviņas", kas celta 1950. gadu beigās uz 1905. gada mājas pamatiem, un šķūnis. Māju sezonāli izmanto zinātnieki. |
||
Par Moricsalu jau 20. gadsimta pašā sākumā interesi izrādīja Rīgas |
Par Moricsalu jau 20. gadsimta pašā sākumā interesi izrādīja [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]. 1910. gadā biedrība ierosināja piešķirt salai dabas pieminekļa statusu, ko tā ieguva {{dat|1912|6|6||bez}}. 1957. gadā Moricsalai pievienoja [[Luziķērtes līcis|Luziķērtes līci]] un piešķīra Valsts rezervāta statusu, bet 1977. gadā — [[Lielā Alkšņu sala|Lielo Alkšņu salu]]. |
||
== Atsauces == |
== Atsauces == |
||
{{atsauces}} |
{{atsauces}} |
||
== Ārējās saites == |
|||
* [http://datazone.birdlife.org/site/factsheet/moricsala-and-viskuzu-sala-iba-latvia Moricsala un Viskūžu sala, BirdLife International] |
|||
{{sisterlinks-inline}} |
|||
{{enciklopēdiju ārējās saites}} |
|||
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} |
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} |
||
{{Latvijas aizsargājamās teritorijas}} |
{{Latvijas aizsargājamās teritorijas}} |
||
{{autoritatīvā vadība}} |
|||
[[Kategorija:Latvijas dabas rezervāti]] |
[[Kategorija:Latvijas dabas rezervāti]] |
||
[[Kategorija:Putniem nozīmīgās vietas Latvijā]] |
|||
Pašreizējā versija, 2023. gada 25. decembris, plkst. 21.54
| Moricsalas dabas rezervāts | |
|---|---|
 Luziķērtes līča piekraste pie Usmas | |
  Moricsalas dabas rezervāts | |
| Tips | dabas rezervāts |
| Atrašanās vieta | Ventspils novads, Usmas pagasts |
| Koordinātas | 57°11′35″N 22°7′47″E / 57.19306°N 22.12972°EKoordinātas: 57°11′35″N 22°7′47″E / 57.19306°N 22.12972°E |
| Platība | 818 ha |
| Dibināts | 1912. gada 6. jūnijā |
| Pārvaldes institūcija | Dabas aizsardzības pārvalde |
Moricsalas dabas rezervāts
Moricsalas dabas rezervāts ir aizsargājama dabas teritorija Kurzemē. Izvietojusies Usmas ezerā, aizņemot Moricsalu (82 ha), Lielalksnītes salu (31 ha) un Luziķērtes līča (705 ha) akvatoriju.[1] Rezervāts dibināts 1912. gada 6. jūnijā[2] un tā ir senākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā[3] un otrs vecākais dabas rezervāts bijušajā Krievijas Impērijā. Rezervāts ietilpst putniem nozīmīgās vietas "Moricsala un Viskūžu sala" (Moricsala and Viskuzu sala) sastāvā.
Moricsalas dabas rezervātā sastopamas 409 sēklaugu un paparžaugu sugas, 157 sūnu, 82 ķērpju un 338 sēņu sugas.[4] Gandrīz visu rezervāta sauszemes teritoriju aizņem simtgadīgs platlapju mežs (ozoli, liepas, kļavas), kur pamežā aug ap 20 krūmu sugu (lazdas, pīlādži, krūkļi, pabērzs). Mežaudzēs ir bagātīgs lakstaugu stāvs - dobais un vidējais cīrulītis un lakši (mežloki) ir aizsargājamie augi. Moricsalas rezervāta dzīvnieku pasaule ir pētīta daudz mazāk nekā augi, sastopamas stirnas, vāveres, kurmji, ciršļi, ap 40 putnu sugu un daudz dažādu kukaiņu sugas.[5] Konstatētas 222 tauriņu sugas, dažas no tām nekur citur Latvijā un pat visā Baltijā nav sastopamas.[nepieciešama atsauce]
Vienīgā apbūve Moricsalā ir dzīvojamā māja "Kalviņas", kas celta 1950. gadu beigās uz 1905. gada mājas pamatiem, un šķūnis. Māju sezonāli izmanto zinātnieki.
Par Moricsalu jau 20. gadsimta pašā sākumā interesi izrādīja Rīgas Dabaspētnieku biedrība. 1910. gadā biedrība ierosināja piešķirt salai dabas pieminekļa statusu, ko tā ieguva 1912. gada 6. jūnijā. 1957. gadā Moricsalai pievienoja Luziķērtes līci un piešķīra Valsts rezervāta statusu, bet 1977. gadā — Lielo Alkšņu salu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Moricsalas dabas rezervāta dabas aizsardzības plāns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. martā. Skatīts: 2017. gada 9. martā.
- ↑ Latvijas Pasts organizē speciālo zīmogošanu, atzīmējot Moricsalas dabas rezervāta 100.jubileju
- ↑ Ventspils novads
- ↑ Dabas aizsardzības pārvalde. Moricsalas dabas rezervāts
- ↑ Līga Ozoliņa-Molla, Markuss Molls. Nacionālie parki un rezervāti Latvijā. Zvaigzne ABC, 2015. ISBN 9789934049484.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Moricsalas dabas rezervāts.
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|