Pāriet uz saturu

Ohaio (štats): Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas)
Nav labojuma kopsavilkuma
 
(5 starpversijas, ko saglabājuši 4 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
Pusiji ble
| name = Ohaio
| native_name = ''Ohio''
| other_name =
| settlement_type = ASV štats
| image_skyline = LakeErie Cleveland frozen.jpg
| imagesize = 235px
| image_caption = Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
| image_flag = Flag of Ohio.svg
| flag_size = 130px
| image_seal = Seal of Ohio.svg
| seal_size = 80px
| nickname = ''The Buckeye State''; ''The Mother of Presidents''; ''Birthplace of Aviation''; ''The Heart of It All''
| motto = ''With God, all things are possible'' ("Ar Dievu visas lietas ir iespējamas)
| anthem =
| capital = [[Kolumbusa]]
| largest_city = [[Klīvlenda]]
| official_language =
| spoken_language =
| image_map = Ohio in United States.svg
| mapsize = 235px
| map_caption = Ohaio atrašanās vieta ASV
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| leader_party =
| leader_title = Gubernators
| leader_name = [[Maiks Devains]]
| area_footnotes =
| area_magnitude =
| area_total_km2 = 116096
| area_land_km2 = 105996
| area_water_km2 = 10100
| area_water_percent = 8.7
| area_rank =
| elevation_max_m = [[Kempbela paugurs]], 472
| elevation_min_m =
| population_footnotes =
| population_total = 11780017
| population_as_of = 2021. gadā
| population_rank =
| population_density_km2 = auto
| population_blank1_title = Rasu sastāvs
| population_blank1 = baltie — 86,27%<br />melnie — 12,66%
| population_blank2_title = Reliģijas
| population_blank2 = [[protestanti]] — 61%<br />[[katoļi]] — 24%<br />nereliģiozi — 8%
| timezone = UTC
| utc_offset = -5
| timezone_DST = UTC
| utc_offset_DST = -4
| website = {{URL|http://www.ohio.gov/}}
| footnotes =
}}
{{Citas nozīmes|ASV štatu|Ohaio|Ohaio}}
'''Ohaio''' ({{val|en|Ohio}}) ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV štats|štatiem]], atrodas Vidējo rietumu reģionā. Ohaio administratīvais centrs ir [[Kolumbusa]], kopš 2019. gada janvāra štata gubernators ir [[Maiks Devains]].

Ohaio robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], [[Indiāna]]s, [[Kentuki]], [[Mičigana]]s, [[Pensilvānija]]s un [[Rietumvirdžīnija]]s štatiem, kā arī ar vienu no [[Lielie ezeri|Lielajiem ezeriem]] — [[Ēri ezers|Ēri ezeru]].


== Vēsture ==
== Vēsture ==
Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja [[indiāņi]]. [[Ohaio (upe)|Ohaio]] upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka [[Adenas kultūra]] (''Adena culture''). To nomainīja [[Hopvelas kultūra]] (''Hopewell culture''; no apmēram [[100]]. līdz [[400]]. gadam).
Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja [[indiāņi]]. [[Ohaio (upe)|Ohaio]] upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka [[Adenas kultūra]] (''Adena culture''). To nomainīja [[Hopvelas kultūra]] (''Hopewell culture''; no apmēram [[100]]. līdz [[400]]. gadam).


Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās [[kažokāda|kažokādu]] tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā [[Bebru kari|Bebru karā]] (''Beaver Wars''), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina [[irokēzi]], un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā [[Francija|franči]] Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. [[1753]]. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr [[Franču un indiāņu karš|Franču un indiāņu karā]] teritoriju ieguva [[Lielbritānija|briti]]. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džordžs Vašingtons]].
Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās [[kažokāda|kažokādu]] tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā [[Bebru kari|Bebru karā]] (''Beaver Wars''), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina [[irokēzi]], un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā [[Francija|franči]] Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. [[1753]]. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr [[Septiņgadu karš Ziemeļamerikā|Franču un indiāņu karā]] teritoriju ieguva [[Lielbritānija|briti]]. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džordžs Vašingtons]].


[[ASV Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. [[1788]]. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (''Marietta''). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie [[Ziemeļrietumu indiāņu karš|Ziemeļrietumu indiāņu kara]] ([[1785]] — [[1795]]), kurāā teritoriju sagrāba ASV. {{dat|1803|3|1}} Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.
[[ASV Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV [[Ietekmes zona|ietekmes zonu]]. [[1788]]. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (''Marietta''). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie [[Ziemeļrietumu indiāņu karš|Ziemeļrietumu indiāņu kara]] ([[1785]] — [[1795]]), kurāā teritoriju sagrāba ASV. {{dat|1803|3|1}} Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.


[[1835]]. gadā teritoriāls disputs ar [[Mičigana|Mičiganu]] gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. [[1912]]. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots [[1932]]., [[1952]]., [[1972]]. un [[1992]]. gadā.
[[1835]]. gadā teritoriāls disputs ar [[Mičigana|Mičiganu]] gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. [[1912]]. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots [[1932]]., [[1952]]., [[1972]]. un [[1992]]. gadā.

Pašreizējā versija, 2023. gada 7. decembris, plkst. 08.44

Ohaio
Ohio
—  ASV štats  —
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Flag of Ohaio
Karogs
Official seal of Ohaio
Emblēma
Neformālais nosaukums: The Buckeye State; The Mother of Presidents; Birthplace of Aviation; The Heart of It All
Devīze: With God, all things are possible ("Ar Dievu visas lietas ir iespējamas)
Ohaio atrašanās vieta ASVOhaio atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs Kolumbusa
Lielākā pilsēta Klīvlenda
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Administrācija
 - Gubernators Maiks Devains
Platība 
 - Kopējā 116 096 km²
 - Sauszeme 105 996 km²
 - Ūdens 10 100 km²  8.7%
Augstākais punkts Kempbela paugurs, 472 m
Iedzīvotāji (2021. gadā)
 - Kopā 11 780 017
 - Blīvums 101,5/km²
 - Rasu sastāvs baltie — 86,27%
melnie — 12,66%
 - Reliģijas protestanti — 61%
katoļi — 24%
nereliģiozi — 8%
Laika josla UTC (UTC-5)
 - Vasaras laiks (DST) UTC (UTC-4)
Mājaslapa: www.ohio.gov
Ohaio Vikikrātuvē
Šis raksts ir par ASV štatu. Par citām jēdziena Ohaio nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ohaio (angļu: Ohio) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā. Ohaio administratīvais centrs ir Kolumbusa, kopš 2019. gada janvāra štata gubernators ir Maiks Devains.

Ohaio robežojas ar Kanādu, Indiānas, Kentuki, Mičiganas, Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas štatiem, kā arī ar vienu no Lielajiem ezeriem — Ēri ezeru.

Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja indiāņi. Ohaio upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka Adenas kultūra (Adena culture). To nomainīja Hopvelas kultūra (Hopewell culture; no apmēram 100. līdz 400. gadam).

Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās kažokādu tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā Bebru karā (Beaver Wars), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina irokēzi, un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā franči Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. 1753. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr Franču un indiāņu karā teritoriju ieguva briti. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.

ASV Neatkarības kara laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. 1788. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (Marietta). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie Ziemeļrietumu indiāņu kara (1785 — 1795), kurāā teritoriju sagrāba ASV. 1803. gada 1. martā Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.

1835. gadā teritoriāls disputs ar Mičiganu gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. 1912. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots 1932., 1952., 1972. un 1992. gadā.

Lielākās pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieta Pilsēta Iedzīvotāju skaits[1]
1 Kolumbusa 905 748
2 Klīvlenda 372 624
3 Sinsinati 309 317
4 Tolīdo 270 871
5 Akrona 190 469
6 Deitona 137 644
7 Parma 81 146
8 Kantona 70 872
9 Loreina 65 211
10 Hamiltona 62 082
  1. «U.S. Census Bureau QuickFacts». Skatīts: 17.03.2022.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]