Pāriet uz saturu

Ziemsvētku Sala: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
Atcēlu 94.140.246.27 (diskusija) izdarīto izmaiņu 3934599
(Iezīmes: Atcelts)
 
(Viena starpversija, ko saglabājuši 11 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{cita nozīme|salu Indijas okeānā|[[Kiribati]] piederošo salu|Kiritimati}}
{{cita nozīme|salu Indijas okeānā|[[Kiribati]] piederošo salu|Kiritimati}}
{{inuse}}
{{Valsts infokaste
{{Valsts infokaste
| vietējais_nosaukums = ''Territory of Christmas Island''
| vietējais_nosaukums = ''Territory of Christmas Island''
14. rindiņa: 13. rindiņa:
| kartes_attēls = Christmasisland.png
| kartes_attēls = Christmasisland.png
| kartes_paraksts =
| kartes_paraksts =
| galvaspilsēta = [[Setlmenta]]
| galvaspilsēta = [[Flaiingfiškova]] (Setlmenta)
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai -->
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai -->
| lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
| lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
20. rindiņa: 19. rindiņa:
| etniskās_grupas =
| etniskās_grupas =
| etniskās_grupas_gads =
| etniskās_grupas_gads =
| valsts_iekārta = Federāla konstitucionāla monarhija
| valsts_iekārta = Federāla konstitucionālā monarhija
| valsts_galvas_tituls = [[Karaliene]]
| valsts_galvas_tituls = [[Karalis]]
| valsts_galva = [[Elizabete II]]
| valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]
| valsts_galvas_tituls2 = [[Austrālijas ģenerālgubernators]]
| valsts_galvas_tituls2 = [[Austrālijas ģenerālgubernators]]
| valsts_galva2 = [[Maikls Džefrijs]]
| valsts_galva2 = [[Maikls Džefrijs]]
30. rindiņa: 29. rindiņa:
| neatkarības_piezīme =
| neatkarības_piezīme =
| dibināta =
| dibināta =
| neatkarības_notikums = [[Suverenitāte]] nodota [[Austrālija (valsts)|Austrālijai]]
| neatkarības_notikums = [[Suverenitāte]] nodota [[Austrālija]]i
| neatkarības_datums = 1957.g.
| neatkarības_datums = 1957.g.
| platība_km2 = 135
| platība_km2 = 135
66. rindiņa: 65. rindiņa:
}}
}}


'''Ziemsvētku Sala''' ir [[Austrālija]]s teritorija [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]]. Tā atrodas 2600 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Austrālijas pilsētas [[Pērta]]s, 500 km uz dienvidiem no [[Indonēzija]]s galvaspilsētas [[Džakarta]]s un 900 km no [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokosu (Kīlinga) Salām]].
'''Ziemsvētku Sala''' ir [[Austrālija]]s teritorija [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]]. Tā atrodas 2600 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Austrālijas pilsētas [[Pērta]]s, 500 km uz dienvidiem no [[Indonēzija]]s galvaspilsētas [[Džakarta]]s un 975 km no [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokosu (Kīlinga) Salām]]. Uz salas dzīvo 2 072 iedzīvotāji, kuri dzīvo vairākās apdzīvotās vietās salas ziemeļu daļā. To sauc par "Ziemsvētku salu", jo tā tika atklāta Ziemassvētkos [[1643]]. gada 25. decembrī.


Ģeogrāfiskā izolētība un minimālā cilvēku iejaukšanās ļāvusi salā saglabāties daudzām [[Endēmisks|endēmiskām]] augu un dzīvnieku sugām, kas ieinteresē zinātniekus un naturālistus.<ref name="wilderness society">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.wilderness.org.au/campaigns/marine/christmas_island/save_ci/|title=Save Christmas Island – Introduction|publisher=The Wilderness Society|accessdate=14 April 2007|date=19 September 2002|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070609110000/http://www.wilderness.org.au/campaigns/marine/christmas_island/save_ci/|archivedate={{dat|2007|06|09||bez}}}}</ref> 63% no tās 135 kvadrātkilometru platības (52 kv mi), ir [[Austrālija]]s [[nacionālais parks]]. Uz salas notiek [[fosfāts|fosfāta]] ieguve.
Salā ir 1403 iedzīvotāji, kuri dzīvo vairākās apdzīvotās vietās salas ziemeļu daļā.

Ģeogrāfiskā izolētība un minimālā cilvēka iejaukšanās ļāvusi salā saglabāties daudzām [[Endēmisks|endēmiskām]] augu un dzīvnieku sugām.


== Vēsture ==
== Vēsture ==

=== Pirmie eiropiešu apmeklējumi ===
=== Pirmie eiropiešu apmeklējumi ===
Kapteinis [[Viljams Mainors]] nosauca salu par Ziemsvētku salu, jo viņš brauca tai garām [[Ziemassvētki|ziemassvētku]] laikā [[1643]]. gadā.<ref>{{cite web|url=http://www.environment.gov.au/parks/christmas/culture-history/island-history.html|title=Department of the Environment, Water, Heritage and the Arts – Christmas Island History|publisher=Australian Government|accessdate=26 April 2009|date=8 July 2008}}</ref> Sala tika iekļauta angļu un holandiešu navigācijas diagrammās jau 17. gadsimtā sākumā, bet kartēs tā nebija iekļauta līdz [[1666]]. gadam, jo sala pirmoreiz bija iekļauta holandiešu kartogrāfa Pītera Gūsa publicētajā kartē. Gūss apzīmēja šo salu ar nosaukumu "Mony", kuras nozīme ir neskaidra.<ref>{{cite web|url=http://www.nla.gov.au/apps/cdview?pi=nla.map-nk1574 sd&rgn=0.5309855310%2C0.5141004862%2C0.6401856402%2C0.6437601297&cmd=zoomin&width=400&x=200&y=199|title=Digital Collections – Maps – Goos, Pieter, ca. 1616–1675. Paskaerte Zynde t'Oosterdeel Van Oost Indien (cartographic material) : met alle de Eylanden deer ontrendt geleegen van C. Comorin tot aen Iapan|publisher=National Library of Australia|accessdate=26 April 2009}}</ref> Angļu navigātors Viljams Dampīrs, uz angļu kuģa Cygnet klāja, veica pirmo braucienu apkārt salai [[1688]]. gada martā. Viņš atklāja, ka sala ir neapdzīvota.<ref>{{Cite book|last= Carney |first= Gerard |title= The constitutional systems of the Australian states and territories |publisher= [[Cambridge University Press]] |year= 2006 |isbn= 0-521-86305-8 |page=477 |quote= The uninhabited island was named on Christmas Day, 1643, by Captain William Mynors as he sailed past, leaving to William Dampier the honour of first landing ashore in 1688.}}</ref> Dampīrs centās sasniegt [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokusu salas]] no [[Austrālija|Jaunās Hollandes]]. Viņa kuģis novirzījās no kursa austrumu virzienā, ierodoties Ziemsvētku salā 28 dienas vēlāk. Divi viņa apkalpes locekļi bija pirmie eiropieši, kuri uzkāpa uz Ziemsvētku salas.
Kapteinis [[Viljams Mainors]] nosauca salu par Ziemsvētku salu, jo viņš brauca tai garām [[Ziemassvētki|ziemassvētku]] laikā [[1643]]. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.environment.gov.au/parks/christmas/culture-history/island-history.html|title=Department of the Environment, Water, Heritage and the Arts – Christmas Island History|publisher=Australian Government|accessdate=26 April 2009|date=8 July 2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120304001240/http://www.environment.gov.au/parks/christmas/culture-history/island-history.html|archivedate={{dat|2012|03|04||bez}}}}</ref> Sala tika iekļauta angļu un holandiešu navigācijas diagrammās jau 17. gadsimtā sākumā, bet kartēs tā nebija iekļauta līdz [[1666]]. gadam, jo sala pirmoreiz tika iekļauta holandiešu kartogrāfa Pītera Gūsa publicētajā kartē. Gūss apzīmēja šo salu ar nosaukumu "Mony", kuras nozīme ir neskaidra.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nla.gov.au/apps/cdview?pi=nla.map-nk1574 sd&rgn=0.5309855310%2C0.5141004862%2C0.6401856402%2C0.6437601297&cmd=zoomin&width=400&x=200&y=199|title=Digital Collections – Maps – Goos, Pieter, ca. 1616–1675. Paskaerte Zynde t'Oosterdeel Van Oost Indien (cartographic material) : met alle de Eylanden deer ontrendt geleegen van C. Comorin tot aen Iapan|publisher=National Library of Australia|accessdate=26 April 2009}}</ref> Angļu navigators Viljams Dampīrs uz angļu kuģa "Cygnet" klāja veica pirmo braucienu apkārt salai [[1688]]. gada martā. Viņš atklāja, ka sala ir neapdzīvota.<ref>{{grāmatas atsauce|last= Carney |first= Gerard |title= The constitutional systems of the Australian states and territories |url= https://archive.org/details/constitutionalsy00carn_168 |publisher= [[Cambridge University Press]] |year= 2006 |isbn= 0-521-86305-8 |page=[https://archive.org/details/constitutionalsy00carn_168/page/n528 477] |quote= The uninhabited island was named on Christmas Day, 1643, by Captain William Mynors as he sailed past, leaving to William Dampier the honour of first landing ashore in 1688.}}</ref> Dampīrs centās sasniegt [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokosu salas]] no [[Austrālija|Jaunās Holandes]]. Viņa kuģis novirzījās no kursa austrumu virzienā, ierodoties Ziemsvētku salā 28 dienas vēlāk. Divi viņa apkalpes locekļi bija pirmie eiropieši, kuri uzkāpa uz Ziemsvētku salas. Denjels Bīkmens nākamais apmeklēja salu un aprakstīja savu ceļojumu savā 1718. gadā izdotajā grāmatā.

Daniēls Bīkmens nākamais apmeklēja salu un aprakstīja savu ceļojumu savā 1718. gadā izdotajā grāmatā.


=== Salas izpēte un aneksija ===
=== Salas izpēte un aneksija ===
Pirmo mēģinājumu izpētīt salu veica kuģa “Amethyst” apkalpe [[1857]]. gadā. Viņi centās uzkāpt uz salas, bet konstatēja, ka klintis ir neizbraucamas.
Pirmo mēģinājumu izpētīt salu veica kuģa “Amethyst” apkalpe [[1857]]. gadā.
1887. gadā Kapteinis Džona Maklērs uz kuģa HMS Flying Fish atklāja noenkurošanās vietu līcī un izveidoja nelielu, bet interesantu floras un faunas kolekciju, kuru viņš ieguva no salas. Nākamajā gadā Pelhams Aldričs uz kuģa HMS Egeria, desmit dienas apmeklēja salu kopā ar Džozefu Džeksonu Listeru un savāca lielāku bioloģisko un mineraloģisko kolekciju. Starp klintīm, kuras ieguva un iesniedza sers Džons Murejs izskatīšanai bija daudz gandrīz tīru fosfāta kaļķu. Šis atklājums noveda pie salas aneksijas [[1888]]. gadā un iekļaušanas [[Šauruma apmetnes|Šauruma apmetņu]] kroņa kolonijā (''Сrown Colony of the Straits Settlements'').


=== Apmetņu veidošana un salas izmantošana ===
1887. gadā Kapteinis Džona Maklērs uz kuģa HMS Flying Fish atklāja noenkurošanās vietu līcī un izveidoja nelielu, bet interesantu floras un faunas kolekciju no salas. Nākamajā gadā Pelhams Aldričs uz kuģa HMS Egeria, apmeklēja salu desmit dienas kopā ar Džozefu Džeksonu Listeru un savāca lielāku bioloģisko un mineraloģisko kolekciju.
Drīz pēc tās anektēšanas Klūnijs Ross, [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokosu salu]] īpašnieks, salas krastā izveidoja nelielu apmetni, lai savāktu koksni un materiālus, kuras varētu aizvest uz Kokosu salām.


Fosfāta ieguve sākās [[1890]]. gadā izmantojot nolīgtus strādniekus no [[Singapūra]]s, [[Malakas pussala|Malakas]] un [[Ķīna]]s. Džons Deiviss Marijs, tika nosūtīts uz Ziemsvētku salu, lai uzraudzītu darbību fosfāta raktuvēs un kuģošanu. Marijs bija pazīstams kā "Ziemsvētku salas karalis" līdz [[1910]]. gadam, kad viņš apprecējās un apmetās [[Londona|Londonā]].<ref>{{grāmatas atsauce |title=A Handy Book of Curious Information |url=https://archive.org/details/ahandybookcurio03walsgoog |first=William |last=Walsh |year=1913 |page=[https://archive.org/details/ahandybookcurio03walsgoog/page/n454 447] |publisher=Lippincott |location=London}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Jupp|first1=James|title=The Australian People: An Encyclopedia of the Nation, Its People and Their Origins|date=2001|publisher=Cambridge University Press|location=Cambridge, UK |isbn=9780521807890|page=225 |url=https://books.google.com.au/books?id=wgoFxfSTfYAC&pg=PA225|accessdate=2 January 2017|chapter=Christmas Islanders}}</ref>
Starp klintīm, kuras ieguva un iesniedza Sers Džons Murejs izskatīšanai bija daudz gandrīz tīru fosfāta kaļķu. Šis atklājums noveda pie britu karaļa salas aneksijas [[1888]]. gada 6. jūnijā.


Salu pārvaldīja [[Lielbritānija]]s fosfātu ieguves pilnvarotie un rajonu amatpersonas no Apvienotās Karalistes koloniālā biroja, un vēlāk to uzraudzīja [[Singapūra]].
=== Apmetņu veidošana un salas izmantošana ===
Drīz pēc tam aneksēšanas Klunījs Ross, [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokusu salu]] īpašnieks, salas krastā izveidoja nelielu apmetni, lai savāktu koksni un materiālus, kuras varētu aizvest uz [[Kokosu (Kīlinga) Salas|Kokusu salu]].


=== Japāņu okupācija ===
Fosfāta ieguve sākās [[1890]]. gadā izmantojot nolīgtus strādniekus no [[Singapūra]]s, [[Malakas pussala|Malakas]] un [[Ķīna]]s. Džons Deiviss Marijs, tika nosūtīts uz Ziemsvētku salu, lai uzraudzītu darbību fosfāta raktuvēs un kuģošanu. Marijs bija pazīstams kā "Ziemsvētku sala karalis" līdz [[1910]]. gadam, kad viņš apprecējās un apmetās [[Londona|Londonā]].<ref>{{cite book |title=A Handy Book of Curious Information |first=William |last=Walsh |year=1913 |page=447 |publisher=Lippincott |location=London}}</ref>
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[1941]]. gada decembrī, Ziemsvētku sala bija mērķis [[Japānas Impērija|japāņu]] okupācijai, bagāto fosfātu atradņu dēļ.<ref name=Klemen>{{tīmekļa atsauce|first=Klemen|last=L|url=http://www.dutcheastindies.webs.com/christmas.html|title=The Mystery of Christmas Island, March 1942|date=1999–2000|work=Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942|access-date={{dat|2015|02|08||bez}}|archive-date={{dat|2016|01|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160121080434/http://www.dutcheastindies.webs.com/christmas.html}}</ref> Japāņi pirmo uzbrukumu veica [[1942]]. gada 20. janvārī, kad japāņas zemūdene ES-59 ar torpēdām bombardēja Norvēģijas kravas kuģi Eidsvold.<ref>{{tīmekļa atsauce|first=Klemen |last=L |url= http://www.dutcheastindies.webs.com/allied_losses.html |title=Allied Merchant Ship Losses in the Pacific and Southeast Asia |date=1999–2000 |work=Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942}}</ref> Kuģis galu galā nogrima. Lielākā daļa Eiropas un Āzijas personāla un viņu ģimenes tika evakuēti uz [[Pērta|Pērtu]]. 1942. gada februāra beigās un marta sākumā Japāna veica divus gaisa reidus. Japānas jūras spēku bombardēšana 7. martā lika virsniekam uzvilkt balto karogu,<ref name=Klemen/> bet kad japāņu jūras spēki brauca prom, britu virsnieks uzvilka Lielbritānijas karogu vēl vienu reizi.<ref name=Klemen/> Naktī no 10. līdz 11. martam Indijas karaspēks, kuru atbalstīja [[Sikhi|sikhu]] policisti, organizēja dumpi, kas noveda pie piecu britu karavīru slepkavības un 21 eiropiešu ieslodzījuma.<ref name=Klemen/> 1942. gada 31. marta rītausmā ducis japāņu bombardieru uzsāka uzbrukumu salai, iznīcinot salas radio staciju. Tajā pašā dienā Japānas flotes deviņi kuģi ieradās uz salu un tā padevās. Apmēram 850 vīri no 21. un 24. Japānas īpašajiem spēkiem devās uz salu un okupēja to.<ref name=Klemen/> Sabotētie piederumi tika salaboti un tika atsākta fosfāta ieguve un tās eksports.


Tā kā kuģi ‘Nissei Maru’ 1942. gada 17. novembrī pie piestātnes torpedēja un sabotēja,<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Cressman |first=Robert J. |url=http://www.ibiblio.org/hyperwar/USN/USN-Chron/USN-Chron-1942.html |title=The Official Chronology of the U.S. Navy in World War II Chapter IV: 1942 |date= |work=Hyperwar/}}</ref> nozīmēja to, ka tikai nelielu fosfātu daudzumu okupācijas laikā eksportēja uz [[Japāna|Japānu]]. [[1943]]. gada novembrī, vairāk nekā 60% no salas iedzīvotājiem tika evakuēti uz [[Surabaja]]s ieslodzījuma nometnēm, atstājot 500 [[Ķīnieši|ķīniešus]] un [[Malajieši|malajiešus]], un 15 [[Japāņi|japāņus]] uz salas. [[1945]]. gadā oktobrī britu kuģis HMS Rother ieņēma Ziemassvētku salu.<ref>Public Record Office, England War Office and Colonial Office Correspondence/Straits Settlements.</ref><ref>{{publikācijas atsauce |author=J. Pettigrew |title=Christmas Island in World War II |publisher=Australian Territories January 1962}}</ref><ref>Interviews conducted by J G Hunt with Island residents, 1973—77.</ref><ref>Correspondence J G Hunt with former Island residents, 1973—79.</ref>
Salu pārvaldīja [[Lielbritānija]]s Fosfāts pilnvarotie un rajonu amatpersonas no Apvienotās Karalistes koloniālā biroja, un vēlāk to uzraudzīja [[Singapūra]].
1946. gadā Ziemsvētku salu iekļāva [[Singapūra]]s kolonijas sastāvā.
[[1947]]. gadā septiņi Britu Indijas karaspēka dumpinieki tika izsekoti un pieci no viņiem tika notiesāti uz nāvi, tomēr jaunās neatkarīgās [[Indija]]s un [[Pakistāna]]s valdības sodu samazināja uz mūža ieslodzījumu.<ref name=Klemen/>


=== Japāņu iebrukums ===
=== Austrālijas sastāvā ===
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[1941]]. gada decembrī, Ziemsvētku sala bija mērķis [[Japānas impērija|japāņu]] okupācijai, bagāto fosfātu atradņu dēļ.<ref name=Klemen>{{cite web|first=Klemen|last=L |url= http://www.dutcheastindies.webs.com/christmas.html |title= The Mystery of Christmas Island, March 1942 |date=1999–2000 |work=Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942}}</ref> Japāņi pirmo uzbrukumu veica par [[1942]]. gada 20. janvārī, kad japāņas zemūdene es-59 ar torpēdām bombardēja Norvēģijas kravas kuģi Eidsvold.<ref>{{cite web|first=Klemen |last=L |url= http://www.dutcheastindies.webs.com/allied_losses.html |title=Allied Merchant Ship Losses in the Pacific and Southeast Asia |date=1999–2000 |work=Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942}}</ref> Kuģis galu galā nogrima pie rietumu baltās pludmales. Lielākā daļa Eiropas un Āzijas personāla un viņu ģimenes tika evakuēti uz [[Pērta|Pērtu]]. 1942. gada februāra beigās un marta sākumā, Japāna veica divus gaisa reidus. Japānas jūras spēku bombardēšana 7. martā lika virsniekam uzvilkt balto karogu.<ref name=Klemen/> ,bet kad japāņu jūras spēku grupa brauca prom, britu virsnieks uzvilka [[Eiropas Savienība]]s karogu vēl vienu reizi.<ref name=Klemen/> Naktī no 10. līdz 11. martam Indijas karaspēks, kuru atbalstīja Sikhu policisti, organizēja dumpi, kas noveda pie piecu Britu karavīru slepkavības un 21 eiropiešu ieslodzījuma.<ref name=Klemen/> 1942. gada 31. marta rītausmā, ducis japāņu spridzinātāju uzsāka uzbrukumu, iznīcinot salas radio staciju. Tajā pašā dienā Japānas flotes deviņi kuģi ieradās salā un tā padevās. Apmēram 850 vīri no 21. un 24. Japānas īpašajiem spēkiem devās uz salu un okupēja to.<ref name=Klemen/> Sabotētie piederumi tika salaboti un tika atsākta fosfāta ieguve un eksports.


Pēc [[Austrālija]]s lūguma [[Apvienotā Karaliste]] 1955. gadā salu nodeva Austrālijai. [[1957]]. gadā Austrālijas valdība samaksāja Singapūras valdībai 20 000 000 $ kompensāciju, skaitlis balstās galvenokārt uz aptuveno fosfāta vērtību, no kuras atteicās [[Singapūra]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.abc.net.au/nature/island/ep2/about4.htm|title=Island Life: Christmas Island: About|publisher=ABC|access-date={{dat|2015|02|09||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20020208135014/http://www.abc.net.au/nature/island/ep2/about4.htm|archivedate={{dat|2002|02|08||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.australiatravelling.net/kiribati/christmas_island/christmas_island_history.htm|title=Christmas Island: History|publisher=WorldTravelGate.net|access-date={{dat|2015|02|09||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923180255/http://www.australiatravelling.net/kiribati/christmas_island/christmas_island_history.htm|archivedate={{dat|2015|09|23||bez}}}}</ref>


Saskaņā ar [[Lielbritānija]]s Ministru kabineta lēmumu 1573, [[1958]]. gada 9. septembrī D.E Nīkels tika iecelts par jaunās teritorijas pirmo oficiālo pārstāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://catalogue.nla.gov.au/Record/1200578|title=Mr D. E. Nickels and Mrs Nickels interviewed by Jan Adams in the Christmas Island life story oral history project|publisher=National Library of Australia}}</ref> Džons Viljams Stouks bija nākamais pārstāvis un valdīja no [[1960]]. gada 1. oktobra līdz [[1966]]. gada 12. jūnijam. Pēc viņa aizbraukšanas viņu slavēja visi salas iedzīvotāji. 1968. gadā, oficiālā sekretāra tituls tika pārdēvēts par administratoru un kopš 1997. gada Ziemsvētku sala un [[Kokosu (Kīlinga) Salas]] tiek sauktas par [[Austrālijas Indijas okeāna teritorijas|Austrālijas Indijas okeāna teritorijām]] un abām ir viens administrators, kas dzīvo uz Ziemsvētku salas.

== Ģeogrāfija ==
Sala atrodas 2600 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Austrālija]]s pilsētas [[Pērta]]s, 500 km uz dienvidiem no [[Indonēzija]]s galvaspilsētas [[Džakarta]]s, 975 km no Kokosu (Kīlinga) salām un 2 748 uz rietumiem no [[Dārvina]]s. Sala ir aptuveni 19 kilometrus gara un 14.5 km plata. Kopējā zemes platība ir 135 kvadrātkilometri ar 138,9 km garu krasta līniju.

Stāvas klintis gar krastu pēkšņi pieaug uz centrālā plato. Pacēlums svārstās no jūras līmeņa līdz 361m pie Marija kalna. Uz salas galvenokārt ir tropiskie meži, no kuriem 63% ir [[Austrālija]]s nacionālā parka teritorija.


== Atsauces ==
== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Okeānijas valstis un teritorijas}}
{{Okeānijas valstis un teritorijas}}
{{Āzija}}
{{Āzija}}
{{Austrālijas štati un teritorijas}}
{{Austrālijas štati un teritorijas}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Austrālijas administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Austrālijas administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Ziemsvētku sala]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 14. oktobris, plkst. 02.36

Šis raksts ir par salu Indijas okeānā. Par Kiribati piederošo salu skatīt rakstu Kiritimati.
Ziemsvētku Salas Teritorija
Territory of Christmas Island
Ziemsvētku Salas karogs
Karogs
HimnaAdvance Australia Fair
Location of Christmas Island
Location of Christmas Island
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Flaiingfiškova (Setlmenta)
Valsts valodas angļu valoda (de facto)
Valdība Federāla konstitucionālā monarhija
 -  Karalis Čārlzs III
 -  Austrālijas ģenerālgubernators Maikls Džefrijs
 -  Administrators Neils Lukass
Austrālijas teritorija
 -  Suverenitāte nodota Austrālijai 1957.g. 
Platība
 -  Kopā 135 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2006. gadā 1493 
 -  Blīvums 11,06/km² 
Valūta Austrālijas dolārs (AUD)
Laika josla (UTC7)
Interneta domēns .cx
ISO 3166-1 kods 162 / CXR / CX
Tālsarunu kods +61

Ziemsvētku Sala ir Austrālijas teritorija Indijas okeānā. Tā atrodas 2600 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas, 500 km uz dienvidiem no Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas un 975 km no Kokosu (Kīlinga) Salām. Uz salas dzīvo 2 072 iedzīvotāji, kuri dzīvo vairākās apdzīvotās vietās salas ziemeļu daļā. To sauc par "Ziemsvētku salu", jo tā tika atklāta Ziemassvētkos 1643. gada 25. decembrī.

Ģeogrāfiskā izolētība un minimālā cilvēku iejaukšanās ļāvusi salā saglabāties daudzām endēmiskām augu un dzīvnieku sugām, kas ieinteresē zinātniekus un naturālistus.[1] 63% no tās 135 kvadrātkilometru platības (52 kv mi), ir Austrālijas nacionālais parks. Uz salas notiek fosfāta ieguve.

Pirmie eiropiešu apmeklējumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapteinis Viljams Mainors nosauca salu par Ziemsvētku salu, jo viņš brauca tai garām ziemassvētku laikā 1643. gadā.[2] Sala tika iekļauta angļu un holandiešu navigācijas diagrammās jau 17. gadsimtā sākumā, bet kartēs tā nebija iekļauta līdz 1666. gadam, jo sala pirmoreiz tika iekļauta holandiešu kartogrāfa Pītera Gūsa publicētajā kartē. Gūss apzīmēja šo salu ar nosaukumu "Mony", kuras nozīme ir neskaidra.[3] Angļu navigators Viljams Dampīrs uz angļu kuģa "Cygnet" klāja veica pirmo braucienu apkārt salai 1688. gada martā. Viņš atklāja, ka sala ir neapdzīvota.[4] Dampīrs centās sasniegt Kokosu salas no Jaunās Holandes. Viņa kuģis novirzījās no kursa austrumu virzienā, ierodoties Ziemsvētku salā 28 dienas vēlāk. Divi viņa apkalpes locekļi bija pirmie eiropieši, kuri uzkāpa uz Ziemsvētku salas. Denjels Bīkmens nākamais apmeklēja salu un aprakstīja savu ceļojumu savā 1718. gadā izdotajā grāmatā.

Salas izpēte un aneksija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo mēģinājumu izpētīt salu veica kuģa “Amethyst” apkalpe 1857. gadā. 1887. gadā Kapteinis Džona Maklērs uz kuģa HMS Flying Fish atklāja noenkurošanās vietu līcī un izveidoja nelielu, bet interesantu floras un faunas kolekciju, kuru viņš ieguva no salas. Nākamajā gadā Pelhams Aldričs uz kuģa HMS Egeria, desmit dienas apmeklēja salu kopā ar Džozefu Džeksonu Listeru un savāca lielāku bioloģisko un mineraloģisko kolekciju. Starp klintīm, kuras ieguva un iesniedza sers Džons Murejs izskatīšanai bija daudz gandrīz tīru fosfāta kaļķu. Šis atklājums noveda pie salas aneksijas 1888. gadā un iekļaušanas Šauruma apmetņu kroņa kolonijā (Сrown Colony of the Straits Settlements).

Apmetņu veidošana un salas izmantošana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Drīz pēc tās anektēšanas Klūnijs Ross, Kokosu salu īpašnieks, salas krastā izveidoja nelielu apmetni, lai savāktu koksni un materiālus, kuras varētu aizvest uz Kokosu salām.

Fosfāta ieguve sākās 1890. gadā izmantojot nolīgtus strādniekus no Singapūras, Malakas un Ķīnas. Džons Deiviss Marijs, tika nosūtīts uz Ziemsvētku salu, lai uzraudzītu darbību fosfāta raktuvēs un kuģošanu. Marijs bija pazīstams kā "Ziemsvētku salas karalis" līdz 1910. gadam, kad viņš apprecējās un apmetās Londonā.[5][6]

Salu pārvaldīja Lielbritānijas fosfātu ieguves pilnvarotie un rajonu amatpersonas no Apvienotās Karalistes koloniālā biroja, un vēlāk to uzraudzīja Singapūra.

Japāņu okupācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā pasaules kara laikā, 1941. gada decembrī, Ziemsvētku sala bija mērķis japāņu okupācijai, bagāto fosfātu atradņu dēļ.[7] Japāņi pirmo uzbrukumu veica 1942. gada 20. janvārī, kad japāņas zemūdene ES-59 ar torpēdām bombardēja Norvēģijas kravas kuģi Eidsvold.[8] Kuģis galu galā nogrima. Lielākā daļa Eiropas un Āzijas personāla un viņu ģimenes tika evakuēti uz Pērtu. 1942. gada februāra beigās un marta sākumā Japāna veica divus gaisa reidus. Japānas jūras spēku bombardēšana 7. martā lika virsniekam uzvilkt balto karogu,[7] bet kad japāņu jūras spēki brauca prom, britu virsnieks uzvilka Lielbritānijas karogu vēl vienu reizi.[7] Naktī no 10. līdz 11. martam Indijas karaspēks, kuru atbalstīja sikhu policisti, organizēja dumpi, kas noveda pie piecu britu karavīru slepkavības un 21 eiropiešu ieslodzījuma.[7] 1942. gada 31. marta rītausmā ducis japāņu bombardieru uzsāka uzbrukumu salai, iznīcinot salas radio staciju. Tajā pašā dienā Japānas flotes deviņi kuģi ieradās uz salu un tā padevās. Apmēram 850 vīri no 21. un 24. Japānas īpašajiem spēkiem devās uz salu un okupēja to.[7] Sabotētie piederumi tika salaboti un tika atsākta fosfāta ieguve un tās eksports.

Tā kā kuģi ‘Nissei Maru’ 1942. gada 17. novembrī pie piestātnes torpedēja un sabotēja,[9] nozīmēja to, ka tikai nelielu fosfātu daudzumu okupācijas laikā eksportēja uz Japānu. 1943. gada novembrī, vairāk nekā 60% no salas iedzīvotājiem tika evakuēti uz Surabajas ieslodzījuma nometnēm, atstājot 500 ķīniešus un malajiešus, un 15 japāņus uz salas. 1945. gadā oktobrī britu kuģis HMS Rother ieņēma Ziemassvētku salu.[10][11][12][13] 1946. gadā Ziemsvētku salu iekļāva Singapūras kolonijas sastāvā. 1947. gadā septiņi Britu Indijas karaspēka dumpinieki tika izsekoti un pieci no viņiem tika notiesāti uz nāvi, tomēr jaunās neatkarīgās Indijas un Pakistānas valdības sodu samazināja uz mūža ieslodzījumu.[7]

Austrālijas sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Austrālijas lūguma Apvienotā Karaliste 1955. gadā salu nodeva Austrālijai. 1957. gadā Austrālijas valdība samaksāja Singapūras valdībai 20 000 000 $ kompensāciju, skaitlis balstās galvenokārt uz aptuveno fosfāta vērtību, no kuras atteicās Singapūra.[14][15]

Saskaņā ar Lielbritānijas Ministru kabineta lēmumu 1573, 1958. gada 9. septembrī D.E Nīkels tika iecelts par jaunās teritorijas pirmo oficiālo pārstāvi.[16] Džons Viljams Stouks bija nākamais pārstāvis un valdīja no 1960. gada 1. oktobra līdz 1966. gada 12. jūnijam. Pēc viņa aizbraukšanas viņu slavēja visi salas iedzīvotāji. 1968. gadā, oficiālā sekretāra tituls tika pārdēvēts par administratoru un kopš 1997. gada Ziemsvētku sala un Kokosu (Kīlinga) Salas tiek sauktas par Austrālijas Indijas okeāna teritorijām un abām ir viens administrators, kas dzīvo uz Ziemsvētku salas.

Sala atrodas 2600 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Austrālijas pilsētas Pērtas, 500 km uz dienvidiem no Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas, 975 km no Kokosu (Kīlinga) salām un 2 748 uz rietumiem no Dārvinas. Sala ir aptuveni 19 kilometrus gara un 14.5 km plata. Kopējā zemes platība ir 135 kvadrātkilometri ar 138,9 km garu krasta līniju.

Stāvas klintis gar krastu pēkšņi pieaug uz centrālā plato. Pacēlums svārstās no jūras līmeņa līdz 361m pie Marija kalna. Uz salas galvenokārt ir tropiskie meži, no kuriem 63% ir Austrālijas nacionālā parka teritorija.

  1. «Save Christmas Island – Introduction». The Wilderness Society. 2002. gada 19. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2007. gada 14. aprīlis.
  2. «Department of the Environment, Water, Heritage and the Arts – Christmas Island History». Australian Government. 2008. gada 8. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 26. aprīlis.
  3. sd&rgn=0.5309855310%2C0.5141004862%2C0.6401856402%2C0.6437601297&cmd=zoomin&width=400&x=200&y=199 «Digital Collections – Maps – Goos, Pieter, ca. 1616–1675. Paskaerte Zynde t'Oosterdeel Van Oost Indien (cartographic material) : met alle de Eylanden deer ontrendt geleegen van C. Comorin tot aen Iapan». National Library of Australia. Skatīts: 2009. gada 26. aprīlis.
  4. Gerard Carney. The constitutional systems of the Australian states and territories. Cambridge University Press, 2006. 477. lpp. ISBN 0-521-86305-8. The uninhabited island was named on Christmas Day, 1643, by Captain William Mynors as he sailed past, leaving to William Dampier the honour of first landing ashore in 1688.
  5. William Walsh. A Handy Book of Curious Information. London : Lippincott, 1913. 447. lpp.
  6. James Jupp. «Christmas Islanders». The Australian People: An Encyclopedia of the Nation, Its People and Their Origins. Cambridge, UK : Cambridge University Press, 2001. 225. lpp. ISBN 9780521807890. Skatīts: 2017. gada 2. janvāris.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 Klemen L. «The Mystery of Christmas Island, March 1942». Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942, 1999–2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 21. janvārī. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
  8. Klemen L. «Allied Merchant Ship Losses in the Pacific and Southeast Asia». Forgotten Campaign: The Dutch East Indies Campaign 1941–1942, 1999–2000.
  9. Robert J. Cressman. «The Official Chronology of the U.S. Navy in World War II Chapter IV: 1942». Hyperwar/.
  10. Public Record Office, England War Office and Colonial Office Correspondence/Straits Settlements.
  11. J. Pettigrew. Christmas Island in World War II. Australian Territories January 1962.
  12. Interviews conducted by J G Hunt with Island residents, 1973—77.
  13. Correspondence J G Hunt with former Island residents, 1973—79.
  14. «Island Life: Christmas Island: About». ABC. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 8. februārī. Skatīts: 2015. gada 9. februārī.
  15. «Christmas Island: History». WorldTravelGate.net. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 9. februārī.
  16. «Mr D. E. Nickels and Mrs Nickels interviewed by Jan Adams in the Christmas Island life story oral history project». National Library of Australia.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]