Ziemeļu ķauķītis: Atšķirības starp versijām

Ziemeļu ķauķītis; Phylloscopus borealis (Blasius, 1858)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta	Ķauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
Ģints	Ķauķīši (Phylloscopus)
Suga	Ziemeļu ķauķītis (P. borealis)
Izplatība
	Ligzdošanas areāls Ziemošanas areāls
	Ziemeļu ķauķītis Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 25. augusts, plkst. 00.35

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.^[1] Migrācijas laikā regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī Latvijā. Ģeogrāfisko variāciju nav.^[2]

Sistemātikas izmaiņas

Nesenā pagātnē ziemeļu ķauķīša populācijai tika pievienotas arī Kamčatkas, Kuriļu salu un Japānas ķauķīšu populācijas. Mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem Kamčatkas, Kuriļu salu un Hokaido salas populācijas tiek sistematizētas kā atsevišķa suga — Kamčatkas ķauķītis (Phylloscopus examinandus), bet Japānas populācija (izņemot Hokaido) — Japānas ķauķītis (Phylloscopus xanthodryas).^[2]^[3]

Izplatība

Ziemeļu ķauķītis ir izteikts gājputns. Ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā no Skandināvijas un Somijas ziemeļiem pāri Krievijas taigas zonai uz austrumiem līdz Čukotkai. Sastopams arī Aļaskā Ziemeļamerikā. Ligzdošanas areāla dienvidu mala, šķērsojot Sibīrijas dienvidus, sasniedz Mongoliju un Ķīnas ziemeļaustrumus.^[2]^[3]^[4]

Ziemo Āzijas dienvidaustrumos — Indoķīnā, Ķīnas dienvidaustrumos, Filipīnās, Borneo un Indonēzijā.^[4] Migrācijas laikā ziemeļu ķauķīši regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz pat Britu salām.

Latvijā

Latvijā ziemeļu ķauķītis pirmo reizi sastapts, noķerot gredzenošanai tīklos Lejsaciema apkārtnē 2011. gada 18. septembrī.^[4] Tādējādi tas kļuva par 348.^[5] savvaļā sastapto putnu sugu Latvijā.

Izskats

Ziemeļu ķauķītis ir salīdzinoši liels ķauķītis ar slaidu ķermeni, slīpu pieri un īsu asti. Knābis īss, spēcīgs un ar platu pamatni. Ķermeņa garums 10—13 cm, spārnu plētums 16—22 cm, svars 7,5—15 g.^[6]^[7]^[8]

Apspalvojums mugurpusē olīvzaļš, apakšpusē pelēkbalts. Spārni pelēkzaļi ar divām gaišām šķērsjoslām, no kurām viena ir vāji izteikta. Sejā izceļas garas, gaišas uzacis, pāri acīm tumšas svītras. Kājas gaiši brūnas, knābis brūns, bet apakšējā daļa oranždzeltena. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.^[7]^[8]

Līdzīgas sugas

Ziemeļu ķauķītis ir vizuāli grūti atšķirams no līdzīgajām ķauķīšu ģints sugām, īpaši zaļā ķauķīša. Ziemeļu ķauķītis ir lielāks par pēdējo, bet visvieglāk sugas atšķirt pēc to dziesmas.^[9]

Uzvedība

Ligzdošanas laikā ziemeļu ķauķītis uzturas biezi saaugušos krūmos, piemēram, kārklu krūmos mitrās pļavās un upju ielejās. Apmetas arī mežos, galvenokārt bērzu, vītolu, papeļu un priežu, retāk egļu. Augstāk kalnos sastopams arī rododendru krūmos.^[1] Ziemeļu ķauķītis ir ļoti kustīgs un izveicīgs, pārvietojas ātri no vienas vietas uz otru.^[7]^[8]

Barošanās

Ziemeļu ķauķītis galvenokārt barojas ar nelieliem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, trīsuļodiem, viendienītēm un strauteņiem.^[1]^[6] Barību meklē krūmos, retāk koku vainagos (līdz 10 m augstumam). Ķer kukaiņus arī lidojumā.^[7] Lai izbiedētu kukaiņus, ik pa brīdim noskurina spārnus.^[10]

Ligzdošana

Ligzdošanas sezona ilgst no jūnija līdz augustam. Parasti veido monogāmus pārus, lai gan reizēm novērota poliginija.^[1]^[6] Ligzdai lodveida forma ar ieeju sānos, vīta no sausas zāles, niedru gabaliņiem, lapām, sūnām un kosu dzinumiem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, ļoti reti ar matiem vai spalvām. Atrodas uz zemes, paslēpta kuplā zālē vai starp niedru un grīšļu ciņiem, zem koku saknēm, reizēm uz celma.^[1]^[7]^[9]

Sezonā parasti viens perējums. Dējumā 5—7 baltas olas, kuras var būt gan bez, gan ar rudiem raibumiņiem. Turklāt raibumotās olas un tīri baltās olas var būt vienā dējumā.^[1]^[6]^[7]^[9] Inkubācijas periods ilgst 11—13 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 13—14 dienu vecumā.^[7]^[9]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 IUCN: Phylloscopus borealis
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2020
↑ ^3,0 ^3,1 Alström, P., Ssaitoh, T., Williams, D., Nishiumi, I., Shigeta, Y., Ueda, K., Irestedt, M., Björklund, M., and Olson, U. (2011). The Arctic Warbler Phylloscopus borealis– three anciently separated cryptic species revealed. Ibis 153(2): 395–410
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 Ziemeļu ķauķītis Putni.lv
↑ «Kura būs nākamā jaunā putnu suga Latvijā?». Putni.lv. 2010-09-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-24. Skatīts: 2011-09-29.
↑ ^6,0 ^6,1 ^6,2 ^6,3 Alive: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)
↑ ^7,0 ^7,1 ^7,2 ^7,3 ^7,4 ^7,5 ^7,6 «Planet of Birds: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.
↑ ^8,0 ^8,1 ^8,2 Nord University: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)
↑ ^9,0 ^9,1 ^9,2 ^9,3 «Warbler RU: Пеночка-таловка — Phylloscopus borealis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.
↑ All About Birds: Arctic Warbler

Ārējās saites

[iuc-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 IUCN: Phylloscopus borealis

[world-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2020

[alst-3] 3,0 ^3,1 Alström, P., Ssaitoh, T., Williams, D., Nishiumi, I., Shigeta, Y., Ueda, K., Irestedt, M., Björklund, M., and Olson, U. (2011). The Arctic Warbler Phylloscopus borealis– three anciently separated cryptic species revealed. Ibis 153(2): 395–410

[putni-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 Ziemeļu ķauķītis Putni.lv

[5] «Kura būs nākamā jaunā putnu suga Latvijā?». Putni.lv. 2010-09-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-02-24. Skatīts: 2011-09-29.

[alive-6] 6,0 ^6,1 ^6,2 ^6,3 Alive: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)

[planet-7] 7,0 ^7,1 ^7,2 ^7,3 ^7,4 ^7,5 ^7,6 «Planet of Birds: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.

[nord-8] 8,0 ^8,1 ^8,2 Nord University: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)

[ru-9] 9,0 ^9,1 ^9,2 ^9,3 «Warbler RU: Пеночка-таловка — Phylloscopus borealis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 28. jūnijā.

[10] All About Birds: Arctic Warbler

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

@@ 18. rindiņa: / 18. rindiņa: @@
  |       suga_lv = Ziemeļu ķauķītis
  |      binomial = Phylloscopus borealis <small>([[Johans Heinrihs Blasiuss|Blasius]], 1858)</small>
- |     izplatība =
+ |     izplatība = [[Attēls:Phylloscopus borealis distribution map.png|center|250px]]
+{{legend|yellow|Ligzdošanas areāls|border=1px solid #aaa}}
+{{legend|blue|Ziemošanas areāls|border=1px solid #aaa}}
  |   kategorijas = nē
 }}
-'''Ziemeļu ķauķītis''' (''Phylloscopus borealis'') ir [[zvirbuļveidīgie|zvirbuļveidīgo]] [[kārta]]s [[putns|putnu]] [[suga]], kas izplatīta [[Eirāzija]]s mežu zonā un [[Aļaska|Aļaskā]], bet ziemo [[Āzija]]s dienvidaustrumos. Migrācijas laikā regulāri ieklejo [[Eiropa|Eiropā]] uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī [[Latvija|Latvijā]]. Izdala trīs ziemeļu ķauķīšu [[pasuga]]s, Eiropā sastopama nominālā pasuga ''P. b. borealis''.
+'''Ziemeļu ķauķītis''' (''Phylloscopus borealis'') ir [[ķauķīšu dzimta]]s (''Phylloscopidae'') [[dziedātājputni|dziedātājputns]], kas ligzdo [[Eirāzija]]s ziemeļu mežu zonā un [[Aļaska|Aļaskā]], bet ziemo [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]].<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/103845882/0 IUCN: Phylloscopus borealis]</ref> Migrācijas laikā regulāri ieklejo [[Eiropa|Eiropā]] uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī [[Latvija|Latvijā]]. Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/bushtits/ World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2020]</ref>
+== Sistemātikas izmaiņas ==
-Ziemeļu ķauķītis ir vizuāli grūti atšķirams no līdzīgajām ''Phylloscopus'' ģints sugām, īpaši [[zaļais ķauķītis|zaļā ķauķīša]].
+Nesenā pagātnē ziemeļu ķauķīša populācijai tika pievienotas arī [[Kamčatka]]s, [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] un [[Japāna]]s ķauķīšu populācijas. Mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem Kamčatkas, Kuriļu salu un [[Hokaido]] salas populācijas tiek sistematizētas kā atsevišķa suga — [[Kamčatkas ķauķītis]] (''Phylloscopus examinandus''), bet Japānas populācija (izņemot Hokaido) — [[Japānas ķauķītis]] (''Phylloscopus xanthodryas'').<ref name=world/><ref name=alst/>
 == Izplatība ==
+[[Attēls:Arctic Warbler - Thailand S4E0772 (19241433346).jpg|thumb|left|250px|Ziemeļu ķauķītis ziemo Dienvidaustrumāzijā, foto uzņemts [[Taizeme|Taizemē]]]]
-Sastopams [[Eirāzija]]s mežu zonā no [[Skandināvija]]s un [[Somija]]s ziemeļiem līdz [[Kamčatka]]i un [[Japāna]]i, kā arī [[Aļaska|Aļaskā]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Ligzdošanas areāla dienvidu robeža sasneidz [[Mongolija|Mongoliju]] un [[Ķīna]]s ziemeļus. Ziemo [[Āzija]]s dienvidaustrumos. Migrācijas laikā ziemeļu ķauķīši regulāri ieklejo [[Eiropa|Eiropā]] uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz pat [[Britu salas|Britu salām]].
+Ziemeļu ķauķītis ir izteikts [[gājputns]]. Ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā no [[Skandināvija]]s un [[Somija]]s ziemeļiem pāri [[Krievija]]s [[taiga]]s zonai uz austrumiem līdz [[Čukotka]]i. Sastopams arī Aļaskā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Ligzdošanas areāla dienvidu mala, šķērsojot [[Sibīrija]]s dienvidus, sasniedz [[Mongolija|Mongoliju]] un [[Ķīna]]s ziemeļaustrumus.<ref name=world/><ref name=alst>Alström, P., Ssaitoh, T., Williams, D., Nishiumi, I., Shigeta, Y., Ueda, K., Irestedt, M., Björklund, M., and Olson, U. (2011). The Arctic Warbler Phylloscopus borealis– three anciently separated cryptic species revealed. Ibis 153(2): 395–410</ref><ref name=putni/>
+Ziemo [[Āzija]]s dienvidaustrumos — [[Indoķīna|Indoķīnā]], Ķīnas dienvidaustrumos, [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Borneo]] un [[Indonēzija|Indonēzijā]].<ref name=putni/> Migrācijas laikā ziemeļu ķauķīši regulāri ieklejo [[Eiropa|Eiropā]] uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz pat [[Britu salas|Britu salām]].
-[[Latvija|Latvijā]] ziemeļu ķauķītis pirmo reizi sastapts noķerot gredzenošanai tīklos [[Lejasciems|Lejsaciema]] apkārtnē {{dat|2011|09|18}}.<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm Ziemeļu ķauķītis] Putni.lv</ref> Tādējādi tas kļuva par 348.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/index_next.htm|title=Kura būs nākamā jaunā putnu suga Latvijā?|date=2010-09-17|work=Putni.lv}}</ref> savvaļā sastapto [[Latvijas putnu sugu saraksts|putnu sugu Latvijā]].
+== Latvijā ==
+[[Latvija|Latvijā]] ziemeļu ķauķītis pirmo reizi sastapts, noķerot gredzenošanai tīklos [[Lejasciems|Lejsaciema]] apkārtnē {{dat|2011|09|18}}.<ref name=putni>[http://www.putni.lv/phybor.htm Ziemeļu ķauķītis] Putni.lv</ref> Tādējādi tas kļuva par 348.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/index_next.htm|title=Kura būs nākamā jaunā putnu suga Latvijā?|date=2010-09-17|work=Putni.lv|access-date=2011-09-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130224031451/http://www.putni.lv/index_next.htm|archivedate=2013-02-24}}</ref> savvaļā sastapto [[Latvijas putnu sugu saraksts|putnu sugu Latvijā]].
+== Izskats ==
+[[Attēls:Arctic Warbler 4679.jpg|thumb|240px|Ziemeļu ķauķītim sejā izceļas garas, gaišas uzacis]]
+Ziemeļu ķauķītis ir salīdzinoši liels [[ķauķīši|ķauķītis]] ar slaidu ķermeni, slīpu pieri un īsu asti. [[Knābis]] īss, spēcīgs un ar platu pamatni. Ķermeņa garums 10—13 [[centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 16—22 cm, svars 7,5—15 [[grams|g]].<ref name=alive>[https://www.hbw.com/species/arctic-warbler-phylloscopus-borealis Alive: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)]</ref><ref name=planet>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.planetofbirds.com/passeriformes-sylviidae-arctic-warbler-phylloscopus-borealis |title=Planet of Birds: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis) |access-date={{dat|2018|06|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160401111224/http://www.planetofbirds.com/passeriformes-sylviidae-arctic-warbler-phylloscopus-borealis |archivedate={{dat|2016|04|01||bez}} }}</ref><ref name=nord>[https://www.birdid.no/bird/eBook.php?specieID=1455 Nord University: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)]</ref>
+Apspalvojums mugurpusē olīvzaļš, apakšpusē pelēkbalts. [[spārns|Spārni]] pelēkzaļi ar divām gaišām šķērsjoslām, no kurām viena ir vāji izteikta. Sejā izceļas garas, gaišas uzacis, pāri acīm tumšas svītras. [[Kāja]]s gaiši brūnas, knābis brūns, bet apakšējā daļa oranždzeltena. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.<ref name=planet/><ref name=nord/>
+=== Līdzīgas sugas ===
+Ziemeļu ķauķītis ir vizuāli grūti atšķirams no līdzīgajām [[ķauķīši|ķauķīšu]] ģints sugām, īpaši [[zaļais ķauķītis|zaļā ķauķīša]]. Ziemeļu ķauķītis ir lielāks par pēdējo, bet visvieglāk sugas atšķirt pēc to dziesmas.<ref name=ru/>
+== Uzvedība ==
+Ligzdošanas laikā ziemeļu ķauķītis uzturas biezi saaugušos [[krūmi|krūmos]], piemēram, [[kārkli|kārklu]] krūmos mitrās pļavās un [[upe|upju]] ielejās. Apmetas arī [[mežs|mežos]], galvenokārt [[bērzi|bērzu]], [[vītoli|vītolu]], [[papeles|papeļu]] un [[priedes|priežu]], retāk [[egles|egļu]]. Augstāk [[kalns|kalnos]] sastopams arī [[Rododendri|rododendru]] krūmos.<ref name=iuc/> Ziemeļu ķauķītis ir ļoti kustīgs un izveicīgs, pārvietojas ātri no vienas vietas uz otru.<ref name=planet/><ref name=nord/>
+== Barošanās ==
+Ziemeļu ķauķītis galvenokārt barojas ar nelieliem [[kukaiņi]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em, piemēram, [[trīsuļodi]]em, [[Viendienīšu kārta|viendienītēm]] un [[Strauteņi|strauteņiem]].<ref name=iuc/><ref name=alive/> Barību meklē krūmos, retāk koku vainagos (līdz 10 m augstumam). Ķer kukaiņus arī lidojumā.<ref name=planet/> Lai izbiedētu kukaiņus, ik pa brīdim noskurina spārnus.<ref>[https://www.allaboutbirds.org/guide/Arctic_Warbler/lifehistory All About Birds: Arctic Warbler]</ref>
+== Ligzdošana ==
+Ligzdošanas sezona ilgst no jūnija līdz augustam. Parasti veido monogāmus pārus, lai gan reizēm novērota [[poliginija]].<ref name=iuc/><ref name=alive/> [[Ligzda]]i lodveida forma ar ieeju sānos, vīta no sausas [[zālaugi|zāles]], [[niedres|niedru]] gabaliņiem, [[lapas|lapām]], [[sūnas|sūnām]] un [[kosas|kosu]] dzinumiem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, ļoti reti ar [[mati]]em vai [[spalva|spalvām]]. Atrodas uz zemes, paslēpta kuplā zālē vai starp niedru un [[grīšļi|grīšļu]] ciņiem, zem koku saknēm, reizēm uz celma.<ref name=iuc/><ref name=planet/><ref name=ru>{{Tīmekļa atsauce |url=http://warbler.ru/birds-of-the-ussr/passeriformes/phylloscopidae/phylloscopus/phylloscopus-borealis/ |title=Warbler RU: Пеночка-таловка — Phylloscopus borealis |access-date={{dat|2018|06|28||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180726211936/http://warbler.ru/birds-of-the-ussr/passeriformes/phylloscopidae/phylloscopus/phylloscopus-borealis/ }}</ref>
+Sezonā parasti viens perējums. Dējumā 5—7 baltas [[ola]]s, kuras var būt gan bez, gan ar rudiem raibumiņiem. Turklāt raibumotās olas un tīri baltās olas var būt vienā dējumā.<ref name=iuc/><ref name=alive/><ref name=planet/><ref name=ru/> Inkubācijas periods ilgst 11—13 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 13—14 dienu vecumā.<ref name=planet/><ref name=ru/>
 == Atsauces ==
@@ 35. rindiņa: / 62. rindiņa: @@
 == Ārējās saites ==
-* [http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm Putni.lv] Latvijas putni: Ziemeļu ķauķītis
+*[https://www.latvijasdaba.lv/putni/phylloscopus-borealis-blasius/ Latvijas Daba: Ziemeļu ķauķītis]
+*[https://www.xeno-canto.org/species/Phylloscopus-borealis Xeno-Canto: Arctic Warbler Phylloscopus borealis (Blasius, JH, 1858)]
+*[https://www.hbw.com/ibc/species/arctic-warbler-phylloscopus-borealis IBC: Arctic Warbler   Phylloscopus borealis]
+*[https://www.inaturalist.org/taxa/117008-Phylloscopus-borealis iNaturalist: Arctic Warbler Phylloscopus borealis]
-{{Bioloģija-aizmetnis}}
+*[https://www.borealbirds.org/bird/arctic-warbler Boreal Birds: Arctic warbler]
 {{DEFAULTSORT:Ziemelzu kzaukzitis}}
-[[Kategorija:Ķauķīšu dzimta]]
+[[Kategorija:Ķauķīši]]
 [[Kategorija:Eiropas putni]]
 [[Kategorija:Āzijas putni]]
 [[Kategorija:Latvijas putni]]
-[[bg:Северен певец]]
-[[br:Puig an taiga]]
-[[en:Arctic Warbler]]
-[[eo:Norda filoskopo]]
-[[es:Phylloscopus borealis]]
-[[eu:Phylloscopus borealis]]
-[[fi:Lapinuunilintu]]
-[[fo:Norðljómari]]
-[[fr:Pouillot boréal]]
-[[hu:Északi füzike]]
-[[ja:メボソムシクイ]]
-[[lt:Arktinė pečialinda]]
-[[ms:Burung Cekup Daun Artik]]
-[[nn:Lappsongar]]
-[[no:Lappsanger]]
-[[pl:Świstunka północna]]
-[[pms:Phylloscopus borealis]]
-[[se:Davvelastavizar]]
-[[sv:Nordsångare]]
-[[tr:Kuzey çıvgını]]
-[[vi:Chích Bắc Cực]]
-[[zh:极北柳莺]]