Sofija Kovaļevska: Atšķirības starp versijām

Sofija Kovaļevska; Софья Ковалевская
Personīgā informācija
Dzimusi	1850. gada 15. janvārī ; Maskava, Krievijas impērija; ( Krievija)
Mirusi	1891. gada 10. februārī (41 gads); Stokholma, Zviedrija
Dzīvesbiedrs	Vladimirs Kovaļevskis
Zinātniskā darbība
Zinātne	matemātika
Darba vietas	Stokholmas Universitāte
Alma mater	Getingenes Universitāte
Pasniedzēji	Kārlis Veierštrāss
Sasniegumi, atklājumi	Košī-Kovaļevkas teorēma

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 10. augusts, plkst. 18.51

Sofija Kovaļevska (krievu: Софья Васильевна Ковалевская; dzimusi Korvina-Krjukovska 1850. gada 15. janvārī, mirusi 1891. gada 10. februārī) bija pirmā krievu sieviete matemātiķe. Kārļa Veierštrāsa audzēkne. 1884. gadā Kovaļevska kļuva par Stokholmas Universitātes profesori, viņa bija trešā sieviete Eiropā, kas ieguva zinātņu doktora grādu.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1850. gada 3. janvārī Maskavā atvaļināta poļu izcelsmes artilērijas ģenerāļa Vasīlija Krjukovska (poļu: Krukowski, pēc muižnieka stāvokļa atgūšanas Korvina-Krjukovska) un viņa vācu izcelsmes sievas Elizabetes Šūbertes ģimenē.

Ģimene pievērsa lielu uzmanību bērnu izglītībai. Jau bērnībā parādījās Sofijas spējas. Sofijas bērnistabas siena tapešu vietā bija aplīmēta ar Ostrogradska lekciju litogrāfijām, un mazā Sofija jau bērnībā izrādīja lielu interesi par šīm zīmēm. Vēlāk, lasot ģimenes drauga iedoto optikas grāmatu, Sofija, nezinādama trigonometrijas pamatus, pati izsecināja tās nozīmi tādā pašā veidā, kā tas noticis vēsturiski. Ģimenes draugs bija tik ļoti pārsteigts par Sofiju, ka aicināja Sofijas tēvu nodrošināt meitai privātstundas matemātikā. No 15 gadu vecuma Sofija Kovaļevska apguva matemātikas analīzi pie Jūrskolas pasniedzēja A. Strannoļubska.

Tā kā tā laika Krievijā sievietes universitātē neuzņēma, Sofija augstāko izglītību varēja iegūt tikai ārzemēs. Neprecētas sievietes tolaik no valsts izbraukt nedrīkstēja, tāpēc 1868. gadā Sofija noslēdza fiktīvu laulību ar Vladimiru Kovaļevski (vēlāk ievērojamu paleontologu). Pēc vairākiem gadiem fiktīvā laulība kļuva par īstu, un 1878. gadā ģimenē piedzima meita Sofija.

1869. gadā Sofija, kopā ar draudzeni Jūliju Ļermontovu, dėvās uz Heidelbergas Universitāti. Šeit viņa trīs semestrus apguva matemātiku, fiziku un fizioloģiju, apmeklējot arī Kirhofa un Helmholca lekcijas. Vēlāk Kovaļevska devās uz Berlīni apgūt matemātiku pie Veierštrāsa, kurš pats bija pret to, lai sievietes iegūtu augstāko izglītību, tomēr, redzot Kovaļevskas dotības, piekrita privātstundām.

Kovaļevska simpatizēja revolucionārajai cīņai un bija utopiskā sociāliste, tāpēc 1871. gada kopā ar vīru ieradās Parīzes Komūnā, kur strādāja par medmāsu.

1874. gadā Getingenes Universitāte, pēc Veierštrāsa rekomendācijas, piešķīra Kovaļevskai doktora grādu matemātikā un mākslas maģistra grādu ar "pilnu uzslavu" (summa cum laude). Šajā pašā gadā Kovaļevska atgriezās Krievijā, tomēr netika pieņemta darbā Sanktpēterburgas Universitātē, un uz sešiem gadiem pārtrauca zinātnisko darbību.

1884. gadā kļuva par Stokholmas Universitātes profesori. 1888. gadā ieguva Parīzes Zinātņu akadēmijas balvu. 1889. gadā Kovaļevsku beidzot atzina arī Krievijā un Kovaļevska kļuva par pirmo sievieti Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Mirusi 1891. gadā Stokholmā.

Skatīt arī

Košī-Kovaļevskas teorēma

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sofija Kovaļevska.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
+{{Zinātnieka infokaste
-[[Attēls:Sofja Wassiljewna Kowalewskaja 1.jpg|thumb|Sofija Kovaļevska]]
+|        platums =
-{{infokaste+}}
+|          vārds = Sofija Kovaļevska
-'''Sofija Kovaļevska''' (dzimusi '''Korvina-Krjukovska'''; {{val-ru|Софья Васильевна Ковалевская}}, * 1850. gada 15. janvārī [[Maskava|Maskavā]], † 1891. gada 10. februārī [[Stokholma|Stokholmā]]) bija pirmā [[Krievi|krievu]] sieviete matemātiķe. [[Karls Veierštrāss|Karla Veierštrāsa]] audzēkne. 1884. gadā Kovaļevska kļuva par Stokholmas universitātes [[profesors|profesori]], - viņa bija trešā sieviete [[Eiropa|Eiropā]], kura ieguvusi zinātņu doktora grādu.
+|     vārds_orig = ''Софья Ковалевская''
+|         attēls = Sofja Wassiljewna Kowalewskaja 1.jpg
+|     att_izmērs =
+|  att_nosaukums =
+|     dz_dat_alt =
+|        dz_gads = 1850
+|     dz_mēnesis = 1
+|       dz_diena = 15
+|       dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]]<br />({{RUS}})
+|      m_dat_alt =
+|         m_gads = 1891
+|      m_mēnesis = 2
+|        m_diena = 10
+|        m_vieta = [[Stokholma]], {{SWE}}
+|   dzīves_vieta =
+|      pilsonība =
+|        tautība =
+|        dzimums = S
+|         vecāki =
+|          brāļi =
+|          māsas =
+|   dzīvesbiedrs = [[Vladimirs Kovaļevskis]]
+|          bērni =
+|       paraksts =
+|   darba_vietas = [[Stokholmas Universitāte]]
+|     alma_mater = [[Getingenes Universitāte]]
+|        zinātne = [[matemātika]]
+|    pasniedzēji = [[Kārlis Veierštrāss]]
+|       studenti =
+|     sasniegumi = [[Košī-Kovaļevkas teorēma]]
+|    apbalvojumi =
+|       piezīmes =
+|    kategorijas = nē
+}}
+'''Sofija Kovaļevska''' ({{val-ru|Софья Васильевна Ковалевская}}; dzimusi '''Korvina-Krjukovska''' {{dat|1850|1|15}}, mirusi {{dat|1891|2|10}}) bija pirmā [[Krievi|krievu]] sieviete [[Matemātiķis|matemātiķe]]. [[Kārlis Veierštrāss|Kārļa Veierštrāsa]] audzēkne. 1884. gadā Kovaļevska kļuva par [[Stokholmas Universitāte]]<nowiki/>s [[profesors|profesori]], viņa bija trešā sieviete [[Eiropa|Eiropā]], kas ieguva zinātņu doktora grādu.
-== Biogrāfija ==
+== Dzīvesgājums ==
-Sofija Kovaļevska dzimusi 1850. gada 3. janvārī Maskavā, atvaļināta poļu izcelsmes [[artilērija]]s [[ģenerālis|ģenerāļa]] Vasīlija Krjukovska ({{val-pl|Krukowski}}, pēc [[muiža|muižnieka]] stāvokļa atgūšanas Korvina-Krjukovska) un viņa vācu izcelsmes sievas Elizabetes Šūbertes ģimenē.
+Dzimusi 1850. gada 3. janvārī [[Maskava|Maskavā]] atvaļināta poļu izcelsmes [[artilērija]]s [[ģenerālis|ģenerāļa]] Vasīlija Krjukovska ({{val-pl|Krukowski}}, pēc [[muiža|muižnieka]] stāvokļa atgūšanas Korvina-Krjukovska) un viņa vācu izcelsmes sievas Elizabetes Šūbertes ģimenē.
 Ģimene pievērsa lielu uzmanību bērnu izglītībai. Jau bērnībā parādījās Sofijas spējas. Sofijas bērnistabas siena tapešu vietā bija aplīmēta ar [[Mihails Ostrogradskis|Ostrogradska]] lekciju litogrāfijām, un mazā Sofija jau bērnībā izrādīja lielu interesi par šīm zīmēm. Vēlāk, lasot ģimenes drauga iedoto [[optika]]s grāmatu, Sofija, nezinādama [[trigonometrija]]s pamatus, pati izsecināja tās nozīmi tādā pašā veidā, kā tas noticis vēsturiski. Ģimenes draugs bija tik ļoti pārsteigts par Sofiju, ka aicināja Sofijas tēvu nodrošināt meitai privātstundas matemātikā. No 15 gadu vecuma Sofija Kovaļevska apguva matemātikas analīzi pie Jūrskolas pasniedzēja A. Strannoļubska.
-Tā kā tā laika Krievijā sievietes universitātē neuzņēma, Sofija augstāko izglītību varēja iegūt tikai ārzemēs. Neprecētas sievietes tolaik no valsts izbraukt nedrīkstēja, tāpēc 1868. gadā Sofija noslēdza [[fiktīvas laulības]] ar [[Vladimirs Kovaļevskis|Vladimiru Kovaļevski]] (vēlāk ievērojamu [[paleontolģija|paleontologu]]). Kā tas mēdz notikt, pēc vairākiem gadiem fiktīvā laulība kļuva par īstu, un 1878. gadā ģimenē piedzima meita Sofija.
+Tā kā tā laika Krievijā sievietes universitātē neuzņēma, Sofija augstāko izglītību varēja iegūt tikai ārzemēs. Neprecētas sievietes tolaik no valsts izbraukt nedrīkstēja, tāpēc 1868. gadā Sofija noslēdza [[Fiktīva laulība|fiktīvu laulību]] ar [[Vladimirs Kovaļevskis|Vladimiru Kovaļevski]] (vēlāk ievērojamu [[Paleontoloģija|paleontologu]]). Pēc vairākiem gadiem fiktīvā laulība kļuva par īstu, un 1878. gadā ģimenē piedzima meita Sofija.
-. gadā Sofija, kopā ar draudzeni Jūliju Ļermontovu, dėvās uz [[Heidelberga]]s universitāti. Šeit viņa trīs semestrus apguva matemātiku, [[fizika|fiziku]] un [[fizioloģija|fizioloģiju]], apmeklējot arī [[Gustavs Roberts Kirhofs|Kirhofa]] un [[Hermanis fon Helmholcs|Helmholca]] lekcijas. Vēlāk Kovaļevska devās uz [[Berlīne|Berlīni]] apgūt matemātiku pie [[Karls Veierštrāss|Veierštrāsa]], kurš pats bija pret to, lai sievietes iegūtu augstāko izglītību, tomēr, redzot Kovaļevskas dotības, piekrita privātstundām.
+. gadā Sofija, kopā ar draudzeni Jūliju Ļermontovu, dėvās uz [[Heidelberga]]s Universitāti. Šeit viņa trīs semestrus apguva matemātiku, [[fizika|fiziku]] un [[fizioloģija|fizioloģiju]], apmeklējot arī [[Gustavs Roberts Kirhofs|Kirhofa]] un [[Hermanis fon Helmholcs|Helmholca]] lekcijas. Vēlāk Kovaļevska devās uz [[Berlīne|Berlīni]] apgūt matemātiku pie [[Karls Veierštrāss|Veierštrāsa]], kurš pats bija pret to, lai sievietes iegūtu augstāko izglītību, tomēr, redzot Kovaļevskas dotības, piekrita privātstundām.
 Kovaļevska simpatizēja revolucionārajai cīņai un bija [[utopiskais sociālisms|utopiskā sociāliste]], tāpēc 1871. gada kopā ar vīru ieradās [[Parīzes Komūna|Parīzes Komūnā]], kur strādāja par [[medmāsa|medmāsu]].
-. gadā [[Getingene]]s universitāte, pēc Veierštrāsa rekomendācijas, piešķīra Kovaļevskai [[doktors|doktora]] grādu matemātikā un mākslas [[maģistrs|maģistra]] grādu ar "pilnu uzslavu" (''[[summa cum laude]]''). Šajā pašā gadā Kovaļevska atgriezās Krievijā, tomēr netika pieņemta darbā [[Sanktpēterburga]]s universitātē, un uz sešiem gadiem pārtrauca zinātnisko darbību.
+. gadā [[Getingenes Universitāte]], pēc Veierštrāsa rekomendācijas, piešķīra Kovaļevskai [[doktors|doktora]] grādu matemātikā un mākslas [[maģistrs|maģistra]] grādu ar "pilnu uzslavu" (''[[summa cum laude]]''). Šajā pašā gadā Kovaļevska atgriezās Krievijā, tomēr netika pieņemta darbā [[Sanktpēterburga]]s Universitātē, un uz sešiem gadiem pārtrauca zinātnisko darbību.
-. gadā kļuva par Stokholmas universitātes profesori. 1888. gadā ieguva [[Parīze]]s Zinātņu akadēmijas balvu. 1889. gadā Kovaļevsku beidzot atzīst arī Krievijā un ar [[Pafnutijs Čebiševs|Čebiševa]] Kovaļevska kļūst par pirmo sievieti - Krievijas Zinātņu akadēmijas [[korepondētājloceklis|korespondētājlocekli]].
+. gadā kļuva par Stokholmas Universitātes profesori. 1888. gadā ieguva [[Parīze]]s Zinātņu akadēmijas balvu. 1889. gadā Kovaļevsku beidzot atzina arī Krievijā un Kovaļevska kļuva par pirmo sievieti [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s [[korespondētājloceklis|korespondētājlocekli]].
 Mirusi 1891. gadā Stokholmā.
 == Skatīt arī ==
 * [[Košī-Kovaļevskas teorēma]]
+== Ārējās saites ==
-{{DEFAULTSORT:Kovalevska, Sofija}}
+{{sisterlinks-inline}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
+{{autoritatīvā vadība}}
+{{DEFAULTSORT:Kovaļevska, Sofija}}
 [[Kategorija:1850. gadā dzimušie]]
 [[Kategorija:1891. gadā mirušie]]
+[[Kategorija:Maskavā dzimušie]]
 [[Kategorija:Krievijas matemātiķi]]
-[[Kategorija:Zinātnieces sievietes]]
+[[Kategorija:Zinātnieces]]
-[[ar:صوفيا كوفاليفسكايا]]
-[[be:Соф'я Кавалеўская]]
-[[be-x-old:Соф’я Кавалеўская]]
-[[bg:София Ковалевска]]
-[[ca:Sofia Kovalèvskaia]]
-[[cs:Sofia Kovalevská]]
-[[de:Sofja Wassiljewna Kowalewskaja]]
-[[en:Sofia Kovalevskaya]]
-[[eo:Sofja Kovalevskaja]]
-[[es:Sofia Kovalévskaya]]
-[[et:Sofja Kovalevskaja]]
-[[eu:Sofia Kovalevskaia]]
-[[fa:سوفیا کووالوسکایا]]
-[[fi:Sofja Kovalevskaja]]
-[[fr:Sofia Kovalevskaïa]]
-[[gl:Sofia Kovalewska]]
-[[he:סופיה קובלבסקי]]
-[[ht:Sofia Kovalevskaya]]
-[[hu:Szofja Vasziljevna Kovalevszkaja]]
-[[id:Sofia Kovalevskaya]]
-[[it:Sof'ja Vasil'evna Kovalevskaja]]
-[[ja:ソフィア・コワレフスカヤ]]
-[[la:Sophia Kowalewska]]
-[[lt:Sofija Kovalevskaja]]
-[[nl:Sofia Kovalevskaja]]
-[[nn:Sonja Kovalevskaja]]
-[[no:Sofja Kovalevskaja]]
-[[oc:Sofia Kovalevskaia]]
-[[pl:Zofia Kowalewska]]
-[[pms:Sof'ja Kovalevskaja]]
-[[pt:Sofia Kovalevskaya]]
-[[ro:Sofia Kovalevskaya]]
-[[ru:Ковалевская, Софья Васильевна]]
-[[sk:Sofija Vasilievna Kovalevská]]
-[[sr:Соња Коваљевска]]
-[[sv:Sofia Kovalevskaja]]
-[[tr:Sofya Kovalevskaya]]
-[[uk:Ковалевська Софія Василівна]]
-[[vi:Sofia Vasilyevna Kovalevskaya]]
-[[vo:Sofia Kovalevskaya]]
-[[zh:柯瓦列夫斯卡娅]]