Pāriet uz saturu

Vārda brīvība: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
TXiKiBoT (diskusija | devums)
Nav labojuma kopsavilkuma
(40 starpversijas, ko saglabājuši 25 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Liberālisms}}
'''Vārda brīvība''' ir vienas no pamattiesībām, ko paredz [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija]]. Plašākā nozīmē ar to saprot tiesības brīvi un publiski jebkādā veidā paust viedokli vai ierosināt darbību, šo tiesību izmantošanas procesā tiekot aizsargātam no jebkādiem centieniem šī viedokļa paušanu nepieļaut. Vārda brīvība sevī iekļauj [[cenzūra]]s aizliegumu.
'''Vārda brīvība''' ir vienas no pamattiesībām, ko paredz [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija]]. Plašākā nozīmē ar to saprot tiesības brīvi un publiski jebkādā veidā paust viedokli vai ierosināt darbību, šo tiesību izmantošanas procesā tiekot aizsargātam no jebkādiem centieniem šī viedokļa paušanu nepieļaut. Vārda brīvība sevī iekļauj [[cenzūra]]s aizliegumu.


Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 29. pantā minēts, ka, realizējot savas tiesības paust viedokli, cilvēkam jāpakļaujas likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir nodrošināt citu personu tiesības un brīvības, kā arī morāli, sabiedrisko kārtību un vispārējo labklājību, turklāt šo tiesību un brīvību izmantošana nedrīkst būt pretrunā ar [[ANO]] mērķiem un principiem. Starptautiskajās tiesībās vārda brīvības ierobežojumiem jāatbilst trim punktiem: 1) šiem ierobežojumiem jābūt paredzētiem pēc likuma, 2) ierobežojumu mērķim jābūt likumīgam, 3) ierobežojumiem jābūt nepieciešamiem (t.i., proporcionāliem) šī mērķa sasniegšanai. Par likumīgiem mērķiem uzskata, piemēram, citu personu tiesību un [[reputācija]]s aizsargāšanu, [[nacionālā drošība|nacionālās drošības]], [[sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]], veselības un morāles aizsargāšanu.
Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 29. pantā minēts, ka, realizējot savas tiesības paust viedokli, cilvēkam jāpakļaujas likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir nodrošināt citu personu tiesības un brīvības, kā arī morāli, sabiedrisko kārtību un vispārējo labklājību, turklāt šo tiesību un brīvību izmantošana nedrīkst būt pretrunā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] mērķiem un principiem. Starptautiskajās tiesībās vārda brīvības ierobežojumiem jāatbilst trim punktiem: 1) šiem ierobežojumiem jābūt paredzētiem pēc likuma, 2) ierobežojumu mērķim jābūt likumīgam, 3) ierobežojumiem jābūt nepieciešamiem (t.i., proporcionāliem) šī mērķa sasniegšanai. Par likumīgiem mērķiem uzskata, piemēram, citu personu tiesību un [[reputācija]]s aizsargāšanu, [[nacionālā drošība|nacionālās drošības]], [[sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]], veselības un morāles aizsargāšanu.


ANO cilvēktiesību sistēmā vārda brīvību nostiprina Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pants, Eiropas Padomes sistēmā — [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s 10. pants, Latvijā — [[Satversme]]s 100. pants ("Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=57980|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-10-20|language=lv}}</ref>
==Citāti==


== Citāti ==
* "Gēbelss atbalstīja tiesības paust viedokli, ja tas viņam patika. Tāpat arī Staļins. Ja jūs esat par vārda brīvību, tad jūs esat par tiesībām paust tieši tos uzskatus, kurus nicināt. Citādi jūs neesat par vārda brīvību." ([[Noums Čomskis]], 1992)

* "Gēbelss atbalstīja tiesības paust viedokli, ja tas viņam patika. Tāpat arī Staļins. Ja jūs esat par vārda brīvību, tad jūs esat par tiesībām paust tieši tos uzskatus, kurus nicināt. Citādi jūs neesat par vārda brīvību." ([[Noams Čomskis]], 1992)
* "Latvijas iedzīvotājiem Satversmē paredzētās tiesības brīvi paust savus uzskatus nav absolūtas un, noslēdzot darba līgumu, darba devējam ir tiesības ar iekšējiem darba kārtības noteikumiem un rīkojumiem mazināt iespēju paust savu nacionālo vai reliģisko pārliecību". Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs<ref>[https://web.archive.org/web/20160324205142/http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/tiesibsarga-birojs-darba-devejs-drikst-mazinat-iespejas-uz-nacionalo-uzskatu-pausanu-717552 Tiesībsarga birojs: darba devējs drīkst mazināt iespējas uz nacionālo uzskatu paušanu]</ref>

=== Atsauces un piezīmes ===

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www2.ohchr.org/english/issues/opinion/index.htm ANO Speciālais ziņotājs apziņas un izteiksmes brīvības veicināšanai]
* ANO Cilvēktiesību komitejas komentāri Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām [http://www.unhchr.ch/tbs/doc.nsf/(Symbol)/2bb2f14bf558182ac12563ed0048df17?Opendocument 19.] un [http://www.unhchr.ch/tbs/doc.nsf/(Symbol)/60dcfa23f32d3feac12563ed00491355?Opendocument 20.] pantam
* [http://www.osce.org/fom EDSO Pārstāvis mediju brīvības jomā]
* [https://web.archive.org/web/19961223024601/http://www.ifex.org/ International Freedom of Expression Exchange]
*


{{sabiedrība-aizmetnis}}
{{sabiedrība-aizmetnis}}


{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT|Vazrda brizvizba}}

{{DEFAULTSORT:Vazrda brizvizba}}
[[Kategorija:Cilvēktiesības]]
[[Kategorija:Cilvēktiesības]]
[[Kategorija:Vārda brīvība| ]]
[[Kategorija:Vārda brīvība| ]]

[[ar:حرية التعبير]]
[[bg:Свобода на словото]]
[[ca:Llibertat d'expressió]]
[[cs:Svoboda projevu]]
[[da:Ytringsfrihed]]
[[de:Meinungsfreiheit]]
[[en:Freedom of speech]]
[[es:Libertad de expresión]]
[[et:Sõnavabadus]]
[[fi:Sananvapaus]]
[[fr:Liberté d'expression]]
[[he:חופש הביטוי]]
[[hr:Sloboda govora]]
[[hu:Szólásszabadság]]
[[it:Libertà di parola]]
[[ja:表現の自由]]
[[ko:표현의 자유]]
[[nl:Vrijheid van meningsuiting]]
[[nn:Ytringsfridom]]
[[no:Ytringsfrihet]]
[[pl:Wolność słowa]]
[[pt:Liberdade de expressão]]
[[ru:Свобода слова]]
[[simple:Freedom of speech]]
[[sk:Sloboda slova]]
[[sv:Yttrandefrihet]]
[[ta:கருத்து வெளிப்பாட்டுச் சுதந்திரம்]]
[[th:เสรีภาพในการแสดงออก]]
[[uk:Свобода слова]]
[[vi:Tự do ngôn luận]]
[[yi:פרייהייט פון ווארט]]
[[zh:言論自由]]

Versija, kas saglabāta 2023. gada 7. jūlijs, plkst. 10.13

Vārda brīvība ir vienas no pamattiesībām, ko paredz Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Plašākā nozīmē ar to saprot tiesības brīvi un publiski jebkādā veidā paust viedokli vai ierosināt darbību, šo tiesību izmantošanas procesā tiekot aizsargātam no jebkādiem centieniem šī viedokļa paušanu nepieļaut. Vārda brīvība sevī iekļauj cenzūras aizliegumu.

Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 29. pantā minēts, ka, realizējot savas tiesības paust viedokli, cilvēkam jāpakļaujas likumā noteiktiem ierobežojumiem, kuru nolūks ir nodrošināt citu personu tiesības un brīvības, kā arī morāli, sabiedrisko kārtību un vispārējo labklājību, turklāt šo tiesību un brīvību izmantošana nedrīkst būt pretrunā ar ANO mērķiem un principiem. Starptautiskajās tiesībās vārda brīvības ierobežojumiem jāatbilst trim punktiem: 1) šiem ierobežojumiem jābūt paredzētiem pēc likuma, 2) ierobežojumu mērķim jābūt likumīgam, 3) ierobežojumiem jābūt nepieciešamiem (t.i., proporcionāliem) šī mērķa sasniegšanai. Par likumīgiem mērķiem uzskata, piemēram, citu personu tiesību un reputācijas aizsargāšanu, nacionālās drošības, sabiedriskās kārtības, veselības un morāles aizsargāšanu.

ANO cilvēktiesību sistēmā vārda brīvību nostiprina Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. pants, Eiropas Padomes sistēmā — Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants, Latvijā — Satversmes 100. pants ("Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.").[1]

Citāti

  • "Gēbelss atbalstīja tiesības paust viedokli, ja tas viņam patika. Tāpat arī Staļins. Ja jūs esat par vārda brīvību, tad jūs esat par tiesībām paust tieši tos uzskatus, kurus nicināt. Citādi jūs neesat par vārda brīvību." (Noams Čomskis, 1992)
  • "Latvijas iedzīvotājiem Satversmē paredzētās tiesības brīvi paust savus uzskatus nav absolūtas un, noslēdzot darba līgumu, darba devējam ir tiesības ar iekšējiem darba kārtības noteikumiem un rīkojumiem mazināt iespēju paust savu nacionālo vai reliģisko pārliecību". Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs[2]

Atsauces un piezīmes

Ārējās saites