Pāriet uz saturu

Vecupe: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Pieliku atsauci
 
(22 starpversijas, ko saglabājuši 17 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{citas nozīmes|hidrogrāfisku objektu|Vecupe (nozīmju atdalīšana)|Vecupe}}
[[Image:Gaujas vecupe.jpg|300px|thumb|Tipiskas [[Gauja]]s vecupes netālu no [[Garkalne]]s.]]
[[Attēls:Nowitna river.jpg|right|thumb|300px|Vecupes Aļaskā]]
[[Image:SonghuaRiver ASTER 20020401.jpg|300px|thumb|Sungari upe Ķīnas ziemeļaustrumos. Satelītattēlā labi redzami daudzie agrākie upes ceļi, redzamas arī vecupes.]]
'''Vecupe''' ir [[ezers|ezera]] vai attekas veids, kas rodas tad, kad [[upe]]s [[meandrs]] dabiskā ceļā ar upes sanesām tiek atdalīts no upes. Vecupēm parasti ir cilpveida vai lokveida forma. Nereti vecupe vēl nav pilnībā atdalīta no upes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=115}}</ref>


== Vecupes veidošanās ==
'''Vecupe''' ir [[ezers|ezera]] veids, kas rodas tad, kad [[upe]]s [[meandrs]] dabiskā ceļā ar upes sanesām tiek atdalīts no upes. Vecupēm parasti ir cilpveida vai lokveida forma. Nereti vecupe vēl nav pilnībā atdalīta no upes.
[[Attēls:SonghuaRiver ASTER 20020401.jpg|300px|thumb|[[Sungari]] upe Ķīnas ziemeļaustrumos. Satelītattēlā labi redzami daudzie agrākie upes ceļi, redzamas arī vecupes.]]

===Vecupes veidošanās un mūžs===
Ja upes tek [[līdzenums|līdzenumā]], tās mēdz veidot lielus līkumus - meandrus. Upes līkuma ārējā malā straumes ātrums ir lielāks un šis krasts tiek izskalots. Savukārt iekšējā malā straumes ātrums ir mazāks un tas tiek papildināts ar sanesām. Tādējādi sākotnēji maz izteikts upes līkums pakāpeniski pārvēršas par U veida līkumu, kurš savukārt kļūst cilpveida. Nereti šāda līkuma cilpas pamatne kļūst tik šaura, ka ir iespējams stāvēt ar katru kāju savā cilpas pusē, kamēr upes ūdenim ir jāveic vairākus kilometrus apkārt cilpai. Pirmajos [[pali|palos]] upe pārrauj šādu pāržmaugu un sāk tecēt taisni. Upes straume pie abiem kādreizējās cilpas galiem palēninās un šajos galos izgulsnējas sanesas, pamazām aiztaisot abus cilpas galus. Neilgā laikā bijušais upes līkums kļūst par no upes atdalītu mazu ezeriņu - vecupi.
Ja upes tek [[līdzenums|līdzenumā]], tās mēdz veidot lielus līkumus - meandrus. Upes līkuma ārējā malā straumes ātrums ir lielāks un šis krasts tiek izskalots. Savukārt iekšējā malā straumes ātrums ir mazāks un tas tiek papildināts ar sanesām. Tādējādi sākotnēji maz izteikts upes līkums pakāpeniski pārvēršas par U veida līkumu, kurš savukārt kļūst cilpveida. Nereti šāda līkuma cilpas pamatne kļūst tik šaura, ka ir iespējams stāvēt ar katru kāju savā cilpas pusē, kamēr upes ūdenim ir jāveic vairākus kilometrus apkārt cilpai. Pirmajos [[pali|palos]] upe pārrauj šādu pāržmaugu un sāk tecēt taisni. Upes straume pie abiem kādreizējās cilpas galiem palēninās un šajos galos izgulsnējas sanesas, pamazām aiztaisot abus cilpas galus. Neilgā laikā bijušais upes līkums kļūst par no upes atdalītu mazu ezeriņu - vecupi.


Vecupes nepastāv ilgi. Upes ielejā augsne ir auglīga un vecupes krastus klāj bagātīga augu sega. Vecupē ātri sākas dabisks [[eitrofikācija]]s process, ūdens kļūst duļķains, vecupe diezgan ātri pārpurvojas un aizaug. Kādreizējās vecupes upes ielejā parādās kā lokveida pazeminājums. Bieži vien plūdu laikā upes ūdeņi atkal ieplūst vecupē, uz laiku padarot to par upes daļu.
Vecupes nepastāv ilgi. Upes ielejā augsne ir auglīga un vecupes krastus klāj bagātīga augu sega. Vecupē ātri sākas dabisks [[eitrofikācija]]s process, ūdens kļūst duļķains, vecupe diezgan ātri pārpurvojas un aizaug. Kādreizējās vecupes upes ielejā parādās kā lokveida pazeminājums. Bieži vien plūdu laikā upes ūdeņi atkal ieplūst vecupē, uz laiku padarot to par upes daļu.


===Vecupes Latvijā===
== Vecupes Latvijā ==
[[Attēls:Gaujas vecupe.jpg|300px|thumb|Tipiskas [[Gauja]]s vecupes netālu no [[Garkalne]]s.]]
Latvija ir līdzenumu zeme ar labi veidotu upju tīklu. Lielākajai daļai Latvijas upju krastos ir vecupes. Ļoti izteiksmīga vecupju sistēma vērojama [[Gauja]]s ielejā, jo sevišķi posmā starp [[Igaunija]]s robežu un [[Valmiera|Valmieru]].
Latvija ir līdzenumu zeme ar labi veidotu upju tīklu. Lielākajai daļai Latvijas upju krastos ir vecupes. Ļoti izteiksmīga vecupju sistēma vērojama [[Gauja]]s ielejā, jo sevišķi posmā starp [[Igaunija]]s robežu un [[Valmiera|Valmieru]].


Par spīti tam, ka Latvija ir ļoti bagāta ar vietvārdiem, vecupēm vārdi tiek doti salīdzinoši reti. Tam varētu būt sekojoši iemesli: vecupes ir grūti pieejamas blīvā augāja dēļ un tām nav īpašas saimnieciskās nozīmes - vecupēs to nelielo izmēru un eitrofikācijas dēļ nav daudz zivju.
Par spīti tam, ka Latvija ir ļoti bagāta ar vietvārdiem, vecupēm vārdi tiek doti salīdzinoši reti. Tam varētu būt šādi iemesli: vecupes ir grūti pieejamas blīvā augāja dēļ un tām nav īpašas saimnieciskās nozīmes - vecupēs to nelielo izmēru un eitrofikācijas dēļ nav daudz zivju.


== Atsauces ==
[[Kategorija:Ūdenstilpnes]]
{{Atsauces}}
{{atsauces+}}

[[Kategorija:Ūdenstilpes]]
[[Kategorija:Reljefa formas]]
[[Kategorija:Reljefa formas]]
[[Kategorija:Ezeri]]
[[Kategorija:Ezeri]]
[[Kategorija:Upes]]
[[Kategorija:Upes]]

[[bg:Крайречно езеро]]
[[en:Oxbow lake]]
[[et:Soot]]
[[fi:Juolua]]
[[fr:Bras mort]]
[[hi:चापाकार झील]]
[[ja:三日月湖]]
[[ko:우각호]]
[[lt:Senvagė]]
[[nl:Hoefijzermeer]]
[[nn:Kroksjø]]
[[pl:Starorzecze]]
[[ru:Старица (русло)]]
[[simple:Oxbow lake]]
[[sr:Мртваја]]
[[sv:Korvsjö]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 13.08

Šis raksts ir par hidrogrāfisku objektu. Par citām jēdziena Vecupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vecupes Aļaskā

Vecupe ir ezera vai attekas veids, kas rodas tad, kad upes meandrs dabiskā ceļā ar upes sanesām tiek atdalīts no upes. Vecupēm parasti ir cilpveida vai lokveida forma. Nereti vecupe vēl nav pilnībā atdalīta no upes.[1]

Vecupes veidošanās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sungari upe Ķīnas ziemeļaustrumos. Satelītattēlā labi redzami daudzie agrākie upes ceļi, redzamas arī vecupes.

Ja upes tek līdzenumā, tās mēdz veidot lielus līkumus - meandrus. Upes līkuma ārējā malā straumes ātrums ir lielāks un šis krasts tiek izskalots. Savukārt iekšējā malā straumes ātrums ir mazāks un tas tiek papildināts ar sanesām. Tādējādi sākotnēji maz izteikts upes līkums pakāpeniski pārvēršas par U veida līkumu, kurš savukārt kļūst cilpveida. Nereti šāda līkuma cilpas pamatne kļūst tik šaura, ka ir iespējams stāvēt ar katru kāju savā cilpas pusē, kamēr upes ūdenim ir jāveic vairākus kilometrus apkārt cilpai. Pirmajos palos upe pārrauj šādu pāržmaugu un sāk tecēt taisni. Upes straume pie abiem kādreizējās cilpas galiem palēninās un šajos galos izgulsnējas sanesas, pamazām aiztaisot abus cilpas galus. Neilgā laikā bijušais upes līkums kļūst par no upes atdalītu mazu ezeriņu - vecupi.

Vecupes nepastāv ilgi. Upes ielejā augsne ir auglīga un vecupes krastus klāj bagātīga augu sega. Vecupē ātri sākas dabisks eitrofikācijas process, ūdens kļūst duļķains, vecupe diezgan ātri pārpurvojas un aizaug. Kādreizējās vecupes upes ielejā parādās kā lokveida pazeminājums. Bieži vien plūdu laikā upes ūdeņi atkal ieplūst vecupē, uz laiku padarot to par upes daļu.

Vecupes Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tipiskas Gaujas vecupes netālu no Garkalnes.

Latvija ir līdzenumu zeme ar labi veidotu upju tīklu. Lielākajai daļai Latvijas upju krastos ir vecupes. Ļoti izteiksmīga vecupju sistēma vērojama Gaujas ielejā, jo sevišķi posmā starp Igaunijas robežu un Valmieru.

Par spīti tam, ka Latvija ir ļoti bagāta ar vietvārdiem, vecupēm vārdi tiek doti salīdzinoši reti. Tam varētu būt šādi iemesli: vecupes ir grūti pieejamas blīvā augāja dēļ un tām nav īpašas saimnieciskās nozīmes - vecupēs to nelielo izmēru un eitrofikācijas dēļ nav daudz zivju.

  1. Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 115. lpp. ISBN 9984-22-115-6.