Daugavpils apriņķis: Atšķirības starp versijām

Daugavpils apriņķis ; (1566—1949)
	Daugavpils apriņķis 1940. gadā
	Ģerbonis
Centrs:	Daugavpils
Kopējā platība:	4790 km2
Iedzīvotāji (1897):	237 000
Blīvums (1897):	44.4 iedz./km2
Izveidots:	1566. gadā
Likvidēts:	1949. gadā
	Vēsturiskie nosaukumi
krievu:	Динабургский уезд; Двинский уезд (1893—1920)
poļu:	Trakt dyneburski; Powiat dyneburski

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2023. gada 12. marts, plkst. 12.58

Daugavpils apriņķis (poļu: Trakt dyneburski, Powiat dyneburski, krievu: Динабургский уезд, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Zemes virsa

Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no glaciālām un jaunākām nogulām: pamatā devona kaļķakmens un dolomīts, kas atsedzas Daugavas krastos lejup no Jersikas, arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.

Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu (Latgales augstienes) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.

Iedzīvotāji

Pēc 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas datiem 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,0% kā ebreji, 15,3% kā krievi, 13,8% kā baltkrievi, 9,1% kā poļi un 1,8% kā vācieši. 1928. gadā 55% apriņķa iedzīvotāju bija latvieši, 18% krievi, 10% ebreji, 9% baltkrievi, 8% poļi. Lielākā daļa bija katoļi (58%), vecticībnieki (14%), luterāņi (13%), jūdaisti (10%), pareizticīgie (5%). Lasītpratēji 67% (1925).^[1]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808—1928)

gads	1808	1848	1864	1886	1897	1905	1914	1916	1920	1925	1928
iedz.skaits tūkstošos^[2]^[3]	62,3	77,6	138,0	214,6	237,0	252,0	312,6	320,6	183,0	203,8	220,5

Izglītība

Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā). 1928. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas — 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.^[4]

Vēsture

Pārdaugavas hercogistes sastāvā

Daugavpils apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju.

Inflantijas vaivadijas sastāvā

Pēc Altmarkas pamiera (1629) Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (Trakt dyneburski). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb slobodās uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija Liginišķos Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No Kurzemes un Zemgales hercogistes vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.

Krievijas Impērijas guberņu sastāvā

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņas, bet no 1802. gada Vitebskas guberņas sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).

1913. gadā Daugavpils apriņķī bija 16 pagasti un 1 pilsēta:^[5]

Pagasti

Dagdas pagasts (Дагденская)
Izabelinas pagasts (Изабелинская)
Jasmuižas pagasts (Яшмуйжская)
Kapiņu pagasts (Капинская)
Kolupes pagasts (Колупская)
Krāslavas pagasts (Креславская)
Krustpils pagasts (Крейцбургская)
Līksnas pagasts (Ликсненская)^[6]
Līvānu pagasts (Ливенгофская)

Maļinovas pagasts (Малиновская)^[7]
Osūnes pagasts (Осуньская)^[8]
Preiļu pagasts (Прельская)
Ungurmuižas pagasts (Унгермуйжская)
Užvaldas pagasts (Ужвальдская)^[9]
Varkovas pagasts (Варковская)^[10]
Višku pagasts (Вышковская)

Pilsēta

Daugavpils (Двинск)

Daugavpils apriņķa Krustpils apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
Daugavpils apriņķa Līvānu apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
Daugavpils apriņķa Daugavpils apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
Daugavpils apriņķis no Viškiem līdz Osūnei (19. gadsimta 2. puse)
Daugavpils apriņķa Krāslavas apkārtne (19. gadsimta 2. puse)

Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.^[11]

Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.

Latvijas Republikas sastāvā

1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras Latgales atbrīvošanas cīņās 1920. gada janvārī.

Daugavpils apriņķa platība bija 4790 km². Tas robežojās ar Jēkabpils apriņķi, Ilūkstes apriņķi, Madonas apriņķi un Rēzeknes apriņķi, kā arī Poliju un PSRS.

Teritoriālais iedalījums

Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) (Придруйская) un Pustiņas pagasti (Пустынская), kā arī daļa Suškovas pagasta (Сушковская) (baltkrievu: Сушкі) no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.^[12]^[13]

1921./1922. gados, atdalot no Ungurmuižas pagasta, izveidoja Aiviekstes un Mežmuižas pagastus^[14] 1923. gadā izveidoja Grāveru pagastu.^[15] 1924. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievienoja Rudzātu pagastu no Rēzeknes apriņķa.^[16] 1925. gadā pārdēvēja: Grāveru pagastu par Aulejas, Izabelinas pagastu par Skaistas, Izvoltas pagastu par Izvaltas, Kolupes pagastu par Kalupes, Maļinovas pagastu par Naujenes, Mežmuižas pagastu par Vīpes un Rudzātu pagastu par Rudzētu pagastu.^[17]

No Višķu, Izvaltas un Naujenes pagastu daļām 1931. gadā izveidoja jaunu Biķernieku pagastu.^[18] 1936. gadā no Kapiņu pagasta atdalīja Aglonas pagastu, bet no Līksnas pagasta — Nīcgales pagastu.^[19] 1939. gadā Piedrujas pagastu pārdēvēja par Indras pagastu.^[20] Ar 1940. gadu Jasmuižas pagasts saucās par Aizkalnes pagastu, bet Ungurmuižas pagasts — par Medņu pagastu.^[21] 1940. gada aprīlī Pustiņas pagastu pārdēvēja par Robežnieku pagastu.^[22]

1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 pilsētas un 25 pagasti:^[24]

Pilsētas

Pagasti

Iedzīvotāji

1935. gadā Daugavpils apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Krustpils, Preiļi, Gostiņi, Dagda un Aglona. Daugavpils apriņķa iedzīvotāju kopskaits tolaik bija 212 668, kas sastādīja 10,9% no visa iedzīvotāju kopskaita valstī, vai 37,5% no visiem Latgales apgabala iedzīvotājiem. Uz laukiem dzīvoja 153 392 (72,13%) iedzīvotāji, bet pilsētās — 59 276 (27,87%). No minēto iedzīvotāju kopskaita 102 569 bija vīrieši, bet 110 099 — sievietes. Pēc tautībām Daugavpils apriņķa iedzīvotāji sadalījās šādi: latvieši — 134 589 (63,28%), lielkrievi — 40 684 (19,15%), vācieši — 650 (0,31%), poļi — 11 579 (5,44%), baltkrievi — 5910 (2,78%), žīdi — 17 604 (8,28%), leiši — 644 (0,50%), igauņi — 55 (0,03%), pārējie un nezināmie — 953 (0,45%). ledzīvotāju ticība: katoļi — 126 229 (59,35%), vecticīgie — 34 791 (16,38%), ev.-luterāņi — 23 125 (10,87%), Mozus ticīgie — 17 623 (8,29%), pareizticīgie — 10.205 (4,80%), pārējie kristīgie — 423 (0,20%), pārējie un nezināmie — 272 (0,13%). Caurmērā uz 1 km² Daugavpils apriņķī dzīvoja 44,4 iedzīvotāji.^[25]

Izglītības iestādes

1936./1937. mācību gadā Daugavpils apriņķī darbojās 242 pamatskolas, kurās mācījās 30 912 skolnieki. Vidusskolu bija 11 ar 2087 skolēniem.

Ģimnāzijas: I Daugavpils Valsts ģimnāzija Vadoņa ielā 32, direktors Kārlis Dāvis; Krāslavas Valsts ģimnāzija Pils ielā 10, direktors Izidors Ancāns; Aglonas ģimnāzija (vīriešu), direktors Aloizijs Broks; Jaunaglonas ģimnāzija (sieviešu), direktors Aloizijs Broks; Daugavpils pilsētas žīdu ģimnāzija Virsnieku ielā 10, direktors Idels Kopilovs; Jauktu tautību II Daugavpils Valsts ģimnāzija Varšavas ielā 20, direktors Jānis Plonis.
Arodu skolas: Daugavpils Valsts skolotāju institūts Saules ielā 113, direktore Valērija Seils; Daugavpils pilsētas tehnikums Kauņas ielā 25, direktors Kārlis Samtiņš; Līvānu pilsētas komercskola Rīgas ielā 104, direktors Pēteris Martinsons; Daugavpils latviešu biedrības komercskola pieaugušajiem Vadoņa ielā 32, direkt. Voldemārs Bērziņš; Daugavpils valsts arodu skola un dzelzceļu tehniskā vidusskola, Kauņas ielā 25, direktors Kārlis Samtiņš; Biedrības „Saule" sieviešu arodskola Daugavpilī, Saules ielā 6, direktors Kazimirs Dulbinskis; Privātā žīdu amatniecības skola Daugavpilī, Varšavas ielā 21, direktors Dāvids Blūms.^[26]

Latvijas PSR sastāvā

1940. gadā Daugavpilij tika piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss un tā tika izdalīta no apriņķa sastāva. 1941. gada 18. martā Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim.^[24] 1947. gada 16. oktobrī no Daugavpils apriņķa tika atdalīts Krāslavas apriņķis.

Likvidācija

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugavpils apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Daugavpils, Līvānu un Preiļu rajonos.^[27]

Skatīt arī

Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi

Atsauces

↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928—1929
↑ Arnis Vīksna. Latgales ārsti un ārstniecība 1772—1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. — 16 lpp.
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928—1929
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928—1929
↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
↑ Citur arī Leiksnas pagasts
↑ Citur arī Maļinovkas pagasts
↑ Vēlāk Asūnes pagasts
↑ Vēlāk Izvoltas pagasts
↑ Vēlāk Vārkavas pag
↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229.—20 230. slejas. Rīga, 1933.—1934.
↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 125.lpp.
↑ M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.lpp.
↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937 Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 101., 134., 137.lpp.
↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 104.lpp.
↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs
↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1931. gada 15. janvāris
↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1936. gada 16. marts
↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939. gada 21. jūlijs
↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939. gada 30. decembris
↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1940. gada 26. aprīlis
↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
↑ ^24,0 ^24,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
↑ A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.
↑ A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.
↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

[1] Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928—1929

[2] Arnis Vīksna. Latgales ārsti un ārstniecība 1772—1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. — 16 lpp.

[3] Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928—1929

[4] Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928—1929

[5] Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.

[6] Citur arī Leiksnas pagasts

[7] Citur arī Maļinovkas pagasts

[8] Vēlāk Asūnes pagasts

[9] Vēlāk Izvoltas pagasts

[10] Vēlāk Vārkavas pag

[11] Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229.—20 230. slejas. Rīga, 1933.—1934.

[12] Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 125.lpp.

[13] M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.lpp.

[14] Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937 Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 101., 134., 137.lpp.

[15] Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 104.lpp.

[16] Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs

[17] Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts

[18] Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1931. gada 15. janvāris

[19] Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1936. gada 16. marts

[20] Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939. gada 21. jūlijs

[21] Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939. gada 30. decembris

[22] Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1940. gada 26. aprīlis

[23] P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.

[nosaukums-1-24] 24,0 ^24,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

[25] A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.

[26] A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.

[27] Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

@@ 3. rindiņa: / 3. rindiņa: @@
 | karte2            = Daugavpils apriņķis 1940.svg
 | karte2_apraksts   = Daugavpils apriņķis 1940. gadā
+| ģerboņa_attēls    = Daugavpils apriņķa ģerbonis.svg
+| ģerboņa_nosaukums = Daugavpils apriņķa ģerbonis
+| ģerboņa_platums   = 75px
 | centrs            = Daugavpils
 | platība           = 4790
@@ 13. rindiņa: / 16. rindiņa: @@
 | mājaslapa         = <!-- bez "https://" daļas -->
 | nos_poļu          = Trakt dyneburski<br />Powiat dyneburski
-| nos_krievu        = Динабургский уезд<br />Двинский уезд (1893-1918)
+| nos_krievu        = Динабургский уезд<br />Двинский уезд (1893—1920)
 }}
-'''Daugavpils apriņķis''' ({{val-pl|Trakt dyneburski}}, ''Powiat dyneburski'', {{val-ru|Динабургский уезд}}, no 1893. gada ''Двинский уезд'') bija administratīva vienība [[Pārdaugavas hercogiste]]s (1566-1582), [[Inflantijas vaivadija]]s (1629-1772), [[Polockas guberņa]]s (1776-1796), [[Baltkrievijas guberņa]]s (1796-1802), [[Vitebskas guberņa]]s (1802-1917), [[Vidzemes guberņa]]s (1918), [[LSPR]] (1919), [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1918/1920-1940), [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] (1941-1944) un [[Latvijas PSR]] (1940/1944-1949) sastāvā.
+'''Daugavpils apriņķis''' ({{val|pl|Trakt dyneburski}}, ''Powiat dyneburski'', {{val|ru|Динабургский уезд}}, no 1893. gada ''Двинский уезд'') bija administratīva vienība [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s (1566—1582), [[Inflantijas vaivadija]]s (1629—1772), [[Polockas guberņa]]s (1776—1796), [[Baltkrievijas guberņa]]s (1796—1802), [[Vitebskas guberņa]]s (1802—1917), [[Vidzemes guberņa]]s (1918), [[LSPR]] (1919), [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1918/1920—1940), [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] (1941—1944) un [[Latvijas PSR]] (1940/1944—1949) sastāvā.
 == Zemes virsa ==
-Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no [[glacioloģija|glaciālām]] un jaunākām nogulām: pamatā [[devons|devona]] kaļķakmens un [[dolomīts]], kas atsedzas Daugavas krastos lejup no [[Jersika]]s, arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.
+Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no [[glacioloģija|glaciālām]] un jaunākām nogulām: pamatā [[devons|devona]] kaļķakmens un [[dolomīts]], kas atsedzas Daugavas krastos lejup no [[Jersika (ciems)|Jersikas]], arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.
 Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu ([[Latgales augstiene]]s) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.
 == Iedzīvotāji ==
-. gada tautas skaitīšanā 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā [[latvieši]], 20,0% kā [[ebreji]], 15,3% kā [[krievi]], 13,8% kā [[baltkrievi]], 9,1% kā [[poļi]] un 1,8% kā [[vācieši]].
+Pēc [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana]]s datiem 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā [[latvieši]], 20,0% kā [[ebreji]], 15,3% kā [[krievi]], 13,8% kā [[baltkrievi]], 9,1% kā [[poļi]] un 1,8% kā [[vācieši]].
-. gadā 55% apriņka iedzīvotāju bija [[latvieši]], 18% [[krievi]], 10% [[ebreji]], 9% [[baltkrievi]], 8% [[poļi]]. Lielākā daļa bija [[katoļi]] (58%), [[vecticībnieki]] (14%), [[luterāņi]] (13%), [[jūdaisti]] (10%), [[pareizticīgie]] (5%). Lasītpratēji 67% (1925).<ref>Latviešu konversācijas vardnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928-1929</ref>
+. gadā 55% apriņķa iedzīvotāju bija [[latvieši]], 18% [[krievi]], 10% [[ebreji]], 9% [[baltkrievi]], 8% [[poļi]]. Lielākā daļa bija [[katoļi]] (58%), [[vecticībnieki]] (14%), [[luterāņi]] (13%), [[jūdaisti]] (10%), [[Pareizticība|pareizticīgie]] (5%). Lasītpratēji 67% (1925).<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928—1929</ref>
-=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808-1928) ===
+=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808—1928) ===
 {| class="wikitable"
 |-
 ! gads!! 1808!! 1848!! 1864!! 1886!! 1897!! 1905!! 1914!! 1916!! 1920!! 1925!! 1928
 |-
-| iedz.skaits <br />tūkstošos<ref>[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība 1772-1918. Rīga: [[Latvijas Universitāte]], 2004. - 16 lpp.</ref><ref>Latviešu konversācijas vardnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928-1929</ref>|| 62,3|| 77,6|| 138,0|| 214,6|| 237,0|| 252,0|| 312,6|| 320,6|| 183,0|| 203,8|| 220,5
+| iedz.skaits <br />tūkstošos<ref>[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība 1772—1918. Rīga: [[Latvijas Universitāte]], 2004. — 16 lpp.</ref><ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928—1929</ref>|| 62,3|| 77,6|| 138,0|| 214,6|| 237,0|| 252,0|| 312,6|| 320,6|| 183,0|| 203,8|| 220,5
 |}
 === Izglītība ===
 Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā).
-. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas - 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.<ref>Latviešu konversācijas vardnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928-1929</ref>
+. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas — 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928—1929</ref>
 == Vēsture ==
@@ 44. rindiņa: / 47. rindiņa: @@
 === Inflantijas vaivadijas sastāvā ===
-Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] ([[1629]]) [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (''Trakt dyneburski''). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb [[sloboda|slobodās]] uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija [[Daugavpils|Liginišķos]] Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.
-=== Krievijas impērijas guberņu sastāvā ===
 [[Attēls:Daugavpils apriņķa karte 1820.jpg|thumb|250px|Daugavpils apriņķa karte ar poliskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).]]
+Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] ([[1629]]) [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā izveidoja [[Daugavpils trakts|Daugavpils traktu]] (''Trakt dyneburski''). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb [[sloboda|slobodās]] uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija [[Daugavpils|Liginišķos]] Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.
+=== Krievijas Impērijas guberņu sastāvā ===
+[[Attēls:Daugavpils apriņķis Siliņš 1911.jpg|thumb|250px|Daugavpils apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem. Ar sarkanu krāsu iezīmētas krievu zemnieku apdzīvotās teritorijas ([[Matīss Siliņš]], 1911).]]
 Pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta [[Pleskavas guberņa]]s sastāvā kā [[Daugavas province]] (''Двинская провинция''). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (''Динабургский уезд''). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa [[Polockas guberņa]]s sastāvā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa]]s, bet no 1802. gada [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (''Двинский уезд'').
@@ 54. rindiņa: / 58. rindiņa: @@
 |col1=
 '''Pagasti'''
-* Dagdas (''Дагденская'')
+* [[Dagdas pagasts]] (''Дагденская'')
-* Izabelinas (''Изабелинская'')
+* [[Izabelinas pagasts]] (''Изабелинская'')
-* Jasmuižas (''Яшмуйжская'')
+* [[Jasmuižas pagasts]] (''Яшмуйжская'')
-* Kapiņu (''Капинская'')
+* [[Kapiņu pagasts]] (''Капинская'')
-* Kolupes (''Колупская'')
+* [[Kolupes pagasts]] (''Колупская'')
-* Krāslavas (''Креславская'')
+* [[Krāslavas pagasts]] (''Креславская'')
-* Krustpils (''Крейцбургская'')
+* [[Krustpils pagasts]] (''Крейцбургская'')
-* Līksnas (''Ликсненская'')<ref>Citur arī '''Leiksnas pagasts'''</ref>
+* [[Līksnas pagasts]] (''Ликсненская'')<ref>Citur arī '''Leiksnas pagasts'''</ref>
-* Līvānu (''Ливенгофская'')
+* [[Līvānu pagasts]] (''Ливенгофская'')
 |col2=
 <br />
-* Maļinovas (''Малиновская'')<ref>Citur arī '''Maļinovkas pagasts'''</ref>
+* [[Maļinovas pagasts]] (''Малиновская'')<ref>Citur arī '''Maļinovkas pagasts'''</ref>
-* Osūnes (''Осуньская'')<ref>Vēlāk '''Asūnes pagasts'''</ref>
+* [[Osūnes pagasts]] (''Осуньская'')<ref>Vēlāk '''Asūnes pagasts'''</ref>
-* Preiļu (''Прельская'')
+* [[Preiļu pagasts]] (''Прельская'')
-* Ungurmuižas (''Унгермуйжская'')
+* [[Ungurmuižas pagasts]] (''Унгермуйжская'')
-* Užvaldas (''Ужвальдская'')<ref>Vēlāk '''Izvoltas pagasts'''</ref>
+* [[Užvaldas pagasts]] (''Ужвальдская'')<ref>Vēlāk '''Izvoltas pagasts'''</ref>
-* Varkovas (''Варковская'')<ref>Vēlāk '''Vārkavas pag'''</ref>
+* [[Varkovas pagasts]] (''Варковская'')<ref>Vēlāk '''Vārkavas pag'''</ref>
-* Višku  (''Вышковская'')
+* [[Višku pagasts]] (''Вышковская'')
 |col3=
 '''Pilsēta'''
-* Daugavpils (''Двинск'')
+* [[Daugavpils]] (''Двинск'')
 }}
 <center><gallery widths="270px" heights="200px" perrow="4">
-Attēls:Shubert map - R09L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krustpils pagasts|Krustpils]] apkārtne (19. gs. 2. puse)
+Attēls:Shubert map - R09L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krustpils pagasts|Krustpils]] apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
-Attēls:Shubert map - R10L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Līvānu pagasts|Līvānu]] apkārtne (19. gs. 2. puse)
+Attēls:Shubert map - R10L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Līvānu pagasts|Līvānu]] apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
-Attēls:Shubert map - R11L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Daugavpils]] apkārtne (19. gs. 2. puse)
+Attēls:Shubert map - R11L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Daugavpils]] apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
-Attēls:Shubert map - R10L06.jpg|Daugavpils apriņķis no [[Višķu pagasts|Viškiem]] līdz [[Asūnes pagasts|Osūnei]] (19. gs. 2. puse)
+Attēls:Shubert map - R10L06.jpg|Daugavpils apriņķis no [[Višķu pagasts|Viškiem]] līdz [[Asūnes pagasts|Osūnei]] (19. gadsimta 2. puse)
-Attēls:Shubert map - R11L06.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krāslava]]s apkārtne (19. gs. 2. puse)
+Attēls:Shubert map - R11L06.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krāslava]]s apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
 </gallery></center>
-Pēc [[Otrais Latgales kongress (1917)|Otrā Latgales kongresa]] iniciatīvas [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.</ref>
+Pēc [[Otrais Latgales kongress (1917)|Otrā Latgales kongresa]] iniciatīvas [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229.—20 230. slejas. Rīga, 1933.—1934.</ref>
 Jau 1917. gada 31. decembrī [[Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress|Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā]] tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana [[Iskolats|Iskolata]] pārvaldē esošajai [[Vidzemes guberņa]]s daļai.
 === Latvijas Republikas sastāvā ===
+[[Attēls:Daugavpils apriņķis 1935.jpg|thumb|250px|Daugavpils apriņķa karte ar autoceļiem (1935).]]
-. gada 18. novembrī [[Tautas padome]]s pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras [[Latvijas Brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] 1920. gadā.
+. gada 18. novembrī [[Tautas padome]]s pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to [[Latvijas Pagaidu valdība]] ieguva tikai pēc uzvaras [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanas cīņās]] 1920. gada janvārī.
+Daugavpils apriņķa platība bija 4790 km<sup>2</sup>. Tas robežojās ar [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]], [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķi]], kā arī [[Polija|Poliju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]].
-Pēc [[Latvijas-Krievijas miera līgums|miera līguma ar Krieviju]] noslēgšanas 1920. gada augustā '''[[Piedrujas pagasts|Pridruiskas (Piedrujas)]]''' (''Придруйская'') un '''[[Pustiņas pagasts|Pustiņas pagasti]]''' (''Пустынская''), kā arī daļa '''[[:be-x-old:Бігосаўскі сельсавет|Suškovas pagasta]]''' (''Сушковская'') ({{val|be|Сушкі}}) no [[Verhņedvinska|Drisas apriņķa]] tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069138|article:DIVL1909|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.] 125.lpp.</ref><ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306029799|article:DIVL250|page:17|issueType:B M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922.] 1.lpp.</ref>.
+==== Teritoriālais iedalījums ====
-./1922. gados, atdalot no Ungurmuižas pagasta, izveidoti '''[[Aiviekstes pagasts]]''' un '''[[Vīpes pagasts|Mežmuižas pagasts]]<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/g_001_0307069138|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937] 101., 134., 137.lpp.</ref>
+Pēc [[Latvijas-Krievijas miera līgums|miera līguma ar Krieviju]] noslēgšanas 1920. gada augustā [[Piedrujas pagasts|Pridruiskas (Piedrujas)]] (''Придруйская'') un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas pagasti]] (''Пустынская''), kā arī daļa [[:be-x-old:Бігосаўскі сельсавет|Suškovas pagasta]] (''Сушковская'') ({{val|be|Сушкі}}) no [[Verhņedvinska|Drisas apriņķa]] tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069138|article:DIVL1909|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069138{{!}}article:DIVL1909{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 125.lpp.</ref><ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306029799|article:DIVL250|page:17|issueType:B M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306029799{{!}}article:DIVL250{{!}}page:17{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 1.lpp.</ref>
-. gadā izveidots '''[[Aulejas pagasts|Grāveru pagasts]]'''<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069138|article:DIVL1537|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.] 104.lpp.</ref>.
+./1922. gados, atdalot no Ungurmuižas pagasta, izveidoja [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes]] un [[Vīpes pagasts|Mežmuižas pagastus]]<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/g_001_0307069138|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0307069138{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 101., 134., 137.lpp.</ref>
+. gadā izveidoja [[Aulejas pagasts|Grāveru pagastu]].<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069138|article:DIVL1537|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069138{{!}}article:DIVL1537{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 104.lpp.</ref>
+. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievienoja [[Rudzātu pagasts|Rudzātu pagastu]] no [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs</ref>
+. gadā pārdēvēja: Grāveru pagastu par [[Aulejas pagasts|Aulejas]], Izabelinas pagastu par [[Skaistas pagasts|Skaistas]], Izvoltas pagastu par [[Izvaltas pagasts|Izvaltas]], Kolupes pagastu par [[Kalupes pagasts|Kalupes]], Maļinovas pagastu par [[Naujenes pagasts|Naujenes]], Mežmuižas pagastu par [[Vīpes pagasts|Vīpes]] un Rudzātu pagastu par [[Rudzētu pagasts|Rudzētu pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts</ref>
-. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievieno '''[[Rudzātu pagasts|Rudzātu pagastu]]''' no [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]]<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs</ref>.
+No Višķu, Izvaltas un Naujenes pagastu daļām 1931. gadā izveidoja jaunu [[Biķernieku pagasts|Biķernieku pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1931n11|article:DIVL5|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1931n11{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1931. gada 15. janvāris</ref>
+. gadā no Kapiņu pagasta atdalīja [[Aglonas pagasts|Aglonas pagastu]], bet no Līksnas pagasta — [[Nīcgales pagasts|Nīcgales pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1936n62|article:DIVL5|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1936n62{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1936. gada 16. marts</ref>
+. gadā Piedrujas pagastu pārdēvēja par [[Indras pagasts|Indras pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n161|article:DIVL56|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n161{{!}}article:DIVL56{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1939. gada 21. jūlijs</ref>
+Ar 1940. gadu Jasmuižas pagasts saucās par [[Aizkalnes pagasts|Aizkalnes pagastu]], bet Ungurmuižas pagasts — par [[Medņu pagasts|Medņu pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1939. gada 30. decembris</ref>
+. gada aprīlī Pustiņas pagastu pārdēvēja par [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1940n094|article:DIVL58|query:Robe%C5%BEnieku%20pag%20Robe%C5%BEnieku|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n094{{!}}article:DIVL58{{!}}query:Robe%C5%BEnieku%20pag%20Robe%C5%BEnieku{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1940. gada 26. aprīlis</ref>
+[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|255px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]]
-. gadā tiek pārdēvēti: '''Grāveru pagasts''' par [[Aulejas pagasts|Aulejas]], '''Izabelinas''' par [[Skaistas pagasts|Skaistas]], '''Izvoltas''' par [[Izvaltas pagasts|Izvaltas]], '''Kolupes''' par [[Kalupes pagasts|Kalupes]], '''Maļinovas''' par [[Naujenes pagasts|Naujenes]], '''Mežmuižas''' par [[Vīpes pagasts|Vīpes]] un '''Rudzātu''' par [[Rudzētu pagasts|Rudzētu pagastu]]<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts</ref>.
-No Višķu, Izvaltas un Naujenes pagastu daļām 1931. gadā izveidots jauns pagasts - '''[[Biķernieku pagasts]]'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1931n11|article:DIVL5|issueType:P Valdības Vēstnesis] 1931.gada 15.janvāris</ref>.
-. gadā no Kapiņu pagasta atdalīts '''[[Aglonas pagasts]]''', bet no Līksnas pagasta - '''[[Nīcgales pagasts]]'''<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1936n62|article:DIVL5|issueType:P Valdības Vēstnesis] 1936.gada 16.marts</ref>.
-. gadā '''Piedrujas pagasts''' tika pārdēvēts par [[Indras pagasts|Indras pagastu]]<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n161|article:DIVL56|issueType:P Valdības Vēstnesis] 1939.gada 21.jūlijs</ref>.
-Ar 1940. gadu '''Jasmuižas pagasts''' saucās par [[Aizkalnes pagasts|Aizkalnes pagastu]], bet '''Ungurmuižas pagasts''' - par [[Medņu pagasts|Medņu pagastu]]<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Valdības Vēstnesis] 1939.gada 30.decembris</ref>. 1940. gada aprīlī, pēc iekšlietu ministra rīkojuma, '''Pustiņas pagasts''' pārdēvēts par [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastu]]<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1940n094|article:DIVL58|query:Robe%C5%BEnieku%20pag%20Robe%C5%BEnieku|issueType:P Valdības Vēstnesis] 1940.gada 26.aprīlis</ref>.
-Daugavpils apriņķa platība bija 4790 km<sup>2</sup>. Tas robežojās ar [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]], [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķi]], kā arī [[Polija|Poliju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija [[Daugavpils]], [[Krāslava]], [[Līvāni]], [[Krustpils]], [[Preiļi]], [[Gostiņi]], [[Dagda]] un [[Aglona]].
-==== Teritoriālais iedalījums ====
-[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|255px|Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]]
 . gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 [[pilsēta]]s un 25 [[pagasts|pagasti]]:<ref name="nosaukums-1">{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref>
 {{columns
@@ 154. rindiņa: / 154. rindiņa: @@
 * [[Višķu pagasts]]
 }}
+=== Iedzīvotāji ===
+. gadā Daugavpils apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija [[Daugavpils]], [[Krāslava]], [[Līvāni]], [[Krustpils]], [[Preiļi]], [[Gostiņi]], [[Dagda]] un [[Aglona]]. Daugavpils apriņķa iedzīvotāju kopskaits tolaik bija 212 668, kas sastādīja 10,9% no visa iedzīvotāju kopskaita valstī, vai 37,5% no visiem Latgales apgabala iedzīvotājiem. Uz laukiem dzīvoja 153 392 (72,13%) iedzīvotāji, bet pilsētās — 59 276 (27,87%). No minēto iedzīvotāju kopskaita 102 569 bija vīrieši, bet 110 099 — sievietes. Pēc tautībām Daugavpils apriņķa iedzīvotāji sadalījās šādi: latvieši — 134 589 (63,28%), lielkrievi — 40 684 (19,15%), vācieši — 650
+(0,31%), poļi — 11 579 (5,44%), baltkrievi — 5910 (2,78%), žīdi — 17 604 (8,28%), leiši — 644 (0,50%), igauņi — 55 (0,03%), pārējie un nezināmie — 953 (0,45%).
+ledzīvotāju ticība: katoļi — 126 229 (59,35%), vecticīgie — 34 791 (16,38%), ev.-luterāņi — 23 125 (10,87%), Mozus ticīgie — 17 623 (8,29%), pareizticīgie — 10.205 (4,80%), pārējie kristīgie — 423 (0,20%), pārējie un nezināmie — 272 (0,13%).
+Caurmērā uz 1 km<sup>2</sup> Daugavpils apriņķī dzīvoja 44,4 iedzīvotāji.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0305056756|article:DIVL1860|issueType:undefined A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305056756{{!}}article:DIVL1860{{!}}issueType:undefined |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.</ref>
+=== Izglītības iestādes ===
+./1937. mācību gadā Daugavpils apriņķī darbojās 242 pamatskolas, kurās mācījās 30 912 skolnieki. Vidusskolu bija 11 ar 2087 skolēniem.
+* Ģimnāzijas: [[Daugavpils Valsts ģimnāzija|I Daugavpils Valsts ģimnāzija]] Vadoņa ielā 32, direktors Kārlis Dāvis; [[Krāslavas Valsts ģimnāzija]] Pils ielā 10, direktors Izidors Ancāns; [[Aglonas ģimnāzija]] (vīriešu), direktors Aloizijs Broks; [[Jaunaglonas ģimnāzija]] (sieviešu), direktors Aloizijs Broks; [[Daugavpils pilsētas žīdu ģimnāzija]] Virsnieku ielā 10, direktors Idels Kopilovs; Jauktu tautību [[Daugavpils Krievu vidusskola - licejs|II Daugavpils Valsts ģimnāzija]] Varšavas ielā 20, direktors Jānis Plonis.
+* Arodu skolas: [[Daugavpils Valsts skolotāju institūts]] Saules ielā 113, direktore [[Valērija Seile|Valērija Seils]]; [[Daugavpils pilsētas tehnikums]] Kauņas ielā 25, direktors Kārlis Samtiņš; [[Līvānu pilsētas komercskola]] Rīgas ielā 104, direktors Pēteris Martinsons; [[Daugavpils latviešu biedrības komercskola]] pieaugušajiem Vadoņa ielā 32, direkt. Voldemārs Bērziņš; Daugavpils valsts arodu skola un dzelzceļu tehniskā vidusskola, Kauņas ielā 25, direktors Kārlis Samtiņš; Biedrības „Saule" sieviešu arodskola Daugavpilī, Saules ielā 6, direktors Kazimirs Dulbinskis; Privātā žīdu amatniecības skola Daugavpilī, Varšavas ielā 21, direktors Dāvids Blūms.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0305056756|article:DIVL1860|page:505|issueType:undefined A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305056756{{!}}article:DIVL1860{{!}}page:505{{!}}issueType:undefined |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.</ref>
 === Latvijas PSR sastāvā ===
@@ 170. rindiņa: / 182. rindiņa: @@
 == Ārējās saites ==
 * [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%94%D0%B2%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA Двинский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона -  т. X - 1893 - с. 184—185] {{ru ikona}}
-* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307069138|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937]
+* [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307069138|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937]
 {{Latvijas apriņķi}}
@@ 177. rindiņa: / 188. rindiņa: @@
 {{DEFAULTSORT:Daugavpils aprinzkzis}}
 [[Kategorija:Daugavpils apriņķis| ]]