Pāriet uz saturu

Daugavpils apriņķis: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Bai-Bot (diskusija | devums)
Boti
93 908 edits
m sīkumi, replaced: . gs. → . gadsimt (5), Krievijas impērij → Krievijas Impērij (2) using AWB
 
(44 starpversijas, ko saglabājuši 11 lietotāji, nav parādītas)
3. rindiņa: 3. rindiņa:
| karte2 = Daugavpils apriņķis 1940.svg
| karte2 = Daugavpils apriņķis 1940.svg
| karte2_apraksts = Daugavpils apriņķis 1940. gadā
| karte2_apraksts = Daugavpils apriņķis 1940. gadā
| ģerboņa_attēls = Daugavpils apriņķa ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Daugavpils apriņķa ģerbonis
| ģerboņa_platums = 75px
| centrs = Daugavpils
| centrs = Daugavpils
| platība = 4790,6
| platība = 4790
| platība_gads = 1925
| platība_gads = 1935
| iedzīvotāji =
| iedzīvotāji = 212668
| iedzīvotāji_gads = <!-- skaitlis bez punkta un vikisaitēm -->
| iedzīvotāji_gads = 1935
| blīvums = <!-- {{#expr: xxx / yy.y round 1}} -->
| blīvums = {{#expr: 212668 / 4790 round 1}}
| izveidots = 1566
| izveidots = 1566
| likvidēts = 1949
| likvidēts = 1949
| mājaslapa = <!-- bez "https://" daļas -->
| mājaslapa = <!-- bez "https://" daļas -->
| nos_poļu = Trakt dyneburski<br />Powiat dyneburski
| nos_krievu = Динабургский уезд<br />Двинский уезд (1893—1920)
}}
}}


'''Daugavpils apriņķis''' ({{val-pl|Trakt dyneburski}}, ''Powiat dyneburski'', {{val-ru|Динабургский уезд}}, no 1893. gada ''Двинский уезд'') bija administratīva vienība [[Pārdaugavas hercogiste]]s (1566-1582), [[Inflantijas vaivadija]]s (1629-1772), [[Polockas guberņa]]s (1776-1796), [[Baltkrievijas guberņa]]s (1796-1802), [[Vitebskas guberņa]]s (1802-1917), [[Vidzemes guberņa]]s (1918), [[LSPR]] (1919), [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1918/1920-1940) un [[Latvijas PSR]] (1940/1944-1949) sastāvā.
'''Daugavpils apriņķis''' ({{val|pl|Trakt dyneburski}}, ''Powiat dyneburski'', {{val|ru|Динабургский уезд}}, no 1893. gada ''Двинский уезд'') bija administratīva vienība [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s (1566—1582), [[Inflantijas vaivadija]]s (1629—1772), [[Polockas guberņa]]s (1776—1796), [[Baltkrievijas guberņa]]s (1796—1802), [[Vitebskas guberņa]]s (1802—1917), [[Vidzemes guberņa]]s (1918), [[LSPR]] (1919), [[Latvija|Latvijas Republikas]] (1918/1920—1940), [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] (1941—1944) un [[Latvijas PSR]] (1940/1944—1949) sastāvā.


== Zemes virsa ==
== Zemes virsa ==
Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no [[glacioloģija|glaciālām]] un jaunākām nogulām: pamatā [[devons|devona]] kaļķakmens un [[dolomīts]], kas atsedzas Daugavas krastos lejup no [[Jersika]]s, arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.
Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no [[glacioloģija|glaciālām]] un jaunākām nogulām: pamatā [[devons|devona]] kaļķakmens un [[dolomīts]], kas atsedzas Daugavas krastos lejup no [[Jersika (ciems)|Jersikas]], arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.


Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu ([[Latgales augstiene]]s) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.
Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu ([[Latgales augstiene]]s) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.


== Iedzīvotāji ==
== Iedzīvotāji ==
⚫
Pēc [[1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšana]]s datiem 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā [[latvieši]], 20,0% kā [[ebreji]], 15,3% kā [[krievi]], 13,8% kā [[baltkrievi]], 9,1% kā [[poļi]] un 1,8% kā [[vācieši]].
1928. gadā 55% apriņka iedzīvotāju bija [[latvieši]], 18% [[krievi]], 10% [[ebreji]], 9% [[baltkrievi]], 8% [[poļi]]. Lielākā daļa bija [[katoļi]] (58%), [[vecticībnieki]] (14%), [[luterāņi]] (13%), [[jūdaisti]] (10%), [[pareizticīgie]] (5%). Lasītpratēji 67% (1925).<ref>Latviešu konversācijas vardnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928-1929</ref>
1928. gadā 55% apriņķa iedzīvotāju bija [[latvieši]], 18% [[krievi]], 10% [[ebreji]], 9% [[baltkrievi]], 8% [[poļi]]. Lielākā daļa bija [[katoļi]] (58%), [[vecticībnieki]] (14%), [[luterāņi]] (13%), [[jūdaisti]] (10%), [[Pareizticība|pareizticīgie]] (5%). Lasītpratēji 67% (1925).<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928—1929</ref>
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808-1928) ===
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808—1928) ===
{| class="wikitable"
{| class="wikitable"
|-
|-
! gads!! 1808!! 1848!! 1864!! 1886!! 1897!! 1905!! 1914!! 1916!! 1920!! 1928
! gads!! 1808!! 1848!! 1864!! 1886!! 1897!! 1905!! 1914!! 1916!! 1920!! 1925!! 1928
|-
|-
| iedz.skaits <br />tūkstošos<ref>[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība 1772-1918. Rīga: [[Latvijas Universitāte]], 2004. - 16 lpp.</ref><ref>Latviešu konversācijas vardnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928-1929</ref>|| 62,3|| 77,6|| 138,0|| 214,6|| 237,0|| 252,0|| 312,6|| 320,6|| 183,0|| 220,5
| iedz.skaits <br />tūkstošos<ref>[[Arnis Vīksna]]. Latgales ārsti un ārstniecība 1772—1918. Rīga: [[Latvijas Universitāte]], 2004. — 16 lpp.</ref><ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928—1929</ref>|| 62,3|| 77,6|| 138,0|| 214,6|| 237,0|| 252,0|| 312,6|| 320,6|| 183,0|| 203,8|| 220,5
|}
|}


=== Izglītība ===
=== Izglītība ===
Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā).
Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā).
1928. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas - 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.<ref>Latviešu konversācijas vardnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928-1929</ref>
1928. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas — 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928—1929</ref>


== Vēsture ==
== Vēsture ==
41. rindiņa: 47. rindiņa:


=== Inflantijas vaivadijas sastāvā ===
=== Inflantijas vaivadijas sastāvā ===
[[Attēls:Daugavpils apriņķa karte 1820.jpg|thumb|250px|Daugavpils apriņķa karte ar poliskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).]]
Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] ([[1629]]) [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (''trakt dyneburski''). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb [[sloboda|slobodās]] uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija [[Daugavpils|Liginišķos]] Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.
Pēc [[Altmarkas pamiers|Altmarkas pamiera]] ([[1629]]) [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā izveidoja [[Daugavpils trakts|Daugavpils traktu]] (''Trakt dyneburski''). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb [[sloboda|slobodās]] uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija [[Daugavpils|Liginišķos]] Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.


=== Krievijas impērijas guberņu sastāvā ===
=== Krievijas Impērijas guberņu sastāvā ===
[[Attēls:Daugavpils apriņķis Siliņš 1911.jpg|thumb|250px|Daugavpils apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem. Ar sarkanu krāsu iezīmētas krievu zemnieku apdzīvotās teritorijas ([[Matīss Siliņš]], 1911).]]
[[Attēls:Vitebskaya Gub Dvinskiy uezd.png|thumb|255px|Daugavpils apriņķis [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā (1802—1917)]]
Pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta [[Pleskavas guberņa]]s sastāvā kā Daugavas province (''Двинская провинция''), pēc analoģijas{{fact}} ar agrāko Pārdaugavas hercogisti (''Задвинское герцогство''). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (''Динабургский уезд''). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa [[Polockas guberņa]]s sastāvā, 1796. gadā [[Baltkrievijas guberņa]]s, bet 1802. gadā [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (''Двинский уезд'').
Pēc [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta [[Pleskavas guberņa]]s sastāvā kā [[Daugavas province]] (''Двинская провинция''). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (''Динабургский уезд''). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa [[Polockas guberņa]]s sastāvā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa]]s, bet no 1802. gada [[Vitebskas guberņa]]s sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (''Двинский уезд'').


1913. gadā Daugavpils apriņķī bija 16 pagasti un 1 pilsēta:<ref>[http://dlib.rsl.ru/viewer/01003801686#?page=2 Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.]</ref>
⚫
1897. gada tautas skaitīšanā 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā [[latvieši]], 20,0% kā [[ebreji]], 15,3% kā [[krievi]], 13,8% kā [[baltkrievi]], 9,1% kā [[poļi]] un 1,8% kā [[vācieši]].
{{columns
⚫
Pēc [[Otrais Latgales kongress (1917)|Otrā Latgales kongresa]] iniciatīvas [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.</ref>
|col1=
'''Pagasti'''
* [[Dagdas pagasts]] (''Дагденская'')
* [[Izabelinas pagasts]] (''Изабелинская'')
* [[Jasmuižas pagasts]] (''Яшмуйжская'')
* [[Kapiņu pagasts]] (''Капинская'')
* [[Kolupes pagasts]] (''Колупская'')
* [[Krāslavas pagasts]] (''Креславская'')
* [[Krustpils pagasts]] (''Крейцбургская'')
* [[Līksnas pagasts]] (''Ликсненская'')<ref>Citur arī '''Leiksnas pagasts'''</ref>
* [[Līvānu pagasts]] (''Ливенгофская'')
|col2=
<br />
* [[Maļinovas pagasts]] (''Малиновская'')<ref>Citur arī '''Maļinovkas pagasts'''</ref>
* [[Osūnes pagasts]] (''Осуньская'')<ref>Vēlāk '''Asūnes pagasts'''</ref>
* [[Preiļu pagasts]] (''Прельская'')
* [[Ungurmuižas pagasts]] (''Унгермуйжская'')
* [[Užvaldas pagasts]] (''Ужвальдская'')<ref>Vēlāk '''Izvoltas pagasts'''</ref>
* [[Varkovas pagasts]] (''Варковская'')<ref>Vēlāk '''Vārkavas pag'''</ref>
* [[Višku pagasts]] (''Вышковская'')
|col3=
'''Pilsēta'''
* [[Daugavpils]] (''Двинск'')
}}

<center><gallery widths="270px" heights="200px" perrow="4">
Attēls:Shubert map - R09L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krustpils pagasts|Krustpils]] apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
Attēls:Shubert map - R10L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Līvānu pagasts|Līvānu]] apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
Attēls:Shubert map - R11L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Daugavpils]] apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
Attēls:Shubert map - R10L06.jpg|Daugavpils apriņķis no [[Višķu pagasts|Viškiem]] līdz [[Asūnes pagasts|Osūnei]] (19. gadsimta 2. puse)
Attēls:Shubert map - R11L06.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krāslava]]s apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
</gallery></center>

⚫
Pēc [[Otrais Latgales kongress (1917)|Otrā Latgales kongresa]] iniciatīvas [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.<ref>Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229.—20 230. slejas. Rīga, 1933.—1934.</ref>


⚫
=== Latvijas Republikas sastāvā ===
Jau 1917. gada 31. decembrī [[Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress|Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā]] tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana [[Iskolats|Iskolata]] pārvaldē esošajai [[Vidzemes guberņa]]s daļai.
Jau 1917. gada 31. decembrī [[Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongress|Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā]] tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana [[Iskolats|Iskolata]] pārvaldē esošajai [[Vidzemes guberņa]]s daļai.

⚫
1918. gada 18. novembrī [[Tautas padome]]s pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras [[Latvijas Brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] 1920. gadā.
⚫
=== Latvijas Republikas sastāvā ===
⚫
Daugavpils apriņķa platība bija 4790,6 km<sup>2</sup>. Tas robežojās ar [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]], [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķi]], kā arī [[Polija|Poliju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija [[Daugavpils]], [[Krāslava]], [[Līvāni]], [[Krustpils]], [[Preiļi]], [[Dagda]] un [[Aglona]].
[[Attēls:Daugavpils apriņķis 1935.jpg|thumb|250px|Daugavpils apriņķa karte ar autoceļiem (1935).]]
⚫
1918. gada 18. novembrī [[Tautas padome]]s pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to [[Latvijas Pagaidu valdība]] ieguva tikai pēc uzvaras [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanas cīņās]] 1920. gada janvārī.

⚫
Daugavpils apriņķa platība bija 4790 km<sup>2</sup>. Tas robežojās ar [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķi]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķi]], [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķi]], kā arī [[Polija|Poliju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]].


==== Teritoriālais iedalījums ====
==== Teritoriālais iedalījums ====
Pēc [[Latvijas-Krievijas miera līgums|miera līguma ar Krieviju]] noslēgšanas 1920. gada augustā [[Piedrujas pagasts|Pridruiskas (Piedrujas)]] (''Придруйская'') un [[Pustiņas pagasts|Pustiņas pagasti]] (''Пустынская''), kā arī daļa [[:be-x-old:Бігосаўскі сельсавет|Suškovas pagasta]] (''Сушковская'') ({{val|be|Сушкі}}) no [[Verhņedvinska|Drisas apriņķa]] tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069138|article:DIVL1909|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069138{{!}}article:DIVL1909{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 125.lpp.</ref><ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0306029799|article:DIVL250|page:17|issueType:B M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0306029799{{!}}article:DIVL250{{!}}page:17{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 1.lpp.</ref>
⚫
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|255px|Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]]

1921./1922. gados, atdalot no Ungurmuižas pagasta, izveidoja [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes]] un [[Vīpes pagasts|Mežmuižas pagastus]]<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi|issue:/g_001_0307069138|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0307069138{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 101., 134., 137.lpp.</ref>
1923. gadā izveidoja [[Aulejas pagasts|Grāveru pagastu]].<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307069138|article:DIVL1537|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069138{{!}}article:DIVL1537{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|09|02||bez}} }} 104.lpp.</ref>
1924. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievienoja [[Rudzātu pagasts|Rudzātu pagastu]] no [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs</ref>
1925. gadā pārdēvēja: Grāveru pagastu par [[Aulejas pagasts|Aulejas]], Izabelinas pagastu par [[Skaistas pagasts|Skaistas]], Izvoltas pagastu par [[Izvaltas pagasts|Izvaltas]], Kolupes pagastu par [[Kalupes pagasts|Kalupes]], Maļinovas pagastu par [[Naujenes pagasts|Naujenes]], Mežmuižas pagastu par [[Vīpes pagasts|Vīpes]] un Rudzātu pagastu par [[Rudzētu pagasts|Rudzētu pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1925n169|article:DIVL5|page:1|issueType:P Latvijas pagastu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1925n169{{!}}article:DIVL5{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts</ref>

No Višķu, Izvaltas un Naujenes pagastu daļām 1931. gadā izveidoja jaunu [[Biķernieku pagasts|Biķernieku pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1931n11|article:DIVL5|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1931n11{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1931. gada 15. janvāris</ref>
1936. gadā no Kapiņu pagasta atdalīja [[Aglonas pagasts|Aglonas pagastu]], bet no Līksnas pagasta — [[Nīcgales pagasts|Nīcgales pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1936n62|article:DIVL5|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1936n62{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1936. gada 16. marts</ref>
1939. gadā Piedrujas pagastu pārdēvēja par [[Indras pagasts|Indras pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n161|article:DIVL56|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n161{{!}}article:DIVL56{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1939. gada 21. jūlijs</ref>
Ar 1940. gadu Jasmuižas pagasts saucās par [[Aizkalnes pagasts|Aizkalnes pagastu]], bet Ungurmuižas pagasts — par [[Medņu pagasts|Medņu pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1939n295|article:DIVL52|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1939n295{{!}}article:DIVL52{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1939. gada 30. decembris</ref>
1940. gada aprīlī Pustiņas pagastu pārdēvēja par [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagastu]].<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1940n094|article:DIVL58|query:Robe%C5%BEnieku%20pag%20Robe%C5%BEnieku|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1940n094{{!}}article:DIVL58{{!}}query:Robe%C5%BEnieku%20pag%20Robe%C5%BEnieku{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1940. gada 26. aprīlis</ref>

⚫
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|255px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)<ref>P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.</ref>]]
1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 [[pilsēta]]s un 25 [[pagasts|pagasti]]:<ref name="nosaukums-1">{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref>
1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 [[pilsēta]]s un 25 [[pagasts|pagasti]]:<ref name="nosaukums-1">{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref>
{{columns
{{columns
71. rindiņa: 128. rindiņa:
* [[Aglonas pagasts]]
* [[Aglonas pagasts]]
* [[Aiviekstes pagasts]]
* [[Aiviekstes pagasts]]
* [[Aizkalnes pagasts]]<!-- līdz 1930. Jāsmuižas -->
* [[Aizkalnes pagasts]]
* [[Asūnes pagasts]]
* [[Asūnes pagasts]]
* [[Aulejas pagasts]]
* [[Aulejas pagasts]]
97. rindiņa: 154. rindiņa:
* [[Višķu pagasts]]
* [[Višķu pagasts]]
}}
}}

=== Iedzīvotāji ===

1935. gadā Daugavpils apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija [[Daugavpils]], [[Krāslava]], [[Līvāni]], [[Krustpils]], [[Preiļi]], [[Gostiņi]], [[Dagda]] un [[Aglona]]. Daugavpils apriņķa iedzīvotāju kopskaits tolaik bija 212 668, kas sastādīja 10,9% no visa iedzīvotāju kopskaita valstī, vai 37,5% no visiem Latgales apgabala iedzīvotājiem. Uz laukiem dzīvoja 153 392 (72,13%) iedzīvotāji, bet pilsētās — 59 276 (27,87%). No minēto iedzīvotāju kopskaita 102 569 bija vīrieši, bet 110 099 — sievietes. Pēc tautībām Daugavpils apriņķa iedzīvotāji sadalījās šādi: latvieši — 134 589 (63,28%), lielkrievi — 40 684 (19,15%), vācieši — 650
(0,31%), poļi — 11 579 (5,44%), baltkrievi — 5910 (2,78%), žīdi — 17 604 (8,28%), leiši — 644 (0,50%), igauņi — 55 (0,03%), pārējie un nezināmie — 953 (0,45%).
ledzīvotāju ticība: katoļi — 126 229 (59,35%), vecticīgie — 34 791 (16,38%), ev.-luterāņi — 23 125 (10,87%), Mozus ticīgie — 17 623 (8,29%), pareizticīgie — 10.205 (4,80%), pārējie kristīgie — 423 (0,20%), pārējie un nezināmie — 272 (0,13%).
Caurmērā uz 1 km<sup>2</sup> Daugavpils apriņķī dzīvoja 44,4 iedzīvotāji.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0305056756|article:DIVL1860|issueType:undefined A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305056756{{!}}article:DIVL1860{{!}}issueType:undefined |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.</ref>

=== Izglītības iestādes ===
1936./1937. mācību gadā Daugavpils apriņķī darbojās 242 pamatskolas, kurās mācījās 30 912 skolnieki. Vidusskolu bija 11 ar 2087 skolēniem.
* Ģimnāzijas: [[Daugavpils Valsts ģimnāzija|I Daugavpils Valsts ģimnāzija]] Vadoņa ielā 32, direktors Kārlis Dāvis; [[Krāslavas Valsts ģimnāzija]] Pils ielā 10, direktors Izidors Ancāns; [[Aglonas ģimnāzija]] (vīriešu), direktors Aloizijs Broks; [[Jaunaglonas ģimnāzija]] (sieviešu), direktors Aloizijs Broks; [[Daugavpils pilsētas žīdu ģimnāzija]] Virsnieku ielā 10, direktors Idels Kopilovs; Jauktu tautību [[Daugavpils Krievu vidusskola - licejs|II Daugavpils Valsts ģimnāzija]] Varšavas ielā 20, direktors Jānis Plonis.
* Arodu skolas: [[Daugavpils Valsts skolotāju institūts]] Saules ielā 113, direktore [[Valērija Seile|Valērija Seils]]; [[Daugavpils pilsētas tehnikums]] Kauņas ielā 25, direktors Kārlis Samtiņš; [[Līvānu pilsētas komercskola]] Rīgas ielā 104, direktors Pēteris Martinsons; [[Daugavpils latviešu biedrības komercskola]] pieaugušajiem Vadoņa ielā 32, direkt. Voldemārs Bērziņš; Daugavpils valsts arodu skola un dzelzceļu tehniskā vidusskola, Kauņas ielā 25, direktors Kārlis Samtiņš; Biedrības „Saule" sieviešu arodskola Daugavpilī, Saules ielā 6, direktors Kazimirs Dulbinskis; Privātā žīdu amatniecības skola Daugavpilī, Varšavas ielā 21, direktors Dāvids Blūms.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0305056756|article:DIVL1860|page:505|issueType:undefined A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305056756{{!}}article:DIVL1860{{!}}page:505{{!}}issueType:undefined |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.</ref>


=== Latvijas PSR sastāvā ===
=== Latvijas PSR sastāvā ===
111. rindiņa: 180. rindiņa:
{{atsauces}}
{{atsauces}}


== Ārējās saites ==
{{Latvijas apriņķis-aizmetnis}}
* [https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%AD%D0%A1%D0%91%D0%95/%D0%94%D0%B2%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA Двинский уезд - Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона - т. X - 1893 - с. 184—185] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307069138|issueType:B Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937]


{{Latvijas apriņķi}}
{{Latvijas apriņķi}}
117. rindiņa: 188. rindiņa:


{{DEFAULTSORT:Daugavpils aprinzkzis}}
{{DEFAULTSORT:Daugavpils aprinzkzis}}

[[Kategorija:Daugavpils apriņķis| ]]
[[Kategorija:Daugavpils apriņķis| ]]

[[lt:Daugpilio apskritis]]
[[pl:Powiat dyneburski]]
[[ru:Двинский уезд]]
[[uk:Двинський повіт]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 12. marts, plkst. 12.58

Daugavpils apriņķis
(1566—1949)
Daugavpils apriņķis 1940. gadā Daugavpils apriņķis 1940. gadā
Daugavpils apriņķa ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Daugavpils
Kopējā platība: 4790 km2
Iedzīvotāji (1897): 237 000
Blīvums (1897): 44.4 iedz./km2
Izveidots: 1566. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Динабургский уезд
Двинский уезд (1893—1920)
poļu: Trakt dyneburski
Powiat dyneburski

Daugavpils apriņķis (poļu: Trakt dyneburski, Powiat dyneburski, krievu: Динабургский уезд, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.

Zemes virsa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no glaciālām un jaunākām nogulām: pamatā devona kaļķakmens un dolomīts, kas atsedzas Daugavas krastos lejup no Jersikas, arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.

Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu (Latgales augstienes) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas datiem 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,0% kā ebreji, 15,3% kā krievi, 13,8% kā baltkrievi, 9,1% kā poļi un 1,8% kā vācieši. 1928. gadā 55% apriņķa iedzīvotāju bija latvieši, 18% krievi, 10% ebreji, 9% baltkrievi, 8% poļi. Lielākā daļa bija katoļi (58%), vecticībnieki (14%), luterāņi (13%), jūdaisti (10%), pareizticīgie (5%). Lasītpratēji 67% (1925).[1]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808—1928)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
gads 1808 1848 1864 1886 1897 1905 1914 1916 1920 1925 1928
iedz.skaits
tūkstošos[2][3]		 62,3 77,6 138,0 214,6 237,0 252,0 312,6 320,6 183,0 203,8 220,5

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā). 1928. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas — 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.[4]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārdaugavas hercogistes sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daugavpils apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju.

Inflantijas vaivadijas sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daugavpils apriņķa karte ar poliskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Pēc Altmarkas pamiera (1629) Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (Trakt dyneburski). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb slobodās uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija Liginišķos Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No Kurzemes un Zemgales hercogistes vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.

Krievijas Impērijas guberņu sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daugavpils apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem. Ar sarkanu krāsu iezīmētas krievu zemnieku apdzīvotās teritorijas (Matīss Siliņš, 1911).

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņas, bet no 1802. gada Vitebskas guberņas sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).

1913. gadā Daugavpils apriņķī bija 16 pagasti un 1 pilsēta:[5]

Pagasti


Pilsēta

  • Daugavpils apriņķa Krustpils apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
    Daugavpils apriņķa Krustpils apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
  • Daugavpils apriņķa Līvānu apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
    Daugavpils apriņķa Līvānu apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
  • Daugavpils apriņķa Daugavpils apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
    Daugavpils apriņķa Daugavpils apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
  • Daugavpils apriņķis no Viškiem līdz Osūnei (19. gadsimta 2. puse)
    Daugavpils apriņķis no Viškiem līdz Osūnei (19. gadsimta 2. puse)
  • Daugavpils apriņķa Krāslavas apkārtne (19. gadsimta 2. puse)
    Daugavpils apriņķa Krāslavas apkārtne (19. gadsimta 2. puse)

Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[11]

Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.

Latvijas Republikas sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daugavpils apriņķa karte ar autoceļiem (1935).

1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras Latgales atbrīvošanas cīņās 1920. gada janvārī.

Daugavpils apriņķa platība bija 4790 km2. Tas robežojās ar Jēkabpils apriņķi, Ilūkstes apriņķi, Madonas apriņķi un Rēzeknes apriņķi, kā arī Poliju un PSRS.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) (Придруйская) un Pustiņas pagasti (Пустынская), kā arī daļa Suškovas pagasta (Сушковская) (baltkrievu: Сушкі) no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.[12][13]

1921./1922. gados, atdalot no Ungurmuižas pagasta, izveidoja Aiviekstes un Mežmuižas pagastus[14] 1923. gadā izveidoja Grāveru pagastu.[15] 1924. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievienoja Rudzātu pagastu no Rēzeknes apriņķa.[16] 1925. gadā pārdēvēja: Grāveru pagastu par Aulejas, Izabelinas pagastu par Skaistas, Izvoltas pagastu par Izvaltas, Kolupes pagastu par Kalupes, Maļinovas pagastu par Naujenes, Mežmuižas pagastu par Vīpes un Rudzātu pagastu par Rudzētu pagastu.[17]

No Višķu, Izvaltas un Naujenes pagastu daļām 1931. gadā izveidoja jaunu Biķernieku pagastu.[18] 1936. gadā no Kapiņu pagasta atdalīja Aglonas pagastu, bet no Līksnas pagasta — Nīcgales pagastu.[19] 1939. gadā Piedrujas pagastu pārdēvēja par Indras pagastu.[20] Ar 1940. gadu Jasmuižas pagasts saucās par Aizkalnes pagastu, bet Ungurmuižas pagasts — par Medņu pagastu.[21] 1940. gada aprīlī Pustiņas pagastu pārdēvēja par Robežnieku pagastu.[22]

Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)[23]

1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 pilsētas un 25 pagasti:[24]

Pilsētas

Pagasti



Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Daugavpils apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Krustpils, Preiļi, Gostiņi, Dagda un Aglona. Daugavpils apriņķa iedzīvotāju kopskaits tolaik bija 212 668, kas sastādīja 10,9% no visa iedzīvotāju kopskaita valstī, vai 37,5% no visiem Latgales apgabala iedzīvotājiem. Uz laukiem dzīvoja 153 392 (72,13%) iedzīvotāji, bet pilsētās — 59 276 (27,87%). No minēto iedzīvotāju kopskaita 102 569 bija vīrieši, bet 110 099 — sievietes. Pēc tautībām Daugavpils apriņķa iedzīvotāji sadalījās šādi: latvieši — 134 589 (63,28%), lielkrievi — 40 684 (19,15%), vācieši — 650 (0,31%), poļi — 11 579 (5,44%), baltkrievi — 5910 (2,78%), žīdi — 17 604 (8,28%), leiši — 644 (0,50%), igauņi — 55 (0,03%), pārējie un nezināmie — 953 (0,45%). ledzīvotāju ticība: katoļi — 126 229 (59,35%), vecticīgie — 34 791 (16,38%), ev.-luterāņi — 23 125 (10,87%), Mozus ticīgie — 17 623 (8,29%), pareizticīgie — 10.205 (4,80%), pārējie kristīgie — 423 (0,20%), pārējie un nezināmie — 272 (0,13%). Caurmērā uz 1 km2 Daugavpils apriņķī dzīvoja 44,4 iedzīvotāji.[25]

Izglītības iestādes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1936./1937. mācību gadā Daugavpils apriņķī darbojās 242 pamatskolas, kurās mācījās 30 912 skolnieki. Vidusskolu bija 11 ar 2087 skolēniem.

Latvijas PSR sastāvā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daugavpils apriņķis 1947. gadā.

1940. gadā Daugavpilij tika piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss un tā tika izdalīta no apriņķa sastāva. 1941. gada 18. martā Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim.[24] 1947. gada 16. oktobrī no Daugavpils apriņķa tika atdalīts Krāslavas apriņķis.

Likvidācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugavpils apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Daugavpils, Līvānu un Preiļu rajonos.[27]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928—1929
  2. ↑ Arnis Vīksna. Latgales ārsti un ārstniecība 1772—1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. — 16 lpp.
  3. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928—1929
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928—1929
  5. ↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  6. ↑ Citur arī Leiksnas pagasts
  7. ↑ Citur arī Maļinovkas pagasts
  8. ↑ Vēlāk Asūnes pagasts
  9. ↑ Vēlāk Izvoltas pagasts
  10. ↑ Vēlāk Vārkavas pag
  11. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229.—20 230. slejas. Rīga, 1933.—1934.
  12. ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 125.lpp.
  13. ↑ M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 1.lpp.
  14. ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937 Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 101., 134., 137.lpp.
  15. ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. 104.lpp.
  16. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1924. gada 26. jūnijs
  17. ↑ Latvijas pagastu saraksts Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis — 1925. gada 3. augusts
  18. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1931. gada 15. janvāris
  19. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1936. gada 16. marts
  20. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939. gada 21. jūlijs
  21. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1939. gada 30. decembris
  22. ↑ Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1940. gada 26. aprīlis
  23. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  24. ↑ 24,0 24,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  25. ↑ A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.
  26. ↑ A. Maldups. Apriņķu un pagastu apraksti. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums, 1937.
  27. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas Republikā
1920. gadā likvidētie
1924. gadā likvidētie
Latvijas PSR izveidotie
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Daugavpils_apriņķis&oldid=3805048"