Pāriet uz saturu

Statistika: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
MerlIwBot (diskusija | devums)
Atcēlu Misters32 (diskusija) izdarīto izmaiņu 3489779
 
(22 starpversijas, ko saglabājuši 16 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Fisher iris versicolor sepalwidth.svg|thumbnail|235px|[[Gausa sadalījums|Gausa jeb normālsadalījums]] ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem]]
[[Attēls:Fisher iris versicolor sepalwidth.svg|thumbnail|235px|[[Gausa sadalījums|Gausa jeb normālsadalījums]] ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem]]
'''Statistika''' ir [[zinātne]], kurā nodarbojas ar [[dati|datu]] iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.<ref name="FreeDictionary"/> Statistika tiek plaši izmantota dažādās jomās, piemēram, valsts iestādēm statistiskie dati, kurus tās iegūst no [[tautas skaitīšana]]s, ir nepieciešami, lai noskaidrotu [[sabiedrība]]s dzīves un [[tautsaimniecība]]s kvantitatīvās likumsakarības. Būtībā tā ir arī [[sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] nozare, kurā tiek pētītas sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokļi, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, atklāj un izzina ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir [[dati|datu]] kopums par kādu parādību vai procesu. Statistiskie dati var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Kvalitatīvie dati ir saistīti ar [[daudzums|daudzumu]], bet kvalitatīvie dati — ar [[apzīmējums|apzīmējumiem]], [[nosaukums|nosaukumiem]], [[kategorija|kategorijām]] un citām līdzīgām lietām.
'''Statistika''' ir [[zinātne]], kas nodarbojas ar [[dati|datu]] iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.<ref name="FreeDictionary"/> Statistika tiek plaši izmantota dažādās jomās, piemēram, valsts iestādēm statistiskie dati, kurus tās iegūst no [[tautas skaitīšana]]s, ir nepieciešami, lai noskaidrotu [[sabiedrība]]s dzīves un [[tautsaimniecība]]s kvantitatīvās likumsakarības. Būtībā tā ir arī [[sociālās zinātnes|sociālo zinātņu]] nozare, kurā tiek pētīti sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokļi, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, tiek atklātas un izzinātas ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir [[dati|datu]] kopums par kādu parādību vai procesu. Statistiskie dati var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Kvantitatīvie dati ir saistīti ar [[daudzums|daudzumu]], bet kvalitatīvie dati — ar [[apzīmējums|apzīmējumiem]], [[nosaukums|nosaukumiem]], [[kategorija|kategorijām]] un citām līdzīgām lietām.


Viens no statistikas pamatjēdzieniem ir [[varbūtību teorija]].{{fact}}
Viens no statistikas pamatjēdzieniem ir [[varbūtību teorija]].{{fact}}
9. rindiņa: 9. rindiņa:
=== Aprakstošā statistika ===
=== Aprakstošā statistika ===
{{pamatraksts|aprakstošā statistika}}
{{pamatraksts|aprakstošā statistika}}
Aprakstošā statistika ir statistikas metode, kas izpaužas kā [[dati|datu]] kvantitatīvs vākšanas un summēšanas process, ko izmanto, lai pārveidotu datus no liela apjoma skaitļu formas uz formu, kas ir ērta cilvēkam [[uztvere]]i un tālākai analīzei. Nereti tiek rēķināts [[aritmētiskais vidējais]], [[mediāna]], [[moda]], [[standartnovirze]] un citi lielumi. Informācija nereti tiek pasniegta [[tabula|tabulā]], [[grafiks|grafikā]] vai [[diagramma|diagrammā]].
Aprakstošā statistika ir statistikas metode, kas izpaužas kā [[dati|datu]] kvantitatīvs vākšanas un summēšanas process, ko izmanto, lai pārveidotu datus no liela apjoma skaitļu formas uz formu, kas ir ērta cilvēka [[uztvere]]i un tālākai analīzei. Nereti tiek rēķināts [[aritmētiskais vidējais]], [[mediāna]], [[moda]], [[standartnovirze]] un citi lielumi. Informācija nereti tiek pasniegta [[tabula|tabulā]], [[grafiks|grafikā]] vai [[diagramma|diagrammā]].


=== Secinošā statistika ===
=== Secinošā statistika ===
[[Secinošā statistika]] tiek izmantota situācijās, kad nav pieejama informācija par visiem kādas [[kopa]]s elementiem. Tad izmanto pieejamo informāciju tikai par kādu kopas daļu, lai varētu izdarīt secinājumus par visu kopu. Šo metodi izmanto, piemēram, aptaujājot noteiktu daudzumu cilvēku, un tad izdarot secinājumus arī par pārējiem, kuri netika aptaujāti.
[[Secinošā statistika]] tiek izmantota situācijās, kad nav pieejama informācija par visiem kādas [[kopa]]s elementiem. Tad izmanto pieejamo informāciju tikai par kādu kopas daļu, lai varētu izdarīt secinājumus par visu kopu. Šo metodi izmanto, piemēram, aptaujājot noteiktu daudzumu cilvēku un tad izdarot secinājumus arī par pārējiem, kuri netika aptaujāti.


=== Citas statistikas metodes ===
=== Citas statistikas metodes ===
34. rindiņa: 34. rindiņa:
{{commonscat|Statistics|statistika}}
{{commonscat|Statistics|statistika}}
{{refbegin}}
{{refbegin}}
* [http://www.statsoft.com/textbook/stathome.html Electronic Statistics Textbook]
* [http://www.statsoft.com/textbook/stathome.html Electronic Statistics Textbook] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090227054024/http://www.statsoft.com/textbook/stathome.html |date={{dat|2009|02|27||bez}} }}
* [http://www.csb.lv LR Centrālā statistikas pārvalde]
* [http://www.csb.lv LR Centrālā statistikas pārvalde]
{{refend}}
{{refend}}



{{zinātne-aizmetnis}}
{{zinātne-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Statistika| ]]
[[Kategorija:Statistika| ]]

{{Link FA|eu}}

[[af:Statistiek]]
[[am:የዝርዝር ሂሳብ (እስታቲስቲክስ)]]
[[an:Estatistica]]
[[ar:إحصاء]]
[[az:Statistika]]
[[ba:Статистика]]
[[bat-smg:Statėstėka]]
[[be:Статыстыка]]
[[be-x-old:Статыстыка]]
[[bg:Статистика]]
[[bn:পরিসংখ্যান]]
[[br:Stadegoù]]
[[bs:Statistika]]
[[ca:Estadística]]
[[ckb:ئامار]]
[[cs:Statistika]]
[[cy:Ystadegaeth]]
[[da:Statistik]]
[[de:Statistik]]
[[dv:ތަފާސް ހިސާބު]]
[[el:Στατιστική]]
[[en:Statistics]]
[[eo:Statistiko]]
[[es:Estadística]]
[[et:Statistika]]
[[eu:Estatistika]]
[[fa:آمار]]
[[fi:Tilastotiede]]
[[fiu-vro:Statistiga]]
[[fo:Hagfrøði]]
[[fr:Statistique]]
[[fur:Statistiche]]
[[fy:Statistyk]]
[[ga:Staidreamh]]
[[gan:統計學]]
[[gd:Staitistearachd]]
[[gl:Estatística]]
[[gv:Staydraa]]
[[he:סטטיסטיקה]]
[[hi:सांख्यिकी]]
[[hr:Statistika]]
[[hu:Statisztika]]
[[ia:Statistica]]
[[id:Statistika]]
[[io:Statistiko]]
[[is:Tölfræði]]
[[it:Statistica]]
[[iu:ᑭᓯᑦᓯᓯᖕᖑᕐᓗᒋᑦ ᐹᓯᔅᓱᑎᔅᓴᑦ]]
[[ja:統計学]]
[[jv:Statistika]]
[[ka:სტატისტიკა (მეცნიერება)]]
[[kk:Статистика]]
[[kn:ಸಂಖ್ಯಾಶಾಸ್ತ್ರ]]
[[ko:통계학]]
[[ku:Amar]]
[[ky:Статистика]]
[[la:Statistica]]
[[lad:Estadistika]]
[[lb:Statistik]]
[[li:Sjtatistiek]]
[[lo:ສະຖິຕິສາດ]]
[[lt:Statistika (mokslas)]]
[[mg:Statistika]]
[[mk:Статистика]]
[[ml:സ്ഥിതിഗണിതം]]
[[mr:संख्याशास्त्र]]
[[ms:Statistik]]
[[my:စာရင်းအင်း ပညာ]]
[[new:तथ्यांक]]
[[nl:Statistiek]]
[[nn:Statistikk]]
[[no:Statistikk]]
[[oc:Estatistica]]
[[or:ପରିସଂଖ୍ୟାନ]]
[[pl:Statystyka]]
[[pms:Statìstica]]
[[pnb:سٹیٹ]]
[[pt:Estatística]]
[[ro:Statistică]]
[[ru:Статистика]]
[[rue:Штатістіка]]
[[scn:Statìstica]]
[[sco:Stateestics]]
[[sh:Statistika]]
[[si:සංඛ්‍යානය]]
[[simple:Statistics]]
[[sk:Štatistika]]
[[sl:Statistika]]
[[sq:Statistika]]
[[sr:Статистика]]
[[stq:Statistik]]
[[su:Statistik]]
[[sv:Statistik]]
[[ta:புள்ளியியல்]]
[[te:సంఖ్యా శాస్త్రం]]
[[tg:Омор]]
[[th:สถิติศาสตร์]]
[[tk:Statistika]]
[[tl:Estadistika]]
[[tr:İstatistik]]
[[uk:Статистика]]
[[ur:احصاء]]
[[vec:Statìstega]]
[[vi:Khoa học Thống kê]]
[[war:Estadistiká]]
[[yi:סטאטיסטיק]]
[[yo:Ìsirò Statistiki]]
[[zh:统计学]]
[[zh-min-nan:Thóng-kè-ha̍k]]
[[zh-yue:統計學]]

Pašreizējā versija, 2021. gada 17. oktobris, plkst. 21.10

Gausa jeb normālsadalījums ir viens no nepārtraukto statistisko datu apkopojuma veidiem

Statistika ir zinātne, kas nodarbojas ar datu iegūšanu, apstrādi, analīzi un to izskaidrošanu.[1] Statistika tiek plaši izmantota dažādās jomās, piemēram, valsts iestādēm statistiskie dati, kurus tās iegūst no tautas skaitīšanas, ir nepieciešami, lai noskaidrotu sabiedrības dzīves un tautsaimniecības kvantitatīvās likumsakarības. Būtībā tā ir arī sociālo zinātņu nozare, kurā tiek pētīti sabiedrības masveida parādību un procesu stāvokļi, pārmaiņas un savstarpējās sakarības, tiek atklātas un izzinātas ar tām saistītās likumsakarības. Statistika šaurākā nozīmē ir datu kopums par kādu parādību vai procesu. Statistiskie dati var būt gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Kvantitatīvie dati ir saistīti ar daudzumu, bet kvalitatīvie dati — ar apzīmējumiem, nosaukumiem, kategorijām un citām līdzīgām lietām.

Viens no statistikas pamatjēdzieniem ir varbūtību teorija.[nepieciešama atsauce]

Statistikas metodes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Statistikā parasti pievēršas divām datu apstrādes metodēm: aprakstošajai statistikai un secinošajai jeb induktīvajai statistikai.[2]

Aprakstošā statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprakstošā statistika ir statistikas metode, kas izpaužas kā datu kvantitatīvs vākšanas un summēšanas process, ko izmanto, lai pārveidotu datus no liela apjoma skaitļu formas uz formu, kas ir ērta cilvēka uztverei un tālākai analīzei. Nereti tiek rēķināts aritmētiskais vidējais, mediāna, moda, standartnovirze un citi lielumi. Informācija nereti tiek pasniegta tabulā, grafikā vai diagrammā.

Secinošā statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Secinošā statistika tiek izmantota situācijās, kad nav pieejama informācija par visiem kādas kopas elementiem. Tad izmanto pieejamo informāciju tikai par kādu kopas daļu, lai varētu izdarīt secinājumus par visu kopu. Šo metodi izmanto, piemēram, aptaujājot noteiktu daudzumu cilvēku un tad izdarot secinājumus arī par pārējiem, kuri netika aptaujāti.

Citas statistikas metodes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Definition of statistics by the Free Online Dictionary, Thesaurus and Encyclopedia» (angliski). thefreedictionary.com. Skatīts: 2012-07-13.
  2. «Statistikas jēdziens» (latviski). dzm.lu.lv. Skatīts: 2012-07-14.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]