Apskatīt Lats izejas kodu

{{cita nozīme|bijušo Latvijas naudas vienību|LaTS mazumtirdzniecības viekala uzņēmumu|LaTS}}
{{Valūtas infokaste
|valūtas nosaukums          = Latvijas lats
|valūtas nosaukums cit val  = 
|attēls 1           = 1Lats salmon.png
|attēls 2           = 
|attēla paraksts 1  = Standarta viena lata monēta ar laša attēlu.
|attēla paraksts 2  = 
|attēla fons 1      = <!-- #000000 -->
|attēla fons 2      = <!-- #000000 -->
|attēla platums 1   = 200px
|attēla platums 2   = 
|iso kods                 = LVL
|neoficiāli lieto         = 
|oficiāli lieto           = {{flag|Latvija}}
|inflācijas līmenis       = −0,4%
|inflācijas avota datums  = 2013. gada novembris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/galvenie-makroekonomiskie-raditaji|title=Galvenie makroekonomiskie rādītāji|publisher=Bank.lv|accessdate={{dat|2013|12|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131214041951/http://www.bank.lv/statistika/datu-telpa/galvenie-raditaji/galvenie-makroekonomiskie-raditaji|archivedate={{dat|2013|12|14||bez}}}}</ref>
|inflācijas metode        = 
|ERM kopš                 = {{dat|2009|5|2|G}}
|izstājās no ERM          = 
|ERM fiksēts likme kopš   = {{dat|2005|1|1|G}}
|aizstāts ar eiro bezsk   = 
|aizstāts ar eiro         = 2014. gadā 1. janvārī <ref>[http://eiro.lv Interneta vietnē par eiro ieviešanu Latvijā], eiro.lv</ref>
|ERM fiksētā likme        = Ls 0,702804
|subvienības attiecība  = 1/100
|subvienības nosaukums  = santīms
|valūtas simbols        = Ls
|subvienības simbols    = s
|iesauka              = 
|subvienības iesauka  = 
|daudzskaitlis        = lati (nom), latu (ģen)
|subvienības daudzsk  = santīmi (nom), santīmu (ģen)
|daudzskaitlis slāvu  = 
|nav daudzskaitļa     = 
|monētas                = 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu, 1, 2 lati
|monētu raksts          = 
|bieži liet monētas     = 
|reti liet monētas      = 
|banknotes              = 5, 10, 20, 50, 100, 500 latu
|banknošu raksts        = 
|bieži liet banknotes   = 
|reti liet banknotes    = 
|izdevēja iestāde             = [[Latvijas Banka]]
|izdevēja iestādes mājas lapa = www.bank.lv
|izņemta no apgrozības  = 
|infokastes paraksts    = 
}}
'''Lats''' ([[ISO 4217]] kods: '''LVL''') bija [[Latvijas Republika]]s nacionālās naudas vienība no 1922. gada līdz 1940. gadam un no 1993. gada līdz 2013. gada beigām. 2014. gada 1. janvārī lats tika aizvietots ar [[eiro]].

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā kādu laiku varēja norēķināties gan ar latiem, gan ar [[Padomju Savienība|PSRS]] [[rubļi]]em (no 1940. līdz 1941. gadam), bet vācu okupācijas laikā ar [[Vācija]]s [[reihsmarka|reihsmarkām]] (no 1941. līdz 1945. gadam). [[Latvijas PSR]] laikā vienīgais legālais maksāšanas līdzeklis bija PSRS rublis.  
Pārejas periodos no 1919. līdz 1922. gadam un no 1992. līdz 1993. gadam apgrozībā bija [[Latvijas rubļi]].

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Latvijas naudas vēsture}}
[[Attēls:Five Latvian Lats 1931.jpg|thumb|left|250px|[[5 latu monēta|Piecu latu monēta]], tika izmantota pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Izskata autors [[Rihards Zariņš]].]]
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā un valsts pastāvēšanas pirmajos gados Latvijas teritorijā apgrozībā bija vairāku veidu naudas zīmes — apgrozībā joprojām bija [[Krievijas impērija]]s [[Krievijas rublis|rubļi]], lietoja arī Krievijas Republikas pagaidu valdības izdotās Krievijas valsts kases zīmes (''Domes naudu'' un ''kerenkas''), Vācijas okupācijas laikā (1915—1918) lietoja [[vācu marka]]s, [[ostmarka]]s un [[ostrublis|ostrubļus]], savu naudu emitēja Liepājas, Jelgavas, Ventspils un Rīgas pašvaldības, kā arī Rīgas un Cēsu strādnieku deputātu padomes un [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|bermontieši]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.makroekonomika.lv/latvijas-nacionala-valuta-vesture-un-sodiena |title=Latvijas nacionālā valūta - vēsture un šodiena. |author=Kristīne Ducmane |date= |publisher=makroekonomika.lv |accessdate={{dat|2015|1|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160310212815/https://www.makroekonomika.lv/latvijas-nacionala-valuta-vesture-un-sodiena |archivedate={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref> Līdztekus šīm naudas zīmēm Latvijas valdība 1919. gadā izlaida [[Latvijas rublis|Latvijas rubli]], nosakot tā kursu pret citām apgrozībā esošajām valūtām 1 Latvijas rublis = 1 ostrublis = 2 vācu markas = 1,5 cara rubļi. 1920. gada 18. martā Latvijas rubļi tika noteikti par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valsts teritorijā. [[1922]]. gada [[3. augusts|3. augustā]] tika pieņemti noteikumi par naudu. Latvijas rublis tika mainīts pret Latvijas latu attiecībā 50/1. Lati tika segti ar zeltu, nosakot, ka pret vienu latu pēc pieprasījuma izsniedzami 0,2903226 grami tīra [[zelts|zelta]]. Pienākumu apmainīt naudas zīmes pret zeltu atcēla 1931. gadā, un no [[Zelta standarts|zelta standarta]] Latvija principā atteicās 1936. gada septembrī, piesaistot latu [[Sterliņu mārciņa|britu mārciņai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://epadomi.com/kas_vertigs/interesanti_neparasti/vaiatceries/11022013-ka_latvija_ieviesa_zelta_standartu_un_ka_|title=Kā Latvijā ieviesa zelta standartu un kā tas beidza pastāvēt|last=Avotiņš|first=Pēteris|website=epadomi.lv|access-date=2023-12-04|date=2013-02-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/norises/182548-sava-nauda-sava-latvijas-banka-ii-2008|title=Sava nauda savā Latvijas Bankā II - LV portāls|last=Ducmane|first=Kristīne|website=lvportals.lv|access-date=2023-12-04|date=2008-10-20|language=lv}}</ref>

Latvijas Banka emitēja banknotes ar nominālvērtībām 10, 20, 25, 50, 100 un 500 lati, kā arī 1, 2, 5, 10, 20, 50 santīmu un 1, 2, 5 latu monētas, bet Finanšu ministrija emitēja valsts kases zīmes ar nominālvērtībām 5, 10 un 20 lati.

Arī pēc Latvijas okupācijas lats saglabājās kā vienīgais maksāšanas līdzeklis Latvijas PSR līdz 1940. gada 25. novembrim, kad PSRS Tautas komisāru padome noteica lata un [[PSRS rublis|PSRS rubļa]] apmaiņas kursu 1 lats = 1 rublis. Iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, 1941. gada 25. martā lats tika anulēts un PSRS rublis palika par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli valstī.<ref>Kristīne Ducmane. Latvijas valstiskuma simboli. No: Latvieši un Latvija. III sējums "Atjaunotā Latvijas valsts". Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmija, 2013. - 301 lpp.</ref>

Divus gadus pēc [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|neatkarības atjaunošanas deklarācijas]] 1992. gada 4. maijā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Latvijas Bankas pagaidu naudas zīmes — Latvijas rubļa (LVR) — laišanu apgrozībā. Pakāpeniska latu banknošu un monētu atgriešanās apritē noritēja kopš [[1993]]. gada, kad 5. martā tika laista apgrozībā pirmā atjaunotā lata naudas zīme — Latvijas Bankas 5 latu banknote. Grafisko dizainu monētām izstrādāja mākslinieki [[Gunārs Lūsis]] un [[Jānis Strupulis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta|title=Latvijas nacionālā valūta|publisher=Latvijas Banka|accessdate={{dat|2015|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123074506/http://www.bank.lv/nauda/latvijas-nacionala-valuta|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref>, banknotēm — [[Valdis Ošiņš]] un [[Imants Žodžiks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bank.lv/nauda/latvijas-bankas-papira-naudas-zimes-banknotes|title=Latvijas bankas papīra naudas zīmes|publisher=Latvijas Banka|accessdate={{dat|2024|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150123074941/http://www.bank.lv/nauda/latvijas-bankas-papira-naudas-zimes-banknotes|archivedate={{dat|2015|01|23||bez}}}}</ref> Naudas reforma valstī tika pilnīgi pabeigta [[1998]]. gada 20. jūlijā, kad apgrozībā laida 500 latu banknoti.

== Monetārā politika ==
Lats bija vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā. Tā oficiālo kursu pret ārvalstu valūtām noteica Latvijas Banka.<ref name="LB likums"/> Lata kurss kopš 2005. gada bija piesaistīts [[eiro]], paredzot fiksētu kursu, kas varēja svārstīties +/-1% robežas no piesaistes kursa 0,702804 lati pret 1 eiro. Tādējādi tika izpildītas [[Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība]]s prasības, saskaņā ar kurām divus gadus pirms eiro ieviešanas nacionālā valūta varēja svārstīties +/-15% robežās pret piesaistes kursu. Fiksēts kurss tika izvēlēts arī, lai nodrošinātu ekonomisko stabilitāti, ņemot vērā ārējās tirdzniecības lielo nozīmi Latvijas ekonomikā. Pirms lata piesaistes eiro tas no 1994. gada bija piesaistīts [[SDR valūtu grozs|SDR valūtu grozam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/monetara-politika/valutas-kursa-politika |title=Valūtas kursa politika |access-date={{dat|2012|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310135110/http://www.bank.lv/monetara-politika/valutas-kursa-politika |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref>

== Naudas zīmes ==
[[Attēls:Latvia-2007-Bill-20-Obverse.jpg|thumb|right|200 px|Apgrozībā esošās naudas kopsummas lielāko daļu veidoja 20 latu banknotes.<ref name="apgroznauda"/>]]
{{Sīkāk|Lata apgrozības naudas zīmes|Lata piemiņas monētas}}
Tiesības emitēt lata naudas zīmes  bija [[Latvijas Banka]]i, kura arī noteica kārtību, kādā naudas zīmes izņemamas no apgrozības un bojātās naudas zīmes aizstājamas ar derīgām.<ref name="LB likums">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=65544&from=off Par Latvijas Banku]</ref> Latvijas Banka naudas zīmes izplatīja ar kredītiestāžu starpniecību, pamatojoties uz kuru pieprasījumu tika izvēlēts arī daudzums, kādā apgrozībā tiek laistas katras nominālvērtības naudas zīmes.<ref name="apgroznauda">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/nauda/nauda-apgroziba |title=Nauda apgrozībā |access-date={{dat|2012|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120307183134/http://www.bank.lv/nauda/nauda-apgroziba |archivedate={{dat|2012|03|07||bez}} }}</ref>

Apgrozībā bija papīra naudas zīmes ar nominālvērtību 5, 10, 20, 50, 100 un 500 latu un monētas ar nominālvērtību 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu un 1 un 2 lati, kā arī retāk sastopamas īpaša dizaina 1 lata monētas, vecā parauga 2 latu monētas, Latvijas Republikas 75. gadu jubilejai veltītās 2, 10 un 100 latu monētas un 24 karātu zelta 100 latu monēta.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=192906&from=off Lata naudas zīmju apraksts]</ref> Lielāko daļu apgrozībā esošo naudaszīmju vērtības kopsummas veidoja banknotes, turklāt vairāk kā puse no tām bija 20 latu naudas zīmes, bet no monētām visizplatītākā bija viena lata monēta.<ref name="apgroznauda"/>

Lai nodrošinātu naudas zīmes pret viltošanu, lata banknotes tika iespiestas uz papīra, kurā iestrādātas bezkrāsainas šķiedras, kas ultravioletajā apgaismojumā redzamas trijās dažādās krāsās. Tāpat ultravioletajā gaismā luminiscēja banknošu sērijas numuri. Banknotes abās pusēs malās zem un virs attēla bija pretpavairošanas līnijas. Reversā bija iestrādāta metāliska josla, kas pilnībā bija redzama tikai skatoties pret gaismu. Šīs joslas izskats bija atšķirīgs 1992. gadā izlaistajām banknotēm, uz kurām joslā redzams uzraksts Latvijas Banka, savukārt uz visām pārējām naudas zīmēm josla bija ar hologrammām un uzrakstiem ar nominālvērtību. Aversā tēraudspiedes tehnikā bija iespiests attēls un ornamentālā josla pa labi no tā, kā arī banknotes nominālvērtība un zīme neredzīgajiem. Ornamentālajā joslā bija slēpts uzraksts, kas redzams, gaismai krītot noteiktā leņķī, tajā norādīta nominālvērtība. Skatoties caur naudas zīmi pret gaismu, tās baltajā daļā  bija redzama ūdenszīme (tautumeita), bet banknotes abās pusēs esošajām caurskata zīmēm  bija jāsakrīt, veidojot ozollapas attēlu. Nominālvērtības uzraksts aversā bija veidots ar mikroskopiskiem burtiem — ciparos ir norādīta nominālvērtība, bet uz to fona — Latvijas Banka. Izņēmums bija jaunākās 5, 10 un 20 latu banknotes, uz kurām mikroburtu raksts ar uzrakstu Latvijas Banka ir joslā zem cipariem. Uz šīm naudas zīmēm cipari bija iespiesti tā, lai leņķī mainītu krāsu, bet pa kreisi no tiem bija reljefa josla, uz kuras četrreiz dažādos toņos iespiesta nominālvērtība, turklāt katrs uzraksts atkarībā no apskates leņķa mainījās atšķirīgi. Šajās banknotēs bija arī iedobuma zīme — virs caurskata zīmes divreiz iespiesta nominālvērtība. Jaunākajām 100 un 500 latu banknotēm (izlaistas attiecīgi 2007. un 2008. gadā) nominālvērtības skaitlis siltuma ietekmē mainīja krāsu. Tajās bija iestrādāts arī caurskata lodziņš, kurā uz gaiša fona redzama saule, bet uz tumša — uzraksti Ls. 500 latu naudaszīmē nominālvērtības vārdiskais uzraksts atkarībā no apskates leņķa mainīja krāsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes |title=Banknošu pretviltošanas pazīmes |access-date={{dat|2012|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120307162118/http://www.bank.lv/nauda/banknosu-pretviltosanas-pazimes |archivedate={{dat|2012|03|07||bez}} }}</ref>
[[Attēls:Niob.gif|thumb|200px|left|''Laika monēta'' - no sudraba un niobija kalta piemiņas monēta]]
Tika kaltas arī [[lata piemiņas monētas]] no zelta un sudraba ar nominālvērtībām 1, 5, 10 un 20 lati, kuras nebija paredzētas apgrozībai, lai arī bija derīgas kā maksāšanas līdzeklis, jo to vērtība bija lielāka par nominālvērtību. Jubilejas un piemiņas monētas bija veltījums kādam notikumam, simbolam vai tēlam. Tās parasti izgatavoja no zelta, sudraba, citiem [[dārgmetāli]]em īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas, jubilejas monētas parasti nebija domātas lietošanai maksājumos (jo to vērtība ir daudz lielāka par nominālvērtību), bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Pirmās jubilejas monētas (ar 2 latu, 10 latu un 100 latu nominālvērtību) tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības 75. gadadienu. Atšķirībā no citām piemiņas monētām, šīm monētām 1997. gadā tika noteikts apgrozības monētu statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/nauda/ievads |title=Jubilejas un piemiņas monētas |access-date={{dat|2012|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308080245/http://www.bank.lv/nauda/ievads |archivedate={{dat|2012|03|08||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bank.lv/nauda/latvijas-bankas-izdotas-jubilejas-un-pieminas-monetas |title=Latvijas Bankas izdotās jubilejas un piemiņas monētas |access-date={{dat|2012|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121010210809/http://www.bank.lv/nauda/latvijas-bankas-izdotas-jubilejas-un-pieminas-monetas |archivedate={{dat|2012|10|10||bez}} }}</ref>

Visas pēc 1992. gada 1. janvāra emitētās naudas zīmes bija pilnvērtīgs maksāšanas līdzeklis, kuras Latvijas Banka mainīja atbilstoši nominālvērtībai. Izņēmums bija bojātas piemiņas monētas, kuras vai nu apmainīja, vai, ja monētas tirāža izpārdota, atdeva samaksāto naudu. Bojātas banknotes mainīja, ja no tām bija saglabājusies vairāk kā puse, bija redzamas drošības pazīmes un nomināls, bet apgrozības monētas — ja redzams ģerbonis un nominālvērtība.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=181055&from=off Noteikumi par lata naudas zīmēm]</ref> Bojātas un nolietojušās naudas zīmes, kā arī vecā parauga divlatnieki, kas tika aizstāti ar [[Bimetāls|bimetāla]] monētām, nonākot Latvijas Bankā, tika izņemtas no apgrozības un iznīcinātas.<ref name="apgroznauda"/>

Latvijas lata dizains kā kultūras vērtība ierindots [[Latvijas kultūras kanons|Latvijas kultūras kanonā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kulturaskanons.lv/lv/1/9/31/|title=Latvijas nauda|author=Ramona Umblija|accessdate={{dat|2013|3|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130609162929/http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/9/31|archivedate={{dat|2013|06|09||bez}}}}</ref>

== Skatīt arī ==
* [[Lata apgrozības naudas zīmes]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20161010212705/https://www.bank.lv/banknotes-un-monetas/lata-naudas-zimes/banknotes Par latu Latvijas Bankas mājas lapā]
* [http://ciscoins.narod.ru/ Coins of CIS and Baltic countries]
* [http://www.diena.lv/latvija/zinas/latvijas-lats-no-dzimsanas-lidz-eiro-14038189 Latvijas lats - no dzimšanas līdz eiro]

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Eiro navigācija}}

[[Kategorija:Latvijas naudasvienības]]
[[Kategorija:Latvijas nauda]]
[[Kategorija:Eiropas naudasvienības]]
[[Kategorija:Nacionālās valūtas]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]