Tuksnesis
Tuksnesis ir ainavas forma vai reģions, kuru raksturo mazs nokrišņu daudzums. Tuksnesis ir augāja tips un bioma, kas veidojas karsta vai auksta arīda klimata apstākļos. Pēc tuksneša virsu veidojoša materiāla izšķir smilts, māla, akmens (šķembu, oļu), sāls un ledus tuksnešus. Tuksnesi parasti definē kā apvidu, kurā gada laikā nokrišņu daudzums ir mazāks par 250 mm. Apmēram 1/5 Zemes sauszemes platības ir tuksneši.[1]
Vislielākais tuksnesis pasaulē ir Antarktīda, savukārt vislielākais smilšu tuksnesis ir Sahāras tuksnesis Āfrikā. Ekoloģiskās grupas: kserofīti, sukulenti, efemēri, efemeroīdi. Raksturīgi freatofīti. Edafiskie tipi — smilšu, māla, akmens, solončaku.
Tuksnešu dzīvnieku īpatnības: sugu daudzveidība zema, daudz augsnes sugu, daudz skrējēju, adaptēti iztikt bez ūdens, izmanto metabolisko ūdeni, plēsēju maz, vasaras guļa ir 8-9 mēneši, jūtīgas ekosistēmas. Tuksnesī ar neapbruņotu aci gaismu no tālumā esošas lielas pilsētas iespējams saskatīt jau pat no teju 200 km attāluma.[nepieciešama atsauce]
Tuksnešu veidi
labot šo sadaļu
- Tropu tuksneši ir veidojušies sauso tropu gaisa masu ietekmē. Tropu tuksneši ir, piemēram, Lielais Smilšu tuksnesis (Austrālijā), Sahāras tuksnesis (Āfrikā), Rubelhālī tuksnesis (Arābijas pussalā), Sonoras tuksnesis (Ziemeļamerikā).
- Iekškontinentālie tuksneši ir veidojušies kontinentāla klimata apstākļos tur, kur no okeāniem un jūrām nenokļūst pietiekams mitruma daudzums. Iekškontinentālie tuksneši ir, piemēram, Gobi tuksnesis, Karakums, Kizilkums (Āzijā).
- Orogrāfiskie jeb reljefa tuksneši veidojas kalnu aizvēja nogāzēs, kur atdzisušais un sausais gaiss, slīdot pa nogāzi uz leju, rada sausu klimatu. Orogrāfiskie tuksneši ir, piemēram, Taklamakana tuksnesis (Āzijā), Lielais Baseins (Ziemeļamerikā).
- Piekrastes tuksneši veidojās vietās, kur aukstā okeāna virsstraume plūst gar kontinenta krastu un aukstās jūras gaisa masas sajaucas ar siltajām kontinentālajām gaisa masām. Piekrastes tuksneši ir, piemēram, Atakamas tuksnesis (Dienvidamerikā), Namiba tuksnesis (Āfrikā).
- Ledus (arktiskie un antarktiskie) tuksneši veidojas polārajos apgabalos, kur aukstais gaiss satur maz ūdens tvaiku. Nelielais mitruma daudzums uzkrājas kā sniegs un ledus, veidojot ledus tuksnešus.
- Augstkalnu tuksneši veidojas kalnos, līdz ar augstumu pazeminoties temperatūrai un samazinoties nokrišņu daudzumam.
Lielākie tuksneši
labot šo sadaļu
| Vieta | Tuksnesis | Pasaules reģions | Platība (km²) |
|---|---|---|---|
| 1. | Antarktiskais tuksnesis | Antarktīda | 13,829,430 |
| 2. | Arktiskais tuksnesis | Arktika | 13,726,937 |
| 3. | Sahāra | Āfrika | 9,100,000+ |
| 4. | Arābijas tuksnesis | Vidējie Austrumi | 2,330,000 |
| 5. | Gobi | Āzija | 1,300,000 |
| 6. | Kalahari | Āfrika | 900,000 |
| 7. | Patagonijas tuksnesis | Dienvidamerika | 670,000 |
| 8. | Lielais Viktorijas tuksnesis | Austrālija | 647,000 |
| 9. | Sīrijas tuksnesis | Vidējie Austrumi | 520,000 |
| 10. | Lielais Baseins | Ziemeļamerika | 492,000 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «The desert biome» (angliski). University of California Museum of Paleontology. Skatīts: 2011-01-23.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tuksnesis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |