Luijs Pastērs

Luijs Pastērs (franču: Louis Pasteur, izrunā: /lwi pastœʁ/; dzimis 1822. gada 27. decembrī, miris 1895. gada 28. septembrī) bija franču mikrobiologs un ķīmiķis. Viņš un viņa sieva Marija ir zināmi ar saviem eksperimentiem, kuri atbalstīja teoriju par to, ka slimības izraisa mikrobi. Pētīja rūgšanas un pūšanas procesus. Mākslīgi izmainīja patogēnos mikroorganismus ārējās vides apstākļu ietekmē, lai tie zaudētu spēju izraisīt slimības, bet būtu derīgi dzīvu vakcīnu pagatavošanā. Viņš izstrādāja dažādas vakcīnas, no kurām ievērojama ir vakcīna pret trakumsērgu. Viņš ir arī veicis vairākus atklājumus ķīmijā, no kuriem ievērojamākais ir kristālu spoguļsimetrijas atklāšana.

Luijs Pastērs Louis Pasteur Personīgā informācija Dzimis 1822. gada 27. decembrī Dole, Burbonu restaurācija (mūsdienās Francija) Miris 1895. gada 28. septembrī (72 gadi) Marnelakoketa, Franču Trešā Republika Tautība francūzis Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne mikrobioloģija, ķīmija Darba vietas Strasbūras Universitāte Lilles zinātnes un tehnoloģiju universitāte École Normale Supérieure Pastēra Institūts Alma mater École Normale Supérieure Apbalvojumi Koplija medaļa (1874)

Biogrāfija

Luijs Pastērs ir dzimis 1822. gada 27. decembrī Doles pilsētā, Juras departamentā, nabadzīgā katoļu ģimenē. Viņš bija trešais bērns Žana Žozefa Pastēra un Žannas Etjenetes Rokuī ģimenē. Luija Pastēra tēvs bija ādminis. 1827. gadā ģimene pārcēlās uz kaimiņpilsētu Arbuā, kur 1831. gadā Luijs sāka iet skolā. Viņa mācību sekmes sākotnēji bija viduvējas, vairāk interesēja makšķerēšana un skicēšana. 1838. gadā sāka mācīties Parīzē, bet slimības dēļ mācības agri pārtrauca. 1839. gadā iestājās Bezansonas Karaliskajā koledžā, kur 1840. gadā ieguva bakalaura grādu mākslā. Luijs Pastērs turpināja studijas, lai iegūtu arī bakalaura grādu zinātnē, bet 1841. gadā eksāmenos izkrita. 1842. gadā izkrita iestājeksāmenos École Normale Supérieure, toties 1844. gadā tas viņam izdevās. 1848. gadā Luijs Pastērs kļuva par ķīmijas profesoru Strasbūras Universitātē, kur satika arī savu nākamo sievu. Apprecējās 1849. gada 29. maijā. Viņam bija pieci bērni, bet trīs no tiem, vēl būdami mazi, nomira no vēdertīfa. Tieši šīs personīgās traģēdijas esot viņu mudinājušas pievērsties infekcijas slimību pētīšanai.

1854. gadā sāka strādāt Lilles zinātnes un tehnoloģiju universitātē. 1867. gadā sāka vadīt organiskās ķīmijas katedru. Viņš kļuva slavens ar publikācijām par molekulu optisko asimetriju. Viņš pilnībā pierādīja, ka dzīvība nevar rasties no nedzīvas matērijas, kā arī mikroorganismu nozīmi rūgšanas un pūšanas norisēs. 1865. gadā izstrādāja pasterizēšanas tehnoloģiju (tā nosaukta Luija Pastēra vārdā). Veicot šos pētījumus, Luijs Pastērs nonāca pie secinājumiem, ka baktērijas izraisa daudzas infekcijas slimības. Pievēršoties šim jautājumam, viņš izveidoja vairākas jaunas vakcīnas. 1881. gadā tika radīta pirmā veiksmīgā vakcīna pret trakumsērgu. 1888. gadā Parīzē viņš dibināja Pastēra Institūtu.

Kopš 1868. gada Luijs Pastērs regulāri pārdzīvoja insultus. 1895. gada 28. septembrī no kārtējā insulta sekām viņš nomira.

Skatīt arī

• Vīnskābe — Pastēra pētījumi

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Luijs Pastērs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)