Ludmila Azarova

Ludmila Vāciete;
Personīgā informācija
Dzimusi	1935. gada 11. aprīlī ; Maskava, PSRS
Mirusi	2012. gada 22. maijā (77 gadi); Rīga, Latvija
Literārā darbība
Pseidonīms	Ludmila Azarova
Nodarbošanās	žurnāliste, dzejniece, tulkotāja
Valoda	krievu valoda, latviešu valoda
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Ludmila Azarova (oficiāli pēc kāzām Vāciete, 1935—2012) bija žurnāliste un dzejniece, latviešu un franču literatūras tulkotāja krievu valodā. Latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša (1933—1983) sieva.

Biogrāfija

Dzimusi 1935. gada 11. aprīlī Maskavā, PSRS, inženiera Timofeja Azarova un latviešu valodas skolotājas Emmas Dimpēnas ģimenē.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Ludmila kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Viņa studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē un 1956. gadā 11. maijā apprecējās ar savu kursabiedru, vēlāk slaveno dzejnieku Ojāru Vācieti. Pēc LU absolvēšanas 1957. gadā sāka strādāt jaundibinātā laikraksta "Rīgas Balss" redakcijā. 1960. gados Azarova bija nedēļas laikraksta "Литературная газета" un citu Maskavas laikrakstu korespondente Latvijā. No 1974. līdz 1990. gadam Azarova strādāja par redaktori izdevniecībā "Liesma".

Dziesmotās revolūcijas laikā 80. gadu beigās Azarova aktīvi piedalījās sabiedriskajā kustībā par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu un darbojās Staļina Personības kulta upuru literārās piemiņas komisijā. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas viņa no sabiedriskās dzīves norobežojās.

Mirusi 2012. gada 22. maijā Rīgā 77 gadu vecumā.

Ludmilas Azarovas kapa piemineklis Carnikavas kapos

Literārā darbība

1957. gadā Azarova laikrakstā «Coвeтскaя молодежь» publicēja dzejoli «Mapт» («Marts»), 1961. gadā klajā nāca dzejnieces pirmais dzejoļu krājums "Мост" ("Tilts"). 1987. gadā Ojāra Vācieša un Māra Čaklā atdzejojumā izdeva Azarovas dzejoļu krājumu "Magnētiskais Māras ezers", 2005. gadā — "Tev un ugunij". No 1964. gada viņa bija LPSR Rakstnieku savienības biedre.

Azarova krieviski atdzejoja Ojāra Vācieša, Raiņa, Aleksandra Čaka, Edvarta Virzas, Ārijas Elksnes, Mirdzas Ķempes, Imanta Ziedoņa, Māras Zālītes, Knuta Skujenieka, Montas Kromas u.c. latviešu dzejnieku dzeju. Tulkojusi operu "Baņuta" un "Zelta zirgs" libretus, pazīstamu latviešu dramaturgu Gunāra Priedes, Pētera Pētersona, Ārija Geikina un Māras Zālītes lugas. No franču valodas 1997. gadā viņa atdzejojusi krievu valodā Annas Vitanas dzejoļu krājumu "Atkala tuksnesī". Kopā ar Viju Kaņepi 1989. gadā sastādījusi Vācieša kopotos rakstus desmit sējumos. 1996. gadā krievu valodā L. Azarovas tulkojumā tika izdoti Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa memuāri "Prezidenta ceļš".

Darbi

Dzejoļu krājumi krievu valodā

Mocт [Tilts]. Рига: Лиесма, 1961.
Любопытство [Zinātkāre]. Рига: Лиесма, 1966.
Cильный латышский акцент [Spēcīgs latviskais akcents]. Рига: Лиесма, 1974.
Cтихи о тpaвax, звepяx и nтицax [Dzejoļi par zālēm, zvēriem un putniem]. Рига: Лиесма, 1980.
Ocтpoв [Sala]. Рига: Лиесма, 1985.

Dzeja latviešu atdzejojumos

Ar dzērves spalvu zīmēta pilsēta. Atdz. O. Vācietis un M. Čaklais. Rīga: Liesma, 1975.
Magnētiskais Māras ezers. Atdz. O. Vācietis un M. Čaklais. Rīga: Liesma, 1987.
Tev un ugunij. Atdz. O. Vācietis un M. Čaklais. Rīga: Atēna, 2005.

Tulkojumi krievu valodā

Monta Kroma «Lūpas. Tu. Lūpas. Es» (1973),
Imants Ziedonis «Poēma par pienu» (1983),
Monta Kroma "Skudra skudrupūznī" (1984).
Imants Ziedonis «Viddivvārpa. Poēma par maizi» (1986),
Rainis “Daugava” (1988),
“Bazīlija Plīnija slavas dziesma Rīgai” (1997),
Anna Vitana “Pliksals tuksnesī” (1997),
Guntis Ulmanis “Prezidenta ceļš” (1996),
Silvija Līce “Inese Galante” (1999),
Māris Čaklais “10 mīlas dziesmas Rīgai” (2000),
Pēteris Aigars „Sarkanais vilciens” (2005).

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1995),
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle (1998),
Mūža balva par ieguldījumu literatūrā (2004),
Andreja Upīša literārā prēmija.