Krekings

Krekings (no angļu: to crack — sašķelt) ir piesātināto ogļūdeņražu (alkānu) termiskās pārvērtības. Krekinga laikā tiek sarautas ķīmiskās saites kā starp oglekļa atomiem (C−C saites), tā arī starp oglekļa un ūdeņraža atomiem (C−H saites) — notiek saišu homolītiska disociācija, un veidojas brīvie radikāļi, kas pēc tam piedalās disproporcionēšanās un citās reakcijās.

Krekinga animācija, kurā redzama oktāna molekulas sašķelšanās divos brīvajos radikāļos (šajā gadījumā — butilradikāļos). Viens butilradikālis pēc tam atrauj ūdeņraža atomu otram, veidojot butānu un butēnu — šī ir tipiska ogļūdeņražu disproporcionēšanās reakcija

Organiskajā ķīmijā un izrakteņu ģeoloģijā krekinga laikā, piemēram, garu ķēžu ogļūdeņraži tiek pārveidoti par īsāku ķēžu ogļūdeņražiem, saraujot ogļūdeņražu ķīmiskās saites. Tas nepieciešams, lai no naftas varētu iegūt vairāk gaistošāku degvielu, piemēram, benzīna. Krekinga ātrums ir atkarīgs no temperatūras un katalizatoru klātbūtnes. Krekingu iedala termiskajā krekingā un katalītiskajā krekingā. Katalītiskajam krekingam parasti nepieciešama zemāka temperatūra, turklāt, izmainot katalizatora sastāvu, var iegūt dažāda veida produktus. Krekinga laikā notiek ne tikai lielmolekulāru ogļūdeņražu sairšana mazmolekulāros, bet arī nepiesātināto ogļūdeņražu, ūdeņraža, kā arī brīva oglekļa kvēpu veidā rašanās. Nesazarotie alkāni ar 6 un vairāk oglekļa atomiem piemērotu katalizatoru klātienē veido benzolu un tā analogus — to sauc par alkānu aromatizāciju.