Kešma (persiešu: قشم) ir Irānai piederoša sala Hormūza jūrasšaurumā.[1] Administratīvi ietilpst Hormozgānas ostānā, kopā ar apkārtējām saliņām veido atsevišķu Kešmas šāhrestānu.

Kešma
قشم
Kešma
Salas krasts
Kešma (Irāna)
Kešma
Kešma
Ģeogrāfija
Izvietojums Hormūzs
Koordinātas 26°45′N 55°49′E / 26.750°N 55.817°E / 26.750; 55.817Koordinātas: 26°45′N 55°49′E / 26.750°N 55.817°E / 26.750; 55.817
Platība 1491 km²
Garums 135 km
Platums 40 km
Augstākais kalns Namakdans
397 m
Administrācija
Karogs: Irāna Irāna
Ostāns Hormozgāna
Lielākā pilsēta Kešma
Demogrāfija
Iedzīvotāji 148 993 (2016)
Blīvums 67,1/km²
Pamatiedzīvotāji persieši, arābi
Kešma Vikikrātuvē

Sala izvietojusies šauruma ziemeļdaļā, no kontinenta krasta to šķir 2,5 km platais Hūrāna šaurums. Sala ir 135 km gara, izstiepta ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Krasti krauji, ziemeļu piekrastē mangrovju audzes, kas iekļautas Rāmsaras konvencijas mitraiņu sarakstā.[2] Sala veidota galvenokārt no kaļķakmeņiem un smilšakmeņiem, tās augstākais punkts ir Namakdans (397 m vjl). Namakdana masīvā atrodas 6,58 km gara sāls ala, kas ir garākā zināmā sāls ala pasaulē. Kešmas sala kopš 2017. gada ietilpst UNESCO Globālā ģeoparka tīklā.[3]

Sala apdzīvota kopš paleolīta laikmeta. Dažādos laikos piederējusi vairākām vietējām lielvarām, kā arī to iekarojuši angļi un portugāļi. Vēsturiski lielākā daļa salas iedzīvotāju bijuši arābi; joprojām salā nozīmīga to iedzīvotāju daļa. Galvenā nodarbe ir zveja. Oāzēs audzē dateles un melones. Dienvidu piekrastē iegūst sāli. Attīstīts ekotūrisms.

Ārējās saites

labot šo sadaļu