Kalcija karbonāts

Kalcija karbonāts (CaCO₃) ir balta, kristāliska viela. Tas ir plaši sastopams dabā, kaļķakmens un dolomīta veidā. Kalcija karbonātu lieto par kalcija savienojumu un oglekļa dioksīda izejvielu. Kalcija karbonāts ir nešķīstoša viela, tomēr tas ir sastopams cietā ūdenī (galvenokārt hidrogēnkarbonāta veidā). Kalcija karbonāts reaģē ar stiprām skābēm, izdalot CO₂.

Kalcija karbonāts
Kalcija karbonāta kristālrežģis Pulverveida kalcija karbonāts
CAS numurs	471-34-1
Ķīmiskā formula	CaCO3
Molmasa	100,087 g/mol
Blīvums	2830 kg/m3
Kušanas temperatūra	1090 K (825 °C)
Viršanas temperatūra	sadalās
Šķīdība ūdenī	14 mg/100 ml (praktiski nešķīst)

Karsējot kalcija karbonāts sadalās par kalcija oksīdu un ogļskābo gāzi. Šī reakcija parasti notiek cietā fāzē (bez kušanas).

CaCO₃ → CaO + CO₂

Kalcija karbonātu saturoši minerāli

• Kaļķakmens
• Marmors
• Krīts
• Travertīns
• Vaterīts

• 
  Kalcīts
• 
  Aragonīts
• 
  Marmors
• 
  Travertīns

Izmantošana

Kalcija karbonātu saturošos minerālus saturošos iežus lieto par būvmateriāliem. Latvijā visplašāk lieto karbonātiežu (kas satur kalcija karbonātu) šķembas (tās lieto ceļu būvei un kā betona pildvielu). Dažreiz lieto arī zāģētas akmens plāksnes. Šie materiāli nav izturīgi pret skābā lietus iedarbību.

Pārtikas rūpniecībā kalcija karbonātu lieto arī kā balto krāsvielu (E170).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kalcija karbonāts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)