Emīls Čorans, franciskajā versijā Siorāns (rumāņu: Emil Cioran; dzimis 1911. gada 8. aprīlī, miris 1995. gada 21. jūnijā) bija Transilvānijā dzimis rumāņu izcelsmes 20. gadsimta rumāņu/franču eksistenciālisma esejists un filozofs.
|
|
| Vispārīgā informācija
|
| Skola, tradīcija
|
eksistenciālisms
|
| Galvenās intereses
|
pašnāvība, nihilisms, ētika, literatūra
|
| Alma mater
|
Bukarestes Universitāte
|
| Ietekmējies no
|
Kants, Šopenhauers, Nīče, de Mestrs, Heidegers, Klāgess, Zimmels, Špenglers
|
| Nozīmīgi darbi
|
Pe culmile disperării (1934), De l'inconvénient d'être né (1973)
|
| Valoda
|
rumāņu valoda, franču valoda
|
|
Dzimis mācītāja ģimenē. Studēja filozofiju Bukarestes Universitātē, kur iepazinās ar Mirču Eliadi un Ežēnu Jonesko. No 1933. līdz 1935. gadam studēja filozofiju Berlīnē. 1934. gadā Rumānijā publicēja pirmo darbu Pe culmile disperării (Izmisuma virsotnēs). 1937. gadā devās uz Parīzi, kur nodzīvoja līdz mūža galam. Pirms Otrā pasaules kara atbalstīja itāļu, vācu un rumāņu fašisma ideoloģiju. Pēc kara sāka izdot tikai franciski, radot pesimisma pilnus tekstus. Dzīvoja Latīņu kvartālā, retu reizi satikdamies ar domubiedriem un atteikdamies no piešķirtajām literārajām balvām.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Emīls Čorans.
