Bāriņtiesas Latvijā

Bāriņtiesa ir īpaša iestāde bērna vai aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai. Bāriņtiesas Latvijā izveido un uztur novada vai pilsētas pašvaldības. Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajos gadījumos bāriņtiesa var sniegt palīdzību mantojuma lietu gadījumos, ja novadā vai pašvaldībā nav notāra. Bāriņtiesas rīkojas, balstoties uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem. Parasti bāriņtiesu veido bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi. To skaits var mainīties, ņemot vērā attiecīgajā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu. Bāriņtiesu darbību uzrauga un metodisko palīdzību bērnu tiesību vai aizgādnībā esošas personas tiesību jautājumos sniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, bet Tieslietu ministrija sniedz metodisko palīdzību apliecinājumu un mantojuma jautājumu gadījumos.

Cilvēktiesību un bērnu tiesību izpratne

Bāriņtiesu rašanos Latvijā un pasaulē noteikušas gan vajadzības, gan izpratne par cilvēktiesībām un jo īpaši — par bērnu tiesībām. Izpratne par bērnu tiesībām un to nostiprināšana pakāpeniski mainījusies kopš Senās Romas laikiem, kur attiecības ģimenē noteica tēva vara — brīvi rīkoties ar ģimenes locekļiem, piemēram, pārdodot tos verdzībā. Līdz pat 19. gs. vidum gandrīz puse Krievijas iedzīvotāju bija dzimtcilvēki, un pusaudžu pirkšana, pārdošana, dāvināšana, vai pat ieķīlāšana un mainīšana tolaik nebija nekas neparasts. Patriarhāts, verdzība un iedzīvotāju, bet jo īpaši bērnu nevienlīdzība pasaulē valdījusi ilgu laiku, un diemžēl daudzviet vēl joprojām sastopama. Būtiskas pārmaiņas cilvēktiesību jomā pasaulē veicināja demokratizācijas procesi, jo īpaši Franču revolūcija, Amerikas pilsoņu karš, kā arī latviešiem un latgaliešiem būtiskā dzimtļaužu brīvlaišana Krievijā. Savu attieksmi pret rasismu un verdzību savdabīgi savulaik paudusi arī Anglijas karaliene Viktorija, kļūstot par krustmāti un formāli adoptējot mazu meitenīti no Āfrikas, kuras ģimeni nogalinājuši citas cilts karotāji un pašu sagrābuši verdzībā. Attīstoties demokrātijai, tika dibinātas speciālas iestādes, lai rūpētos par bērniem, kontrolētu viņu personisko un mantisko interešu ievērošanu.

Latvijas bāriņtiesu vēsture

Pirmssākumi un pagasttiesas

Lai gan informācija par bāriņtiesu rašanos un sākotnējo attīstību latviešu apdzīvotajā teritorijā ir neliela, tomēr zināms, ka bāriņtiesām Latvijā ir apmēram 400 gadus veca pieredze. 16. gadsimta otrajā pusē un 17. gadsimta sākumā latviešu tiesības lasāmas arī atsevišķos likumos, diemžēl par bāreņiem atrodamas tikai dažas nejaušas piezīmes. Viena no tādām ir par Kurzemes hercogistes aizliegumu sodīt mātes, kurām dzima ārlaulības bērni, lai mazuļiem būtu aprūpētājas. Par bāriņtiesas aizsākumiem Latvijā var uzskatīt pagastu tiesas, kuras pastāv jau kopš 13., 14. gadsimta. Tomēr līdz pat 19. gadsimta vidum šīs tiesas pārsvarā risināja visa pagasta ļaužu lietas, nevis izskatīja specifiski ar bērnu tiesībām saistītus jautājumus. Bāriņtiesas mūsdienu izpratnē sāka veidoties pēc Krievijas impērijas 1889. gada tiesību reformas. Sākotnēji Latvijā bāriņtiesas iedalījās vairākās instancēs, bet augstākā pārraudzība bija miertiesnešu sapulcē.

Instances	pilsētās	laukos
1.instance	pagasta tiesas	zemnieku tiesas
2.instance	pilsētas bāriņtiesas	apgabala tiesas
augstākā	muižnieku bāriņtiesas	apgabala tiesas

Bāriņtiesu svarīgākais uzdevums bija iecelt aizbildņus nepilngadīgiem bērniem, lai rūpētos par viņu mantu, uzraudzītu aizbildņu vai aizgādņu rīcību un atklātu iespējamās nelikumības bērnu tiesību ievērošanā. Interesanti, ka bāriņtiesai bija no saviem līdzekļiem jāatlīdzina bāreņiem zaudējumi, ja tādi bija radušies nepienācīgas bāriņtiesas pār aizbildņiem vai aizgādņiem rezultātā. Savukārt pagasttiesas kļuva par aizbildniecības un aizgādnības iestādēm, kā arī izskatīja atsevišķas krimināllietas un palīdzēja iedzīvotājiem civiltiesiskos jautājumos. Latvijas Valsts vēstures arhīvā pieejams speciāls Bāriņtiesas fonds, kurā lasāmas daudzveidīgas ziņas par rīdzinieku mantojumiem — lietu uzskaiti un sadalīšanu mantotājiem, kā arī testamentu izpildi.

Bāriņtiesu attīstība 20. gs. Latvijā

Pēc Latvijas Republikas dibināšanas 1918. gadā tika pārskatīti pagastu tiesu, kuras līdz šim izskatīja zemnieku bāreņu lietas, uzdevumi un funkcijas. 1919. gadā beidza pastāvēt muižnieku bāriņtiesas. Lai gan 1934. gadā tika pieņemts “Likums par pilsētu bāriņtiesām”, juridiski nostiprinot bāriņtiesu galveno uzdevumu — aizbildņu un aizgādņu iecelšanu, viņu darbības kontroli, kā arī norādījumu un piekrišanas došanu steidzīgos un sarežģītos gadījumos, jau pēc trīs gadiem pieņemtā Latvijas Republikas Civillikuma redakcija kļuva par vienojošo likumu gan bāriņtiesai, gan pagasttiesai. Nākamajos gados bāriņtiesu pastāvēšana ir nestabila. Sākot ar 1940. gadu, kad Latviju okupējusi padomju vara, tika uzsākta Rīgas bāriņtiesas likvidēšana, tomēr tai sekojošajā vācu okupācijas laikā darbība atjaunota. Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā visu pilsētu un pagasta tiesu darbība tika pārtraukta, un ģimenes tiesības funkcionēja ārpus civiltiesību ietvara, bet bērnu audzināšana notika saskaņā ar sabiedriskās audzināšanas principiem. Līdzšinējo bāriņtiesu funkcijas pildīja tautas tiesas un padomju izpildkomitejas, ģimenes attiecības tiesiski regulējot ar 1969. gadā pieņemto Latvijas PSR laulības un ģimenes kodeksu. Padomju laikā radītās aizbildniecības un aizgādniecības iestādes turpināja darboties vēl kādu laiku jau pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1990. gadā.

Bāriņtiesas atjaunotajā Latvijā

Trīs gadus pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, 1993. gada 1. septembrī, stājās spēkā atjaunotais Latvijas Republikas Civillikums, kurš par aizbildniecības un aizgādniecības iestādēm noteica bāriņtiesas un pagasttiesas. Turpmākajos gados tika pieņemts likums “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, kas balstījās 20.gs. 30.gadu normatīvajos aktos, tomēr tika pielāgots mūsdienu prasībām. Rīgas bāriņtiesa no jauna tika izveidota un tās nolikums apstiprināts ar 1997. gada 14. janvāra Rīgas domes lēmumu.

Rīgas bāriņtiesa

Rīgas bāriņtiesa ir senākā starp citām šādām Latvijas pilsētu institūcijām. 1591 .gada 1. novembrī Rīgas rāte pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanai un īpašas bāriņu iestādes radīšanai. Ar laiku šī iestāde ieguva mūsdienās pazīstamo bāriņtiesas nosaukumu. Mūsdienās Rīgas bāriņtiesa ir lielākā aizgādnības un aizbildniecības iestāde Latvijā, kas īsteno un nodrošina bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību un interešu aizsardzību Rīgā. Tā ir īpaša statusa Rīgas domes 1997.gadā izveidota un lēmumu pieņemšanā neatkarīga iestāde. Pirmā atjaunotās Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētāja ievēlēta Spodra Kasigkeite (1997—2000). Turpmākajā darbībā Rīgas Bāriņtiesu vadījuši: Ilze Freimane (2000—2004) Inta Slaidiņa (2004—2005) Iveta Ritere (2005—2006) Ingrīda Jeromanova (2006—2008) Aivars Krasnogolovs (2008 — turpina pildīt amata pienākumus). Šobrīd Rīgas Bāriņtiesā ir 10 nodaļas: Adopcijas lietu nodaļa, Ārpusģimenes aprūpes lietu nodaļa, Aizbildnības lietu nodaļa, Centra, Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsētas aizgādības lietu nodaļa, Kurzemes rajona un Zemgales priekšpilsētas aizgādības lietu nodaļa, Latgales priekšpilsētas aizgādības lietu nodaļa, Ģimenes domstarpību lietu nodaļa, Mantisko un aizgādnības lietu nodaļa, Nodrošinājuma nodaļa, Juridiskā nodaļa un Administrācija.

Adopcijas lietu nodaļa

Adopcijas lietu nodaļa pieņem lēmumus adopcijas lietās. Rūpējas par bērnu adopciju, ja bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nav iespēju augt bioloģisko vecāku ģimenē.

Ģimenes domstarpību lietu nodaļa

Ģimenes domstarpību lietu nodaļa pieņem lēmumus ģimenes domstarpību jautājumos. Risina domstarpības starp vecākiem bērnu aprūpes un aizgādības jautājumos, bērnu un vecāku domstarpības.

Mantisko un aizgādnības lietu nodaļa

Mantisko un aizgādnības lietu nodaļa pieņem lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu (mantojuma pieņemšana, īpašuma pirkšana, maiņa, vai dāvinājums) bērna vai rīcības nespējīgās personas vārdā. Aizstāv bērna vai citas rīcības nespējīgas personas mantiskās intereses.

Rīgas Bāriņtiesa ir arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijā.