Apači ir kopīgs nosaukums vairākām kulturāli saistītām Amerikas pamatiedzīvotāju ciltīm, kas apdzīvo teritorijas Amerikas Savienoto Valstu dienvidrietumos (Arizonā, Ņūmeksikā un Oklahomā).[1] Agrāk apaču ciltis dzīvoja arī mūsdienu Teksasā un Meksikas ziemeļaustrumos. Šīs indiāņu ciltis runā dažādās dienvidu atapasku valodās, kas lingvistiski ir saistītas ar citām atapasku valodām, kurās runā Amerikas pamatiedzīvotāji Aļaskā un Kanādas rietumos. Runā arī angļu valodā.

Apači
Visi iedzīvotāji
aptuveni 56 tūkstoši
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Arizonā, Ņūmeksikā, Oklahomā (visi ir Amerikas Savienoto Valstu štati)
Valodas
atšķirīgas ciltis runā dažādās dienvidu atapasku valodās, runā arī angļu valodā
Radnieciskas etniskas grupas
navahi

Lielākās apaču ciltis ir rietumu apači, čirikavi, meskeleri, jikarili, lipani un līdzenumu apači. Agrāk pie apačiem pieskaitīja arī navahu ciltis, bet mūsdienās tās tomēr tiek izdalītas atsevišķi.

Apaču ciltis bija kareivīgas un spēcīgas, kas gadsimtiem ilgi pretojās eiropiešiem. Galvenokārt karoja ar spāņiem, bet vēlāk ar meksikāņiem un amerikāņiem. Viens no apaču slavenākajiem karavadoņiem ir Džeronimo.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 50. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu