Mēmais kino

Mēmais kino ir kinofilma bez fonogrammas. Šādas filmas tika veidotas kino attīstības pirmsākumos, kad tehnoloģiju attīstības līmenis vēl bija pārāk zems, lai veidot skaņu filmas būtu praktiski. Pēc mūzikla Džeza dziedonis (1927) uzņemšanas skaņu kino kļuva populārāks un mēmais kino drīz vien izzuda. Mēmajā kino skaņas trūkums tika kompensēts izmantojot paskaidrojošus titrus, pārspīlētu ķermeņa valodu un dzīvo mūziku kino seansu laikā.

Kadrs no Friča Langa filmas "Metropole" (1927)

Periodā no 1920. līdz 1931. gadam arī Latvijā tika uzņemtas mēmās filmas. Šajā laikā tika radītas īsmetrāžas komēdijas, dokumentālās, skatu un spēlfilmas.

Mēmā kino slavenākās filmas

Starp 15 pasaules izcilākajām filmām, kas iespaidojušas pasaules kinematogrāfa attīstību 20. gadsimtā, ir 3 mēmā kino šedevri: Diktators

• Amerikāņu Deivida Vorka Grifita veidotais eposs "Nācijas dzimšana" (The Birth of a Nation), kas uzņemta 1915. gadā. Lai arī filma ir 3 stundas gara, tā kļuva par pirmo "kases grāvēju" kinematogrāfa vēsturē. Filma nopelnīja 1 miljonu ASV dolāru. Filmu gan mēdz kritizēt par neslēpto rasisma un kukluksklana propagandu.
• Rīdzinieka Sergeja Eizenšteina 1925. gadā Krievijā uzņemtā filma "Bruņukuģis Potjomkins" par 1905. gada revolūcijas laikā notikušo matrožu dumpi un tā apspiešanu. Savulaik filma pilnībā mainīja kino montāžas jēdzienu.

• Vācijā uzņemtā režisora Friča Langa antiutopija "Metropole" (Metropolis), kas uzņemta 1927. gadā. Filmas ietekme uz fantastikas filmas žanru un kino priekšstatiem par nākotnes civilizāciju joprojām turpinās. "Metropole" dēvēta gan par visu laiku vismuļķīgāko filmu, gan izpelnījusies apzīmējumu: "Viens no lielākajiem kino jelkad radītajiem neprātiem". Filmā piedalījās 37 000 statisti, un filmas budžets pārvērsts mūsdienu naudas izteiksmē bija 200 miljoni dolāru.