Versija, kas saglabāta 2018. gada 12. februāris, plkst. 17.18 labot Gosireo.tm (diskusija \| devums) 276 edits Nav labojuma kopsavilkuma ← Vecāka versija		Versija, kas saglabāta 2018. gada 12. februāris, plkst. 17.26 labot atcelt Gosireo.tm (diskusija \| devums) 276 edits →Vēsture Jaunāka versija →
8. rindiņa: Pirmais eiropietis - portugāļu kuģotājs [[Vasko da Gama]] salas apmeklēja [[1499]]. gadā. Jau [[1503]]. gadā [[Portugāle]] pārņēma kontroli par salām un [[1505]]. gada augustā tās kļuva par [[Portugāles impērija]]s sastāvdaļu. [[1698]]. gadā salas iekaroja [[Omāna]]s sultāna karaspēks un tās nonāca Omānas sultanāta pakļautībā. Sajjids Saids bin Sultans al-Busaids [[1840]]. gadā pārcēla savu galvaspilsētu no [[Maskata]]s Omānā uz Zanzibāras Akmens pilsētu. Pēc viņa nāves [[1856]]. gadā viņa dēlu starpā sākās cīņa par varu. [[1861]]. gada 6. aprīlī Zanzibāra un Omāna kļuva par atsevišķiem sultanātiem. Sajjids Madžids bin Saida al-Busaids (dzimis -– 1834/5. miris -– 1870) kļuva par Zanzibāras sultānu, bet viņa brālis Sajjids Thuvaini bin Saids al-Saids kļuva par Omānas sultānu. [[Attēls:StoneTown-Zanzibar.jpg\|250px\|thumb\|Akmens pilsētas jumti.]] Šajā laikā Zanzibāras kontrolē bija arī ievērojama Āfrikas krasta teritorija -– saukta par ''Zandžu''. Tajā iekļāvās gan [[Mombasa]] gan [[Daresalama]]. Zanzibāras tirgotāju tirdzniecības ceļi stiepās līdz pat [[Kongo]] upei. [[1886]]. gada novembrī ~~vācu-angļu~~vācu–angļu robežas komisija noteica, ka Zandža ir 19 kilometrus plata krasta josla kas stiepās no Delgado raga [[Mozambika\|Mozambikā]], līdz [[Kipini]] [[Kenija\|Kenijā]]. Teritorijā iekļāvās arī dažas pilsētas un salas tagadējās [[Somālija]]s teritorijā. Taču laikaposmā no [[1887]]. līdz [[1892]]. gadam gandrīz visa Zandžas teritorija tika zaudēta rietumu koloniālajām valstīm -– [[Britu impērija\|Lielbritānijai]], [[Vācijas impērija\|Vācijai]] un [[Itālija]]i. Britu impērijas kontrole pār Zanzibāru tika formalizēta ar [[1890]]. gada [[Helgolande]]s-Zanzibāras līgumu, kurā Vācija apņēmās neiejaukties britu interesēs Zanzibārā, pretī saņemot Helgolandes salu pie Vācijas krastiem. Zanzibāra kļuva par Britu impērijas protektorātu. No [[1890]]. līdz [[1913]]. gadam briti šeit iecēla [[vezīrs\|vezīrus]], bet no [[1913]]. līdz [[1963]]. britu t.s. rezidentus, kas kontrolēja protektorāta dzīvi. 17. rindiņa: Pēc sultāna Hamada bin Thuvaini nāves [[1896]]. gada 25. augustā, varu sagrāba Sejjids Khalids bin Bargašs, lai arī likumīgais mantinieks un britu favorīts bija sultāns Hamouds bin Mohammeds. 27. augustā 9:00, pēc tam kad Khalids atteicās nodot varu likumīgajam mantiniekam, britu [[Karaliskā flote]] atklāja uguni uz sultāna pili. 45 minūtes vēlāk dumpinieki padevās un Khalids bēga uz Vācijas konsulātu. Šo apšaudi vēlāk nodēvēja par īsāko karu pasaules vēsturē. [[1963]]. gada 10. decembrī Zanzibāra kļuva par neatkarīgu konstitucionālu [[monarhija\|monarhiju]]. Šī situācija gan neturpinājās ilgi, jo jau [[1964]]. gada [[12. janvāris\|12. janvārī]] pamatiedzīvotāju sacelšanās rezultātā sultāns tika padzīts un gāzta arābu vara. Liecinieki ziņoja, ka sacelšanās laikā nogalināti apmēram 5000 arābi. 1964. gada [[26. aprīlis\|26. aprīlī]] [[Tanganjika]]i apvienojoties ar Zanzibāru izveidojās jauna valsts -– [[Tanzānija]]. {{autoritatīvā vadība}}

Zanzibāra: Atšķirības starp versijām