EIROPAS KOMISIJA
Strasbūrā, 17.1.2023
COM(2023) 32 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Talantu izmantošana Eiropas reģionos
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
Talantu izmantošana Eiropas reģionos
1.Ievads
Mūsu sabiedrībā un ekonomikā notiek straujas demogrāfiskas pārmaiņas 1 . Kopumā ES sabiedrība noveco, un kopš XX gadsimta 60. gadiem pastāvīgi samazinās dzimstība. Vairāki ES reģioni saskaras ar problēmu, ko rada gados jauna un kvalificēta darbaspēka intensīva emigrācija 2 .
Šo demogrāfisko tendenču kombinācija ir novedusi pie darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās 3 . No 2015. līdz 2020. gadam ES darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,5 miljoniem cilvēku, un ir paredzams, ka turpmākajos gados un gadu desmitos ES darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpinās sarukt, līdz 2050. gadam samazinoties vēl par 35 miljoniem cilvēku.
Problēma skar lielāko daļu dalībvalstu, taču daži reģioni ir skarti smagāk nekā citi. Līdztekus Covid-19 pandēmijas radītajiem traucējumiem reģioni, kas bieži jau ir nelabvēlīgā situācijā, cieš no vēl viena trieciena, kad zaudē savus labākos un spējīgākos iedzīvotājus, kuri aizbrauc meklēt laimi citur, un vienlaikus nespēj piesaistīt darbiniekus no citiem reģioniem.
Ja šim procesam netiks pievērsta uzmanība, tas izraisīs jaunas un augošas teritoriālās atšķirības, reģioniem novecojot un atpaliekot darbaspēka lieluma un prasmju ziņā. Eiropas demogrāfiskās situācijas pārmaiņas samazinās ES noturību un konkurētspēju kopumā un apdraudēs kohēziju. Tas notiek sīvas globālās sacensības par talantiem apstākļos un citu strukturālo pārmaiņu, piemēram, pārejas uz klimatneitrālu un noturīgu ekonomiku un tehnoloģisku pārmaiņu, kontekstā, kas arī var saasināt atšķirības starp reģioniem.
Tādējādi darbaspēka samazināšanās vienlaikus ir demogrāfiska, ekonomiska un sociāla parādība. Dažos reģionos no tā izrietošās problēmas vēl vairāk saasina zemais un stagnējošais augstākās izglītības ieguvēju īpatsvars. Tas mazina reģionu spēju risināt darbaspēka samazināšanās ekonomiskās sekas. Tas īpaši ietekmē lauku apvidus un arī perifēriskos un pašus tālākos reģionus 4 , bez tam reģionus, kuros noris rūpniecības pārkārtošanās, skar iedzīvotāju skaita samazināšanās, iedzīvotāju, sevišķi jauniešu un kvalificēta darbaspēka, aizplūšana uz turīgākiem reģioniem, kā arī grūtības veicināt, noturēt un piesaistīt talantus.
Šajā paziņojumā galvenā uzmanība pievērsta reģioniem, kuri saskaras ar savstarpēji saistītām problēmām – darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita strauju samazinājumu apvienojumā ar zemu un stagnējošu augstākās izglītības ieguvēju īpatsvaru –, kā arī reģioniem, no kuriem intensīvi aizbrauc jaunieši.
Šie reģioni ir nonākuši vai tiem draud nonākšana talantu attīstības strupceļā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju novecošana un to skaita samazināšanās, kā arī ekonomiskā dinamisma trūkums izraisa augsti kvalificētu un gados jaunu darbinieku skaita samazināšanos. Turklāt šādi reģioni saskaras ar ievērojamām sociālekonomiskām problēmām, piemēram, ekonomikas dažādošanas iespēju trūkumu, pārmērīgu atkarību no sarūkošām nozarēm un zemu inovācijas spēju. Tas ir cieši saistīts ar nepietiekami labi funkcionējošu darba tirgu, zemākiem pieaugušo izglītības rādītājiem, sliktākiem sociālajiem rezultātiem un vairāk ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem 5 . Šis problēmu kopums ierobežo šo reģionu spēju veidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un zināšanās balstītu ekonomiku.
Teritoriālo atšķirību palielināšanās, ko radītu talantu attīstības strupceļš, liktu arvien vairāk cilvēkiem un kopienām justies atstumtiem, un tas varētu vēl vairāk veicināt pašreizējās politiskās neapmierinātības tendences 6 . Tas mazinātu uzticību mūsu demokrātiskajām vērtībām un sabiedrības atbalstu reformām, to vidū ar zaļo un digitālo pārkārtošanos saistītajām reformām.
Lai izvairītos no vēl dziļāka talantu attīstības strupceļa, ir obligāti jāpalielina gan talantu pieprasījums, it īpaši, stimulējot dinamiskākas un daudzveidīgākas ekonomiskās iespējas, gan talantu piedāvājums. Šim nolūkam ir vajadzīgs investīciju un reformu kopums, ko cita starpā atbalsta jaunās paaudzes kohēzijas politikas programmas un atveseļošanas un noturības plāni. Politikas reakcijai jāietver vispusīgs pasākumu kopums, ko izstrādā un īsteno, izmantojot vietējiem apstākļiem un konkrētām vietām pielāgotu pieeju, ko virza kohēzijas politika un papildina nozaru stratēģijas. Attiecīgajiem reģioniem jāuzlabo arī uzņēmējdarbības vide un dzīves kvalitāte, lai tie kļūtu par pievilcīgākām dzīves un darba vietām. Tas var palīdzēt attīstīt talantus, kas vajadzīgi to ekonomikas attīstībai, kura kļūst arvien vairāk atkarīga no zināšanām un inovācijām un tādējādi arī no augsti kvalificētiem cilvēkiem. Vienlaikus Eiropas pusgadam būs aktīva loma nepieciešamo reformu veicināšanā, sevišķi darba tirgū vai izglītības sistēmā, lai stimulētu talantu attīstību.
Šis paziņojums ir pirmais būtiskais nodevums Komisijas ierosinātajā Eiropas Prasmju gadā, kura mērķis ir turpināt veicināt pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un nodrošināt, lai neviens netiktu atstāts novārtā divējādās (t. i., zaļās un digitālās) pārkārtošanās un ekonomikas atveseļošanas procesā. Šajos centienos izšķirīga nozīme būs teritoriālajai dimensijai, jo nelabvēlīgākā situācijā esošie un attālie reģioni, to vidū tālākie reģioni, saskaras ar nopietnākām problēmām.
Šajā paziņojumā izklāstīti mērķorientēti pasākumi talantu veicināšanai, noturēšanai un piesaistīšanai, lai visus reģionus pārveidotu par dinamiskām, uz talantiem orientētām vietām. Šādiem pasākumiem pirmām kārtām nepieciešama valsts un reģiona līmeņa mobilizācija, balstoties uz tādiem svarīgiem reģiona resursiem kā mazās un vidējās pilsētas, augstskolas, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iestādes, pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzēji, pētniecības iestādes, kā arī uzņēmumi un mazo uzņēmumu kopas, kas var nodrošināt reģiona ilgtermiņa attīstību. Šie mērķi ir saskaņoti arī ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.
Šajā paziņojumā ierosinātos pasākumus balstīs īpašs ES mehānisms nolūkā atbalstīt tādu mērķorientētu reģionālo un teritoriālo stratēģiju izstrādi un īstenošanu, kuras pamatotas uz reģionu īpašo situāciju un resursiem, un tos sekmēs arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Ilgtermiņa redzējuma par ES lauku apvidiem vērienīgā īstenošana, kā arī pastāvošo ES fondu mērķorientēta izmantošana, lai pielāgotu to īstenošanu ES demogrāfiskajām tendencēm.
2.Daudzi ES reģioni nav pietiekami sagatavoti, lai izmantotu talantus, kas nepieciešami to attīstībai
2.1.Daudzos ES reģionos arvien straujāk samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un tie atpaliek kvalificēta darbaspēka sagatavošanā, piesaistē un/vai noturēšanā
Lai gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās ir plaši izplatīta un vairāk nekā puse ES iedzīvotāju dzīvo reģionos, kuros tas sarūk, dažos reģionos šo samazinājumu papildina citas strukturālas problēmas. Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, dažos reģionos ir ievērojami mazāks augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars un jaunieši (20–24 gadu vecumā) salīdzinoši retāk iestājas augstākās izglītības iestādēs. Turklāt, lai gan ES līmenī cilvēku ar augstāko izglītību īpatsvars vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem aug, jo gados jaunākās kohortas ir labāk izglītotas nekā vecākās, šajos reģionos šis īpatsvars ir audzis lēnāk, un tiek prognozēts, ka šī tendence turpināsies. Samazinoties vai stagnējot darba ņēmēju ar augstāko izglītību īpatsvaram, šie reģioni nespēs darbaspēka samazināšanos kompensēt ar augsti kvalificētiem darba ņēmējiem. Ja šī problēma netiks risināta, palielināsies talantu un ekonomiskā plaisa salīdzinājumā ar dinamiskākiem ES reģioniem.
Talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos ir arī lielāks izglītību priekšlaicīgi pametušo īpatsvars. Šajos reģionos ir ievērojami augstāks to jauniešu īpatsvars, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) (19 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 13 %). Šajos reģionos ir pārāk daudz jauniešu, kuri nepabeidz vidējo izglītību un kuriem ir vājas izredzes atrast darbu.
Talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos pieaugušo līdzdalība izglītībā ir ievērojami zemāka (5,6 % salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 10 %): mazāk cilvēku atsvaidzina savas prasmes vai apgūst jaunas, arī prasmes, kas nepieciešamas divējādās pārkārtošanās kontekstā, un tas rada risku, ka palielināsies prasmju neatbilstība strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīs pieaugušo izglītības rādītāji ievērojami atšķiras, un pilsētiskos apvidos tie ir daudz augstāki nekā laukos.
Šajos reģionos ir arī sliktāka izglītības infrastruktūras fiziskā piekļūstamība. Lai gan katrā no šiem reģioniem atrodas viena vai vairākas universitātes, 45 minūšu brauciena attālumā no tuvākās universitātes dzīvo mazāk cilvēku nekā citos reģionos.
Dalībvalstīs pastāv lielas atšķirības, sevišķi starp galvaspilsētu reģioniem un citiem reģioniem, dažkārt arī teritoriālās atšķirības reģionu iekšienē. Lielākajā daļā dalībvalstu galvaspilsētas reģions ar savām universitātēm, augsti kvalificētu darba vietu koncentrāciju, ekonomiskajām iespējām, plašām kultūras un sociālajām perspektīvām ir pievilcīgs daudziem jauniešiem. Viņi pārceļas uz turieni, lai studētu vai atrastu darbu drīz pēc studijām. Kad viņi kļūst vecāki, viņi var pārcelties prom no galvaspilsētas reģiona. Šāda talantu aprite ir abpusēji izdevīga situācija, taču tā var notikt tikai tad, ja visi reģioni ir vienlīdz labi sagatavoti talantu piesaistei.
2.2.Reģioni, kas saskaras ar jaunu, talantīgu cilvēku aizplūšanu, riskē nonākt talantu attīstības strupceļā
augstākā izglītība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu reģionu dinamismā un pievilcībā. Tomēr vienlīdz svarīgi ir, no vienas puses, radīt ekonomiskas iespējas, lai talantīgie cilvēki paliktu reģionā un pārceltos uz to, un, no otras puses, saskaņot darbaspēka piedāvājumu ar pašreizējām un nākotnes tirgus vajadzībām. Karjeras perspektīvu trūkums var atturēt jauniešus no ieguldījumiem augstākajā izglītībā un likt meklēt karjeras iespējas citur. Jauniešu (15–34 gadi) bezdarba līmenis reģionos, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, ir 14,6 %, kas ir ievērojami augstāks nekā vidēji ES (11,1 %). Turklāt, lai gan jauniešu aizbraukšana sniedz jaunas iespējas indivīdam, tā var arī radīt papildu spriedzi darba tirgū un saasināt darbaspēka trūkumu dažās nozarēs.
Cilvēku mobilitāti ietekmē dažādi faktori: darba iespējas, atalgojums, darba apstākļi, vienlīdzīgas iespējas, atrašanās vieta un apkārtnē pieejamie pakalpojumi, kā arī uzticēšanās iestādēm.
Šajā ziņā atalgojums, ienākumi un ekonomiskā attīstība reģionos, kas nonākuši talantu attīstības strupceļā, ir ievērojami zemāki nekā pārējā ES (atalgojums uz vienu nodarbināto (PSL) ir 82 % no ES vidējā rādītāja). Arī iestāžu kvalitāte ir zemāka – Eiropas valsts pārvaldes kvalitātes indekss šajos reģionos pašlaik ir tikai aptuveni 60 % no ES vidējā rādītāja.
Ja netiks izstrādāta integrēta stratēģija talantu veicināšanai un jaunu attīstības iespēju radīšanai, reģioni, no kuriem aizbrauc daudz jauniešu, var nonākt līdzīgā strukturālā situācijā kā reģioni, kuros lēni, bet ar augošu ātrumu samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un stagnē augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju īpatsvars.
2.3.Reģioni, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā
Talantu attīstības strupceļš ir daudzdimensionāls un rada ievērojamu risku reģionu ilgtermiņa labklājībai.
Kartē ir izcelti 46 reģioni (sarkanā krāsā), kas ir nonākuši talantu attīstības strupceļā. Šajos reģionos no 2015. līdz 2020. gadam arvien straujāk samazinājās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un augstāko izglītību ieguvušo iedzīvotāju skaits ir bijis mazs un stagnējis. Šajā reģionu grupā dzīvo 16 % ES iedzīvotāju. Lielākā daļa šo reģionu ir mazāk attīstīti, un to vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir 64 % no ES vidējā rādītāja. Šajā reģionu grupā ir vairāk lauku apvidu nekā pārējā ES –31 % šo reģionu iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos salīdzinājumā ar 21 % vidēji ES.
Kartē parādīta arī otra to 36 reģionu grupa (dzeltenā krāsā), kuriem nākotnē draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, jo tos būtiski ietekmē 15–39 gadus vecu iedzīvotāju aizbraukšana (samazinājums, kas lielāks par −2 uz tūkstoti gadā, salīdzinājumā ar pieaugumu 5,3 uz tūkstoti gadā vidēji ES). Šajā reģionu grupā dzīvo 13 % ES iedzīvotāju.
Abu kategoriju reģionos 7 kopā dzīvo 30 % ES iedzīvotāju 8 .
Dažādo iepriekš minēto faktoru kombinācija šajos reģionos rada spirālveida lejupslīdi, kas traucē un kavē ilgtermiņa izaugsmi. Bet, lai pārrautu šo apburto loku un radītu lielāku ekonomisko dinamismu, ir nepieciešama visaptveroša resursu un stimulu stratēģija.
3.Talantu pieprasījuma un piedāvājuma palielināšana, lai izvairītos no attīstības strupceļiem
Lai izvairītos no nokļūšanas vai palikšanas talantu attīstības strupceļā, reģioniem ir jāatrod veidi, kā stimulēt gan talantu piedāvājumu, gan pieprasījumu pēc tiem, vienlaikus nodrošinot to atbilstību mainīgajām ekonomikas vajadzībām. Tas ietver neefektivitātes novēršanu reģionu darba tirgū un izglītības, apmācības un pieaugušo izglītības sistēmās, inovācijas un publiskā sektora pārvaldības uzlabošanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, pakalpojumu līmeņa paaugstināšanu un piekļuves pakalpojumiem uzlabošanu. Visi ES reģioni un teritorijas, kas saskaras ar darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos un vēlas palielināt savu pievilcību un labāk attīstīt, piesaistīt un noturēt talantus, varēs izmantot jaunu īpašu ES iniciatīvu – Talantu veicināšanas mehānismu. Turklāt reģioni, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, arī gūs labumu no īpašā atbalsta, ko sniegs atsevišķi šā mehānisma komponenti (sk. 3.5. punktu).
3.1.Talantu attīstības iespēju veicināšana, izmantojot konkrētām vietām pielāgotu politiku
3.1.1.Atbalsts ekonomikas revitalizēšanai un labākai piekļuvei pakalpojumiem
Reģionu revitalizēšanai ir nepieciešama to ekonomiskās struktūras dažādošana, kā arī pakalpojumu piekļūstamības uzlabošana, izmantojot konkrētām vietām pielāgotas stratēģijas. ES kohēzijas politika kā konkrētām vietām pielāgotas politikas katalizators sinerģijā ar kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstības dimensiju nodrošina šiem reģioniem integrētu stratēģisku satvaru ilgtermiņa investīciju plānošanai, izmantojot efektīvu pārvaldību un vietējo dalībnieku iesaistīšanu 9 . Ņemot vērā reģionālā un vietējā līmeņa demogrāfiskās atšķirības, reģionālo un vietējo pašvaldību iesaiste 2021.–2027. gada kohēzijas programmu finansējuma prioritāšu noteikšanā un īstenošanā ir būtiska šo stratēģiju panākumu nodrošināšanai.
Šādas konkrētām vietām pielāgotas stratēģijas nolūkā atbalstīt talantu attīstības strupceļā nonākušu reģionu ekonomisko revitalizēšanu var arī palīdzēt risināt straujās industriālās pārveides jautājumus, ko nosaka klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi. Ja nebūs ekonomikas dinamisma un atbilstošas prasmju bāzes, lai piesaistītu darbības ar lielu potenciālu, izaugsmes iespējas un ieguvumi, ko zaļā un digitālā pārkārtošanās sniedz šo reģionu attīstībai, netiks pilnībā izmantoti. Ņemot vērā, ka šīs pārkārtošanās prasa inovācijas un jaunas tehnoloģijas un ka darba ņēmēji pielāgo savas prasmes un maina darbavietas vai profesijas, īpaši svarīga būs spēja saglabāt labu prasmju bāzi un apmācības iespējas 10 .
Dažādie taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāri, kas papildina citus kohēzijas politikas instrumentus, atbalsta visaptverošu stratēģiju izstrādi un īstenošanu skartajās teritorijās, ļaujot dažādot to ekonomikas struktūru un nodrošināt darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, tādējādi stimulējot to dinamismu un pievilcību.
Vietējā līmenī īpaša augšupēja un konkrētām vietām pielāgota pieeja, ko izstrādājušas vietējās rīcības grupas (VRG), kuras sāka veidot kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros ar LEADER iniciatīvu, un ko tagad atbalsta no ELFLA, EJZAF un kohēzijas politikas fondiem, dod vietējām kopienām iespēju veidot stratēģijas un projektus, kam ir potenciāls revitalizēt teritorijas. Piemēram, apvidos, kur zvejniecība un akvakultūra ir nozīmīgas darbības jomas, VRG ar EJZAF atbalstu sagatavo un īsteno integrētas stratēģijas, lai risinātu zivsaimniecības kopienu ienākumu un nodarbinātības samazināšanās problēmu.
Somija: Lapzemē no 2017. līdz 2020. gadam VRG ir finansējušas zivsaimniecības personāla darbā pieņemšanas un apmācības projektu, lai atjauninātu novecojošo zivsaimniecības nozari Lokas un Portipahtas ūdenskrātuves apvidū. Tā rezultātā vairāki jaunieši ir uzsākuši šo darbu un sākuši darboties šajā reģionā. Pateicoties projektam, tika veiktas jaunas investīcijas ostas un pārstrādes infrastruktūrā (kā arī saņemts cits attīstības finansējums), un šajā jomā gaidāmi vēl lielāki ieguldījumi. Šie jaunie zvejnieki ir atdzīvinājuši vietējo zivsaimniecības nozari, sniedzot jaunas idejas un enerģiju attīstībai.
Viena no ekonomikas nozarēm, kas var uzlabot sociālekonomiskos apstākļus talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos, ir senioru ekonomika.
Spānija: Kastīlija un Leona kā strauji novecojošs reģions ir veicinājusi modeli “Atención en Red” (“Aprūpes tīkls”), kas piedāvā alternatīvu ievietošanai aprūpes iestādēs, par pamatu izmantojot jaunas tehnoloģijas, kuras piemērotas cilvēku sociālajai un veselības aprūpei. Tā mērķis ir ļaut vecāka gadagājuma cilvēkiem attīstīt savus dzīves projektus, nodrošinot visaugstāko autonomijas un dzīves kvalitātes līmeni neatkarīgi no tā, kur viņi izvēlas dzīvot. Šis modelis sekmē sociālo kohēziju, veicina vietējo nodarbinātību, palīdz revitalizēt teritoriju un saglabāt iedzīvotāju skaitu, sevišķi, ar labvēlīgiem darba nosacījumiem piesaistot veselības aprūpes speciālistus.
Tūrisms ir vēl viena svarīga ekonomikas nozare daudzos no šiem reģioniem. Tūrisma pārkārtošanās plānā 11 ir uzsvērts, ka ir nepieciešamas labi plānotas stratēģijas, kurās ņemta vērā tūrisma ietekme uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu un kurās iesaistītas vietējās kopienas. Šīs stratēģijas var palīdzēt radīt jaunas iespējas un veicināt vietējo kopienu labklājību. ES tūrisma informācijas panelis 12 , kurā tiek pārraudzīti tūrisma darbību zaļās un digitālās pārkārtošanās un sociālekonomiskās noturības faktori Eiropā, parāda, ka tie var ievērojami atšķirties dažādos reģionos.
Vienlīdzīgai piekļuvei kvalitatīviem pakalpojumiem un infrastruktūrai, piemēram, agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, izglītībai un apmācībai, veselības un ilgtermiņa aprūpei, cenas ziņā pieejamiem mājokļiem un kultūras pakalpojumiem, transportam, energoapgādei un internetam, ir izšķirīga nozīme globālajā konkurencē, lai attīstītu, piesaistītu un noturētu talantus.
Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi cilvēku dzīvesvietas izvēli. Tā ir mainījusi arī biroju un darba telpu lielumu un atrašanās vietu. Tas var palielināt to reģionu pievilcību, kuros nekustamā īpašuma izmaksas ir zemākas un kuros tiek piedāvāta labāka dzīves kvalitāte, tādējādi palielinot iespējas šiem reģioniem, kuriem tomēr būs jāpiedāvā atbilstoša infrastruktūra un piekļuve pakalpojumiem, kas ir svarīgs faktors cilvēku motivācijai palikt vai pārcelties uz citu reģionu.
Šajā sakarā, ņemot vērā ierobežoto budžetu, talantu attīstības strupceļā nonākušiem reģioniem, it īpaši mazāk attīstītiem reģioniem, ir jāpieņem grūti lēmumi. To fiskālie ieņēmumi samazinās proporcionāli iedzīvotāju skaita un ekonomiskās aktivitātes samazinājumam, un vienlaikus ir paredzams, ka tiem būs jāsaskaras ar augošiem izdevumiem par pakalpojumiem, kas nodrošina atbalstu novecojošai sabiedrībai.
Lai pilnībā izmantotu digitalizācijas sniegtās priekšrocības, ir būtiski uzlabot digitālo savienojamību talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos. Pagaidām šajos reģionos mājsaimniecībām ir mazāka varbūtība, ka mājās būs platjoslas pieslēgums, un to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir ātrdarbīga platjosla, ir daudz mazāks nekā citos reģionos.
Labāks platjoslas pieslēgums šajos reģionos rada lielākas ekonomiskās iespējas uzņēmumiem un tāldarbam. Tas rada arī plašākas iespējas attālinātai izglītībai un apmācībai, kas varētu palīdzēt mazināt prasmju trūkumu.
Vairāki ES finansēšanas instrumenti, sevišķi kohēzijas politika, lauku attīstības politika, ANM, var atbalstīt investīcijas, kas nepieciešamas, lai paātrinātu ļoti ātrdarbīgu un 5G tīklu izvēršanu, it īpaši laukos un attālos apvidos, kur zemāks iedzīvotāju blīvums var radīt tirgus nepilnības, kas attaisno valsts intervenci.
Rumānija: ERAF atbalstītajā projektā “RO-NET” ir paplašināts platjoslas pārklājums, izbūvējot infrastruktūru, lai piekļuvi internetam nodrošinātu iedzīvotājiem “baltajos laukumos”, kur nav piekļuves elektronisko sakaru tīkliem un privātie investori neplāno tos attīstīt. Mazinot digitālo plaisu starp pilsētām un lauku teritorijām, kuras skar depopulācija, šīs investīcijas palīdz uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un reģionu pievilcību.
Publiskās investīcijas var papildināt ar piemērotiem regulatīviem pasākumiem, kuru mērķis ir visiem nodrošināt pienācīgu piekļuvi pamatpakalpojumiem.
Francijā jaunu aptieku atvēršanu regulē ar atļauju piešķiršanas procedūru. Jaunas aptiekas var atvērt trūcīgās teritorijās (lauku un prioritāro pilsētu rajonu revitalizācija) vai pamatojoties uz demogrāfiskiem kritērijiem (iedzīvotāju skaita pieaugums). Šīs politikas mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi aptiekām visās teritorijās, it īpaši tajās, kurās ir sociālas un ekonomiskas grūtības.
Pārrobežu sadarbība, ko atbalsta Interreg programmas, palīdz veicināt to pierobežas reģionu pievilcību, kuri nonākuši talantu attīstības strupceļā. Cilvēkresursu, aprīkojuma un infrastruktūras apvienošana, kā arī pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu pieejamība 13 var uzlabot piekļuvi publiskajiem pakalpojumiem un nodrošināt vairāk darba iespēju pārrobežu darba tirgū.
Papildus robežu pastāvēšanas dēļ esošo juridisko un administratīvo šķēršļu pārvarēšanai ir jānovērš arī tehniskie šķēršļi, ko var izdarīt, nodrošinot digitālo publisko pakalpojumu sadarbspēju 14 . Tas uzlabotu mijiedarbību starp ieinteresētajām personām no kaimiņu reģioniem un tādējādi palielinātu nodarbinātības iespējas otrā robežas pusē un ļautu pārrobežu reģioniem noturēt vairāk talantu.
Vācija/Polija: sadarbības programmā “Interreg V-A Polija–Vācija/Saksija” ir izstrādātas pārrobežu izglītības programmas, kas pielāgotas kopējā darba tirgus vajadzībām, stiprinot sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un uzlabojot piekļuvi PIA iestādēm, sevišķi tajās jomās, kas ir visvairāk pieprasītās vietējo un reģionālo uzņēmumu vidū.
3.1.2.Dinamisku inovācijas ekosistēmu stimulēšana, izmantojot pārdomātas specializācijas stratēģijas un tehnoloģisko un sociālo inovāciju
Reģionālās ekonomikas struktūra ir viens no iemesliem, kādēļ talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos ir mazāks augsti kvalificētu darba vietu īpatsvars. Jaunu ekonomisko perspektīvu un atbilstošu augsti kvalificēta darba iespēju radīšana ir priekšnoteikums, lai augstāko izglītību ieguvušie cilvēki paliktu šajās teritorijās.
Turklāt, lai mazinātu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās ietekmi, ir jāpalielina produktivitāte, un šajā ziņā inovācijai ir izšķirīga nozīme. To reģionu inovācijas rezultāti, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, ir daudz zemāki par ES vidējiem rādītājiem 15 .
Starp galvaspilsētu reģioniem un citiem reģioniem pastāv ievērojamas atšķirības inovācijas spēju ziņā.
Jaunu ideju un tehnoloģiju izplatīšanas un ieviešanas nepilnību novēršana un plaša mēroga inovāciju veicināšana, kā arī izcilības atzīšana un sekmēšana nodrošinās, ka šie reģioni kļūs produktīvāki, sniegs labākas darba iespējas un gūs labumu no ekonomikas, kas kļūst aizvien vairāk zinātnesietilpīga.
Šiem reģioniem būtu attiecīgi jāīsteno konkrētām vietām pielāgotas inovācijas stratēģijas un jāoptimalizē kohēzijas politikas un atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros dalībvalstīm pieejamo resursu ietekme. Inovācija būtu jāsaprot plašā nozīmē, ietverot ražošanas procesus, tirgvedību, arī digitālo tirgvedību, un pakalpojumu digitalizāciju. Tā var veicināt uzņēmējdarbību un darba vietu radīšanas iespējas ne vien jaunās un augošās nozarēs, bet arī tradicionālajās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā vai tūrismā. Šīs stratēģijas tieši veicina reģionālo ekonomikas sistēmu modernizāciju, stimulējot uzņēmējdarbību un augsti kvalificētu un pievilcīgu darba vietu radīšanu, novēršot prasmju neatbilstību un galu galā veicinot talantu pieaugumu šādos reģionos ar jauniem konkurētspējas un pievilcības centriem.
Lai talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos veicinātu inovāciju, var izmantot vairākus ES līmeņa instrumentus.
Pārdomātas specializācijas stratēģijas 16 , ko virza kohēzijas politika, dod priekšroku investīcijām, kuru pamatā ir vietējie resursi, veicina pāreju uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un inovācijām, un stiprina sadarbību starp dažādām inovācijas ekosistēmu ieinteresētajām personām (pārvaldes iestādēm, universitātēm, uzņēmumiem, PIA iestādēm) visos pārvaldības līmeņos.
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) īsteno konkrētām vietām pielāgotu inovācijas pieeju, izmantojot savas zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) un integrējot pārdomātas specializācijas stratēģiju ar vietējo izglītības, uzņēmējdarbības un pētniecības nozaru pārstāvju iesaisti 17 . EIT reģionālās inovācijas shēma (EIT RIS) īpaši atbalsta to reģionu inovācijas snieguma uzlabošanu, kuros inovācijas rezultāti ir vidēji vai pieticīgi. Pašlaik liela daļa no vairāk nekā 90 reģionālajiem EIT centriem 18 EIT RIS valstīs atrodas talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos un veicina vietējo partneru iesaistīšanos, lai atbalstītu vietējos novatorus un veicinātu vietējo, reģionālo un valsts iestāžu informētību, kā arī talantu attīstību.
Nesen veikts pētījums par pētnieku mobilitātes plūsmām Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību (MSCA) kontekstā liecina, ka izcilu pētnieku mobilitāti galvenokārt veicina faktori, kas tieši sekmē viņu spēju veikt kvalitatīvus pētījumus un attīstīt savas prasmes, proti, iespēja strādāt ar vadošajiem zinātniekiem, pētniecības infrastruktūras kvalitāte un piedāvātās mācības.
Jaunajā Eiropas inovācijas programmā 18 ir noteikta dziļo tehnoloģiju jomas talantu iniciatīva – īpaša pamatiniciatīva, lai risinātu talantu trūkuma problēmu dziļo tehnoloģiju nozarēs, integrējot visus Eiropas reģionus. To koordinē EIT, un tā trīs gadu laikā visās dalībvalstīs pievērsīsies dziļo tehnoloģiju talantiem un 2023. gadā sāks inovācijas stažieru shēmu, lai vairāk nekā 600 pētnieku un absolventu, tajā skaitā no talantu attīstības strupceļā nonākušiem reģioniem, varētu gūt inovācijas pieredzi EIP un EIT partneruzņēmumos. Programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros tiks apmācīti speciālisti tādās jomās kā datu zinātne, mākslīgais intelekts, kiberdrošība un kvantu tehnoloģija. Šī iniciatīva apvienos mazāk un vairāk inovatīvus reģionus, lai veicinātu sadarbību jaunu ES vērtības ķēžu veidošanā, izmantojot katra reģiona īpašos resursus. Savstarpēji saistītu reģionālo dziļo tehnoloģiju inovāciju ieleju izveide ES ļaus noturēt un attīstīt talantus. Iniciatīvā ir atzīta PIA nozīme inovācijā un reģionālajā attīstībā, sevišķi nozīme, kas ir profesionālās izcilības centriem 19 , kurus atbalsta Erasmus+ apvienojumā ar ANM vai kohēzijas politikas fondiem.
Rietumgrieķija: kohēzijas politikas atbalstītās iniciatīvas “ReBrain” mērķis ir veicināt ekonomikas sistēmas digitālo pārkārtošanos, koncentrējoties uz reģiona zinātniskā potenciāla pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi un veicinot inovāciju virzītu izaugsmi. Darba tirgus vajadzību diagnosticēšanai ir izveidots reģionāls mehānisms, kura mērķis ir uzlabot nodarbinātības politiku un samazināt prasmju neatbilstību.
Programmas Erasmus+ inovācijas alianses atbalstīs uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanu, īpašu uzmanību pievēršot dziļo tehnoloģiju prasmēm, lai palīdzētu studentiem uzņēmējiem no talantu attīstības strupceļā nonākušiem reģioniem īstenot savas uzņēmējdarbības idejas, kā norādīts Eiropas universitāšu stratēģijā.
Programmā “Apvārsnis Eiropa” MSCA ietvaros EPT stipendijas dod iespēju izciliem pētniekiem, kuri nevarētu saņemt finansējumu MSCA ietvaros, izmantot stipendiju kādā no paplašināšanās valstīm 20 , lai veicinātu līdzsvarotāku intelektuālā darbaspēka apriti uz šīm valstīm. Paplašināšanās stipendijas, kas bija šo stipendiju priekšteces programmā “Apvārsnis 2020”, ļoti pozitīvi ietekmēja talantu mobilitāti uz šīm valstīm un palīdzēja tām piesaistīt atpakaļ pieredzējušus pētniekus un noturēt talantus.
Turklāt programmas “Apvārsnis Eiropa” politikas atbalsta instrumentam, kas ir pieprasījuma virzīts instruments, kurš ir dalībvalstu rīcībā, būtu jāpalīdz īstenot dažus no jau noteiktajiem ieteikumiem, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas sistēmas darbību vairākās dalībvalstīs. Tas ir īpaši svarīgs talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos, sevišķi Rumānijā, Grieķijā un Horvātijā.
Vācija: Saksijā Simul+ inovācijas centrs ir inovatīvas reģionālās attīstības platforma, kas apvieno iedzīvotājus un dalībniekus no pētniecības nozares, uzņēmumiem, reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Tas apvieno zināšanas, prasmes un resursus, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu, prasmju trūkuma un teritoriālo atšķirību problēmas. Centrs balstās uz trim pīlāriem: zināšanu pārnesi, inovatīvu ideju konkursu un atbalstu izmēģinājuma projektiem. Simul+ centrā cilvēki no visas Saksijas pulcējas kopā, izstrādā idejas un apmainās ar tām, lai savu reģionu padarītu talantiem un dzīvošanai pievilcīgu.
MVU un citi uzņēmumi šajos reģionos var gūt labumu no digitālās inovācijas centru atbalsta inovācijai un digitalizācijai.
3.1.3.Lauku apvidu revitalizēšana
Lauku reģioni ir īpaši pakļauti demogrāfiskās lejupslīdes un nepietiekamas talantu attīstības divkāršajai ietekmei.
Ir sākts vispusīgu pasākumu kopums, lai īstenotu ilgtermiņa ieceres, kas attiecas uz ES laukiem. ES Lauku rīcības plānā ir noteiktas konkrētas rīcības jomas saistībā ar cilvēkkapitālu, kuras, paredzams, līdz 2040. gadam padarīs šīs teritorijas un attiecīgās kopienas spēcīgākas, savienotākas, noturīgākas un pārticīgākas. Tā īstenošana palīdzēs padarīt lauku apvidus pievilcīgākus talantiem, radot jaunas iespējas piesaistīt inovatīvus uzņēmumus, nodrošinot piekļuvi kvalitatīvām darbavietām, veicinot jaunas un uzlabotas prasmes, labāku infrastruktūru un pakalpojumus, kā arī izmantot ieguvumus, ko sniedz to saimnieciskās darbības dažādošana.
·Lauku revitalizēšanas platforma iestādēm lauku pašvaldību teritorijās, kurus skar iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošana un ekonomisko iespēju trūkums, sniedz informāciju un paraugpraksi attiecībā uz instrumentiem un stratēģijām talantu zuduma problēmas risināšanai.
·Programmā “Apvārsnis Eiropa” (iniciatīva “Pētniecība un inovācija lauku kopienām”) tiks izsludināti īpaši uzaicinājumi iesniegt projektus lauku apvidos, kā arī tiks sniegts atbalsts apmācībai un zināšanu apmaiņai, lai paātrinātu inovāciju izplatību un ieviešanu, piemēram, ar RURALITIES projektu izveidotajam “lauku inovācijas zināšanu un apmācības centram”. Pamatiniciatīvas ietvaros tika izveidots arī Eiropas jaunuzņēmumu ciematu forums, lai palīdzētu labāk izprast lauku jaunuzņēmumu vajadzības.
·Iniciatīva “Lauku digitālā nākotne”, kurai ir būtiska cilvēkkapitāla dimensija, ir vērsta uz prasmēm, kas nepieciešamas lauku apvidu digitālajai pārveidei, ieskaitot digitālās prasmes un uzņēmējdarbību.
·Iniciatīva “Uzņēmējdarbība un sociālā ekonomika lauku apvidos” atbalsta inovatīvu vidi lauku apvidos, iedrošinot uzņēmējus un dodot tiem iespējas.
Papildus iecerēm par lauku apvidiem saskaņā ar Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam projektu dažādu pārvaldības līmeņu sadarbība atbalstīs mazo pilsētu un ciemu būtisko lomu integrētas teritoriālās attīstības pilnveidošanā un stiprinās teritoriju sadarbību. Tās mērķis būs saglabāt un attīstīt mazas apdzīvotas vietas kā jauniešiem pievilcīgas dzīves un darba vietas.
Turklāt integrētas attīstības politika, ko veicina vietēja kohēzijas politika, sekmēs lauku attīstību un stimulēs pilsētu un lauku saikni. Tā var piesaistīt jaunu saimniecisku darbību, novērst digitālo plaisu, nodrošināt plašākas izglītības iespējas, uzlabot piekļuvi infrastruktūrai, pakalpojumiem un kultūras iestādēm un paaugstināt dzīves kvalitāti, tādējādi piesaistot un noturot talantus laukos.
3.1.4.Publiskās pārvaldes un publiskās pārvaldības kvalitātes uzlabošana
Publiskās pārvaldes un publiskās pārvaldības kvalitāte un efektivitāte ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka reģionu pievilcību investīcijām.
Zema pārvaldes kvalitāte, sevišķi korupcija, kā arī tiesiskuma neievērošana ne tikai mazina izaugsmes potenciālu, bet arī investoru un uzņēmēju uzticību, un ir labi zināms, ka tā ir viens no faktoriem, kas ietekmē lēmumu reģionu pamest. Turpretī reģioni, kuri iegulda pārvaldības kvalitātē, visticamāk, efektīvāk un lietderīgāk īstenos attīstības veicināšanas stratēģijas.
Tāpēc talantu attīstības strupceļā nonākušiem reģioniem būtu jāturpina uzlabot pārvaldes un publiskās pārvaldības kvalitāti 21 , cita starpā izmantojot tehniskā atbalsta instrumenta piedāvātās iespējas.
Bulgārijas Ziemeļaustrumu reģions ir izstrādājis un īstenojis reģiona attīstības plānu, kas nodrošina konkrētus sociālus un ekonomiskus uzlabojumus. Galvenais – šis reģions ir sasniedzis labākus rezultātus nekā vidēji sasniegts ES uzņēmējdarbības sākšanas jomā. Tas ir arī pastāvīgi uzlabojis pārvaldības kvalitāti. Rezultātā pēdējos 10 gados nodarbinātības līmenis ir palielinājies par 10,6 % salīdzinājumā ar 4,4 % pieaugumu ES līmenī.
3.2.Izglītības un darba tirgus efektivitātes uzlabošana
Talantu attīstības strupceļā nonākušiem reģioniem ir slikti rezultāti ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamo talantu attīstīšanā un piesaistīšanā, sevišķi izglītības un apmācības sistēmu, prasmju, darba tirgus integrācijas un darba apstākļu ziņā. Tas prasa vairāk cilvēku integrēt darba tirgū, vienlaikus radot jaunas ekonomiskās iespējas un palielinot darba ražīgumu.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra un tā rīcības plāna īstenošana ir būtiska, ne tikai lai sasniegtu ES pamatmērķrādītājus 2030. gadam nodarbinātības, prasmju un nabadzības samazināšanas jomā, bet arī lai panāktu sociālo un ekonomisko konverģenci starp reģioniem un to iekšienē. Lai panāktu sociālo un ekonomisko noturību, joprojām ir svarīgi īstenot līdztiesības savienības stratēģijas 22 . Reģionālo un vietējo pašvaldību aktīva iesaistīšanās pīlāra 20 principu īstenošanā atbilstoši to specifikai būs ļoti svarīga, lai pīlārs būtu sekmīgs.
Eiropas pusgads ir galvenais instruments pīlāra īstenošanas pārraudzībai valstu un reģionu līmenī. Pēdējā Eiropas pusgadā Komisija gandrīz visām dalībvalstīm sniedza konkrētām valstīm adresētus ieteikumus izglītības, prasmju un PIA, vienlīdzīgu iespēju un līdzdalības darba tirgū jomā. Tādējādi Eiropas pusgads virzīja kohēzijas politikas finansējuma (ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fonda) plānošanu 2021.–2027. gada plānošanas periodam, lai mazinātu reģionu atšķirības.
ESF+ galvenokārt atbalstīs cilvēkus visos dzīves posmos un iesaistīsies visos prasmju aspektos no nākotnes vajadzību paredzēšanas, sevišķi saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, līdz prasmju neatbilstības novēršanai. Tas arī atbalstīs šīs pārkārtošanās pārvaldību, modernizējot nodarbinātības dienestus un palīdzot uzlabot izglītības un apmācības sistēmu noturību.
3.2.1.Izglītības un apmācības sistēmu efektivitātes uzlabošana
Veicinot izglītību un pieaugušo līdzdalību mūžizglītībā, uzlabojas ražīgums un tādējādi tiek veicināta šo reģionu konkurētspēja, sevišķi zaļās un digitālās pārkārtošanās ziņā.
Dalība pieaugušo izglītībā ir spēcīgs talantu piedāvājuma virzītājspēks (ES mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, lai 60 % no visiem pieaugušajiem katru gadu piedalītos mācībās), sevišķi – strauji mainīgās tehnoloģiskās vides, digitalizācijas un zaļās pārkārtošanās apstākļos, kad darbinieku prasmes ir pastāvīgi jāatjaunina.
Arī PIA var sniegt izšķirīgu ieguldījumu šajā jomā, un 2020. gada Padomes ieteikumā par PIA 23 ir definēti galvenie principi, lai nodrošinātu, ka PIA ātri pielāgojas darba tirgus vajadzībām un sniedz kvalitatīvas mācību iespējas gan jauniešiem, gan pieaugušajiem. Tajā liela uzmanība ir pievērsta PIA elastīguma palielināšanai, lielākām darba vidē balstītu mācību un māceklības iespējām un uzlabotai kvalitātes nodrošināšanai. Padome ir arī noteikusi mērķi “mūžizglītību un mobilitāti padarīt par realitāti ikvienam” par stratēģisko prioritāti 24 . Lai novērstu izglītības līmeņa atšķirības, dalībvalstis īsteno ievērojamu skaitu reformu un veic investīcijas prasmju un pieaugušo izglītības jomā, izmantojot ANM un ESF+.
Iepriekš minētās prioritātes īpaši efektīvi jāīsteno talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos.
3.2.2.Integrācijas darba tirgū uzlabošana
Lai gan reģionu nodarbinātības rādītāju ziņā ES līmenī jau 10 gadus ir vērojama konverģence, talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos nodarbinātības rādītāji ir zemāki un bezdarba līmenis augstāks nekā pārējā ES, un pēdējā desmitgadē, izņemot dažus reģionus, tie nav spējuši samazināt šīs atšķirības. Nepietiekami pārstāvētu grupu, sevišķi sieviešu, jauniešu, vecu cilvēku un invalīdu, nodarbinātības palielināšana palīdzētu šīs atšķirības mazināt. Reģionos, kur daudz čigānu jauniešu, ir svarīgi veicināt arī viņu nodarbinātību.
Liels neizmantots potenciāls nodarbinātības paaugstināšanai šajos reģionos ir sieviešu nodarbinātības palielināšanai (skartajos reģionos nodarbinātības līmenis ir 59 %, kas ir zemāks par ES vidējo rādītāju (66 %)), ņemot vērā, ka darbspējas vecuma sievietes biežāk nekā vīrieši pamet šos reģionus. Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam vismaz par pusi samazināt dzimumu nodarbinātības atšķirību. Šajā saistībā vieni no galvenajiem veidiem, kā šie reģioni var palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, ir apmaksāta ģimenes apstākļu dēļ nepieciešama atvaļinājuma un aprūpes atvaļinājuma piešķiršana, kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana un dzimumu darba samaksas atšķirības samazināšana.
Vairākas iniciatīvas veicina sieviešu nodarbinātību, sevišķi tehnoloģiju jomā, kurā viņas ir vēl mazāk pārstāvētas:
·Sieviešu uzņēmējdarbības un līderības shēma arī turpmāk atbalstīs sieviešu vadītus tehnoloģiju jaunuzņēmumus agrīnā darbības posmā, šim nolūkam izmantojot arī paplašinātu uzaicinājumu “WomenTech EU”. Citas saistītas ES iniciatīvas, piemēram, “Women4Cyber”, un potenciāli arī valstu akselerācijas programmas palīdzēs paātrināt sieviešu vadītu uzņēmumu izaugsmi talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos,
·Erasmus+ finansētais projekts E-STEAM atbalstīja augstāko izglītību un dalību darba tirgū, sevišķi zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomās, un šādos reģionos tas var palīdzēt radīt sinerģiju starp skolām un darba tirgu, lai veicinātu meiteņu radošu un jēgpilnu iesaistīšanos STEM izglītībā (izmantojot mentorēšanas programmu),
·turklāt akcija “Girls Go Circular”, ko īsteno EIT un ZIK saskaņā ar Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam, veicina meiteņu digitālo un uzņēmējdarbības prasmju apguvi, lai viņām nodrošinātu plašākas iespējas un radītu pozitīvu attieksmi pret karjeras izvēli šajā jomā.
Lai mazinātu prasmju un darbaspēka trūkumu, ir svarīgi arī veicināt vecāka gadagājuma cilvēku 25 nodarbinātību – viņu nodarbinātības līmenis skartajos reģionos ir 54 %, kas ir zemāks par ES vidējo rādītāju (59 %). Īpaši talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos ir ļoti svarīgi nodrošināt motivējošas darba iespējas gados vecākiem cilvēkiem, ieskaitot elastīgu nepilna laika darbu, mūžizglītības iespējas un mentorēšanas partnerības. Vecāki ļaudis ir zināšanu un prasmju avots jauniešiem. Cits būtisks aspekts šajā ziņā ir arī vecāku sabiedrības locekļu ieguldījums brīvprātīgajā darbā.
Turklāt kvalitatīvu nodarbinātības un mācību iespēju radīšana jauniešiem ir ļoti svarīga arī, lai noturētu talantus reģionos, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā. ES līmenī politikas satvaru nodrošina uzlabotā Garantija jauniešiem, un to atbalsta tādas iniciatīvas kā Eiropas Māceklību alianse (EAfA) 26 un iniciatīva ALMA 27 . ESF+ un ANM veicina šo mērķu sasniegšanu ar investīcijām jauniešu nodarbinātībā un jauniešu darba meklētāju integrācijā, kuru apjoms 2021.–2027. gada periodā ir gandrīz 22 miljardi euro.
3.2.3.Investīcijas pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē, lai risinātu prasmju neatbilstības un darbaspēka trūkuma problēmas
ES darba tirgū kopumā jau vairākus gadus aug darbaspēka trūkums, un, paātrinoties pārejai uz klimatneitralitāti, tas varētu vēl palielināties, ja vien prasmes netiks atbilstoši pielāgotas mainīgajām darba tirgus prasībām. Tomēr darbaspēka trūkums nav vienmērīgi izplatīts visā ES, un dažās nozarēs un reģionos šajā ziņā ir īpaši smagas problēmas.
Reģioni, kuros izteikti trūkst darbaspēka un prasmju, var saskarties ar konkurētspējas problēmām un kļūt nepievilcīgi investīcijām. Tādēļ šajos reģionos ir īpaši nepieciešams veicināt pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi.
Tomēr investīcijas izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā ir lietderīgas tikai tad, ja vērstas uz prasmēm, kuras atbilst vietējā darba tirgus pašreizējām un nākotnes vajadzībām. Tas uzsver, cik svarīga ir laba prasmju apzināšana un cieša sadarbība starp reģiona valdību un pašvaldībām, sociālo partneru organizācijām, valsts un privātajiem nodarbinātības dienestiem, vietējiem uzņēmumiem un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu, ka kopīgi īstenotie izglītības, apmācības un mūžizglītības pasākumi ir vērsti uz prasmēm, kuras vajadzīgas konkrētajā reģionā.
Reģionu valdībām, pašvaldībām un citām administratīvām struktūrām talantu attīstības strupceļā nonākušos apvidos var būt nozīmīga loma, nodrošinot karjeras konsultēšanas pakalpojumus, mācību iespējas un informatīvus pasākumus. Padomes ieteikumā par prasmju pilnveides ceļiem valsts un reģionu iestādes ir aicinātas nodrošināt, lai pieaugušajiem ar zemu prasmju un kvalifikācijas līmeni būtu pieejami “prasmju pilnveides ceļi”, kas ļautu attīstīt viņu prasmes un potenciāli virzīties uz kvalifikācijas iegūšanu. Šādiem ceļiem būtu jāpiedāvā atbalsts, izmantojot prasmju novērtēšanu, pielāgotus mācību piedāvājumus un atbilstošu prasmju validēšanu un atzīšanu, kā arī informēšanu, konsultācijas un izglītības darbinieku apmācību.
Saskaņā ar Eiropas Prasmju pilnveides paktu Komisija pašlaik atbalsta 14 liela mēroga partnerības 28 dažādās Eiropas industriālajās ekosistēmās, palīdzot tām nodrošināt darbaspēkam prasmes, kas nepieciešamas, lai tas veiksmīgi tiktu galā ar pāreju uz klimatneitrālu un digitālu ekonomiku. Tajā ir iesaistījušies vairāk nekā 1000 dalībnieku, to vidū lieli starptautiski uzņēmumi, MVU, vietējie apmācības pakalpojumu sniedzēji un tirdzniecības kameras. Kopā tie ir apņēmušies palīdzēt pilnveidot prasmes 6 miljoniem cilvēku. Aptuveni 50 reģionālās vai vietējās pašvaldības, kas sadarbojas pakta ietvaros, jau izstrādā risinājumus prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, un Komisija aicina visus reģionus, sevišķi attīstības strupceļā nonākušos, parakstīt paktu un izveidot reģionālās prasmju partnerības ar īpaša atbalsta dienesta palīdzību 29 .
Komisijas priekšlikums 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu veicinās konkrētus pasākumus, lai palielinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un sociāli taisnīgā un godīgā veidā pilnīgi izmantotu digitālās un zaļās pārkārtošanās potenciālu. Šis gads veicinās prasmju politiku un investīcijas, lai risinātu darbaspēka trūkuma problēmu un ES nodrošinātu prasmīgāku un pielāgoties spējīgu darbaspēku 30 . Tā ir laba iespēja talantu attīstības strupceļā nonākušiem reģioniem apzināt šķēršļus, kas neļauj to uzņēmumiem un darbaspēkam pāriet uz produktīvākām un nākotnei piemērotākām nozarēm. Tas būs svarīgs solis, galvenokārt atpalikušajos reģionos, kur zemu IKP uz vienu iedzīvotāju nosaka augsts nodarbinātības īpatsvars mazražīgās nozarēs.
ES īpaši saskaras ar digitālo prasmju ievērojamu trūkumu, kas, ja netiks risināts, turpinās augt. Jau tagad 90 % darba vietu ir nepieciešamas noteikta līmeņa digitālās prasmes, bet miljoniem uzņēmumu ir grūtības atrast digitāli prasmīgus darbiniekus, it īpaši IKT speciālistus. Lai risinātu šīs problēmas, Digitālās desmitgades politikas programmā ir izvirzīti divi svarīgi mērķrādītāji. Pirmais mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt pieaugušo ar pamata digitālajām prasmēm īpatsvaru no pašreizējiem 54 % līdz 80 %. Otrais mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt nodarbināto IKT speciālistu skaitu līdz 20 miljoniem, vienlaikus veicinot sieviešu piekļuvi šai jomai un palielinot IKT absolventu skaitu. Dalībvalstis izmantoja ANM, lai reformētu pieaugušo izglītības sistēmu un ieguldītu ievērojamus resursus nolūkā uzlabot prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas kvalitāti un piekļuvi tām.
Kipra: lai novērstu lielo prasmju nesaderību, Kipra izstrādāja nacionālo plānu, lai nodrošinātu prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju vismaz 25 600 personu darba tirgum būtiskās programmās, kas veltītas digitālajām prasmēm, ar zilo un zaļo ekonomiku saistītām prasmēm un uzņēmējdarbības prasmēm bezdarbniekiem un ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem.
Augstskolām ir būtiska nozīme prasmju neatbilstības un vājo vietu novēršanā. 2022. gada jūnijā tika pieņemts Padomes Ieteikums par Eiropas pieeju mikrodiplomiem mūžizglītībā un nodarbināmībā. Raiti veikti turpmākie pasākumi palīdzēs mobilizēt augstākās izglītības un PIA organizācijas mūžizglītības atbalstam un veicinās profesionālo pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, lai apmierinātu jaunās vajadzības sabiedrībā un darba tirgū.
Eiropas universitāšu alianses un profesionālās izcilības centri, kas izraudzīti programmas Erasmus+ ietvaros, darbosies arī kā centri pieaugušo, to vidū aktīvo profesionāļu, apmācībai un pārkvalifikācijai ar augsta līmeņa un uz nākotni vērstām iemaņām, palīdzot uzņēmumiem kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos.
Spānija: Kordovas Universitāte izveidoja un sāka lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares digitālās pārkārtošanās maģistra studiju programmu, lai Andalūzijas reģionā attīstītu ekonomiskās iespējas lauksaimnieciskās pārtikas nozarē, kas ir viena no daudzsološajām reģionālajā pārdomātas specializācijas stratēģijā paredzētajām attīstības jomām. Tā ir atbilde uz konstatētajām vājajām vietām inovācijas un digitalizācijas veicināšanā lauksaimnieciskās pārtikas vērtības ķēdē, jo tika iegūti pierādījumi par atbilstošu profesionālu lauksaimniecības tehnoloģiju profilu trūkumu. Šajā maģistra programmā tika apmācīts liels skaits speciālistu, kuri tagad spēj atvieglot, atbalstīt un veicināt digitālo pārkārtošanos lauku apvidos un veicināt tādu tehnoloģiju izmantošanu kā sensori, lietu internets, lielie dati, mākoņdatošana, ceturtās industriālās revolūcijas tehnoloģijas pārtikas rūpniecībā (Industry 4.0), mākslīgais intelekts vai precīzā lauksaimniecība. Pēc šīs maģistra programmas veiksmīgās īstenošanas šo modeli pārņēma Seviljas Universitāte.
3.2.4.Godīgu darba apstākļu nodrošināšana talantu izaugsmei
To reģionu pievilcība, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, galu galā būs atkarīga no to spējas atpazīt un atalgot talantus.
Atbilstoša minimālā alga ir būtiska, lai nodrošinātu, ka konkurence vienotajā tirgū balstās uz augstiem sociālajiem standartiem, kas stimulē produktivitātes uzlabojumus un veicina ekonomisko un sociālo konverģenci šajos reģionos. Jaunajai direktīvai par atbilstošu minimālo algu šajā kontekstā ir īpaša nozīme, jo tā izveido sistēmu, kas paredzēta, lai nodrošinātu likumā noteiktās minimālās algas atbilstību, un kas veicina kolektīvas sarunas par algu noteikšanu un uzlabo darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai.
Sociālo partneru aktīvāka iesaistīšana talantu attīstības strupceļā nonākušos reģionos ir īpaši vērtīga, lai nodrošinātu labākus darba apstākļus, atbilstošu darba algu un risinātu prasmju un darbaspēka trūkuma problēmu.
Šo konverģenci atbalsta kohēzijas politika un attiecīgas reformas, kas palīdz mazināt darba samaksas atšķirību un palielināt talantu attīstības strupceļā nonākušu reģionu pievilcību.
3.3.Talantu mobilitātes uzlabošana un darba ņēmēju atgriešanās viņu izcelsmes reģionos veicināšana
Augošās darba tirgus vajadzības ilgtermiņā nevar apmierināt, mobilizējot tikai vietējo darbaspēku. Reģioniem, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, būtu jāizmanto ES iekšējā mobilitāte un jāpiesaista jaunieši no citiem ES reģioniem un dalībvalstīm. Lai gan uzmanība bieži tiek pievērsta jauniešu aizplūšanai, pārāk maz reģionu pievērš uzmanību tam, lai nodrošinātu pievilcīgas iespējas darba ņēmējiem, kas atgriežas reģionā.
Kā piemērus stratēģijām talantu piesaistīšanai no citām dalībvalstīm var minēt to, ka daži reģioni cenšas izmantot diasporu un veicināt emigrējušā kvalificētā darbaspēka atgriešanos savās izcelsmes vietās, lai atbalstītu savus izcelsmes reģionus. Piemēram, tādas dalībvalstis kā Bulgārija, Portugāle un Grieķija ir izveidojušas īpašas programmas, lai stiprinātu saikni ar pētniekiem no savas starptautiskās zinātniskās diasporas, gan lai palielinātu savu vispārējo pievilcību, gan lai piesaistītu atpakaļ savus pilsoņus.
Rumānija: diasporas programma “Diaspora Start-up”, ko līdzfinansē ESF, nodrošina dotācijas, lai atbalstītu mazos pilsētu uzņēmumus, ko reģistrējuši rumāņi, kuri atgriezušies izcelsmes valstī.
Tomēr ilgtermiņa stratēģijām talantu atgriešanās veicināšanai galvenokārt būtu jābalstās uz strukturāliem pievilcības faktoriem, koncentrējoties uz uzņēmējdarbību un prasmēm, kā arī darba tirgū pieprasītākajiem diplomiem. Tādēļ reģioniem būtu jāizstrādā visaptveroša ilgtermiņa stratēģija, lai veicinātu ekonomikas dažādošanu un inovāciju, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības, privāto sektoru, nodarbinātības un mācību centrus, pētniecības un augstākās izglītības iestādes, kā arī PIA iestādes.
3.4.Atbalsts likumīgai migrācijai un integrācijai ES
Komisija veicina vērienīgu un ilgtspējīgu likumīgās migrācijas uz ES politiku. Lai saglabātu konkurētspēju pasaulē, ar Direktīvu par studentiem un pētniekiem 31 un pārstrādāto ES zilās kartes direktīvu 32 tiek veicināta ES reģionu pievilcības uzlabošana augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešām valstīm un atvieglota viņu mobilitāte ES, izmantojot vienkāršotas procedūras.
Komisija arī ierosināja pastiprināt sadarbību ar mērķa partnervalstīm, cita starpā, izveidojot talantu partnerības, kas paziņotas 2020. gada Migrācijas un patvēruma paktā. Šīs īpaši pielāgotās partnerības ar trešām valstīm uzlabo likumīgās iespējas ieceļot ES, vienlaikus stratēģiski iesaistot partnervalstis migrācijas pārvaldībā. Talantu partnerību mērķis ir nodrošināt visaptverošu politikas sistēmu, kā arī finansiālu atbalstu, lai veicinātu savstarpēji izdevīgu starptautisko mobilitāti, kas balstīta uz darba tirgus vajadzību un prasmju atbilstības labāku nodrošināšanu starp ES un partnervalstīm, vienlaikus paturot prātā intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku. Tiks izveidots arī ES talantu fonds, lai kvalificētiem darba ņēmējiem no valstīm ārpus ES piemeklētu potenciālas darba vietas ES dalībvalstīs.
Lai sasniegtu iedarbīgus un ilgtspējīgus rezultātus, ar likumīgo migrāciju uz ES saistītie pasākumi ir jāpapildina ar rezultatīvu integrācijas politiku. Kā uzsvērts Integrācijas un iekļaušanas rīcības plānā 33 , vietējais līmenis ir īpaši svarīgs rezultatīvai migrantu integrācijas politikai, tai skaitā sadarbība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Visām ieinteresētajām personām (dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, NVO, privātajam sektoram un imigrantus uzņemošajai sabiedrībai) būtu jāīsteno visaptveroši centieni, lai palīdzētu palielināt reģionu spēju piesaistīt jaunus talantus un integrēt trešo valstu valstspiederīgos savā teritorijā.
3.5.Atbalsts reģioniem, izmantojot jaunu īpašu ES mehānismu – Talantu veicināšanas mehānismu
Papildus šīm jau pastāvošajām vai izsludinātajām ES iniciatīvām un politikas virzieniem Komisija 2023. gadā izveidos jaunu īpašu astoņu pīlāru mehānismu talantu veicināšanai reģionos, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā. Saskaņā ar šo mehānismu tiks izveidots īpašs portāls, lai reģioniem un ieinteresētajām personām nodrošinātu visaptverošu piekļuvi visiem pīlāriem.
1.Jauns izmēģinājuma projekts, lai palīdzētu talantu attīstības strupceļā nonākušiem reģioniem izstrādāt, konsolidēt, attīstīt un īstenot pielāgotas un visaptverošas stratēģijas, lai apmācītu, piesaistītu un noturētu talantus. Tas izpaudīsies kā īpašs tehniskais atbalsts atsevišķiem reģioniem, ko papildinās plašāki informētības uzlabošanas un spēju veidošanas pasākumi.
2.Jauna iniciatīva “Reģionu gudra pielāgošanās demogrāfiskajām pārmaiņām”, lai palīdzētu reģioniem, kuriem draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, izstrādāt jaunas pieejas demogrāfiskajai pārejai un talantu attīstībai, izmantojot pielāgotu, uz konkrētām vietām orientētu politiku, koncentrējoties uz nepieciešamajām investīcijām un reformām.
3.Tehniskā atbalsta instruments (TAI) arī turpmāk dos iespēju dalībvalstīm izstrādāt un īstenot reformas valsts un reģionālā līmenī. Saskaņā ar TAI 2023. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija turpinās atbalstīt reģionālās pašvaldības, palīdzot tām pārvarēt reģionālās attīstības šķēršļus.
4.Saskaņā ar pastāvošajiem instrumentiem tiks sniegta tieša finansiālā palīdzība.
Lai stimulētu inovāciju un augsti kvalificētu darba vietu radīšanas iespējas, reģioni, kuriem ir grūtības noturēt un piesaistīt talantus, tiks ņemti vērā instrumenta starpreģionālajām investīcijām inovācijā (I3) uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Šā ERAF finansētā ES instrumenta mērķis ir stimulēt inovācijas ekosistēmas, kurās iesaistīti vairāki ES reģioni, sniedzot konsultatīvu un finansiālu atbalstu inovācijas projektiem kopīgās pārdomātas specializācijas jomās. Saskaņā ar instrumenta jauno darbības virzienu “spēju veidošana” tas īpaši palīdzēs pārbaudīt jaunas pieejas un stimulēt talantu attīstības strupceļā nonākušo reģionu spēju piesaistīt augsti kvalificētus cilvēkus.
Turklāt ES un valstu politikā un instrumentos talantu attīstības strupceļā nonākušiem reģioniem tiks pievērsta lielāka uzmanība. Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada programmu vidusposma pārskats, kas paredzēts 2025. gada sākumā un ko virzīs 2024. gadā pieņemtie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, sniegs iespēju novērtēt šo reģionu situāciju un vajadzības gadījumā pielāgot kohēzijas politikas fondu plānošanu.
5.Turklāt, īstenojot Eiropas pilsētiniciatīvu, kas ir visaptverošs ERAF finansēts instruments, ar kura palīdzību dažāda lieluma pilsētām tiek sniegts atbalsts spēju un zināšanu veidošanai, inovāciju veicināšanai un pārnesamu un mērogojamu inovatīvu risinājumu izstrādei ES nozīmes pilsētvides problēmām, Komisija 2023. gada aicinājumā iesniegt priekšlikumus pilsētu vadītiem inovatīviem pasākumiem, kuru mērķis ir pārbaudīt konkrētām vietām pielāgotus risinājumus, pievērsīsies problēmām, ar kurām saskaras pilsētas ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, to vidū grūtībām attīstīt, noturēt un piesaistīt talantus.
6.Norādes uz ES iniciatīvām, kuras var atbalstīt talantu attīstību. Šis mehānisms sniegs informāciju ieinteresētajiem reģioniem par ES politiku pētniecības un inovācijas, apmācības, izglītības un jauniešu mobilitātes, kopu politikas un digitālās inovācijas jomā, kas var palīdzēt uzlabot reģionu pievilcību un paaugstināt prasmju līmeni.
7.Pieredzes apmaiņa un labas prakses izplatīšana: dažādās prakses, kas jau ir ieviestas dažos reģionos, varētu iedvesmot citus. Reģioni varēs izveidot tematiskās un reģionālās darba grupas, lai labāk pielāgotā veidā risinātu specifiskas profesionālas vai teritoriālas problēmas. Labās prakses izplatīšana balstīsies arī uz jau pastāvošo platformu, piemēram, Teritoriālās taisnīgas pārkārtošanās platformas vai Lauku revitalizācijas platformas, rezultātiem, orientējoties uz reģioniem un teritorijām, kuras saskaras ar kopīgām problēmām.
8.Analītisko zināšanu uzlabošana, lai atbalstītu uz pierādījumiem balstītu reģionālās attīstības un migrācijas politiku un atvieglotu politikas veidošanu. Tiks turpināts darbs, ko Kopīgais pētniecības centrs ir veicis saistībā ar reģionālo sociālo rādītāju pārskatu. Komisija (Eurostat) arī aicinās dalībvalstis sniegt plašākus statistikas datus par iedzīvotāju pārvietošanos ES, sevišķi par reģionālajām migrācijas plūsmām, sadalījumā pēc vecuma un dzimuma. Turklāt tiks vākti dati par pamatpakalpojumu, piemēram, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu, izvietojumu ES, lai ieinteresētajām personām sniegtu vērtīgus pētījumus un informāciju par to, kā risināt galvenās ar sociālo kohēziju un taisnīgu pārkārtošanos saistītās problēmas.
4.SECINĀJUMS
Savienības apņemšanās nevienu cilvēku un nevienu vietu neatstāt novārtā ļoti būtisks elements ir nodrošināt, lai reģioni, kas ir nonākuši vai kam draud nonākšana talantu attīstības strupceļā, kļūtu noturīgāki un pievilcīgāki. No attīstības strupceļa var izvairīties un problēmas var sekmīgi risināt, kā to apliecina dažādu reģionu veiksmīgā pieredze, kas uzsvērta šajā paziņojumā.
Visaptveroša, stratēģiska un mērķorientēta pieeja ir ļoti svarīga, lai ņemtu vērā visus faktorus un mobilizētu attiecīgos dalībniekus un pārvaldības līmeņus. Lai gan rīcība šajos dažādajos līmeņos ir ļoti svarīga, kļūst arvien skaidrāks, ka Eiropas līmenī ir jāattīsta spējas apkopot un novērtēt datus un speciālās zināšanas, lai sniegtu ieteikumus par piemērotiem risinājumiem.
Situācija reģionos, kas nonākuši talantu attīstības strupceļā, ir neviendabīga, tāpēc risinājumi, kas jāpopularizē, ir atšķirīgi. Ir jāizstrādā un jāīsteno konkrētām vietām pielāgotas stratēģijas un politika, kas ļautu īstenot diferencētu pieeju, pievēršoties to specifiskajiem trūkumiem un veicinot to attiecīgās salīdzinošās priekšrocības, lai uzlabotu ekonomisko dinamismu un dzīves kvalitāti.
Kā pirmo būtisko Komisijas ierosinātā Eiropas Prasmju gada rezultātu Komisija, izmantojot jauno talantu veicināšanas mehānismu, sniegs mērķorientētu palīdzību un zināšanas reģioniem, kas nonākuši talantu attīstības strupceļā, atbalstot tos pielāgotu stratēģiju izstrādē un sekmīgā īstenošanā. Tas sniegs tiem unikālu iespēju atraisīt savu attīstības potenciālu, izmantojot tiem vajadzīgos talantus, un tādējādi palīdzēs pārvarēt strukturālos trūkumus. Tā kā zināšanas un prasmes ir īstie turpmākās ekonomiskās izaugsmes un attīstības dzinējspēki, šie reģioni varēs saglabāt konkurētspēju, piesaistīt investīcijas un uzplaukt kā pārtikušas, inovatīvas un dzīvošanai un darbam pievilcīgas vietas.
- (1) Eiropas Komisijas Ziņojums par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi, 2020. un 2023. g.
- (2) Tas īpaši attiecas uz šādiem reģioniem: Martinika, Gvadelupa, Horvātijas kontinentālā daļa un Viduslietuvas un Rietumlietuvas reģions.
- (3) Šajā paziņojumā tie ir definēti kā iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
- (4) ES tālākie reģioni atrodas Atlantijas okeānā un Indijas okeānā, Karību jūras reģionā un Latīņamerikā. Saskaņā ar LESD 349. pantu un īpašu 2022. gada maija stratēģiju (COM(2022) 198 final) šiem reģioniem tiek sniegts atbalsts ar īpašiem pasākumiem, lai mazinātu to pastāvīgos ierobežojumus.
- (5) Tas atspoguļojas sociālo rezultātu pārskata reģionālajā dimensijā. Sociālo rezultātu pārskatu izmanto, lai pārraudzītu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu valstu un reģionu līmenī.
- (6) “The Geography of EU discontent”, 2020, https://ec.europa.eu/regional_policy/information-sources/publications/working-papers/2018/the-geography-of-eu-discontent_en .
- (7) Dažos reģionos, kur samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un stagnē augstākās izglītības ieguvēju skaits, var būt vērojams arī negatīvs migrācijas saldo 15–39 gadu vecuma grupā.
- (8) Ar šīm problēmām varētu saskarties arī teritorijas citos reģionos, lai gan tās nav iespējams konstatēt, jo pieejamā reģionālā statistika nav pietiekami detalizēta.
- (9) Viens no pieciem kohēzijas politikas mērķiem 2021.–2027. gadā ir tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību. Vietējā līmenī var izveidot īpašu teritoriālo instrumentu kopumu, lai īstenotu integrētas attīstības stratēģijas.
- (10) Sk. Eiropas Komisijas 2019. gada pārskata par tendencēm nodarbinātības un sociālajā jomā Eiropā 5. nodaļu.
- (11) https://ec.europa.eu/docsroom/documents/49498/attachments/1/translations/en/renditions/native .
- (12) https://tourism-dashboard.ec.europa.eu/?lng=lv&ctx=tourism .
- (13) Sk. Sadarbspējīgas Eiropas akta priekšlikumu (COM(2022) 720 final) un tam pievienoto paziņojumu (COM(2022) 710 final).
- (14) Sk. Sadarbspējīgas Eiropas akta priekšlikumu (COM(2022) 720 final) un tam pievienoto paziņojumu (COM(2022) 710 final).
- (15) 2021. gada Reģionālās inovācijas rezultātu pārskats.
- (16) Pārdomāta specializācija ir konkrētām vietām pielāgota pieeja, ko raksturo stratēģisku intervences jomu noteikšana, pamatojoties gan uz ekonomikas stipro pušu, gan potenciāla analīzi.
- (17) Kā definēts Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā.
- (18) COM(2022) 332 final.
- (19) Profesionālās izcilības centri ir transnacionāli sadarbības tīkli, kuru mērķis ir veicināt inovāciju un izcilību profesionālajā izglītībā un apmācībā.
- (20) Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
- (21) Sk. 8. kohēzijas ziņojuma 7. nodaļu – COM(2022) 34 final.
- (22) Dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam, ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam, ES čigānu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam, LGBTIQ līdztiesības stratēģija, invalīdu tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam un ES antisemītisma apkarošanas stratēģija.
- (23) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32020H1202%2801%29.
- (24) Padomes Rezolūcija par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.) – https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32021G0226(01).
- (25) 55–64 g. v. cilvēki.
- (26) Eiropas Māceklību alianse – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība – Eiropas Komisija (europa.eu) .
- (27) ALMA (Aim, Learn, Master, Achieve) – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība – Eiropas Komisija (europa.eu) .
- (28) Automobiļu rūpniecības prasmju alianse, Prasmju partnerība mikroelektronikas jomā, Aviācijas, kosmosa un aizsardzības nozares prasmju partnerība, Prasmju pilnveides pakts atkrastes atjaunīgās enerģijas nozarē, Prasmju pilnveides pakts kuģubūves un jūrniecības tehnoloģiju nozarē strādājošajiem Eiropā, Prasmju partnerība tekstilrūpniecības, apģērbu, ādas un apavu ražošanas nozarē, Prasmju partnerība tūrisma ekosistēmai, Prasmju pilnveides pakts būvniecības nozarē, Prasmju partnerība lauksaimnieciskās pārtikas rūpniecības ekosistēmai, Prasmju partnerība kultūras un radošajās nozarēs, Prasmju partnerība tuvienes un sociālās ekonomikas ekosistēmai, Prasmju partnerība digitālajai ekosistēmai, Prasmju partnerība mazumtirdzniecības ekosistēmai, Prasmju partnerība veselības aprūpes ekosistēmai.
- (29) Prasmju pilnveides pakts – Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība – Eiropas Komisija (europa.eu) .
- (30) Šis gads dos arī konkrētu ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna mērķrādītāju sasniegšanā, kas paredz līdz 2030. gadam sasniegt 78 % nodarbinātības līmeni un panākt, lai 60 % pieaugušo ik gadu piedalās prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā.
- (31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/801 (2016. gada 11. maijs) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā.
- (32) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1883 (2021. gada 20. oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK.
- (33) COM(2020) 758 final, 24.11.2020.
