abacinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of abacinō (“make blind”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /a.ba.kiˈnaː.tus/, [äbäkɪˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /a.ba.t͡ʃiˈna.tus/, [äbät͡ʃiˈnäːt̪us]

Participle

abacinātus (feminine abacināta, neuter abacinātum); first/second-declension participle

1. blind, having been made blind (especially by using a red-hot iron rod or basin)

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	abacinātus	abacināta	abacinātum		abacinātī	abacinātae	abacināta
Genitive	abacinātī	abacinātae	abacinātī		abacinātōrum	abacinātārum	abacinātōrum
Dative	abacinātō		abacinātō		abacinātīs
Accusative	abacinātum	abacinātam	abacinātum		abacinātōs	abacinātās	abacināta
Ablative	abacinātō	abacinātā	abacinātō		abacinātīs
Vocative	abacināte	abacināta	abacinātum		abacinātī	abacinātae	abacināta